Printed: 17.04.

2013 Aktuli

Lai atgtos, jiegulda sakns. Diskusija par kultras kanonu

16.04.2013 Linda Kusia Atkal atvrts Latvijas Kultras kanons. "Latvijas Avze" aicinja kop specilistus sarunai par Kultras kanona literatras sadau, ts potencilu un iespjamiem labojumiem. Pie apa galda ar kultras ministri anetu Jaunzemi-Grendi, Izgltbas un zintnes ministrijas valsts sekretres vietnieci Eviju Papuli, Latvieu valodas un literatras skolotju asocicijas prieksdtju Anitu Vanagu, LU Literatras, folkloras un mk-slas institta direktores vietnieku un vadoo ptnieku Benediktu Kalnau, k ar Latvijas Grmatizdevju asocicijas prezidenti Renti Punku sarunjs "Latvijas Avzes" urnlistes Anita Bormane un Linda Kusia. Domju, ir stais brdis atgdint, kas vispr obrd notiek ar kanonu. Tas ir atvrts, un kas tlk? . Jaunzeme-Grende: Kanons tika izveidots pc Dnijas modea kultras ministres Helnas Demakovas laik ar domu, ka to vartu popularizt un izdot, tiktu veidota mjas lapa, to vartu izmantot skol. Dadu iemeslu d kanons palika statisk stvokl, proti, tikai mjas lap. Mums ir 99 kanonisti, etrpadsmit literatr. Pdj laik kanonu aktualizjuas vairkas ietami ar to tiei nesaisttas diskusijas, kas atgdina: ir tau kanons, kpc ms to nelietojam? Sacsim, pirms valodas referenduma pagjuaj gad risinjs diskusija ar Latvij dzvojom citu tautu kultras personbm par to, kpc esam nonkui d situcij. Pirm lieta, ko vii teica: js pai, latviei, nelepojaties ar sevi, un mums negribas ar jums identificties. Tas jem vr. Bija ar cits atgdinjums brvvalsti cla ne vien latviei, bet ar ebreji, krievi, vciei, bet tas ikdien tiek piemirsts. Ms ar secinjm, ka latvieu un mazkumtautbu skols ir atirgas mcbu grmatas, kas tiek lietotas, un jau no skolm nk jauniei ar dadu izpratni par visu. Tas vedinja domt, ka Kultras kanons, iespjams, vartu bt integrcijas mehnisms lai kd skol cilvks mctos, to beidzot, vi btu informts par 99 kanon iekautajm kultras personbm un pardbm. Ar Latvijas Nacionl bibliotka ir brnigs resurss, lai kanonu populariztu, lai radtu situciju, ka ikviens, kur vltos integrties un apgt latvieu kultru, sktu ar kanonu. Turklt tuvojas brdis, kad Rga ks par Eiropas kultras galvaspilstu, pc tam gads, kad bsim Eiropas prezidjo valsts. LNB bs uzcelta, un taj bs liels grmatveikals. Ko taj prdosim ciemiiem? Vajadztu tulkot latvieu literatras darbus, bet kurus tiei? Izskatjm ar kanonistu darbu sarakstu ar domu, ka tie jtulko pirmm krtm. Tad skm domt, ka jizdod grmata par kanonu pau, un visbeidzot noncm pie atzias kanonu tau var paplaint, piemram, pc Nderlandes kanona modea. Ttad nepiecieama metodika, jo ir samr viegli klasificjamas sadaas, bet ir, piemram, ar pasaul pazstami latviei, kurus grti ievietot konkrt sada. Piemram, Austrlijas Kultras kanon viens no pirmajiem ir Krokodils Dandijs, Kurzem dzimis latvietis. Populrs mkslinieks ar visdrgko prdoto gleznu obrd ir Daugavpil dzimuais Marks Rotko. Esam pilngi aizmirsui Oskaru Stroku, Gustavu Kluci. Ko dart ar pasaul populriem cilvkiem, kuri Latvij tikpat k nav dzvojui? Patlaban esam vienojuies: ja kds ir ticis kanon, tad vi netiks svtrots, pat ja kdubrd istu, ka ar citi btu pelnjui taj atrasties. Tagad pie kanona paplainanas metodikas strd Latvijas Kultras akadmijas specilisti. eit ir Izgltbas un zintnes ministrijas, skolotju, grmatniecbas jomas un zintnes prstvji. Visi vartu bt iesaistti kanona iedzvinan. K redzat savu vietu aj proces? Evija Papule: Viennozmgi, kultras vsture un vrtbas jau patlaban ir izgltbas satura pamat. Kultras kanona ideja sasaucas ar latvieu valodas minimuma apguvi un, manuprt, skatma ne tik daudz integrcijas, cik valstiskuma un patriotisma pamatu izveid. Tas ar kanonu saista ar noteiktiem mcbu satura aspektiem. Anita Vanaga: Nevaru teikt, ka latvieu valodas un literatras skolotji obrd intensvi izmantotu kanonu, tomr paldies par o ideju Kultras ministrijai. Cilvki, kas atlasjui literatras kanona saturu profesori Gunrs Bbers, Raimonds Briedis, rakstniece Nora Ikstena, literatras kritiis Guntis Berelis , ir figras, kas pazst latvieu literatru un kuru viedoklim latvieu valodas skolotji neapaubmi uzticas. Jsaka: latvieu literatras skolotji jau gadus divdesmit centuies sakrtot to autoru sarakstu, par kuriem noteikti btu jrun literatras stunds. Vienoans nav notikusi, jo lietotjiem praktiiem acmredzot ir oti dadas vajadzbas atkarb no kontingenta, vecuma un tamldzgi. Vienmr var bt jautjums: kd tiei tas, nevis cits autors. Tau pret literatras kanon ietvertajiem darbiem un autoriem nevar bt nekdu pretenziju, tikai viens iebildums taj nav neviena rakstnieka trimdinieka. Domju, "Elles a" prstvji k kultras pardba noteikti btu pelnjui taj atrasties, tpat Ilze ipsna ar savu oti smalko prozu.

1 of 3

Ms genskalna Valsts imnzij par kanonu runjam, iepazstinm ar to jaunieus. Labi btu, ja msu zintnes prti vienotos, k pievienot vl citus autorus. Bet tam, ka kanons obrd nav kuvis par lepoans iespju, ir vairki iemesli. Pirmais popularizanas jautjums. Daudz paldztu, ja, piemram, izgltbas un ar kultras ministri vienotos kopg aicinjum. Tagad, tuvojoties Dziesmu-svtkiem, ir iespja izvest kanonu taut. E. Papule: Man iet oti simptiski, ka pagaidm visa informcija par kanonu pieejama internet, tas ar vartu piesaistt jaunieus. Mums diezgan stipri trkst elektroniski pieejamu materilu, kurus skolotji vartu izmantot k mcbu ldzekus. Tpat trkst jauku, aktvu pau skolotju diskusiju par to, kas skolm nepiecieams. Kurm valsts institcijm, nevalstiskajm organizcijm un uzmjdarbbas prstvjiem, pc jsu domm, btu jiesaists kanona popularizan un iedzvinan un kd veid? . Jaunzeme-Grende: Jau ierunjos par Nacionlo bibliotku. Ldz im ts sakar vairk esam runjui par izskatu, bet aizmirstam runt par btisko, proti, saturu. Taj vartu, piemram, izveidot interaktvu vidi, kur par katru kanonistu btu aplkojams savs ststs. Un vl: tiei vakar (saruna notika 11. aprl. L. K.) tikmies darba grup, kur, diskutjot par Imanta Ziedoa mantojuma saglabanu, aktualizjm kanon iekauto vrtbu metodoloijas izveidi. Darba grupa vienojs t k mums kanon iekauta ar kapu kultra, pirmais, ko btu pelnjis ikviens kanon iekautais digars, ir valsts atbildba par via kapavietas sakopanu un uzturanu. rika Adamsona kapavieta ir pilngi aizaugusi, ar Rainis, ja t var izteikties, nav diez cik labi kopts, tpat Emla Drzia kapavietu kopj viena Drziskolas skolotja. Krijnis Barons apbedts pilngi aizlaistos kapos, un tie nav viengie piemri. Kpc, piemram, Drziskola nevartu uzemties Emla Drzia kapa apkopanu? Un t katram kanonistam. Otra lieta: noncm pie secinjuma, ka visi kanonisti ir tik pai, ka ikvienam nepiecieams savs veids, k par viu ststt. B. Kalnas: Saruna ir oti pareizi ievirzta. Kanons ir oti btiska lieta, kur satiekas kultra, izgltba tas, k ms s vrtbas varam dart pieejamas; un papildus ar zintne, kuras uzdevums btu rosint domt par kanona iekustintajm lietm un to, k esoo kanonu paplaint. Domjot, k attstsies t saturs, iet, tam btu jnotiek sistemtiski, tau vienlaikus piesardzgi. T k cilvki, kas veidoja kanona sarakstu, ir aktvi un darbgi, vartu vlties, lai vii darbu pie kanona satura ar turpina. Ir divi loki jau mint trimdas literatra, kuras kanon nav, tpat tas nevsta par Latvijas kultrtelp radtiem tekstiem, kuri nav latvieu autoru darbi. Man nav piedvjuma konkrtiem tekstiem, tau eit raduies gan vcbaltu, gan krievu kultrteksti, un, emot vr, ka neesam nacionli viendabga sabiedrba, tas vartu bt auglgi. R. Punka: Ciktl runa ir par kanon ietverto autoru darbiem, es domju, tie ir pieejami, turklt senk miruu kanonistu darbiem, kuriem beigus autortiesbas, vajadztu bt brvi izlasmiem internet. Tas btu oti btiski izmantot kanonu par atspriena punktu lasanas veicinanai. Vienmr ir iespja padart os tekstus pieejamkus un saprotamkus msu laika lastjiem, ne tikai skolniem. Pasaul tas notiek oti plai klasiskie romni tiek izdoti k grafiskie romni, tiek veidotas jauno tehnoloiju vietnes. Tas noteikti ir izaicinjums izdevjiem. E. Papule: Es aicintu ar uz skolm paskatties citdi. Vecki pdjos piecos gados kst arvien aktvki un ieinterestki, vii ar ir gados jauni, un ms aicinm vius ieinterest. To, protams, var dart skola, bet jatrod ar plakas iespjas. Un te es redzu moderno tehnoloiju lomu. . JaunzemeGrende: Ms pagjuaj gad izveidojm spli Epifniju pavlnieks ldzekli, k piespiest cilvkus interesant veid iziet cauri Ziedoa raksttajm epifnijm un gal uzrakstt paiem savas. Tau sapratm, ka vajadzgs literatras skolotja dots "burkns" atzmes vai kd cit veid. Mums no skolm uz fondu "Viegli" atstti tik skaisti darbi, ka liekas tos rakstjui profesionli rakstnieki. Tagad veidojam jaunu spli "Krsains pasakas" treajm ldz astotajm klasm. A. Vanaga: Ja ldzeki atauj, pieredze ar Ziedoa spli tiem ir labs piemrs, kas skols btu izstrdjams ar citiem kanonistiem. Nav jau noslpums, ka msdiengu materilu skols ir maz. Tpat nav noslpums, ka literatr jlasa teksts, citu iespju nav, bet sples funkcija ir oti svarga. Es varu piedvt Raini last, bet, ja man vl ir iespja no atvilktnes paemt spli un Raini izsplt, tas ir nesaldzinmi produktvk. To btu jsk dart jau no mazotnes, lai ieinterestu brnus par literatru. Es lieku lielas cerbas uz LNB jauns kas atvranu; man iet, ar to jskas kdam kultras lzumam. Mums ir Dainu skapis, varbt varam paralli veidot Kanona skapi ar nim, ko pastvgi papildintu? Jautjums ar par jauno saturu: tli atkal pasniegs Literatras gada balvu. Iespjams, ts samji ir nkamie kanonisti... B. Kalnas: Man istu oti labi, ja vrtbas, kas iet cauri laikam, btu sajgtas ar jauno. Varbt kanonam vartu bt rezervistu soli... . Jaunzeme-Grende: T ir ar domts. B. Kalnas: Visu vienlaikus popularizt, protams, nevar, bet vien gad vartu bt kds pris, par kuru ms runjam pai viens no kanona, viens no jauns paaudzes, un vii iet blakus. . Jaunzeme-Grende: Mums jau ogad t ar ir: Jzeps Vtols, Rdolfs Blaumanis, Imants Ziedonis un Ojrs Vcietis. R. Punka: Runjot par zim, man ir jautjums: vai taj dien, kad piecsimt cilvki iepeldja jr, skols tika runts par Blaumaa "Nves n"? E. Papule: Jauniei savstarpji par to runja, uzreiz jautja, kur ir vai nav noveli lasjis.

2 of 3

R. Punka: Par tulkoanu runjot, protams, jpiemin, ka Latvij ir vji attstts literr aenta institts. Mums btu jpiedv pakete gan klasika, gan tas, ar ko Latvija var bt interesanta 20. gadsimta beigs. Ja nebs tulkojumu lielajs valods angu, krievu, vcu, franu un te ir runa par pilniem tekstiem, tad uz ru iziet bs grti. Milzga pro-blma ir dzeja. . Jaunzeme-Grende: Ms sti neesam iemcjuies izmantot visus savus resursus ar td, ka ikdien vairk runjam par slikto, nevis potencm. Piemram, Laima Kota jau septembr Turcij 70 miljonu auditorijai izdos savu jauno grmatu. Bet, ja reiz via iemcjusies turku valodu tik labi, lai vartu tulkot, turklt ar vias dzvesbiedrs ir rakstnieks, varbt varam viu uzrunt, lai via iztulko turkiem kaut ko no vias m Ziedoa? Vai, piemram, Birkerta dli ASV vii ar tulko. Es k ministre varu nodroint platformu un naudu: sadarbb ar Saeimas Sabiedrbas saliedtbas komisiju tika rasti 50 000 latu kanona popularizanai, tuvkajos septios gados (saska ar Nacionls attstbas plnu) kanona dzvotspjai un popularizanai esam ieplnojui vl 890 000 latu. Turklt 300 000 latu pieirti Valsts kultrkapitla fonda programmai "Nacionl identitte". Latvijas Kultras kanons ir izcilko un ievrojamko mkslas darbu un kultras vrtbu kopums, kas atspoguo ncijas visu laiku nozmgkos sasniegumus kultr. Taj iekautas Latvijas kultru raksturojos vrtbas dads mkslas joms, ar kurm lepojamies un kurm vajadztu veidot ikviena Latvijas iedzvotja kultras pieredzes pamatu. Patlaban Latvijas Kultras kanon ir iekautas 99 kultras vrtbas vairk vietn www.kulturaskanons.lv Literatras vrtbas Latvijas kultras kanon Eriks damsons (1907-1946) "Smalks kaites" 1937 Vizma Belevica (1931-2005) "Gadu gredzeni" 1969 "Dzeltu laiks" 1987 triloija "Bille" 19951999 Uldis Brzi (1944) dzeja Rdolfs Blaumanis (1863-1908) noveles "Indrni" 1904 Aleksandrs aks (1901-1950) "Mana paradze" 1932, "Mbas skartie" 1937-1939 Regna Ezera (1930-2002) "Zemdegas" 1977 Jnis Jaunsudrabi (1877-1962) "Balt grmata" 1921, "Aija" 1911-1925 Reinis un Matss Kaudztes (1839-1920; 1848-1926) "Mrnieku laiki" 1879 Krlis Mlenbahs (1853-1916) Latvieu valodas vrdnca Jnis Poruks (1871-1911) "Pru zvejnieks" 1895 Rainis (1865-1929) "Gals un skums" 1912 "Uguns un nakts" 1905 Krlis Skalbe (1879-1945) "Ziemas pasakas" 1913 Ojrs Vcietis (1933-1983) "Si minors" 1982 Imants Ziedonis (1933) "Es ieeju sev" 1968 "Taureu uzbrukums" 1988 "Epifnijas" I un II 1971-1974

3 of 3