NORAKSTS

Lieta Nr.A42324105
AA 43-0376-07/17

SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 18.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona,
tiesneses S.Kanenberga un U.Mihailova

piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes

Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
pārstāvei Ingai Danivai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta,

pamatojoties uz D.M. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2005.gada 16.maija lēmuma
Nr.1520 atcelšanu, sakarā ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona
tiesas 2007.gada 31.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 05.janvārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Ceļu policijas inspektors D.M. (turpmāk - pieteicējs) sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu par administratīvo
pārkāpumu ceļu satiksmē SR Nr.005482 (turpmāk – Sākotnējais
lēmums vai administratīvā pārkāpuma protokols) par to, ka šajā dienā
plkst.11:31 pieteicējs vadīja transportlīdzekli MERCEDES BENZ,
valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura
zīme/, Rīgā, pa Maskavas ielu no Taisnās ielas puses Cidonijas ielas
virzienā ar ātrumu 96 km/h pie atļautā ātruma 50km/h. Par Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.8 panta
četrpadsmitajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu pieteicējam
piemērots naudas sods 40 latu apmērā.
Pieteicējs Sākotnējo lēmumu apstrīdēja un ar Rīgas pilsētas
Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka
2005.gada 16.maija lēmumu Nr.1520 „Par apstrīdēto administratīvo aktu

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 2

Nr.SR005482” (turpmāk arī - Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts.

[2] Pieteicējs Lēmumu pārsūdzēja tiesā, pieteikumā norādot

turpmāk minēto.
[2.1] Lēmumā nav pareizi novērtēti lietas apstākļi, kā arī nepareizi
piemērotas materiālo un procesuālo tiesību normas. Pārkāptas LAPK
260.pantā noteiktās pieteicēja tiesības.
[2.2] 2005.gada 5.janvārī plkst.11:31 pieteicējs vadīja
transportlīdzekli MERCEDES BENZ ar valsts numura zīmi /dzēsta
valsts reģistrācijas numura zīme/ pa Maskavas ielu Cidoniju ielas
virzienā, atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu
Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - Ceļu satiksmes
noteikumi) 114.punktam. Minētajā posmā ceļu satiksme norisinājās
trijās joslās vienā braukšanas virzienā, pieteicējs braucis pa trešo, ārējo,
joslu. Negaidīti pieteicējs atpakaļskata spogulī pamanīja, ka aiz
pieteicēja vadītā transportlīdzekļa strauji tuvojas Iekšlietu ministrijas
trafarets transporta līdzeklis ar ieslēgtām bākugunīm un pieteicējs
nekavējoties apturēja savu transportlīdzekli brauktuves labajā malā.
[2.3] Sākotnēji pieteicējs uzskatīja, ka tā ir profilaktiskā pārbaude,
jo ceļu policijas darbinieks nenosauca savu uzvārdu, kā arī apturēšanas
iemeslu, tādējādi pārkāpjot Ceļu policijas darba organizēšanas
instrukcijas 44.punktu. Tikai vēlāk, iepazīstoties ar Lēmuma saturu,
pieteicējs noskaidroja viņu aizturējušā inspektora vārdu un ieņemamo
amatu.
[2.4] Inspektors pieteicējam paskaidroja, ka apturēšanas iemesls ir
atļautā ātruma pārsniegšana. Pieteicējs pieprasījis uzrādīt video ierakstu
un laiku, kad pārkāpums fiksēts, ko policijas darbinieki nav varējuši
izdarīt. Arī radara mērījums nav uzrādīts. Pieteicējs centies paskaidrot,
ka automašīnu plūsmā pieteicēja mašīnas ātrums noteikts „uz aci” un
neatbilst īstenībai. Pieteicējs paskaidrojis, ka viņa automašīnā ir
liecinieks tam, ka pārkāpums nav izdarīts. Pēc tam, kad policijas
darbinieks uzdevis dažus jautājumus par pieteicēja personību un atdevis
atpakaļ dokumentus, pieteicējs domājis, ka administratīvā pārkāpuma
protokols netiks sastādīts un viņa argumenti uzklausīti. Pieteicējam
neviens nepiedāvāja parakstīt protokolu, neiepazīstināja ar to un
neizskaidroja pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.
[2.5] Sākotnējo lēmumu 2005.gada 13.janvārī pieteicējs saņēma
pa pastu un uzreiz konstatēja tajā virkni nepilnību - dzīves vietu
protokolā ierakstījis cits cilvēks; norādītā darba vieta neatbilst īstenībai;
fakts, ka pieteicējs 25 reizes administratīvi sodīts, neatbilst patiesībai.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 3

[2.6] Pieteicēja darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Pretēji Lēmumā norādītajiem apstākļiem pieteicējs nekad nav atzinis
pārkāpuma faktu.
Lēmumā nepamatoti norādīts, ka pieteicējs ignorējis inspektora
lūgumu uzgaidīt savā transportlīdzeklī. Protokols par LAPK 175.pantā
paredzētā pārkāpuma izdarīšanu netika sastādīts.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un

paskaidro turpmāk minēto.
[3.1] Pārkāpuma izdarīšanas faktu apstiprina administratīvā
pārkāpuma protokolos un Ceļu policijas inspektora V.G. ziņojums, kurš
satur notikuma apstākļu izklāstu. Saskaņā ar V.G. ziņojumu par
apturēšanas iemeslu transportlīdzekļa pieteicējs informēts pēc
transportlīdzekļa apturēšanas, taču atteicies sniegt atbildes uz policijas
darbinieka jautājumiem, kā arī nepakļāvies prasībai palikt automašīnā.
Pieteicējs sākotnēji skaidrojis, ka, braucot runājis pa telefonu, tāpēc nav
varējis piefiksēt braukšanas ātrumu, kā arī lūdzis samazināt sodu. Pēc
policijas darbinieka atteikuma izdarīt labojumus administratīvā
pārkāpuma protokolā pieteicējs solījis atrast liecinieku, kas varētu liecināt
par labu viņam.
[3.2] Pieteicējs iesniegumā augstākai iestādei lūdza atcelt lēmumu
un izbeigt lietu saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu. Šā daļa
piemērojama, ja lēmumu pieņēmusi amatpersona, kas nav tiesīga izlemt
attiecīgo lietu. Šajā gadījumā V.G. bija tiesīgs izlemt jautājumu par soda
piemērošanu pieteicējam.
[3.3] Atbildētājs ir uzklausījis liecinieka G.B., kurš ticis norādīts
pieteicēja iesniegumā augstākai iestādei, liecību. G.B. liecinājis, ka dotajā
ceļa posmā ir divas braukšanas joslas un nevar norādīt, pa kuru no tām
braucis pieteicējs. D.M. savā sūdzībā norāda uz trijām braukšanas joslām.
G.B. varētu būt ieinteresēts lietas iznākumā par labu vadītājam, kurš ir
viņa paziņa.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 31.janvāra

spriedumu pieteikums apmierināts un pārsūdzētais Lēmums atcelts ar tā
pieņemšanas dienu. Spriedumā norādīts turpmāk minētais.
[4.1] Ceļu satiksmes noteikumu 114.punkts paredz, ka apdzīvotās
vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50
km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas
uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Lietā nav strīda par to,
ka attiecīgajā ceļa posmā atļautais braukšanas ātrums pārkāpuma
konstatēšanas brīdī bija 50 km/h.
Policija ar mērierīcēm „Stalker” Nr.21734 un „Stalker Dual”
Nr.093275 ir fiksējusi, ka D.M. vadītās automašīnas Mercedes Benc, ar

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 4

valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/

ātrums bija 96 km/h (iespējamais minimālais ātrums 91 km/h).
[4.2] LAPK 149.8 panta četrpadsmitā daļa paredz, ka par atļautā
braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50
kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem
automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5
tonnas, vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums"
vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona" uzliek naudas sodu
transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Atbilstoši LAPK 214.pantam lietas par administratīvajiem
pārkāpumiem ceļu satiksmē ir tiesīgas izskatīt Valsts policijas iestādes.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.pantu viens no policijas
pamatuzdevumiem ir nodrošināt kārtību uz ceļiem. Savukārt Ceļu
satiksmes likuma 43.4 pants (2003.gada 8.jūlija likuma redakcijā) nosaka,
ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim
nolūkam paredzētām mērierīcēm, kas atbilst Ministru kabineta
noteiktajām prasībām.
No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka likumdevējs
braukšanas ātruma kontroli ir deleģējis veikt ceļu policijai, tādējādi
iestāde šajā gadījumā ir rīkojusies atbilstoši savai kompetencei. Savukārt
mērierīcēm, kas tiek izmantotas šim nolūkam, ir jāatbilst Ministru
kabineta noteiktajām prasībām.
[4.3] Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī
spēkā bija Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.194
“Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm”, kas regulē prasības
braukšanas ātruma mērierīcēm.
[4.4] Atbilstoši LAPK 243.pantam ar braukšanas ātruma
noteikšanas mērierīcēm var fiksēt pārkāpuma esamību. Tātad šo ierīču
mērījumi ir pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā.
Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta
noteikumiem Nr.334 „Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto
mērīšanas līdzekļu saraksts” radari autotransporta līdzekļu ātruma
kontrolei ir pakļauti ikgadējai valsts metroloģiskajai kontrolei, tādēļ to
faktisko derīgumu apliecina metroloģijas iestādes izdots sertifikāts.
Konkrētā administratīvā pārkāpuma fiksēšanai izmantota mērierīce
„Stalker” Nr.21734 un „Stalker Dual”. Lietas materiāliem pievienoti
minēto mērierīču verificēšanas sertifikāti. Tajos norādīts, ka mērīšanas
līdzeklis „Stalker” Nr.21734 atzīts par derīgu un tā sertifikāts derīgs līdz
2005.gada 28.oktobrim, verificēšanas datums – 2004.gada 29.oktobris,
sertifikāta Nr.E1832V04 (lietas 42.lapa). Savukārt, mērīšanas līdzeklis
„Stalker Dual” Nr.093275 atzīts par derīgu un tā sertifikāts derīgs līdz
2005.gada 20.decembrim, verificēšanas datums - 2004.gada
21.decembris, sertifikāta Nr.E2043V04 (lietas 41.lapa)

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 5

Tādējādi, ņemot vērā konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja vadītā

transportlīdzekļa ātrums 2005.gada 5.janvārī fiksēts ar tiesību normām
atbilstošu mērīšanas līdzekli un ka tā mērījums atzīstams par tiesiski
iegūtu pierādījumu lietā.
[4.5] Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis
administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējs 2005.gada 5.janvārī,
plkst.11.31 vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz, valsts reģistrācijas
numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ pa Maskavas ielu
no Taisnās ielas puses Cidoniju ielas virzienā ar ātrumu 96 km/h
(iespējamais minimālais ātrums 91 km/h), pie atļautā braukšanas ātruma
50 km/h ceļa zīmes Nr.518 (Apdzīvotas vieta) darbības zonā. Ātrums
fiksēts ar ātruma mērītāju „Stalker Dual” Nr.093275 un
„Stalker”Nr.21734.
[4.6] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā
pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas
(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā
pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās
personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par
administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc
pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta
atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un
dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus
fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas
mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā
gaisā, foto, video u.tml.).
[4.7] Fakts, ka pieteicējs pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu,
fiksēts administratīvā pārkāpuma protokolā SRNr.005482 (lietas 17.lapa).
Kā secināts iepriekš, pieteicēja vadītā transportlīdzekļa ātrums noteikts ar
tiesību normām atbilstošu mērīšanas līdzekli un tā mērījums atzīstams par
tiesiski iegūtu pierādījumu lietā. Izskatot pieteicēja sūdzību, atbildētājs
pieņēmis dienesta ziņojumu no Ceļu policijas inspektora V.G. (lietas 18.
un 19.lpp).
V.G. ziņojumā paskaidro, ka 2005.gada 5.janvārī strādājis kopā ar
inspektoru N.L. un ar dienesta automašīnu VOLVO EC 4428 patrulējis pa
Maskavas ielu. Pie stūres atradās inspektors N.L., bet inspektors V.G.
veicis ātruma mērīšanu ar radaru „Stalker” Nr.21734. Dienesta
automašīnā atrodas otrs radars „Stalker Dual”, Nr.093275, ar kuru ātrumu
mērīja N.L.. Ap plkst.11:31 policijas darbinieki pamanīja pretī braucošu
automašīnu, kas virzījās pa otro braukšanas joslu. Automašīna atradās
apmēram 300 m attālumā, kad tika veikts pirmais ātruma mērījums. Abi
radari uzrādīja, ka pretimbraucošā automašīna virzās ar ātrumu 96 km/h.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 6

Inspektors izslēdz iespēju, ka fiksētais ātrums varētu piederēt citai

automašīnai, jo konkrētajā ceļa posmā tā bijusi vienīgā.
Pēc transportlīdzekļa apturēšanas inspektors piegājis pie
autovadītāja, stādījies priekšā, uzrādījis „Stalker” Nr.21734 mērījumu un
palūdzis dokumentus. Sākotnēji autovadītājs ir atteicies nosaukt dzīves
vietu, kā arī darba vietu. Inspektors ir palūdzis transportlīdzekļa vadītāju
uzgaidīt un devies uz policijas mašīnu, taču autovadītājs nav ievērojis
norādījumu un sekojis. Ieraugot policijas automašīnā vēl vienu radaru,
pieteicējs ir pieprasījis uzrādīt radara laiku, kad fiksēts ātrums. Tā kā
minētajam radaram nav laika fiksācijas, tad policijas darbinieki tā arī
paskaidrojuši pieteicējam. Pārbaudot vadītāju ceļu policijas reģistrā,
saņemta informācija par 25 administratīvajiem pārkāpumiem.
Pēc protokola sastādīšanas, kad V.G. piegājis pie autovadītāja, tas
nosaucis dzīves vietas adresi. Vadītājs uzsācis ar policijas darbinieku
ilgstošu diskusiju, kuras laikā pieļāva ātruma pārsniegšanas iespēju, taču
precīzi to pateikt nevarot, jo runājis pa telefonu un spidometrā nav
skatījies. Uz V.G. lūgumu parakstīt protokolu, vadītājs atteicies un solījis
atrast liecinieku, kas liecinātu vadītājam par labu. Transportlīdzekļa
salonā neviena pasažiera nav bijis (lietas 18. un 19.lapa).
V.G. tika nopratināts arī tiesas sēdē, kur tiesai paskaidroja, ka ar
pieteicēju nav personīgi pazīstams, pirmo reizi saticis 2005.gada 5.janvārī
un minētajā datumā pildījis dienesta pienākumus, ar dienesta automašīnu
virzoties pa Maskavas ielu Salaspils virzienā. Automašīnā atradās
stacionārais radars un rokas radars. Kustība nav bijusi intensīva. Tad
radars uzrādīja, ka tuvojas automašīna ar lielu ātrumu 96 km/h. Ieslēdzot
gaismas un skaņas signālu, auto tika apturēts. Vadītājam tika izskaidrots
apturēšanas iemesls, kam vadītājs nepiekrita. Tā vietā vadītājs pameta
automašīnu, lai turpinātu diskusiju un pieprasīja norādīt ātruma
fiksēšanas laiku. Radariem, kurus izmantoja, tādas iespējas nav. Dialogs
turpinājās apmēram 20 minūtes, kura laikā vadītājs pieļāva, ka ātrums ir
viņa, lūdza anulēt protokolu un atteicās tajā parakstīties. Automašīnā
vadītājs atradās viens pats, pasažiera nebija. To, vai autovadītājs izmanto
telefonu, var redzēt. Pieteicējam telefons atradās pie auss, ko viņš arī
nenoliedza. Protokolā ierakstītā dzīvesvietas adrese ir mans rokraksts, jo
sākumā vadītājs atteicās nosaukt šos datus. Teica, ka viss esot tehniskajā
pasē. Protokolu aizpildīja inspektors N.L.. (lietas 45., 46.lapa).
[4.8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī –
APL) 154.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās
pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem
pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas
likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.
[4.9] Novērtējot pārbaudītos pierādījumus to kopsakarā, tiesa
atzīst par pierādītu faktu, ka pieteicējs 2005.gada 5.janvārī plkst.11:31

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 7

vadīja automašīnu Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numura zīme

/dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, pa Maskavas ielu no Taisnās
ielas puses Cidoniju ielas virzienā ar ātrumu 96 km/h pie atļautā
braukšanas ātruma 50 km/h ceļa zīmes Nr.518 „Apdzīvotas vietas
sākums” darbības zonā un šaubas par D.M. izdarīto pārkāpumu nepastāv.
[4.10] No lietas materiāliem izriet, ka inspektors V.G. fiksēja
pieteicēja vadītā transportlīdzekļa ātrumu un šo pašu transportlīdzekli
apturēja. Citi transportlīdzekļi automašīnas MERCEDES BENZ, valsts
reģistrācijas numurs /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, ātruma
fiksēšanas un apturēšanas brīdī netika konstatēti.
Nav pierādīti pieteicēja apgalvojumi par pārkāpumiem no Ceļu
policijas darbinieku puses, jo tos neapstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti
pierādījumi saskaņā ar APL 161.panta pirmo daļu.
Tiesa secina, ka nav konstatējami tādi apstākļi, kas dotu pamatu
atzīt, ka policijas darbinieki administratīvā pārkāpuma protokolā un
ziņojumos nepatiesi aprakstījuši faktiskos lietas apstākļus. Turpretī
pieteicējs ir ieinteresēts noliegt pārkāpumu, lai izvairītos no soda.
Tiesa kritiski vērtē liecinieka G.B. paskaidrojumus, kas sniegti
atbildētājam 2005.gada 29.aprīlī, t.i., vairāk kā trīs mēnešus pēc
pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tajos liecinieks norāda, ka kopā ar D.M.
viņa automašīnā devušies uz Rīgu, bet konkrētu laiku un datumu
neatceras. Pretī braukusi policijas automašīna un aizšķērsojusi pieteicēja
automašīnai ceļu. Tā kā liecinieks ir autovadītājs, tad arī paskatījies uz
spidometru un secinājis, ka automašīna brauc ar atļauto ātrumu. Arī pirms
tam braukšanas laikā liecinieks ik pa brīdim skatījies spidometrā un
sēdējis aizmugures sēdeklī. Automašīna braukusi mašīnu plūsmā un tā kā
tur ir divas joslas Rīgas virzienā, liecinieks neatceras pa kuru joslu
braukuši (lietas 20.lapa).
Tiesa ņem vērā, ka minētais liecinieks ir pieteicēja paziņa un var
būt ieinteresēts pieteicējam labvēlīgāka lēmuma pieņemšanā. Jo īpaši
tāpēc, ka policijas darbinieks V.G. nenorāda uz liecinieka esamību savā
ziņojumā un to nedara arī pats pieteicējs, atsakoties parakstīt protokolu
par administratīvo pārkāpumu 2005.gada 5.janvārī. Situācijā, kad persona
ir pārliecināta par savu nevainīgumu, adekvāta ir sevis aizstāvēšana,
izmantojot visus līdzekļus, kas varētu mainīt lēmuma rezultātu, tajā skaitā
- norādot uz liecinieka klātbūtni pārkāpuma fiksēšanas vietā.
[4.11] Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī spēkā bija
Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.194 “Prasības
braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm”. Minēto noteikumu 4.1.1.punktā
izvirzītas tehniskās prasības ierīcēm nosaka, ka ierīces kļūda ekspluatācijas
apstākļos nepārsniedz 6 km/h, ja transportlīdzekļa ātrums ir līdz 100
km/h.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 8

Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētājs ir fiksējis pieteicēja

vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrumu ar ātruma mērītājiem „Stalker
Dual” Nr.093275 un „Stalker”Nr.21734, t.i., 96 km/h. Tātad minētajā
situācijā, piemērojot Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumu
Nr.194 “Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm” 4.1.1.punktu,
ierīces kļūda nosakāma 6 km/h un iespējamais minimālais braukšanas
ātrums - 90 km/h. Līdz ar ko pieteicējs pārsniedzis atļauto braukšanas
ātrumu par 40 km/h.
Taču atbildētājs kā iespējamo ierīces kļūdu ir norādījis 5 km/h, ar
to iespējamo minimālo braukšanas ātrumu nosakot 91 km/h (nevis 90
km/h, kas būtu 96 km/h - 6 km/h). Tas nozīmē, ka atļautais braukšanas
ātrums pēc atbildētāja ieskata pārsniegts vismaz par 41 km/h. Tādējādi
tiesa uzskata par nepieciešamu novērtēt, vai atšķirīga ierīces kļūdas
apmēra noteikšana ietekmē Lēmuma tiesiskumu.
[4.12] LAPK 149.8 panta četrpadsmitā daļa paredz, ka par atļautā
braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50
kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem
automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz
7,5 tonnas, vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas
sākums” vai ar 528.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, uzliek naudas sodu
transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā. Savukārt, LAPK
149.8 panta desmitā daļa paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma
pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar
motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas
automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, vietā, kura
apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa
zīmi "Dzīvojamā zona" uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam
trīsdesmit latu apmērā.
Tātad, ja automašīnas MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas
numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ vadītājs dzīvojamā
zonā pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu par 41 km/h, kā to konstatējis
atbildētājs, tad administratīvais sods par šo pārkāpumu ir LVL 40,00
saskaņā ar LAPK 149.8 panta četrpadsmito daļu. Bet, ja automašīnas
MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta valsts
reģistrācijas numura zīme/ vadītājs dzīvojamā zonā pārsniedza atļauto
braukšanas ātrumu par 40 km/h, kā to konstatējusi tiesa, tad
administratīvais sods par šo pārkāpumu ir LVL 30,00 saskaņā ar LAPK
149.8 panta desmito daļu.
Tā kā atšķirīga ātruma mērīšanas ierīces kļūdas apmēra noteikšana
ietekmē administratīvā soda apmēru, ar to tiek ietekmēts arī Lēmuma
tiesiskums.
[4.13] Atbildētājs pieteicējam ir piemērojis administratīvo sodu par
LAPK 149.8 panta četrpadsmitās daļas pārkāpumu, kas tiesas ieskatā

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 9

atzīstams par būtisku atbildētāja kļūdu un ir par pamatu Lēmuma

atcelšanai.
APL 67.panta otrās daļas 7.punkts nosaka, ka rakstveidā izdotais
administratīvais akts satur atsevišķu piemēroto tiesību normu
uzskaitījumu, norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai
apakšpunktu. It sevišķi tas attiecināms uz privātpersonai nelabvēlīgu
administratīvo aktu, jo APL 11.pantā noteiktais likuma atrunas princips
paredz, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai
faktisko rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz
starptautisko tiesību normas pamata. Ja Lēmumā nav norādīta tiesību
norma, kura ir pārkāpta un pēc kuras pieteicējs ir saucams pie
administratīvās atbildības, secināms, ka tiesību norma nelabvēlīgajā
lēmumā nav norādīta. Tā kā Lēmums ir uzskatāms par pieteicējam
nelabvēlīgu administratīvo aktu, jo īpaši būtiska ir precīza materiālo
tiesību normu piemērošana atbilstoši administratīvās lietas faktiskajiem
apstākļiem. Ja atbildētājs pieteicējam administratīvā pārkāpuma lietā ir
piemērojis un Lēmumā norādījis kļūdainu tiesību normu, kas rada
Lēmuma prettiesiskumu, tas ir pamats Lēmuma atcelšanai.

[5] Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvalde par šo spriedumu iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā lūdz
pārsūdzēto Lēmumu atstāt negrozītu. Apelācijas sūdzībā norādīts turpmāk
minētais.
[5.1] Nav pamatoti tiesas secinājumi daļā par mērierīces kļūdu.
Noteikumi Nr.194 noteica maksimālo ekspluatācijas mērījuma kļūdu
visiem radariem.
[5.2] Šajā lietā izmantoto radaru pieļaujamā kļūda bija 5 km/h pie
ātruma, kas nepārsniedz 100 km/h. Līdz ar to, aprēķinot pieļaujamo
kļūdu, ir konstatējams, ka transportlīdzeklis vadīts ar ātrumu 91km/h, par
ko paredzēta atbildība LAPK 149.8 panta četrpadsmitajā daļā.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs nav ieradies, tiesas pavēste viņam

nosūtīta likumā noteiktajā kārtībā. Par neierašanās iemesliem pieteicējs
tiesai nav paziņojis. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka lietu
iespējams izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes.
Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja
apelācijas sūdzību.
Liecinieks N.L. tiesas sēdē liecināja, ka pieteicēja vadītās
automašīnas apturēšanas un administratīvā pārkāpuma protokola
sastādīšanas apstākļus neatceras. Atceras, ka viņam ar V.G. bija izsniegts
videoradars un tas darbojās testa režīmā. Viņu rīcībā videoradars bija
tikai mēnesi, tāpēc tika izmantots arī otrs radars “Stalker’. Tā kā bija
identiski radaru mērījumi, kļūda mērījumos nebija iespējama.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 10

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies atbildētāja

pārstāves paskaidrojumus un liecinieka liecību, Administratīvā
apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteicēja
pieteikums ir noraidāms.

[8] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa

pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā (skat. šā sprieduma aprakstošās daļas
[4.1], [4.2] un [4.4] - [4.10] punktu) ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos
un tiesiskos apstākļus. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās
instances tiesas sprieduma šajā daļā ietvertais pamatojums ir pareizs un
pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar
Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās
instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai
minētajā daļā un Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā
norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[9] Administratīvā apgabaltiesa neuzskata par ticamu pieteicēja

paskaidrojumu, ka policijas darbinieks viņam nav stādījies priekšā;
policijas darbinieks apgalvojis, ka pārkāpums fiksēts video ierakstā;
pieteicējam uz vietas administratīvā pārkāpuma protokols vispār nav ticis
uzrādīts. Ņemot vērā to, ka pieteicējs nav norādījis ne uz kādiem
apstākļiem, kas radītu pamatu apšaubīt policijas darbinieku
paskaidrojumu patiesumu, tiesai nav pamata apšaubīt policijas darbinieku
norādīto, ka pieteicējs atteicās protokolu parakstīt un vēlējās, lai tiktu
mainīts protokola saturs. Tādējādi secināms, ka pats pieteicējs nav
vēlējies sniegt rakstveida paskaidrojumu par konstatēto pārkāpumu un
parakstīt protokolu.
Tiesas ieskatā nav arī ticams G.B. 2005.gada 29.aprīlī sniegtais
paskaidrojums, ka pieteicējs pārkāpumu nav izdarījis. Pieteicējs par šāda
liecinieka esamību nav norādījis administratīvā pārkāpuma protokolā un
arī no abu policijas darbinieku ziņojumiem izriet, ka pieteicējs
automašīnas apturēšanas brīdī tajā atradies viens pats.

[10] Apgabaltiesas ieskatā pieteicēja argumentam, ka viņam netika

uzrādīts ātruma mērierīces rādījums, lietā nav izšķirošas nozīmes.
Apgabaltiesa nekonstatē, ka gadījumā, ja mērījums personai netiek
uzrādīts, tas būtu atzīstams par būtisku personas tiesību aizskārumu.
Turklāt ātruma mērierīces rādījuma uzrādīšana tiesību normās nav
paredzēta kā obligāts nosacījums administratīvā pārkāpuma protokola
sastādīšanai.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 11

[11] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka administratīvā

pārkāpuma protokolā nepareizi norādīts, ka pieteicējs iepriekš
administratīvi sodīts 25 reizes. No atbildētāja pārstāves iesniegtā
pieteicējam sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu saraksta (lietas
78.lapa) izriet, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī pieteicējam bija trīs
nedzēsti sodi par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē.
Pieteicējs arī norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā
nepareizi norādīta viņa darba vieta.
Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa secina, ka šīs
administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās kļūdainās ziņas par
pieteicēju minētās lietas izskatīšanas gala rezultātā pieņemtā lēmuma
saturu nav ietekmējušas. Secinājums par to, vai pieteicējs ir vainīgs
pārkāpuma izdarīšanā, nav atkarīgs no viņam iepriekš piemērotajiem
sodiem un viņa darba vietas. Arī piemērotā soda apmēru iepriekš
piemērotie sodi neietekmēja, jo LAPK 149.8 panta četrpadsmitajā daļā
paredzēts konkrēts 40 latu naudas sods, kas pieteicējam arī ir piemērots.

[12] Pieteicējs izteicis arī iebildumus par to, ka administratīvā

pārkāpuma protokolā viņa dzīvesvieta acīmredzami ierakstīta ar citu
rokrakstu, tātad pēc protokola sastādīšanas to izdarījis cits cilvēks.
Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka ieraksts par pieteicēja
dzīvesvietu administratīvā pārkāpuma protokolā patiešām vizuāli atšķiras
no pārējiem ierakstiem. Ņemot vērā V.G. paskaidrojumā norādīto (lietas
19.lapa), ka pieteicējs sākotnēji atteicies nosaukt savu dzīves vietu, un
V.G. liecināto Administratīvās rajona tiesas sēdē, ka ierakstu par
pieteicēja dzīvesvietu veica V.G., Administratīvā apgabaltiesa secina, ka
vēlākā dzīvesvietas ierakstīšana administratīvā pārkāpuma protokolā nav
atzīstama par būtisku procesuālu pārkāpumu, jo lietas izskatīšanas
rezultātu nav ietekmējusi.

[13] Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pirmās

instances tiesa nepamatoti sprieduma [20]-[21] punktā (skat. šā
sprieduma [4.11]-[4.13] punktu) konstatējusi, ka nepareizi noteikta
ātruma mērīšanas ierīces kļūda un pieteicējs nepamatoti sodīts par LAPK
149.8 panta četrpadsmitajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
Ceļu satiksmes likuma 43.4 pants redakcijā, kas bija spēkā
pārkāpuma izdarīšanas brīdī, noteica, ka braukšanas ātruma ievērošanu
kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm, kas atbilst
Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Administratīvā pārkāpuma
izdarīšanas brīdī Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.194
“Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm” vēl nebija pieņemti un

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 12

līdz ar to nav pamatots tiesas secinājums, ka ātruma mērīšanas ierīces kļūda

noteikta neatbilstoši šo noteikumu prasībām.
Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī Ministru kabineta
noteikumi, kas regulē prasības braukšanas ātruma mērierīcēm, nebija izdoti.
Tomēr tiesas ieskatā šis apstāklis nav pietiekams, lai atzītu, ka attiecīgo
braukšanas ātruma noteikšanas mērierīču izmantošana būtu nepieļaujama vai
prettiesiska. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmito
daļu iestāde un tiesa nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties
uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav
pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību
normas piemērošanu.
Ceļu policijas pienākums ir kontrolēt braukšanas ātruma ievērošanu un
sodīt pārkāpējus. Šiem pienākumiem ir obligāts raksturs, policija nevar
atteikties pildīt šos pienākumus. Ja ceļu policija Ministru kabineta attiecīgo
noteikumu neesamības dēļ nevarētu izmantot attiecīgās mērierīces un ja ar
tām iegūtie pierādījumi netiktu atzīti par tiesiski iegūtiem pierādījumiem, tas
radītu situāciju, ka nevarētu saukt pie administratīvās atbildības atļautā
braukšanas ātruma pārkāpējus. Apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājam nebija
tiesību atteikties piemērot braukšanas ātruma mērierīces ātruma fiksēšanai
tikai tāpēc vien, ka Ministru kabinets nav apstiprinājis šo mērierīču prasības.
Turklāt saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Ceļu satiksmes likuma 43.4 panta
redakciju netiek prasīta mērierīču atbilstība Ministru kabineta noteiktajām
prasībām.
Administratīvā apgabaltiesa ņem vērā to, ka atbilstoši Ministru
kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumiem Nr.334 “Valsts metroloģiskajai
kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts” radari autotransporta līdzekļu
ātruma kontrolei ir pakļauti ikgadējai valsts metroloģiskajai kontrolei un to
faktisko derīgumu apliecina metroloģijas iestādes izdots sertifikāts.
Konkrētajā gadījumā policijas darbinieki izmantojuši divus radarus - “Stalker
Dual” Nr.093275 un “Stalker” Nr.21734 un abiem izmantotajiem radariem
bija izdots gan verificēšanas sertifikāti Nr.E2043V04 un Nr.E1832V04 (lietas
41.un 42.lapa), gan arī mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanas sertifikāts
Nr.417-1 (lietas 61.-63.lapa).
Saskaņā ar mērīšanas līdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātu Nr.417-1
maksimālā šo radaru pieļaujamā kļūda ekspluatācijas režīmā līdz 100 km/h
bija 5 km/h. Ņemot vērā šo maksimālo pieļaujamo kļūdu, Administratīvā
apgabaltiesa secina, ka pieteicēja vadītās automašīnas ātrums bija ne mazāks
kā 91 km/h un pieteicējs pamatoti sodīts par LAPK 149.8 panta
četrpadsmitajā daļa paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Tiesai nav pamata ar
minētajiem radariem veikto mērījumu atzīt par kļūdainu.

[14] Tādējādi, kaut arī Administratīvā apgabaltiesa pamatā pievienojas

pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļā izteiktajam lietas apstākļu

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

 13

konstatējumam un pierādījumu vērtējumam, Administratīvā apgabaltiesa

secina, ka pirmās instances tiesas nepamatotais secinājums par nepareizi
noteiktu ātruma mērīšanas ierīces kļūdu novedis pie nepamatota
sprieduma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu,

Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:

noraidīt D.M. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2005.gada 16.maija lēmuma
Nr.1520 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo
lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,
iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona

Tiesneses (paraksts) S.Kanenberga

(paraksts) U.Mihailova

NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona
Rīgā, 2008.gada 18.februārī

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com