Escolar Documentos
Profissional Documentos
Cultura Documentos
agvisto 2007
mark Sapiro jgufis xelmZRvaneli
Siro nakata proeqtis oficeri
lela Caxaia kvlevis koordinatori
eka Jvania kvlevis koordinatori
giorgi babunaSvili mTavari asocirebuli mkvlevari
nino fruiZe asocirebuli mkvlevari
medea cxomeliZe asocirebuli mkvlevari
danarTebi 221
danarTi a: SerCevis meTodologia 221
a.1 sawyisi SerCevis meTodologia 221
a.2 meore etapi 221
a3. SerCevis mesame etapi 222
danarTi b: monacemebi maswavlebelTa kiTxvarze 1 223
Semajamebeli mimoxilva
saqarTvelos ganaTlebisa da mecnierebis saministrom (SemdgomSi, saministro)
ganaxorciela Zireuli sistemuri reforma, romelic iTvaliswinebs skolis marTvisa
da finansuri SesaZleblobebis gaumjobesebas da swavlebis da swavlis efeqturi
sistemis Seqmnas. ganxorcielebis masStabebsa da vadebs Tu gaviTvaliswinebT,
reforma uprecendentod SeiZleba CaiTvalos. saskolo reformis miznebidan
gamomdinare da warmatebuli saerTaSoriso gamocdilebis gaTvaliswinebiT,
SemuSavda zogadi ganaTlebis reformis mimarTulebebisa da princi pebis Sefasebis
struqtura. Sefasebis Sedegad gamovlinda, erTi mxriv, reformis sawyis etapze
miRweuli warmatebebi da, meore mxriv, reformis procesisaTvis damaxasiaTebeli
problemuri sakiTxebi. aRmoCnda, rom sasurveli Sedegebis misaRwevad jer kidev
bevria gasakeTebeli. reformis sasurvel Sedegs warmoadgens saerTaSoriso sabazro
pirobebSi momavali Taobis da qveynis konkurentunarianobis uwyveti zrda.
msoflio bankis da saministros mier erToblivad ganxorcielebuli proeqti
,,ilia WavWavaZe” gabedul nabijebs dgams masStaburi reformebis gansaxorcieleblad.
samomavlo saqmianoba igegmeba saerTaSoriso gamocdilebisa da gare eqspertebis
Sefasebis angariSebis gaTvaliswinebiT. warmodgenili Sefasebis angariSi asaxavs
reformis rva ZiriTadi mimarTulebis sxvadasxva aspeqts. Sefasebis angariSi
momzadda kvlevis Sedegad moZiebuli monacemebis, direqtorebisa da maswavleblebis
gamokiTxvis safuZvelze. amasTan, Catarda fokus jgufebi skolebis sameurveo
sabWoebTan da maswavleblebTan. saqarTvelos 20 sxvadasxva regionSi SemTxveviTi
SerCevis meTodiT kvlevaSi gaerTianda daaxloebiT 100 skola. Aam skolebis
direqtorebsa da maswavleblebs daurigdaT kiTxvarebi. monacemTa Segrovebis
amgvari formati saqarTvelos sxvadasxva regionSi skolebSi arsebuli mdgomareobis
Seswavlisa da mocemuli informaciis ganzogadebis saSualebas iZleva. Sefaseba
ar ganxorcielebula konfliqtur zonebisa da eTnikuri umciresobis skolebSi.
im skolebSi, sadac reformiT gaTvaliswinebuli iniciativebi mxolod ramdenime
welia xorcieldeba, Sefasebis Sedegebi SesaZloa gamoviyenoT reformis Sualeduri
Sedegebis efeqturobis Sesafaseblad da SesaZlebeli cvlilebebis gansasazRvradac.
im skolebisaTvis, sadac reforma uaxloes warsulSi daiwyo, Sefasebis Sedegebi
SegviZlia ganvixiloT, rogorc damatebiTi sabaziso kvleva. momavalSi, SesaZloa
aseve Catardes msgavsi kvleva da moxdes SedarebiTi analizi sabaziso mdgomareobasa
da Sefasebis periodisTvis arsebul mdgomareobas Soris, rac mogvcems saSualebas
ganvsazRvroT reformebis Sedegebis efeqturoba.
Sefasebis angariSis struqtura or nawilad aris warmodgenili: 1. saswavlo
garemos efeqturobis uzrunvelsayofad ganxorcielebuli reformis Sefaseba da 2. skolis
marTvisa da finansuri SesaZleblobebis gasaumjobeseblad Catarebuli reformis Sefaseba.
mocemul qveTavSi warmodgenilia ZiriTadi mignebebi, daskvnebi da rekomendaciebi.
Cveni mizania, reformis sxvadasxva aspeqtis Sesaxeb mivawodoT srulyofili da
detaluri informacia dainteresebul mxareebs, amitom Sesaval nawilSi SedarebiT
vrclad aris ganxiluli moZiebuli monacemebi, vidre es stadartuli formatisTvis
aris damaxasiaTebeli. detaluri informacia vrceli rekomendaciebiT ixileT me-5
qveTavSi, xolo daskvnebi da rekomendaciebi warmodgenilia me-3 da me-4 qveTavebSi.
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
a-1.0 saswavlo garemos reforma
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
• Sesabamisi teqnikuri aRWurvilobisa da masalis simcire;
• mravalricxovani jgufebi, gansakuTrebiT qalaqis skolebSi;
• gakveTilisaTvis gansazRvruli drois mokle monakveTi;
• rig skolebSi Seuferebeli saskolo garemo, rac ganapiroba moqmedi
direqtorebisaTvis organizebuli treningebis simcirem.
maswavleblebi, direqtorebi, mSoblebi da saganmanaTleblo resurscentrebi
dadebiTad arian ganwyobilni axali saswavlo gegmis mimarT. maswavlebelTa
mniSvnelovani nawili aRniSnavs,rom axali saswavlo gegma maT arCevanis Tavisuflebas,
profesiuli SesaZleblobebis efeqturad warmoCenisa da klasSi sxvadasxva donis
moswavleebTan praqtikuli muSaobis saSualebas aZlevs. kvlavac aucilebelia
damatebiTi treningebis Catareba maswavleblebis im nawilisaTvis, romelTac
axali saswavlo gegmis mniSvneloba kargad ar aqvT gaazrebuli. maswavlebelTa
umravlesoba Tvlis, rom mzadaa aswavlos axali sagnobrivi programebi, magram
aRniSnaven damatebiTi treningebisa da modelebis aucileblobas.
reformis mniSvnelovan nawils warmoadgens erovnuli saswavlo gegmebisa da
Sefasebis centris mier SemuSavebuli moswavleTa Sefasebis axali, 10-quliani
sistemis danergva. maswavleblebis da mSoblebis umravlesoba kargad ver acnobierebs,
Sefasebis axali sistemis koncefcias. am SemTxvevaSi, saWiroa damatebiTi treningebis
Catareba.
saministros, msoflio banksa da erovnuli saswavlo gegmebis da Sefasebis
centrs damatebiTi treningebis cikli rom ar Caetarebina (treningebi xorcieldeba
mimdinare etapze da gagrZeldeba momavalSi), mosalodneli iyo, rom maswavleblebi
da direqtorebi absoluturad arasworad gaigebnen axal saswavlo gegmas da
kvlavac gamoiyenebdnen warsulSi damkvidrebul swavlebis meTodikas. amis Tqmis
safuZvels gvaZlevs reformis procesSi myofi sxva qveynebis gamocdileba. kvlevis
farglebSi Seswavlil iqna Tu ramdenad efeqturi iyo maswavleblebisaTvis
sainformacio teqnologiebSi Catarebuli treningebi. proeqt ,,irmis naxtomis”
farglebSi iniciativebis ganxorcielebisas gaiTvaliswines arsebuli problemebi da
treningebis modelic Sesabamisad gansazRvres. ,,irmis naxtomis” treningebSi monawile
maswavleblebis nawili, gansakuTrebiT qalaqis skolebSi, axla ufro metad iyenebs
kompiuterebs. Tumca maswavleblebis umravlesoba, maT Soris treningis monawilenic,
kvlavac an saerTod ar iyeneben kompiuterebs, an Zalze iSviaTad. es SeiZleba
gamowveuli iyos Semdegi garemoebebiT: maT ar aqvT kompiuteruli unar-Cvevebi;
ar ician, Tu rogor Suesabamon kompiuteruli teqnologiiT swavleba maTi sagnis
specifikas; kompiuteruli teqnika naklebad aris xelmisawvdomi skolis bazaze.
“irmis naxtomis” treningebis farTomasStaburia, magram ara siRrmiseuli. Tumca,
dasaxuli miznis misaRwevad siRrmiseuli treningebi maswavlebleblTa SezRuduli
raodenobisaTvis an distaciuri swavleba, SeiZleba sulac ar iyos efeqturi.
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
kvlevis sxva mniSvnelovani Sedegebi saswavlo
garemos Sesaxeb:
• maswavleblebisTvis ZiriTadad misaRebia axali saxelmZRvaneloebi, magram maT
did nawils ar aqvs maswavleblis saxelmZRvanelo;
• maswavleblebis mxardaWerisaTvis saganmanaTleblo resurscentrebis
umetesobas kvlavac ar gaaCnia sakmarisi resursebi, samuSao gamocdileba da
codna.
• sagnobrivi fakultetebis Camoyalibebam xeli Seuwyo skolis bazaze
maswavleblebis TanamSromlobis gaumjobesebas. Tumca, sxvadasxva skolebSi amgvari
Sexvedra sxvadasxva sixSiriT, umeteswilad ki Zalze iSviaTad tardeba. reformis
wina periodTan SedarebiT skolebs Soris TanamSromloba ufro intensiuri gaxda;
skolebs Soris izolireba Secvala urTierTTanamSromlobam, magram saskolo qselis
masStabi jerjerobiT mcirea;
• fokusjgufebTan Sexvedrisas, gamoTqves mosazreba, rom ufrosklaselTa
umetesoba mxolod konkretul sagnebs swavlobs erTiani erovnuli gamocdebis
Casabareblad. es problema sxva qveynebSi nawilobriv mogvarda mas Semdeg, rac
umaRles saswavleblebSi misaReb gamocdebze dasaSvebad saerTo akademiuri
moswrebis saSualo maCvenebeli an msgavsi zogadi indikatori savaldebulo
moTxovnad iqca.
10
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
SesaZlebelia gamoiyenon maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis centris mier
Catarebuli samuSao.
6. mizanSewonilia, direqtorebi da ganaTlebis resurcentrebis akademiuri
profilis mqone kadrebi ufro metad CaerTon maswavleblebis profesiuli donis
amaRlebis iniciativebSi. amgvarad gaizrdeba maswavlebelTa mxardaWera, Catarebuli
treningebic ufro efeqturi gaxdeba da skolis administraciac metad iqneba CarTuli
procesSi.
7. sasurvelia, maswavleblebisaTvis grZelvadiani profesiuli donis
asamaRlebeli gegma iTvaliswinebdes Sesabamisi motivaciis elementebs. saministrom
saWiroa ganumartos maswavleblebs, Tu romeli treningebi daexmareba maT dagegmili
licenzirebis procesSi, es moTxovnebi, am etapze jer kidev ar aris gansazRvruli.
8. maswavlebelTa momzadebis treningebSi Zireuli cvlilebebi xorcieldeba,Tumca
Zalian nela. erT-erTi alternatiuli gzaa, umaRlesi ganaTlebis dawesebulebebis
(universitetebis) TanamSromloba im arasamTavrobo Tu kerZo organizaciebTan,
romlebic maswavlebelTa profesiul ganviTarebaze muSaoben. gardamaval etapze
myofi sxva saxelmwifoebis, baltiispireTisa da balkaneTis qveynebis gamocdileba
gviCvenebs konkretul magaliTebs, Tu rogoraa SesaZlebeli amgvari procesebis
daCqareba, rac amavdroulad boloniis procesebis moTxovnebs akmayofilebs.
9. mniSvnelovania, qarTul enaze momzadebuli treningis masalebis gavrceleba.
Mmaswavleblebma unda icodnen, rom es masalebi maTTvis xelmiswavdomia. am
rekomendaciis ganxorcieleba, xarjebs gaTvaliswinebiT, garkveul sirTuleebTana
aris dakavSirebuli. mocemul situaciaSi erT-erT alternatiuli gamosavali
SeiZleba iyos, ,,irmis naxtomiT” skolebis internetizaciis procesis dasruleba,
rac xels Seuwyobs Sesabamisi masalebis gavrcelebas mniSvnelovnad naklebi
danaxarjebiT. Tumca, Tu gaviTvaliswinebT, rom maswavleblebs naklebad aqvT
teqnikuri unar_Cvevebi, am etapze, yvelaze misaReb alternativad rCeba beWdviTi
masalebis miwodeba da gavrceleba.
10. im SemTxvevaSi, Tu arsebuli saganmanaTleblo resurscentrebis erT-
erT umTavresi funqcia maswavlebelTa profesiuli treningebis organizebis
xelSewyobaa, mniSvnelovania axlad garemontebuli resurscentrebis ukeTesad
aRWurva maswavleblebisTvis gamosadegi wignebiTa da sxva masalebiT.
11. mniSvnelovania, SeZlebisdagvarad, saskolo qselis masStabebis gafarToebaze
zrunva. gasaTvaliswinebelia, am iniciativis ukve miRweuli warmatebuli Sedegebi.
11
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
12
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
ZiriTadi mignebebi skolebis socialur da
fizikur garemosTan dakavSirebiT:
1. mniSvnelovnad gaumjobesda skolebis eleqtroenergiiT momarageba. Tumca,
kvlevaSi CarTuli skolebis daaxloebiT naxevarSi saklaso oTaxebis ganaTeba ar
aris sakmarisi.
2. aqtiuri swavlisa da swavlebis procesis gansaxorcieleblad erT-erT
problema didi zomis klasebia, qalaqis skolebis magaliTze; amasTanave, moswavleTa
asakobrivi jgufisaTvis Seusabamo mcire zomis merxebi/aveji saklaso oTaxebis
umetesobaSi xelisSemSlel faqtoria (gansakuTrebiT qalaqis skolebSi); moswavleebis
gakveTilebze daswrebis dabali maCvenebeli cudi amindis pirobebSi, gansakuTrebiT
mTian regionSi, transportirebis saSualebebis simciriT aris ganpirobebuli.
3. klasebze dakvirvebis Sedegad miRebuli informaciis Tanaxmad, klasebis
meoTxed nawils, anu moswavleTa did raodenobas ar gaaCnia saxelmZRvaneloebi.
4. miuxedavad imisa, rom maswavleblebi SedarebiT pozitiurad afaseben
axladSeqmnil maswavlebelTa saxelmZRvaneloebs, vidre warsulSi, respodenti
maswavleblebis meoTxedi moiTxovs, rom gakveTilis gegma ufro meti moculobiT
miewodos. respodent maswavlebelTa 40% acxadebs, rom maswavlebelTa
saxelmZRvaneloebi maTTvis ar aris xelmisawvdomi.Bbundovania maswavleblis
saxelmZRvaneloebis simciris mizezi.
5. skolebSi damatebiTi saswavlo masalebis mniSvnelovani simcire
aRiniSneba.
6. gamokiTxuli skolebis mxolod naxevari uzrunvelyofs klasgareSe
iniciativebs moswavleebisaTvis. klasgareSe aqtivoba, xarisxiani ganaTlebis
erT-erT xelSemwyobi faqtoria. qalaqis skolebSi, klasgareSe aqtivobebisaTvis
dawesebulma gadasaxadebma, SesaZloa, daabrkolos moswavleebi socialurad
daucveli ojaxebidan.
7. kerZo gakveTilebis (repetitoris) wliuri saSualo safasuri 250-1000
lars Seadgens, rac socialurad daucveli ojaxebisaTvis mniSvnelovan sirTules
warmoadgens da moswavleebs ganaTlebis misaRebad araTanabar pirobebs uqmnis.
13
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
skolebTan SedarebiT mZime suraTia soflis skolebsa da im skolebSi, romlebsac
”irmis naxtomis” kompiuterizaciis programa jer ar Sexebia. skolebs gansazRvruli
unda hqondes kompiuterebis movlisaTvis aucilebeli biujeti, manam, vidre skola
kompiuterebiT momaragdeba.
14
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
im SemTxvevaSi Tu msgavsi iniciativa usasyidlod ver xorcildeba da finansur
mxardaWeras saWiroebs.
6. winamdebare dokumentis bolos mocemulia rekomendaciebi saxelmZRvaneloebis
Sesaxeb. erovnuli saswavlo gegmis da Sefasebis centrs SeuZlia aamoqmedos
eleqtronuli gverdi(veb-gverdi), sadac maswavleblebsa da direqtorebs saSualeba
eqnebaT erTmaneTs gauziaron TavianTi mosazreba saxelmZRvaneloebis dadebiT da
uaryofiT mxareebze. SeniSvenebi unda gaiTvaliswinon axali saxelmZRvaneloebis
redaqtirebisas an miscen skolebs saxelmZRvanelos arCevis ufleba.
7. erovnuli saswavlo gegmis da Sefasebis centrma mizanSewonilia mimarTos
maswavlebelTa saxelmZRvanelos avtorebs,raTa maT gazardon Sesabamisi sagakveTilo
gegmebis raodenoba. es daexmareba maswavleblebs ukeTesad gaacnobieron aqtiuri
swavlebis meTodebis gamoyenebis gzebi. skolebs saxelmZRvaneloebi unda miawodon
saswavlo wlis dawyebamde. rekomendebulia, momavalSi Catardes kvleva, Tu ratom
ar gaaCnia maswavlebelTa 40%-s maswavleblis saxelmZRvanelo, maSin, rodesac maT
klasebSi ukve axali saxelmZRvaneloebi gamoiyeneba.
8. saministrom unda gaiTvaliswinos,rom mniSvnelovani damabrkolebeli pirobaa
kerZo repetitoroba, gansakuTrebiT maSin, rodesac maswavlebeli sakuTar moswavles
amecadinebs. mizanSewonilia, licenzirebul maswavlebelTa jgufebis Seqmna, an sxva
alternatiuli variantebis ganxilva, Tanxebis moculobis da momsaxurebis pirobebis
standartizaciis mizniT.
9. kompiuterebi kidev ufro metad xelmiswavdomi unda gaxdes maswavleblebisaTvis.
amasTanave, sainformacio teqnologiebis menejeri yovelTvis mzad unda iyos skolis
bazaze maswavleblebis teqnikuri daxmarebisa da unar-Cvevebis asamaRleblad.
a-2.0 reformebi marTvisa da finansuri SesaZleblobebis
gaumjobesebisaTvis
15
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
ZiriTadi miRwevebi marTvis, finansuri
SesaZleblobebis da informaciis marTvis
sakiTxebSi mdgomareobs SemdegSi:
• CarTuli mxareebi naTlad acnobiereben da dadebiTad afaseben skolebisaTvis
avtonomiis miniWebis sakiTxs biujetis dagegmvisa da gadawyvetilebebis miRebis
aspeqtebSi. sabiujeto sakiTxebis ganxilvaSi maswavlebelTa CarTuloba uzrunvelyofs
procesebis gamWirvalobas da gadawyvetilebebis miRebis monawileobiT xasiaTs.
• warmatebuli dasawyisia saqarTvelos skolebSi sameurveo sabWoebis
Camoyalibeba da rig skolebSi maTi saskolo cxovrebaSi CarTva.
16
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
da saganmanaTleblo resurscentrebisaTvis treningebis aucilebloba
17
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
xarjebis Semcirebis da arCevanis mravalferovnebis uzrunvelyofis mizniT
makedoniis ganaTlebis saministrom mimarTa ,,Tavisufali bazris” midgomas
direqtorebis samomavlo treningebis, an uwyveti profesiuli ganviTarebis
gansaxorcieleblad. kerZod, mocemuli inicitivebis ganxorcieleba arasamTavrobo
organizaciebis, an universitetebis funqciad ganisazRvra. slovakeTis modeliT
mTavrobis mier licenzirebuli calkeuli trening-organizacia emsaxureba
direqtorebis da sabWoebis saWiroebebs. (SesaZlebelia, saganmanaTleblo
resurscentrebis saWiroebebis gaTvaliswineba).
• vauCeruli
dafinansebis formulis efeqturi ganxorcieleba
როგორც მატერიალიზებული, ისე არამატერიალიზებული ფორმით და რომელიც განკუთვნილია მოსწავლის მიერ ზოგადი განათლების მიღების
დასაფინანსებლად
18
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
arsebuli kritikuli problema, kerZod maswavlebelTa saxelfaso davalianeba da
Tanxebis Caricxvis dagvianeba. es axladamoqmedebuli sistemis erT-erT yvelaze
mniSvnelovani miRwevaa.
19
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
konsolidaciis procesSi ar arian CarTulni, mZime finansuri problemebis winaSe
aRmoCndnen. amasTanave, am skolebisaTvis subsidiebi srulyofilad ar xorcieldeba.
sasurvelia, vauCeruli dafinansebis formulaSi gaTvaliswinebul iqnas mcire zomis
skolebis dafinansebis sakiTxi maTi saWiroebebis dasakmayofileblad. soflis
da maRalmTiani raionebis skolebi biujetis Sesavsebad gare fondebis moZiebaSi
aqtiurebi ar arian da saTanado mxardaWeras da daxmarebas saWiroeben.
20
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
• konsolidaciis Sedegad warmoiSva transportirebasTan dakavSirebuli
problemebi, rac moswavleebis daswrebaze uaryofiTad aisaxeba; amasTanave, gaizarda
klasebis sidide.
21
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
• mocemuli kvlevis Sedegebi unda gadaisinjos ori-sami wlis Semdeg;
• kvlvis Sedegebis erovnuli masStabiT ganzogadebis mizniT, msgavsi kvleva
unda Catardes konfliqtur zonebSi da eTnikuri umciresobebiT dasaxlebul
regionebSi;
• Catardes damatebiTi kvleva im monacemebis gamoyenebiT, romelic am kvlevis
farglebSi Segrovda;
• damatebiT unda Seiswavlon konsolidaciis Sedegebi, raTa gansazRvros
dainteresebuli mxareebisaTvis misaRebi konsolidaciis kriteriumebi, rac Tavis
mxiriv efeqtur Sedegs ganapirobebs;
• unda SemuSavdes maregulirebeli dokumenti maswavleblTa mier sakuTar
moswavleebis kerZod momzadebis sakiTxebze (repetitorobasTan dakavSirebuli
sakiTxebi);
• unda Catardes mSoblebis gamokiTxva aqtiur swavlebasTan, akademiuri moswrebis
problemebTan, saxelmZRvaneloebis xelmisawvdomobis, skolis administraciasTan da
akademiur personalTan komunikaciisa da TanamSromlobis Sesaxeb;
• aucilebelia treningebi gansakuTrebiT sameurveo sabWoebisaTvis;
• unda ganxorcieldes kvleva skolis marTvis saukeTeso praqtikis gansasazRvrad.
kerZod, im konkretuli skolebis SesarCevad, romelic gamocdilebis da informaciis
gaziarebis mizniT gaerTiandeba raionul/regionalur saskolo samodelo qselSi;
• gamosakvlevia mizezebi,ris gamoc maswavlebelTa umetesobisaTvis maswavleblis
saxelmZRvanelo ar aris xelmisawvdomi.
• axladSeqmnili ganaTlebis marTvis sainformacio sistemebis gamoyenebis
efeqturobisa da riskis Seswavla. amasTanave, ganaTlebis marTvis sainformacio
sistemebidan ganaTlebis politikis aspeqtebTan dakavSirebiT gadawyvetilebis
misaRebad saWiro monacemTa gansazRvra da mimdinare etapze Sekrebili informaciis
damuSaveba;
• aucilebelia skolebs Soris TanamSromlobis gasaumjobeseblad saerTaSoriso
modelebis Seswavla;
• unda Catardes kvleva axali direqtorebis saarCevno sistemasTan
dakavSirebiT;
• im faqtorebis Seswavla, romlebic mcirekontigentiani skolebis sabiujeto
problemebs ganapirobebs da vauCeruli dafinansebis formulaSi maTi uSualo
gaTvaliswineba;
• momavalSi mizanSewonilia kvlevis Catareba sagnobriv-saswavlo programebSi
cvlilebebis Sesaswavlad, saswavlo programebSi sainformacio-komunikaciis da
teqnologiebis integraciis, sertificirebis procesebis, sameurveo sabWoebis da
direqtorebis profesiuli saqmianobis efeqturobis gansasazRvrad;
• sasurvelia,skolebis xarjebsa da Semosavlebze gamWirvale monacemTa sistemis
Seqna, raTa SesaZlebeli iyos winamdebare kvlevis Sedegebis Sedareba im kvlevis
SedegebTan, romelic momavalSi Catardeba.
1.1 Sesavali
22
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
saqarTvelos mTavroba msoflio bankis mxardaWeriT axorcilebs ganaTlebis
sistemis reformas. reformis mizania iseTi Taobis aRzrda, romelic ukeTesad iqneba
momzadebuli sabazro ekonomikis da demokratiuli sazogadoebis moTxovnebis
Sesabamisad. saqarTvelos ganaTlebis da mecnierebis saministrom (saministro)
ganaTlebis sistemis reformirebis mizniT ganaxorciela proeqti ,,ilia WavWavaZe”.
mas Semdeg, rac saqarTvelo sabazro ekonomikaze gadavida, aucilebeli gaxda
ganaTlebis sistemis garkveulwilad Secvla. swrafad cvalebadi sabazro
ekonomikis pirobebSi, ganaTlebis sistema daexmareba moswavles Camoyalibdes
srulyofili, inovaciuri da kritikuli azrovnebis mqone pirovnebad. ganaTlebis
reformis programa 2001 wels daiwyo da sam etapad xorcieldeba. programis
pirveli etapi iTvaliswinebda Semdegi mimarTulebebis ganxorcielebas: a)sistemis
amocanebis efeqturi reformirebisaTvis ganaTlebis politikisa da organizaciuli
struqturis Camoyalibeba; b) mocemuli amocanebis dasakmayofileblad Sesabamisi
SesaZleblobebis ganviTareba da fizikuri, finansuri da adamianuri resursebis
ufro nayofieri da efeqturi marTva.
msoflio bankis da saministros mier erToblivad ganxorcielebuli proeqti
,,ilia WavWavaZe” gabedul nabijebs dgams mzardi masStabebis reformirebis
iniciativebis gansaxorcieleblad. samomavlo saqmianobaSi Sedis saTanado
Sesworebebi saerTaSoriso gamocdilebisa da gare eqspertebis Sefasebis angariSebis
monacemebis gaTvaliswinebiT. warmodgenili Sefasebis angariSi reformis rva
ZiriTadi mimarTulebis sxvadasxva aspeqts asaxavs.
saswavlo garemo:
23
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
1.2 angariSis struqtura
24
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
TanamSromlobis Camoyalibebas. profesiuli ganviTarebis treningebSi sul 1800
skolis maswavlebeli monawileobda.
treningebi sxvadasxva sakiTxs moicavda. magaliTad, Teoriebi swavlis da
swavlebis Sesaxeb,klasis marTva,efeqturi saklaso oTaxis garemos Seqmna,monitoringi
da Sefaseba, masalebi da resursebi aqtiuri swavlisaTvis, klasgareSe resursebi da
saklaso vizitebi, dagegmva da a.S.
aRsaniSnavia is faqti, rom zustad ar gansazRvrula maswavlebelTa im nawilis
gadamzadebis meqanizmi, romlebic treiningebSi ar iyvnen CarTulni. centris
warmomadgenlebis azriT, mocemulma struqturam garkveuli problemebi Seuqmna
treningebSi CarTul maswavleblebs, vinaidan, ar gansazRvrula arc anazRaureba da
arc dro maT mier skolis bazaze sxva pedagogebisaTvis informaciis gasaziareblad.
miuxedavad amisa, proeqtis farglebSi yovelwliurad tardeba regionaluri
konferencia. profesiuli ganviTarebis ciklSi CarTul maswavlebelebs SeuZliaT
miRebuli gamocdileba da warmatebuli praqtikis magaliTebi gauziaron proeqtis
monawile Tu sxva maswavleblebs. treningebis Semdeg, yvela monawile skolam miiRo
treningebisas gamoyenebuli masalebis aslebi. direqtorebs treningebSi monawileoba
ar moeTxovebodaT.
25
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
3000 aSS dolaris odenobiT. grantis saSualebiT skolas SeeZlo gaeumjobesebina
swavlis da swavlebisaTvis saWiro masalebis xarisxi. centris warmomadgenlebis
azriT, skolebis sagranto programis da maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
treningebis Semdeg proeqtSi CarTulma skolebma da maswavleblebma kargad gaiazres
skolis ganviTarebis,swavlis da swavlebis xarisxis amaRlebis mniSvneloba. Sefasebis
mocemul angariSSi ar aris detaluri informacia saskolo grantebis programis
Sesaxeb, vinaidan msoflio bankma damoukideblad Caatara programis siRrmiseuli
kvleva.
26
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
Sesatanad rekomendaciebis saSualebas gvaZlevs, rac momdevno wels programis sxva
skolebSi warmatebulad danergvas ganapirobebs.
arasapilote skolebi treningebis gansxvavebul modelSi arian CarTulni.
proeqtis farglebSi yvela maswavlebels SeuZlia treningebSi monawileoba TveSi
erTxel (gamonaklisi, dekemberi da ianvari), magram Catarebuli sesiebi ar aris
sapilote wels Catarebulis sesiis msgavsi; monawileebs ar miewodebaT sruli
masala, aramed mxolod xuTi-eqvs gverdiani samuSao masala ZiriTadi saqmianobis
amsaxveli. erovnuli saswavlo gegmebis da Sefasebis centris koordinatoris q-n.
nana dalaqiSvilis informaciiT, arasapilote skolebis maswavleblebis 20% eswreba
am sesiebs. Sefasebis jgufs ara gaaCnia sxva qveynebSi msgavsi formatis treningebis
gamocdilebis magaliTi, magram zogadad cnobilia, rom ufaso, araanazRaurebadi
treningebi monawileobis dabali maCvenebliT xasiaTdeba.
mocemul angariSSi warmodgenilia sapilote da arasapilote skolebis jgufebis
analizi. kvlevis ZiriTad mizans ar warmoadgenda imis Seswavla, Tu ramdenad farTo
da Rrma iyo treningebi sapilote Tu arasapilote skolebSi, aramed imis garkveva,
Tu ra zegavlena hqonda treningebs orive SemTxvevaSi.
centris warmomadgenlebi aRniSnaven, rom gegmaven 2013 wlis maswavlebelTa
licenzirebis procesisaTvis aucilebel moTxovnad CarTon profesiuli
ganviTarebis treningebSi monawileoba, rac garkeulwilad, gazrdis treningebSi
monawile maswavleblebis raodenobas. es kargi motivaciaa da xels Seuwyobs
treningebis gavlenisa da masStabebis gazrdas, miTumetes Tu centri treningis
organizaciebis akreditaciasac moiTxovs. amasTanave, centri gegmavs xeli Seuwyos
skolebs Soris TanamSromlobis ganviTarebas, aniWebs ra sakredito qulebs im
skolebis, romlebic saganmanaTleblo resurscentrebis daxmarebiT am iniciativaSi
miiReben monawileobas. Sefasebis jgufis azriT, akreditaciisaTvis moTxovnebis
Camoyalibeba garkveulwilad erTjeradi iniciativaa da mizanSewonilia mxareebis
meti daintereseba.
27
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
saqarTveloSi transportireba SeuZlebeli aRmoCnda.
umetesad, SerCeuli masala, maTi dabali Rirebulebidan gamomdinare, iyo
plakatebi, wignebi, saganmanaTleblo TamaSebi da rukebi. SedarebiT naklebad Tumca
didi raodenobiT (10 000-ze meti) irCevdnen sportuli aRWurvilobas, Tematur
portfolioebs, laboratoriis aRWurvilobas, leqsikonebs, TvalsaCinoebebs,
saRebavebsa da xelsawyoebs.
28
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
procesisaTvis moZvelebuli da Seuferebelia. am problemis mosagvareblad daiwyo
biblioTekebis wignebiT momarageba. programis farglebSi wignebi gadaeca soflis
skolebs. programis sawyis etapze 600 skola momaragda resursebiT. dagegmilia
procesSi soflis axali skolebis CarTva. specialurma komisiam gansazRvra
kriteriumi biblioTekis masalebis SesarCevad dabeWdvis TariRis, xarisxis,
saganmanaTleblo Rirebulebisa da fasis gaTvaliswinebiT.
29
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
1.4.2 vauCeruli dafinansebis formula
1.4.4 optimizacia
30
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
transportirebis problemebi ganapiroba, saministrom skolebs gadasca saskolo
avtobusebi, romlebic usasyidlod uzrunvelyofen moswavleebis transportirebas.
mocemul etapze, administraciuli optimizacia, romlis farglebSic skolebi
SeinarCuneben arsebul Senobas, magram erTi skolis mmarTvelobiTi organos
administrirebis qveS eqcevian, optimizaciis yvelaze farTod miRebul meTods
warmoadgens.
31
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
2.0 kvlevis formati da struqtura
2.1 Seswavlili sakiTxebi
saswavlo garemo:
• maswavlebelTa profesiuli ganviTareba;
• skolis bazaze maswavlebelTa profesiuli ganviTareba;
• axali saswavlo gegmis farglebSi maswvlebelTa treningebi;
• proeqti ,,irmis naxtomi” da treningebi sainformacio komunikaciebsa
da teqnologiebSi, kompiuterebiTa da internetiT aRWurva;
• damatebiTi saswavlo masalebis miwodeba;
• saskolo qselis programa.
32
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
periodis pirobebTan SedarebiT. rig SemTxvevebSi reformis procesi mxolod sawyis
an adreul etapzea. amitom, mocemuli SemTxvevebis gaTvaliswinebiT, kvleva Seafasebs
reformis procesebis gavlenas an warmoadgens sabaziso kvlevas, rac samomavlod
ganxorcielebuli cvlilebebis SedarebiT analizis saSualebas iZleva.
33
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
komunikaciis saSualebebi da gzebi da sxva. skolis direqtorebis gareSe fokus
jgufebTan Sexvedram xeli Seuwyo sameurveo sabWoebTan Ria dialogis warmarTvas.
b) kiTxvarebi maswavleblebisaTvis
34
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
2.3 SerCeva
35
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
daSvebuli Secdomebis gamo, sagnobrivi klasifikacia mxolod respodentebis
naxevarze naklebi raodenobisTvis moxerxda. SefasebisaTvis gansazRvruli mcire
drois gamo xarvezebis Sesworeba ver moxerxda.
angariSSi gamoyenebulia perioduli aTwiladebis sistema, romliTac
xelmZRvanelobs msoflio banki angariSebis momzadebisas.
qalaqis 42 29
soflis 42 43
maRalmTiani 20 28
diax 29 20
ara 72 79
36
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 2.3 fizikuri da administraciuli konsolidacia
fizikuri konsolidacia 7 22
administraciuli konsolidacia 23 74
fizikuri da admnistraciuli 1 3
arakonsolidirebuli 70
diax 26 31
ara 78 69
dawyebiTi 68 4
saSualo 1,285 92
profesiuli ganaTleba 71 4
37
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 2.8 ramdeni wlis pedagogiuri gamocdileba gaqvT?
0-5 191 12
6-10 169 12
11-20 402 28
21 weli 644 48
maTematika 96 9
sabunebismetyvelo 263 22
humanitaruli 332 30
sainformacio teqnologiebi 81 6
sxva 24 4
15 an naklebi 577 32
16-24 574 44
25-29 308 26
30-34 116 10
35-39 44 04
40 an meti 18 01
1-4 427 29
5-6 653 44
7-9 907 62
10-12 619 44
38
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
2.6 kvlevis masStabebi
39
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
3.0 Sedegebi: saswavlo garemo
mocemul qveTavSi warmodgenilia ori erTmaneTTan dakavSirebuli sakiTxi _
maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis treningebi da treningebi axali saswavlo
gegmis farglebSi. agreTve, axali saswavlo gegmis farglebSi da Sefasebis procesSi
ganxorcielebuli cvlilebebi. mocemulia axali saswavlo gegmis mokle aRwera da
Zvel saswavlo gegmasTan mimarTeba. meore qveTavi moicavs reformis procesebis
mimoxilvas skolis fizikur da socialur konteqstSi da informacias zogadi
ganaTlebis miznebis misaRwevad masalebiT uzrunvelyofis Sesaxeb.
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
mTlianad ar veTanxmebi 5 2 7
ar veTanxmebi 9 6 11
veTanxmebi 72 67 77
mTlianad veTanxmebi 15 10 20
sul 100
40
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-2 meTodebi, romelsac gavecani maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
programis farglebSi damexmara moswavleebis swavlis xarisxis gaumjobesebaSi..
sruliad ar sruliad χ2
respodentis kategoria veTanxmebi veTanxmebi albaToba
ar veTanxmebi veTanxmebi cvladi
qalaqis skola 4 9 71 15
0.74 0.90
soflis skola 5 8 72 14
maRalmTiani raioni 3 7 78 13
0.62 0.640
aramaRalmTiani raioni 5 9 72 15
qalaqis skola
4 9 72 15
soflis, magram aramaRalmTiani raonis
skola 5.04 0.645
soflis skola 4 9 71 16
40 an naklebi asakis 1 8 73
18
10.76 0.067
13
41 an meti 6 9 72
50 an naklebi asakis 4 8 70
18
8.38 0.120
10
51 an meti 6 9 75
saSualo an orive 3 7 73
17
1.57 0.704
14
dawyebiTi safexuris mxolod 5 9 72
aqtiuri swavlebis meTodebis gamoyeneba 12
5 12 70
klasebis did nawilSi/yvela klasSi
6.40 0.249
aqtiuri swavlebis meTodebis gamoyeneba
4 7 76 16
iSviaTad an arasdros
aqtiuri swavlebis meTodebis gamoyeneba 12
5 12 70
saSualod, an mcired
12.74 0.119
aqtiuri swavlebis meTodebis gamoyenebis
4 5 74 18
maRali maCvenebeli
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti zeda zRvari
qveda zRvari
mTlianad ar veTanxmebi 2 1 3
ar veTanxmebi 8 4 12
veTanxmebi 71 67 76
mTlianad veTanxmebi 18 14 22
sul 100
42
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-4: moswavleebi metad arian CarTulebi gakveTilis procesSi im
meTodikis daxmarebiT, romelsac maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis programis
farglebSi gavecani
mTlianad
ar mTlianad
respodentis kategoria ar veTanxmebi χ2 cvladi albaToba
veTanxmebi veTanxmebi
veTanxmebi
qalaqis skola 3 12 70 16
13.85 0.042
soflis skola 2 4 73 21
maRalmTiani raioni 0 5 73 23
1.52 0.414
aramaRalmTiani raioni 2 8 71 18
qalaqis skola
2 5 71 21
soflis, magram aramaRalmTiani raonis
skola 15.15 0.269
soflis skola 3 11 70 16
maRalmTiani raionis skola 0 3 78 20
axali saswavlo gegmis sapilote skola 1 11 53 36
axali saswavlo gegmis arasapilote 6.17 0.060
2 8 72 18
skola
skolis bazaze maswavlebelTa
profesiuli ganviTarebis treningebSi 3 9 72
CarTuli skola 16
3.16 0.413
skolas ar miuRia monawileoba 21
maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis 2 7 71
treningebSi
40 an naklebi asakis 1 7 69 23
8.07 0.150
41 an meti 3 9 73 16
50 an naklebi asakis 2 10 67 21
17.20 0.002
51 an meti 3 4 80 13
saSualo an orive 2 9 73 16
0.72 0.893
dawyebiTi safexuris mxolod 2 8 71 19
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
diax 81 77 84
ara 9 6 13
ar vici 10 7 13
sul 100
44
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-6: bolo 2 wlis ganmavlobaSi gaumjobesda swavlis Sedegebi axali
saswavlo gegmis ganxorcielebis Sedegad
t an χ2
respodentis kategoria diax% kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 90
0.17 0.764
soflis skola 89
maRalmTiani raioni 93
0.37 0.420
aramaRalmTiani raioni 89
qalaqis skola
90
soflis, magram aramaRalmTiani raonis skola
0.22 0.912
soflis skola 90
40 an naklebi asakis 90
0.10 0.852
41 an meti 89
50 an naklebi asakis 90
0.90 0.584
51 an meti 88
mecnierebebi/maTematika 91
dawyebiTi 93
45
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
mcirekontigentian skolebTan mimarTebaSi, zogadad es alternatiuli varianti
saqarTvelos skolebisaTvis ar ganixileba. zogierTi skola amerikis SeerTebul
StatebSi da rigi ganviTarebadi qveynebi mimarTavdnen ,,fazuri” saswavlo gegmis
gamoyenebas saswavlo gegmis mravalferovnebis da moqnilobis uzrunvelsayofad.
specialuri swavlebis kursis SemoTavazebis magivrad semestrulad, an yovelwliurad,
saswavlo kursebi moswavleebis mcire raodenobisaTvis SesaZloa daigegmos yovel
or weliwadSi. meore princi pi aris mcirekontigentiani skolebisaTvis erTi
sagnobrivi specializaciis maswavleblebis (xSir SemTxvevaSi musikis, fizikis,
qimiis maswavleblebi da a.S) gaziareba. es SesaZloa gamoiyenon sameurveo sabWoebma,
saganmanaTleblo resurscentrebma, erovnuli saswavlo gegmisa da Sefasebis centrma
da saministrom.
amasTanave,zogierTi maswavleblis da mSoblis azriT, is faqti, rom maRal klasebSi
moswavleebi mxolod erTiani erovnuli gamocdebis Casabareblad swavloben, cudi
tendenciaa. am problemis gadaWra SesaZlebelia, Tu akademiuri miRwevis saSualo
maCvenebeli, an akademiuri miRwevis sxva zogadi indikatori ganisazRreba misaRebi
gamocdis Casabarebel aucilebel moTxovnad. SesaZloa, saministrom moisurvos am
princi pis danergva.
46
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
saTanadod momzadebulad”. kvlevis Sedegebis mixedviT, maswavlebelTa umravlesoba
ukmayofiloa aqtiuri swavlebis da axali saswavlo gegmis farglebSi swavlebis
procesis Sesaxeb miwodebuli magaliTebiTa da modelebiT.
fokus-jgufebis ganxilvisas, axali saswavlo gegmis treningebSi monawile
maswavleblebma xazgasmiT aRniSnes mocemuli treningebis maRali profesionaluri
done. treningebSi monawile maswavleblebi gamoxataven motivacias da dainteresebas
gauziaron praqtikuli samuSaos warmatebuli Sedegebi sxva maswavleblebs.
gasaTvaliswinebelia isic, rom Sefasebas treningebSi monawile maswavleblebi
(sapilote skolebidan) amzadebdnen, SesaZloa, rom sxva maswavlebleblebma negatiuri
damokidebulebis ubralod ar gamoxates.
skolis bazaze profesiuli ganviTarebis treningebSi monawileobasTan
dakavSirebiT maswavlebelTa pasuxebis analizisas, aRsaniSnavia ori gaurkvevloba:
1) kiTxvaze – romel treningSi miiRes monawileoba – maswavleblebi ver axerxeben
sxadasxva treningebis gansxvavebas; an 2) naklebad aqvT uaryofiTi pasuxis
dafiqsirebis gamocdileba. im SemTxvevaSi, rodesac maswavleblebs aqvT kiTxvarebTan
muSaobis gamocdileba, SekiTxva pasuxis gareSe ar ganixileba. im SemTxvevaSi, rodesac
maswavleblebs kiTxvarebTan muSaobis mcire gamocdileba aqvT,upasuxod datovebuli
SekiTxva, SesaZloa ganvixiloT, rogorc uaryofiTi pasuxi. Tu aRniSnuli respodenti
maswavleblebis SemTxvevas ganvixilavT rogorc uaryofiT pasuxs, miviRebT, rom
maswavlebelTa mxolod 44%-ma miiRo monawileoba treningebSi, dawyebiTi safexuris
maswavleblebis dabali procentuli maCvenebliT. Tu, im respodent maswavleblebs
gamovricxavT, romlebsac pasuxi ar gauciaT am SekiTxvaze, mniSvnelovnad (61%-mde)
gaizrdeba treningebSi monawile maswavleblebis procentuli maCvenebeli.
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
diax 44 38 50
ara 56 50 62
sul 100
47
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis treningebi ganxorcielebuli
ganaTlebis saministros mier (SekiTxva pasuxis gareSe ar aris gaTvaliswinebuli)
95 % sandoobis intervali
Pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
diax 61 55 66
ara 39 34 45
sul 100
soflis skola 42 58
2.56 0.322
qalaqis skola 46 54
maRalmTiani raioni 49 51
0.86 0.592
aramaRalmTiani raioni 44 56
soflis skola 41 59
48
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis treningebi ganxorcielebuli
ganaTlebis saministros mier (SekiTxva pasuxis gareSe ar aris gaTvaliswinebuli)
soflis skola 62 38
0.362 0.530
qalaqis skola 60 41
maRalmTiani raioni 60 40
1.80 0.371
aramaRalmTiani raioni 69 31
soflis skola 59 41
ara 51 42 60
diax 49 40 58
sul 100
50
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-12: klasSi swavlebis axali meTodebis Sesaxeb maswavlebelTa
profesiuli treningebi arasakmarisia.
Ti-testis
respodentebis kategoria diax cvladi
cvladi
qalaqis skola 58
2.83 0.013
soflis skola 39
maRalmTiani raioni 56
0.48 0.638
aramaRalmTiani raioni 49
soflis skola 39
40 an naklebi asakis 45
1.18 0.255
41 an meti 51
50 an naklebi asakis 48
0.71 0.491
51 an meti 51
dawyebiTi safexuri 48
-0.16 0.878
saSualo an orive 49
mecnierebebi/maTematika 47
dawyebiTi 65
95 % sandoobis koeficienti
pasuxi gansazRvruli procenti
Qqveda zRvari zeda zRvari
ara 48 36 59
diax 52 41 64
sul 100
95 % sandoobis koeficienti
pasuxi gansazRvruli procenti
zeda zRvari qveda zRvari
ara 54 44 64
diax 46 36 56
Sul 100
52
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-16: gTxovT miuTiToT, ramdenad eTanxmebiT an ar eTanxmebiT TiToeul
mosazrebas: moswavleTa codnis done gaizarda bolo 5 wlis ganmavlobaSi
sruliad
ar sruliad Ti an χ2
respodentis kategoria ar
veTanxmebi
veTanxmebi
veTanxmebi cvladi
albaToba
veTanxmebi
mecnierebebi/maTematika 8 40 47 5
dawyebiTi 4 37 48 11
54
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-17: maswavleblebis mier skolis-bazaze profesiuli ganviTarebis
treningebis Sefasebis indeqsi
t an χ2
respodentebis kategoria saSualo kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 8.8
-1.02 0.324
soflis skola 9.1
qalaqis skola
8.8
soflis magram aramaRalmTiani raonis skola
9.1 1.04 0.313
soflis skola
50 an naklebi 9.1
-1.94 0.071
51 an meti 8.7
mecnierebebi/maTematika 9.0
-1.25 0.231
humanitaruli 8.8
55
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-18: meTodebi, romlebsac gavecani maswavlebelTa profesiuli
ganviTarebis programis farglebSi, damexmara swavlebis xarisxis gaumjobesebaSi
95 % sandoobis intervali
gansazRvruli
pasuxi
procenti
qveda zRvari zeda zRvari
mTlianad ar veTanxmebi 3 1 5
ar veTanxmebi 8 5 10
veTanxmebi 71 64 78
mTlianad veTanxmebi 18 13 23
sul 100
56
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-19 meTodebi, romelsac gavecani maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
programis farglebSi damexmara, swavlebis da swavlis xarisxis gaumjobesebaSi
mTlianad Ti an xi-
ar mTlianad
respodentebis kategoria ar veTanxmebi kvadratis albaToba
veTanxmebi veTanxmebi
veTanxmebi cvladi
soflis skola 3 5 75 16
5.99 0.266
qalaqis skola 3 9 67 20
maRalmTiani raioni 0 3 79 18
2.31 0.1596
aramaRalmTiani raioni 3 8 71 18
qalaqis skola
3 9 67 20
maRalmTiani raonis skola
4 6 73 17 8.97 0.409
soflis skola
50 an naklebi 4 10 76 11
14.20 0.010
51 an meti 3 6 68 22
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
mTlianad veTanxmebi 2 1 4
veTanxmebi 21 15 27
ar veTanxmebi 63 57 69
mTlianad ar veTanxmebi 13 10 17
sul 100
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
mTlianad veTanxmebi 30 25 35
veTanxmebi 64 60 68
ar veTanxmebi 3 2 4
mTlianad ar veTanxmebi 3 1 5
sul 100
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
mTlianad veTanxmebi 13 10 17
veTanxmebi 50 45 54
ar veTanxmebi 29 26 33
mTlianad ar veTanxmebi 8 5 10
sul 100
58
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-23: gakveTilis mTavari Tema unda iyos problema, romelzec moswavles
advilad SeuZlia zusti da konkretuli pasuxi moZebna
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
mTlianad veTanxmebi 17 13 21
veTanxmebi 67 64 70
ar veTanxmebi 13 11 15
mTlianad ar veTanxmebi 3 1 4
sul 100
95 % sandoobis koeficienti
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
mTlianad veTanxmebi 7 5 10
veTanxmebi 35 30 40
ar veTanxmebi 50 45 55
mTlianad ar veTanxmebi 8 5 11
sul 100
95 % sandoobis koeficienti
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
mTlianad veTanxmebi 2 1 4
veTanxmebi 2 1 4
ar veTanxmebi 60 55 65
mTlianad ar veTanxmebi 35 31 40
sul 100
59
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
maswavleblebi tradiciuli damokidebulebas yvelaze metad moswavleebTan
individualur muSaobasTan dakavSirebiT inarCuneben. kerZod, eTanxmebian mosazrebas,
rom gakveTilis mTavari Tema unda iyos problema, romelzec moswavles advilad
SeuZlia zusti da konkretuli pasuxis moZebna. maswavleblis funqciaa moswavleebis
swavlis donis asamaRleblad komentaris miwodeba. respodentebis pasuxebi swavlebis
didaqtikur meTodTan dakavSirebiT araTanabrad aris gadanawilebuli.
mocemuli eqvsi SekiTxvis safuZvelze indeqsis gansazRvris mizniT, maTi
axal meTodikasTan Sesabamisobis safuZvelze TiToeul SekiTxvas mieniWa
kodi 0-3. am SemTxvevaSi, yvela SekiTxvas mieniWa 0 qula sruli Sesabamisobis
uzrunvelsayofad. Sejamda qulebi TiToeuli maswavleblis kiTxvaridan da
gaiyo im SekiTxvebis raodenobaze, romelsac pasuxi gaeca. amgvarad gamoviTvaleT
calkeuli maswavleblisaTvis saSualo qula. SesaZlo saSualo qula 0-dan 3-mde
aris gansazRvruli, maRali qulebi miuTiTebs maswavleblis dadebiT ganwyobaze
aqtiuri swavlebis meTodebis mimarT. yvela maswavleblisaTvis saSualo qula
Seadgens 1.48-s.
60
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-26: axali meTodebis gamoyenebasadmi maswavleblebis damokidebulebis
indeqsi
Ti an xi-
respodentebis kategoria saSualo kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 1.49
0.83 0.421
soflis skola 1.46
maRalmTiani raioni
1.51
aramaRalmTiani raioni 0.40 0.698
aramaRalmTaiani raioni 1.47
urbanuli skola
1.49
soflis magram aramaRalmTiani raonis skola
1.51 -1.43 0.173
soflis skola
cxrili 3-27: ramdenad SesaZlebelia axali saswavlo gegmis farglebSi aqtiuri swavleba?
95 % konfidencialurobis koeficienti
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
saerTod ar aris
3 1 5
SesaZlebeli
metnaklebad SesaZlebelia 41 35 46
SesaZlebelia 56 51 61
sul 100
62
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-28: ramdenad SesaZlebelia axali saswavlo gegmis farglebSi aqtiuri
swavleba?
saerTod t an χ2
met-naklebad
respodentebis kategoria ar aris SesaZlebelia kvadratis albaToba
SesaZlebelia
SesaZlebeli cvladi
qalaqis skola 3 41 56
0.1 0.961
soflis skola 3 40 57
soflis skola 3 40 57
50 wlis an naklebi 3 42 54
0.61 0.748
51 wlis an meti 3 40 57
mecnierebebi/maTematika 1 43 56
dawyebiTi klasebi 4 27 69
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
ara 56 50 61
diax 44 39 50
sul 100
64
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
ki TiTqmis yvela klasSi. mniSvnelovani statistikuri gansxvaveba ar aRniSneba
sapilote da arasapilote skolebis respodenti maswavleblebis pasuxebs Soris.
rogorc mosalodneli iyo, 50 welze naklebi asakis maswavleblebi metad iyeneben
aqtiuri swavlebis meTodebs, vidre ufrosi asakobrivi jgufis warmomadgenlebi.
dawyebiTi klasebis maswavleblebi SedarebiT xSirad sargebloben interaqtiuli
meTodologiiT praqtikaSi, vidre maTematikis, sabunebismetyvelo da humanitaruli
mecnierebebis maswavleblebi.
arcerT klasSi 2 0 3
ramdenime klasSi 30 24 36
bevr klasSi 16 13 19
sul 100
65
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-31: ramden klasSi iyenebT aqtiuri swavlebis meTods?
TiTqmis xi-
TiTqmis zogierT bevr
respodentebis kategoria yvela kvadratis albaToba
yvela klasSi klasSi klasSi
klasSi cvladi
qalaqis skola 2 24 21 54
18.13 0.007
soflis skola 2 37 11 50
maRalmTiani raioni
2 37 7 54
aramaRalmTiani raioni 2.56 0.361
aramaRalmTaiani raioni 2 30 17 52
qalaqis skola
2 24 21 54
soflis magram aramaRalmTiani raonis skola
25.20 0.005
soflis skola 2 41 11 46
maRalmTiani raionis skola 1 29 11 59
soflis aramaRalmTiani raionis skola 2 41 11 46
6.19
maRalmTiani raionis skola 1 29 11 59
axali saswavlo gegmis sapilote skola 0 24 32 45
5.53 0.379
axali saswavlo gegmis arasapilote skola 2 30 16 52
skolis bazaze maswavlebelTa profesiuli
ganviTarebis treningebSi CarTuli skola 2 32 14 52
66
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
maswavlebelTa kiTxvarSi warmodgenilia sakiTxebi, romlebic maswavleblebis
mier praqtikaSi konkretuli aqtiuri meTodebis gamoyenebis sixSireze gvawvdis
informacias. maswavlebelTa kiTxvarSi # 1 warmodgenilia SekiTxvis cxra sxvadasxva
varianti gakveTilis procesSi moswavleebis aqtiurobis Sesaxeb. mocemuli SekiTxvebi
ufro metad aris orientirebuli moswavlis aqtivobaze, vidre maswavleblis, rac
SedarebiT obieqtur pasuxebs ganapirobebs respodenti maswavleblebis mxridan.
mocemul SekiTxvebi sxvadasxva safexuris maswavleblebisaTvis aris SemuSavebuli,
amitom Sefasebis jgufma SeZlebisdagvarad martivad moaxdina maTi formulireba.
TiToeul SekiTxvas oTxi alternatiuli pasuxi aqvs. pasuxebis safuZvelze
gamoTvlili indeqsi warmodgenilia cxrilebSi.
iSviaTad an arasdros 13 9 16
xSirad 12 7 16
Zalian xSirad 20 18 23
sul 100
iSviaTad an arasdros 10 6 13
xSirad 60 56 64
Zalian xSirad 19 14 23
sul 100
iSviaTad an arasdros 4 1 7
xSirad 26 21 31
Zalian xSirad 55 50 60
sul 100
iSviaTad an arasdros 27 22 33
xSirad 56 49 63
Zalian xSirad 10 6 13
sul 100
iSviaTad an arasdros 11 9 14
xSirad 58 54 63
Zalian xSirad 12 8 16
sul 100
68
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-37: moswavleebi awyoben saklaso prezentaciebs
iSviaTad an arasdros 19 14 25
xSirad 41 34 48
Zalian xSirad 10 5 15
sul 100
iSviaTad an arasdros 21 15 28
xSirad 50 44 56
Zalian xSirad 8 5 10
sul 100
iSviaTad an arasdros 23 18 29
xSirad 58 53 63
Zalian xSirad 10 7 13
sul 100
69
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-40: moswavleebi monawileoben mTeli klasis diskusiaSi, ZiriTadad
moswavleebi saubroben
iSviaTad an arasdros 11 8 15
xSirad 58 53 64
Zalian xSirad 15 11 20
sul 100
70
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-41: swavlebis axali meTodebis gamoyenebis sixSiris indeqsi
Ti an xi-
respodentebis kategoria saSualo kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 1.69
-1.09 0.293
soflis skola 1.71
maRalmTiani raioni
1.72
aramaRalmTiani raioni 0.63 0.541
aramaRalmTaiani raioni 1.70
qalaqis skola
1.69
soflis magram aramaRalmTiani raonis skola
1.72 1.20 0.247
soflis skola
71
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
rogorc ukve aRvniSneT, warmodgenili angariSebis mixedviT TiTqmis yvela
maswavlebeli iyenebs aqtiuri swavlebis meTodebs klasSi iSviaTad mainc, xolo 52%
respodenti maswavleblebisa _ TiTqmis yvela klasSi. gasaTvaliswinebelia isic, rom
maswavleblebi SesaZloa azviadebnen meTodebis gamoyenebis sixSires. moswavleebis
gamokiTxva, erT-erTi saSualebaa maswavlebelTa pasuxebis sandoobis Sesamowmeblad,
rac am SemTxvevaSi ver ganxorcielda drois simciris gamo. amasTanave, mocemuli
martivi kiTxvebiT SeuZlebelia Sefasdes, Tu ramdenad efeqturad xorcieldeba
aqtiuri swavlebis procesi saklaso oTaxSi. Tumca, maswavlebelTa kiTxvaris
Sedegebi miuTiTebs respodenti maswavleblebis dadebiT damokidebulebaze aqtiuri
swavlebis meTodebis mimarT wina reformis periodTan SedarebiT.
kvlevisaTvis gansazRvruli dro ar gvaZlevda kadrebisaTvis treningebis Catarebis
saSualebas sagakveTilo procesze siRrmiseuli dakvirvebis gansaxorcieleblad.
erovnuli gegmebis da Sefasebis centris mier Catarebuli kvleva klasebis mcire
raodenobaze dakvirvebiT Semoifargla. amgvarad, ar gvaqvs ganzogadebis saSualebas.
amitom, mimdinare kvlevis farglebSi ganxorcielda 15 wuTiani dakvirveba saklaso
oTaxze, raTa mogveZiebina monacemebi saklaso oTaxis garemoze, damatebiT saswavlo
masalebze, saxelmZRvaneloebis xelmisawvdomobaze da a.S.. respodentTa pasuxebis
anonimurobis dacvis mizniT, saklaso oTaxze dakvirvebis monacemebi ar aris
dakavSirebuli respodenti maswavleblebis pasuxebTan da ar gamodgeba calkeuli
maswavleblisa Tu skolis Sesafaseblad.
saklaso oTaxze dakvirvebis forma moicavs moswavleebis 15 da maswavleblis
4 ti pis saqmianobas gakveTilis mimdinareobisas. amasTanave, saklaso oTaxis
organizaciuli mowyobis aRwerilobas. damkvirvebeli Semoxazavda Sesabamis punqts,
raTa daefiqsirebina esa Tu is moqmedeba saklaso oTaxSi. saklaso oTaxze dakvirvebis
formaSi gaerTianebulia 11 ti pis saqmianoba, romelic gulisxmobs swavlebis
tradiciuli meTodebis gamoyenebas da 12 ti pis saqmianoba, romelic Seesabameba
swavlebis axal meTodebs; erTic, neitraluri (moswavleebi weren tests).
saklaso oTaxze dakvirvebis Sedegad gamovlinda, rom aqtiuri swavlebis
meTodebis gamosayeneblad aqtivobis farTo speqtri. rac Seexeba saklaso oTaxis
mowyobas,klasebis mxolod 16% aris aqtiuri swavlebisaTvis saTanadod organizebuli.
kerZod, moswavleebi sxedan erTamaneTis pirispir, wreSi an naxevar wreSi.
72
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
Sefasebis angariSSi warmodgenilia calke dajamebuli meTodebi da klasis mowyobis
formebi aqtiuri swavlebisaTvis da Sesabamisi indikatorebi pasiuri swavlebisaTvis.
saSualod maswavleblebi metad iyeneben pasiuri swavlebis formebs, vidre aqtiurs.
magram, Tu gaviTvaliswinebT, rom saklaso oTaxebi tradiciuladaa mowyobili, maSin didi
gansxvaveba pasiur da aqtiur meTodebis gamoyenebas Soris ar arsebobs, radgan saklaso
oTaxis organizaciuli mowyoba ver uzrunvelyobs Sesabamis garemos. dakvirvebis Sedegebis
mixedviT, ar gamokveTila mkveTri Tanafardoba aqtiur da pasiur meTodebs Soris, garda
qvemoTmoyvanili ori garemoebisa: moswavleebi pasuxoben maswavleblis SekiTxvebs, Tu
ra mosazreba aqvT Seswavlili masalis Sesaxeb, rogor gaiazres masala, ra daimaxsovres
(0.48); maswavlebeli atarebs leqciis tipis gakveTils (wers dafaze an saubrobs) da svams
SekiTxvebs mocemul saganSi moswavleebis zogadi codnis Sesamowmeblad (0.33).
klasebis %
95 % sandoobis intervali
raodenoba
saqmianoba romelzec
dakvirveba qveda zRvari zeda zRvari
ganxorcielda
24 14 33
moswavleebi jgufurad pasuxoben maswavleblis
SekiTxvebze / TiToeuli moswavle CarTulia
gakveTilis procesSi da mxolod gamoZaxebis 32 19 46
SemTxvevaSi pasuxoben maswavleblis SekiTxvebs
(tradiciuli/pasiuri)
moswavleebi usmenen gakveTils (tradiciuli/
14 9 18
pasiuri)
moswavleebi iweren SeniSvnebs gakveTilis
msvlelobisas, damoukideblad asruleben 21 9 33
praqtikul samuSaoebs. (tradiciuli/pasiuri)
individualurad, uxmaurod muSaoben (weren/
20 12 28
kiTxuloben) (tradiciuli/pasiuri)
gamoZaxebuli moswavle xmamaRla kiTxulobs
Sesabamis davalebas/teqsts. 25 16 34
(tradiciuli/pasiuri)
moswavleebi teqstis damaxsovrebasTan
dakavSirebul SekiTxvebs scemen pasuxs 15 9 20
(tradiciuli/pasiuri)
moswavleebi usvamen maswavlebels SekiTxvebs
sagakveTilo TematikasTan dakavSirebiT. 6 4 9
(aqtiuri)
moswavleebi weren tests. 39 9 60
moswavleebi muSaoben wyvilebad. (aqtiuri) 21 9 33
moswavleebi muSaoben jgufebad (3-8 moswavle
20 12 28
erTad. (aqtiuri)
teqstis azrobriv gagebasTan dakavSirebul
25 16 34
SekiTxvebs scemen pasuxs. (aqtiuri)
sruldeba saklaso TamaSebi (aqtiuri) 15 9 20
moswavleebi asruleben rolur TamaSebs.
6 4 9
(aqtiuri)
moswavle awyobs prezentacias/saubrobs mTeli
39 18 60
klasis winaSe. (aqtiuri)
N=484
klasebis %
95 % sandoobis intervali
raodenoba
saqmianoba romelzec
dakvirveba qveda zRvari zeda zRvari
ganxorcielda
maswavlebeli atarebs leqciis ti pis
gakveTils (wers dafaze an laparakobs). 45 35 56
(tradiciuli/pasiuri)
maswavlebeli amowmebs moswavleebis
samuSaos/saSinao davlebas sakuTar magidaze. 22 12 33
(tradiciuli/pasiuri)
maswavlebeli amowmebs moswavleebis
samuSaos/saSinao davalebas maT merxebTan. 30 18 42
(aqtiuri)
xdeba eqsperimentebis demonstrireba.
86 82 95
(aqtiuri)
svams SekiTxvebs mocemul saganSi
moswavleebis zogadi codnis Sesamowmeblad. 82 73 91
(aqtiuri)
N=484
1 2 15
2 9 18
3 17 21
4 25 14
5 15 14
6 12 4
7 9 3
8 1 0
9 0 0
10 0 0
N=484
74
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrilSi 3-46 warmodgenilia ,,sufTa/wminda” indeqsi, romelic Seadgens TiToeul
klasSi dakvirvebis Sedegad gamovlenili yvela aqtiuri indikatoris jams
gamoklebuli yvela, tradiciuli, pasiuri indikatori. saSualo qula Seadgens -
1.1-s, an 1.1. es niSnavs, rom pasiuri meTodebis gamoyenebis tendencia ufro Zlieria,
vidre aqtiurisa. maswavlebelTa sxvadasxva kategoriebis Sedareba miuTiTebs, rom
dawyebiTi safexuris da mTiani raionebis skolebis maswavlebelebi metad iyeneben
tradiciuli, pasiuri swavlebis meTodebs, vidre maswavleblebi sxva kategoriebidan
(ixileT, cxrili). am monacemebze dayrdnobiT SesaZloa ufro siRrmiseuli kvlevis
Catareba.
-5 1
-4 9
-3 13
-2 16
-1 18
0 22
1 9
2 4
3 1
4 1
5 2
6 0
Total 100
N=484
75
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-47: kombinirebuli aqtiuri meTodebis ,,sufTa” indeqsi kategoriebis
mixedviT
Ti an χ2
respodentebis kategoria diax cvladi
albaToba
76
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
gamokiTxuli maswavleblebi sapilote skolebidan icnoben saswavlo gegmas
da dadebiTad afaseben axal gegmasa da saxelmZRvaneloebs, Tumca arseboben
gamonaklisebic. maswavleblebi motivirebulia gauziaros axali saswavlo gegmis
warmatebuli praqtikis magaliTebi sxva maswavleblebs.
kiTxvarebiT miRebuli monacemebis Tanaxmad, respodent maswavleblebsa da
direqtorebs dadebiTi damokidebuleba aqvT axali saswavlo gegmisadmi. direqtorebis
97% dadebiTad afasebs axali saswavlo gegmas Zvel saswavlo gegmasTan SedarebiT.
maswavleblebis 70% Tvlis, rom axali saswavlo gegma ukeTesia aqtiuri swavlebis
dasanergad da kritikuli azrovnebis unar-Cvevebis gansaviTareblad (ixileT,
cxrili 3-48).
95 % sandoobis intervali
pasuxi gansazRvruli procenti
qveda zRvari zeda zRvari
axali ukeTesia 70 64 77
sul 100
N=697
77
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-49: maswavleblebis damokidebuleba axali saswavlo gegmisadmi
(kategoriebis mixedviT)
Zveli
axali daaxloebiT
respodentebis kategoria ukeTesi χ2 cvladi albaToba
ukeTesia erTi da igivea
iyo
qalaqis skola 65 20 15
9.80 0.016
soflis skola 76 12 12
maRalmTiani raioni
70 14 16
aramaRalmTiani raioni 0.42 0.798
aramaRalmTaiani raioni 70 17 13
qalaqis skola
65 20 14
soflis magram aramaRalmTiani raonis skola
72 13 14 13.62 0.106
soflis skola
40 wlis an naklebi 74 17 9
5.51 0.038
40 wlis an meti 68 16 15
50 wlis an naklebi 74 16 10
11.22 0.019
51 wlis an meti 64 17 19
78
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
respodenti maswavleblebi dadebiTad afaseben axali saswavlo gegmis struqturas.
TiTqmis yvela respodenti (81%) Tvlis, rom gegma Seesabameba swavlis da swavlebis
procesis saWiroebebs. dadebiTi pasuxebi SedarebiT dabalia (69%) axali saswavlo
gegmis konkretulobasTan dakavSirebiT. maswavleblebi, romlebic xSirad mimarTaven
swavlebis axali meTodebis gamoyenebas Tvlian, rom axali saswavlo gegma sakmarisad
konkretulia (75%). xolo, TiTqmis naxevari im respodenti maswavleblebisa (44%),
romelic ar iyenebs aqtiuri swavlebis meTodebs, axal saswavlo gegmas an Zalzed
bundovnad miiCnevs an zedmetad konkretulad. mosazrebebi axali saswavlo gegmis
bundovanebasa Tu konkretulobasTan dakavSirebiT Tanabradaa gayofili, anu am
mosazrebaTagan arcerTi ar dominirebs.
Zalian bundovania 17 13 20
konkretuli 14 10 18
moTxovnebis Sesabamisia 69 64 74
sul 100
Note: N=693
79
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-51: saswavlo gegma Zalian bundovania, Zalian konkretulia Tu Seefereba
Tqvens moTxovnebs?
Zalian moTxovnebs χ2
respodentebis kategoria konkretuli albaToba
bundovania Seesabameba cvladi
qalaqis skola 15 15 71
1.1997 0.651
soflis skola 18 14 68
maRalmTiani raioni 17 14 69
0.93 0.653
aramaRalmTaiani raioni 15 09 76
qalaqis skola
18 14 69
soflis magram aramaRalmTiani raonis skola
1.49 0.833
soflis skola 15 14 70
maRalmTiani raionis skola 13 15 72
maRalmTiani raionis skola 15 14 70
0.35
soflis magram aramaRalmTiani raionis skola 13 15 72
axali saswavlo gegmis sapilote skola 17 14 69
2.19 0.362
axali saswavlo gegmis arasapilote skola 8 10 82
skolis bazaze maswavlebelTa profesiuli
ganviTarebis treningebSi CarTuli skola 17 13 70
0.52 0.808
skolas ar miuRia monawileoba
maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis 16 15 69
treningebSi
80
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-52: axali saswavlo gegma zedmet Tavisuflebas gaZlevT, Zalian
gzRudavT Tu Seefereba Tqvens moTxovnebs? (yvela maswavlebeli)
Zalian gzRudavT 07 05 09
sul 100
Note: N=690
qalaqis skola 12 7 81
0.54 0.802
soflis skola 11 2 83
maRalmTiani raioni 16 2 81
aramaRalmTiani raioni
2.08 0.435
11 7 82
aramaRalmTaiani raioni
soflis magram aramaRalmTiani raonis skola 12 8 81
soflis skola 10 6 84 3.93 0.357
maRalmTiani raionis skola 16 5 79
maRalmTiani raionis skola 10 6 84
3.64
soflis magram aramaRalmTiani raionis skola 16 5 79
axali saswavlo gegmis sapilote skola 06 02 92
2.16 0.287
axali saswavlo gegmis arasapilote skola 12 07 81
skolis bazaze maswavlebelTa profesiuli
11 08 81
ganviTarebis treningebSi CarTuli skola
2.46 0.353
skolas ar miuRia monawileoba maswavlebelTa
12 05 83
profesiuli ganviTarebis treningebSi
82
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
fokusjgufebSi monawile maswavleblebis azriT, saswavlo gegmis treningebi
da miRebuli masala efeqturia da daexmara maT axali saswavlo gegmis da
Tanamedrove meTodologiis ukeTesad gaazrebaSi. maswavleblebma aRniSnes, rom
treningebze miRebuli masalebis aslebi daurigdaT dainteresebul pedagogebs,
rac agreTve axali saswavlo gegmis ukeTesad ganxorcielebis erT-erTi pirobaa.
SedarebiT farTo ganzogadebis mizniT, analogiuri SekiTxva davusviT respodent
maswavleblebs kiTxvarSi. maswavlebelTa damokidebuleba Tanabrad gaiyo _ 53%
Tvlis, rom treningebze warmodgenili aqtiuri swavlebisa da jgufuri muSaobis
Sefasebis magaliTebi da nimuSebi sakmarisia, an sakmarisze metia, maSin, rodesac
47% (cxrilSi mocemuli maCveneblebi damrgvalebulia) met-naklebad sakmarisad, an
arasakmarisad miiCnevs. maRali procentuli maCvenebeli ,,met-naklebad sakmarisi’’
kategorias ekuTvnis.
Zalian arasakmarisi 9 6 12
metnaklebad arasakmarisi 37 30 45
sakmarisi 52 44 60
sakmarisze meti 1 0 2
sul 100
N=657
83
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-55: ramdenad informatiuli/amomwuravia TqvenTvis mowodebuli aqtiuri
swavlebis/jgufuri muSaobis Sefasebis magaliTebi da nimuSebi
Ti an xi-
Zalian met-naklebad sakmarisze
respodentis kategoria sakmarisi kvadratis albaToba
arasakmarisi arasakmarisi meti
cvladi
soflis skola 8 34 56 0
3.57 0.621
qalaqis skola 10 40 49 1
maRalmTiani raioni 6 38 56 0
1.01 0.647
aramaRalmTiani raioni 10 37 52 1
qalaqis skola 10 40 49 1
soflis skola 10 32 57 0 9.42 0.441
maRalmTiani raionis skola 3 40 56 1
axali saswavlo gegmis sapilote skola 10 34 57 0
0.49 0.884
axali saswavlo gegmis arasapilote skola 9 37 52 1
50 wlis an naklebi 7 38 53 1
5.56 0.239
51 wlis an meti 13 36 50 0
10 an naklebi swavlebis gamocdileba 10 39 50 1
5.82 0.259
11 an meti swavlebis gamocdileba 8 30 60 2
dawyebiTi safexuris maswavlebeli 10 36 53 1
2.73 0.603
saSualo an orive 8 41 51 0
klasis zoma 25 an meti 12 35 51 1
3.35 0.588
klasis zoma 24-ze naklebi 8 38 53 0
aqtiuri swavlebis meTodebi xSirad
9 33 57 1
gamoiyeneba praqtikaSi
19.76 0.034
aqtiuri swavlebis meTodebi saSualod/
11 48 41 0
iSviaTad gamoiyeneba praqtikaSi
84
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-56. ramdenad damakmayofilebelia mosamzadebel masalebSi mocemuli magaliTebi da
modelebi interaqtiuli swavlis principebiT da axali saswavlo gegmiT swavlebisTvis (maswavleblebis
forma 1. S. 38b)
Zalian arasakmarisi 7 5 10
ramdenadme arasakmarisi 41 36 46
sakmarisi 50 44 56
sakmarisze meti 1 0 2
sul 100
N=654
soflis skola 5 43 51 1
4.07 0.364
qalaqis skola 9 40 50 1
maRalmaRalmTiani raioni 6 34 60 0
1.48 0.514
aramaRalmTianiraioni 7 42 50 1
qalaqis skola 9 40 50 1
soflis skola 6 43 50 1 6.23 0.546
skola mTian regionSi 3 39 57 0
86
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-58. ramdenad mzad xarT aswavloT sagnebi axali programiT? yvela maswavlebeli
(maswavleblebis forma 1. S.9)
cxrili 3-59. ramdenad mzad xarT aswavloT sagnebi axali programiT? kategoriebis mixedviT
(maswavleblebis forma 1. S.9)
saerTod
metnaklebad sakmarisad Zalian t an χ2
respondentis kategoria ar var albaToba
mzad var kargad kargad cvladi
mzad
soflis skola 0 7 77 15
18.95 0.044
qalaqis skola 1 15 77 9
maRalmTiani raioni 0 16 75 9
1.62 0.620
aramaRalmTiani raioni 0 10 77 12
qalaqis skola 1 7 77 15
soflis skola 0 10 83 6 36.30 0.208
skola mTian regionSi 0 23 63 14
mecnierebebi/maTematika 2 7 76 14
humanitari 0 6 80 14 8.92 0.283
dawyebiTi 0 8 85 7
cxrili 3-60. ramdenad aZlevs axali saswavlo gegma skolebs da maswavleblebs Tavisufali
arCevnis saSualebas? yvela maswavlebeli (maswavleblebis forma 1. S.12)
mcire Tavisuflebas 7 5 9
cotaoden Tavisuflebas 63 59 67
did Tavisuflebas 30 26 34
sul 100
SeniSvna: N=694
88
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-61. ramdenad aZlevs axali saswavlo gegma skolebs da maswavleblebs Tavisufali
arCevnis saSualebas? kategoriebis mixedviT (maswavleblebis forma 1. S.12)
maRalmTiani raioni 7 63 30
1.09 0.416
aramaRalmTiani raioni 3 65 33
qalaqis skola 8 57 35
soflis skola 7 65 28 17.39 0.125
skola mTian regionSi 0 77 23
mecnierebebi/maTematika 8 62 31
humanitari 5 65 30 2.98 0.656
dawyebiTi 4 59 37
sul 100
SeniSvna: N=696
saSualo
saSualo donis yvela
donis an t an χ2
respondentis kategoria an Zlieri donis albaToba
susti cvladi
moswavleebis moswavlis
moswavleebis
soflis skola 22 17 61
1.147 0.702
qalaqis skola 25 15 60
maRalmTiani raioni 12 11 77
4.40 0.158
aramaRalmTianiraioni 24 16 60
qalaqis skola 22 17 61
soflis skola 31 14 55 12.06 0.131
skola mTian regionSi 14 15 70
mecnierebebi/maTematika 21 21 59
humanitari 25 11 64 6.20 0.309
dawyebiTi 20 13 67
90
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
dasanergad, rogorc es gaTvaliswinebulia kanonis farglebSi. magaliTad, zogierT
qveyanaSi warmoiSva magnituri skolebis idea, romelTac eqnebodaT specifikuri
akademiuri fokusi. zogadad, dadginda, rom skolebi motivirebuli arian moswavleebs
SesTavazon saganmanaTleblo programebis mravalferovneba erovnuli saswavlo
gegmis farglebSi. es niSnavs, rom skolebs potenciurad SeuZliaT SemoqmedebiTad
miudgnen saswavlo gegmis ganviTarebas. erovnuli saswavlo gegmisa da Sefasebis
centris direqtorma aRniSna, rom dReisTvis skolebi moqnilobas iyeneben mxolod
imitom,rom mxari dauWiron skolaSi arsebul yvelaze Zlier programebs. direqtorebis
gamokiTxvam aCvena, rom SesaZlebelia dainergos programebis gacilebiT didi
mravalferovneba, vidre dReisTvis arsebobs. skolebis 44% acxadebs, rom isini
erovnuli saswavlo gegmis farglebSi sxva skolebisgan gansxvavebul programebs
sTavazoben moswavleebs, Tumca cxadia, naklebad savaraudoa es sando sazomi iyos.
rogorc mosalodneli iyo, qalaqis skolebi ufro metad mravalferovan programebs
sTavazoben moswavleebs, vidre soflis skolebi. es faqti urbanul adgilebSi
geografiulad axlos mdebare skolebs Soris maRali konkurenciis Sedegia.
sabaziso monacemebis uqonlobis gamo, ver dadginda es cvlilebaa Tu tradiciuli
tendencia.
gamokiTxvis farglebSi SekiTxva mravalferovani programebis Sesaxeb mxolod direqtorebs dausves. saWiroa damatebiTi
kvlevis Catareba da saswavlo gegmis Seswavla aRniSnul SekiTxvaze zusti pasuxis misaRebad.
Ddiax T – an x2-kvadratis
respondentis kategoria albaToba
% cvladi
qalaqis skola 64
0.24 0.812
soflis skola 63
maRalmTiani raioni 72
1.15 0.268
aramaRalmTiani raioni 63
soflis skola 36
qalaqis skola 33 3.43 0.186
skola mTian regionSi 45
mecnierebebi/maTematika 72
humanitari 63 6.99 0.109
dawyebiTi 54
92
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-65. gakveTilis xangrZlivoba Zalian moklea (forma 1. S. 34c)
ara 56 50 62
diax 44 38 50
sul 100
N=646
Ti an xi-
diax
respondentis kategoria kvadratis albaToba
%
cvladi
qalaqis skola 44
-0.03 0.973
soflis skola 44
maRalmTiani raioni 51
0.79 0.440
aramaRalmTianiraioni 43
mecnierebebi/maTematika 47
humanitari 40 7.08 0.187
dawyebiTi 59
* albaTobis cvladis gamoTvla qyveynis masStabiT gansazogadeblad SeuZlebeli aRmoCnda
cxrili 3-67. moswavleebis didi raodenoba klasSi an saklaso oTaxis arasaTanado zoma (forma
1. S. 34 T)
ara 59 53 66
diax 41 34 47
sul 100
N=637
cxrili 3-68. g moswavleebis didi raodenoba klasSi an saklaso oTaxis arasaTanado zoma
(forma 1. S. 34 T)
diax
respondentis kategoria t an χ2 cvladi albaToba
%
qalaqis skola 52
4.59 0
soflis skola 28
maRalmTiani raioni 32
-1.09 0.295
aramaRalmTiani raioni 41
mecnierebebi/maTematika 40
humanitari 50 3.28 0.317
dawyebiTi 50
* albaTobis cvladis gamoTvla qyveynis masStabiT gansazogadeblad SeuZlebeli aRmoCnda
94
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
33% aRniSna, rom axali saswavlo gegma maT sakmaris Tavisuflebas ar aZlevs axali
saswavlo meTodebis danregvisa da ganxorcielebisaTvis. SekiTxvis formulirebidan
gamomdinare, gaurkvevelia, Tu konkretulad ras gulisxmoben maswavleblebi
SezRudvebsa da mouqnelobaSi. igive damokidebuleba aqvs maswavlebelTa 37% im
skolebidan,sadac tardeba maswavleblebis treningebi da maswavlebelTa mxolod 28%
im skolebidan, sadac treningebi ar tardeba. es monacemebi erTgvarad ewinaaRmdegeba
wina qveTavebSi warmodgenil statistikas, romlis Tanaxmad maswaleblebis 81%
met-naklebad iyenebda aqtiuri Sefasebis meTodebs gakveTilis farglebSi. Tumca,
sayuradReboa, rom aqtiuri Sefasebis meTodebis gamoyeneba mxolod garkveulwilad
xdeba da ara srulyofilad. zogierT qveyanaSi aqtiuri meTodebis mxolod
nawilobriv gamoyenebas ganapirobebs xelsayreli garemos uqonloba da aqtiuri
meTodebis gamoyenebis xerxebis arasaTanado codna. aqtiuri meTodebis gamoyenebis
nakleboba SesaZloa aseve gamowveuli iyos maswavleblebze dakisrebuli sxva
valdebulebebisgan, rogoricaa, magaliTad, moswavleebisTvis faqtebisa da masalis
srulyofilad miwodeba. am mizans aqtiuri swavlebis meTodebi ar Seesabameba.
amdenad, maswavleblebi iyeneben aqtiur meTodebs mxolod maSin, roca darwmunebuli
arian, rom dadgenili kvota, faqtebis miwodebis saxiT, Sesrulebulia.
cxrili 3-69. saswavlo gegma ar aris sakmarisad moqnili da axali saswavlo meTodebis
gamoyenebis saSualebas ar iZleva (forma 1. S. 34 f)
ara 67 64 70
diax 33 30 36
sul 100
N=625
Ddiax Ti an xi-kvadrati
respondentis kategoria albaToba
% cvladi
qalaqis skola 34
0.28 0.782
soflis skola 33
maRalmTiani raioni 33
0.14 0.894
aramaRalmTianiraioni 33
mecnierebebi/maTematika 30
humanitari 34 1.159 0.738
dawyebiTi 36
* albaTobis cvladis gamoTvla qyveynis masStabiT gansazogadeblad SeuZlebeli aRmoCnda
cxrili 3-71. Cems skolaSi ar aris axali meTodebis gamoyenebisTvis xelsayreli garemo (forma
1. S. 34 i)
95%-iani sarwmunoobis intervali
pasuxi savaraudo procentuli maCvenebeli
qveda zRvari zeda zRvari
ara 33 26 42
diax 66 58 74
sul 100
N=625
96
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-72. Cems skolaSi ar aris axali meTodebis gamoyenebisTvis xelsayreli garemo (forma
1. S. 34 i)
diax Ti an xi-kvadratis
respondentis kategoria albaToba
% cvladi
qalaqis skola 32
-0.72 0.481
soflis skola 36
maRalmTiani raioni 34
0.18 0.861
aramaRalmTiani raioni 32
mecnierebebi/maTematika 30
humanitari 33 6.46 0.052
dawyebiTi 47
ara 70 63 76
diax 30 24 37
sul 100
N=625
Ddiax Ti – an xi-kvadratis
respondentis kategoria albaToba
% cvladi
qalaqis skola 26
-0.60 0.131
soflis skola 35
maRalmTiani raioni 42
2.62 0.019
aramaRalmTianiraioni 30
mecnierebebi/maTematika 25
humanitari 26 6.11 0.183
dawyebiTi 40
* albaTobis cvladis gamoTvla qyveynis masStabiT gansazogadeblad SeuZlebeli aRmoCnda
3.2.5. Sefaseba
98
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
aRar gamoiyeneba. dawyebiTi klasis moswavleebi mxolod Sesafasebel komentarebs
miiReben.
centris warmomadgenlebi aRiareben, rom maswavleblebisTvis Sefasebis axali
da rTuli koncefciis gaazreba sirTuleebTan aris dakavSirebuli. isini aRniSnaven,
rom momdevno wlis ganmavlobaSi centri treningebiT daexmareba maswavleblebs
rubrikebis momzadebasa da moswavleebTan muSaobaSi. amasTan erTad, yvela skola da
resurscentri miiRebs sainformacio broSuras, resurscentrebis meSveobiT skolebSi
darigdeba Jurnalebi yovelTviurad, romlebSic iqneba Sefasebis rubrikis da/an
sxva aqtiuri swavlebis meTodebis magaliTebi.
sami SekiTxva araa sakmarisi sando da Tanmimdevruli analizisaTvis da winamdebare kvlevaSi isini gamoiyeneba mxolod
arasdros 40 31 47
zogjer 51 45 58
xSirad 8 6 11
sul 100
arasdros 0 0 1
zogjer 5 3 7
xSirad 47 43 51
sul 100
arasdros 0 0 1
zogjer 8 5 11
xSirad 41 37 45
sul 100
100
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
mainc ar aris srulyofili Sefasebis axali sistemis gamoyenebis siRrmiseulad
Sesafaseblad.
kvlevis farglebSi, maswavleblebs aseve hkiTxes, Tu ramdenad iyvnen momzadebuli
Sefasebis axali 10-quliani sistemis gamosayeneblad. Sedegebis mixedviT,gamokiTxuli
maswavleblebis 61% mxolod nawilobrivad aris momzadebuli Sefasebis axali
sistemis gamosayeneblad. fokus-jgufebidan gamovlinda,rom maswavleblebis umetesoba
saWiroebs treningebs 10-quliani Sefasebis sistemis gamosayeneblad, saswavlo sagnis
specifikis da maRalkontigentiani klasebis gaTvaliswinebiT. rogorc aRmoCnda,
treningi esaWiroeba yvela kategoriis maswavlebels. Tumca, axali maswavleblebi
da is pedagogebi, romlebic interaqtiuli swavlebis meTodebs aqtiurad iyeneben,
Tvlian, rom am mxriv ukeTesad momzadebuli arian.
cxrili 3-78. ramdenad kargad xarT momzadebuli Sefasebis 10-quliani sistemis gamosayeneblad
(maswavleblis forma 1. S. 33)
Zalian kargad 36 30 41
saSualod 61 56 67
cudad 3 2 5
sul 100
Zalian t an χ2
respondentis kategoria saSualod cudad albaToba
kargad cvladi
soflis skola 39 59 2
2.37 0.331
qalaqis skola 32 63 4
maRalmTiani raioni 30 68 2
1.01 0.435
aramaRalmTiani raioni 36 61 3
soflis skola 39 59 2
qalaqis skola 30 66 4 6.00 0.455
skola mTian regionSi 37 58 5
mecnierebebi/maTematika 34 65 2
humanitari 39 58 3 7.05 0.435
dawyebiTi 24 72 4
imave SekiTxvis garSemo, skolis direqtorebi acxadeben, rom maTi maswavleblebis 40 procents Cautarda treningi Se-
fasebis axali sistemis gamoyenebaSi. rogorc Cans, direqtorebma kiTxva gaanalizes raodenobriv WrilSi da pasuxSic aqcenti
datreningebuli maswavleblebis raodenobazea da ara axal meTodebSi Catarebul trenigebze. direqtorebis 38 procenti fiqrobs,
102
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
gegmisa da Sefasebis centri cdilobs gaavrcelos Sefasebis axali sistemis
rubrika saministros gazeTis meSveobiT. gazeTs urigeben yvela skolas, Tumca
TiToeul skolaze mxolod erTi gazeTia gaTvlili, Sesabamisad, gazeTi TiToeul
maswavlebels ar gadaecema. erovnuli saswavlo gegmisa da Sefasebis centri gegmavs
momdevno wlis treningebSi Sefasebis sistemaze gaamaxvilos yuradReba.
cxrili 3-80. fiqrobT, rom Sefasebis axal sistemaSi Zalian farToa (maswavleblis forma 1. S. 19)
diax 46 36 57
ara 53 42 64
ar vici 1 0 2
sul 100
rom treningi daexmara maswavleblebs, 62 procenti fiqrobs, rom mxolod nawilobriv daexmara. arc erTi direqtori ar miuTiTebs
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax ara ar vici kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 57 42 1
36.15 0.064
soflis skola 35 65 0
qalaqis skola 56 42 1
soflis skola 27 73 0 47.22 0.021
skola mTian regionSi 52 48 3
104
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
SemTxvevaSi maswavleblebis damokidebuleba ama Tu im sakiTxis mimarT ar emTxveva
maT mier SemoTavazebul praqtikul Sefasebebs, magaliTad, moswavlis Sefasebis
meTodebTan dakavSirebiT. sapilote skolebSi im maswavleblebis raodenoba, vinc
Tvlis, rom treningebze warmodgenili magaliTebi damakmayofilebelia, aqtiurad
iyenebs aqtiuri swavlebis meTodebs da vinc fiqrobs, rom axali saswavlo gegma
interaqtiuli meTodebis aqtiuri gamoyenebis saSualebas iZleva, identuri pasuxebiT
ar aRemateba saimplementacio skolebis maswavleblebis raodenobas.
miuxedavad imisa, rom sapilote skolebis efeqturoba mxolod treningebis
xarisxiT ar aris ganpirobebuli, Sefasebis jgufis azriT saerTaSoriso
gamocdilebaSi Zalian iSviaTia iseTi SemTxvevebi, roca arsebobs gansxvavebuli
swavlebis meTodika, magram ver xerxdeba ukeTesi meTodebis gavrceleba da danergva,
iSviaTia SemTxvevebi, roca sapilote skolebi treningebis TvalsazrisiT ukeTesi
araa ara-sapilote skolebze.
106
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
gegmebisa da Sefasebis centris,maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis centrisa da
saministros warmomadgenlebis Tanaxmad, skolebs Soris izolacia damaxasiaTebeli
iyo sabWoTa da postsabWoTa periodisaTvis. reformis farglebSi ganxorcielda
skolebis qselebis ganviTarebis proeqti da Camoyalibda maswavlebelTa profesiuli
ganviTarebis Sidasaskolo meqanizmebi, rasac xeli unda Seewyo skolebs Soris
TanamSromlobisaTvis da Seemcirebina izolacia. gamokiTxvis Sedegebi gviCvenebs,
rom izolacia kvlav problemaa, xolo Sidasaskolo TanamSromloba jer kidev
ganviTarebis sawyis etapzea.
erovnuli saswavlo gegmebis proeqtebis ganxorcielebis koordinatorma aRniSna,
rom skolebSi SeiniSneba koordinaciis nakleboba, rac xels uSlis profesiul
ganviTarebaze mzrunvel maswavlebelTa sazogadoebis Camoyalibebas da, Sesabamisad,
maswavlebelTa treningebis reformis efeqturobas. Sefasebis jgufma ganixila
aRniSnuli sakiTxi. maswavlebelTa fokus jgufebSi gamoikveTa, rom maswavleblebi
xedaven axladSedgenili sagnobrivi fakultetebis Sedegs. sagnobrivi fakulteti
erTi da igive sagnobrivi jgufis maswavleblebis aqtiur TanamSromlobas, axali
meTodebis da saswavlo gegmebis jgufurad ganxilvas uwyobs xels. fokusjgufebis
diskusiebidan gamovlinda, rom skolebSi Camoyalibebulia sagnobrivi fakultetebi,
sadac yvela maswavlebeli CarTulia da aRniSnuli fakultetebi yovelkvireulad
xvdebian erTmaneTs. Tumca, Catarebuli gamokiTxvebi sawinaaRmdegos gviCvenebs.
gamokiTxvebis mixedviT, maswavlebelebi ar TanamSromloben, yovel SemTxvevaSi
swavlebis sakiTxebTan dakavSirebiT isini iSviaTad TanamSromloben. gamokiTxuli
maswavleblebidan, mxolod 75%-ma gancxada, rom maT skolebSi Camoyalibebulia
sagnobrivi fakultetebi. gamokiTxvebma aseve gamoavlina, rom erTi da igive
fakultetis maswavleblebis 52% Sexvedrebs awyobs TveSi erTxel an ufro
iSviaTad, xolo maswavleblebis 12% xvdeba yovelkvireulad swavlebis meTodebis
gansaxilvelad. amasTan erTad,maswavleblebis 52% afiqsirebs,rom isini TveSi mxolod
erTxel an ufro iSviaTad xvdebian studenturi proeqtebis ganxilvis an studenturi
proeqtebis magaliTebis gasaziareblad. Sefasebis jgufs ar Seuswavlia arsebobs
Tu ara gansakuTrebiT aqtiuri fakultetebi, sadac maswavlebelTa CarTulobis
naklebobaa.
107
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-82. msjelobT Tu ara Tqvenive sagnobrivi fakultetis maswavlebelTan, rogor
aswavloT esa Tu is sakiTxi klasSi (maswavleblis forma 2. S. 35a)
iSviaTad 28 24 31
TveSi erTxel an ufro
52 48 57
iSviaTad
sul mcire kviraSi erTxel 13 11 15
sul 100
N=681
cxrili 3-83. msjelobT Tu ara Tqvenive sagnobrivi fakultetis maswavlebelTan rogor aswavloT
esa Tu is sakiTxi klasSi (maswavleblis forma 2. S. 35a)
TveSi sul
arasodes xi-kvadrati
erTxel mcire
respondentis kategoria an ver iSviaTad Ti-testis albaToba
an ufro kviraSi
vpasuxob cvladi
iSviaTad erTxel
qalaqis skola 10 26 52 11
18.57 0.073
soflis skola 4 29 53 15
maRalmTiani raioni 3 29 57 11
1.18 0.616
aramaRalmTiani raioni 7 27 52 13
soflis skola 3 29 52 16
qalaqis skola 10 26 52 11 12.53 0.275
skola mTian regionSi 5 25 59 11
iSviaTad 51 47 56
TveSi erTxel an ufro
26 22 31
iSviaTad
sul mcire kviraSi erTxel 5 3 6
sul 100
N=681
108
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-84. ganixilavT Tu ara Tqvenive sagnobrivi fakultetis maswavlebelTan erTad
moswavleTa proeqtebis ideebs an magaliTebs (maswavleblis forma 2. S. 35b)
maRalmTiani raioni 17 69 13 1
5.66 0.005
aramaRalmTiani raioni 17 50 27 5
soflis skola 16 51 29 4
qalaqis skola 21 45 28 6 12.76 0.254
skola mTian regionSi 12 66 17 5
iSviaTad 55 50 60
sul 100
N=648
TveSi sul Ti
arasodes
erTxel mcire –an xi-
respondentis kategoria an ver iSviaTad albaToba
an ufro kviraSi kvadratis
vpasuxob
iSviaTad erTxel cvladi
qalaqis skola 36 53 9 2
2.4 0.022
soflis skola 22 53 20 2
maRalmTiani raioni 23 58 19 0
1.75 0.532
aramaRalmTiani raioni 30 55 14 2
qalaqis skola 36 53 9 2
soflis skola 24 54 20 2 27.36 0.036
skola mTian regionSi 18 58 23 0
iSviaTad 43 35 51
sul 100
N=658
TveSi sul
arasodes Ti –an xi-
erTxel mcire
respondentis kategoria an ver iSviaTad kvadratis albaToba
an ufro kviraSi
vpasuxob cvladi
iSviaTad erTxel
qalaqis skola 44 41 14 1
38.71 0.002
soflis skola 24 45 28 3
maRalmTiani raioni 19 53 22 6
5.94 0.163
aramaRalmTiani raioni 35 42 21 9
qalaqis skola 44 40 14 1
soflis skola 27 46 24 3 43.08 0.045
skola mTian regionSi 17 45 36 2
110
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-90. TanamSromloba sxva skolis maswavleblebTan sxva gzebis meSveobiT (maswavleblis
forma 2. S. 35e)
cxrili 3-91. TanamSromloba sxva skolis maswavleblebTan sxva gzebis meSveobiT (maswavleblis
forma 2. S. 35e)
TveSi sul
arasodes Ti_an xi-
erTxel mcire
respondentis kategoria an ver iSviaTad kvadratis albaToba
an ufro kviraSi
vpasuxob cvladi
iSviaTad erTxel
qalaqis skola 32 49 17 2
12.81 0.132
soflis skola 20 55 22 2
maRalmTiani raioni 25 46 26 3
1.18 0.550
aramaRalmTiani raioni 27 52 19 2
qalaqis skola 32 49 17 3
soflis skola 25 50 23 2 18.44 0.104
skola mTian regionSi 12 62 24 1
112
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-93. ramdenad gaumjobesda swavlisa da swavlebis procesi ~irmis naxtomis~ programaSi
CarTvis Sededgad. gamokiTxul iqna mxolod `irmis naxtomis~ programis farglebSi Catarebuli
treningebis monawile maswavleblebi (forma 2. S. 23)
mcirediT 27 19 34
saSualod 52 45 59
mniSvnelovnad 19 16 23
sul 100
N=163
cxrili 3-94. ramdenad gaumjobesda swavlisa da swavlebis procesi `irmis naxtomis~ programaSi
CarTvis Sedegad. `irmis naxtomis~ programaSi CarTuli skolebis yvela maswavlebeli (forma 2. S.
23)
95%-iani sarwmunoobis intervali
pasuxi savaraudo procentuli maCvenebeli
qveda zRvari zeda zRvari
mcirediT 28 22 34
saSualod 59 48 67
mniSvnelovnad 12 8 20
sul 100
N=241
SekiTxva daisva “irmis naxtomis” konteqstSi. dauzustebelia, upasuxa Tu ara im 23-ma maswavlebelma, romelic CarTuli iyo
“irmis naxtomis” treningSi, am SekiTxvas, raTa mieniSnebina am programaSi gaumjobesebis elementebis ararsebobaze.
diax 65 60 70
ara 35 28 41
sul 100
N=688
cxrili 3-96. iyenebT Tu ara kompiuters saxlSi an skolis gareT (forma 2. S. 17)
Ti an xi
respondentis kategoria Ddiax % kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 46
44.42 0.000
soflis skola 21
soflis skola 46
qalaqis skola 21 46.13 0.008
skola mTian regionSi 46
114
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-97. rogor SeafasebdiT kompiuteris moxmarebaSi Tqvens gawafulobas da unar-
Cvevebs? ramdenad SegiZliaT internetis saSualebiT moiZioT resursebi, studenturi proeqtebis da
ideebi? (maswavleblis forma 2. S. 24)
metnaklebad kargad 49 42 56
Zalian kargad 14 9 20
sul 100
N=443
qalaqis skola 26 59 18
soflis skola 61 31 8 41.10 0.003
skola mTian regionSi 36 50 14
cxrili 3-99. ar vici kompiuteris gamoyeneba ise kargad, rom saswavlo miznebisTvis gamoviyeno.
gamoikiTxa yvela maswavlebeli (maswavleblis forma 2. S. 21d)
ara 37 31 42
diax 63 58 69
sul 100
“irmis naxtomis” programis dadebiTi gavlena gaizrdeba mas Semdeg, rac programis
mxardaWeriT yvela skola aRWurvili iqneba kompiuterebiT. “irmis naxtomis” farglebSi
igegmeba treningebi, romlebic skolis bazaze moamzadebs maswavlebelTa patara jgufs
da aswavlis, rogor unda gamoiyenon sainformacio da sakomunikacio teqnologiebi
saswavlo gegmis farglebSi. aRniSnuli treningebi daefuZneba ukve Catarebul pirvelad
treningebs da CarTavs maswavleblebis SezRudul raodenobas,raTa miaRwios saministrosa
da erovnuli saswavlo gegmebisa da Sefasebis centris mizans _ sainformacio da
sakomunikacio teqnologiebis saswavlo gegmebSi integrirebas. Tumca, imTaviTve miznebSi
gaTvaliswinebuli araa maswavlebelTa sayovelTao momzadeba am sferoSi. rekomendebulia,
“irmis naxtomis” programis farglebSi dainergos distanciuri swavlebis meTodebi, rac
adgilobrivi treningebisgan gansxvavebiT, gacilebiT ufro meti maswavleblisTvis iqneba
xelmisawvdomi. gasaTvaliswinebelia isic,rom am meTodis danergvam SesaZloa konkurencia
gauwios “irmis naxtomis” farglebSi ukve dagegmil mciremasStabian treningebs. winamdebare
kvleva miznad ar isaxavs am ori meTodis xarjebisa da efeqturobis Seswavlas, Tumca
unda aRiniSnos, rom resursebis gamiznulad xarjvas (mag: “teqtreningebi”) mniSvnelovan
saWiroebebze Cveulebriv ufro dadebiTi Sedegi aqvs.
cxrili 3-100. ar vici kompiuteris gamoyeneba ise kargad, rom saswavlo miznebisTvis gamoviyeno.
gamoikiTxa yvela maswavlebeli (maswavleblis forma 2. S. 21d)
116
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
iseve rogorc sxva sakiTxebis kvlevisas, Sefasebis jgufi am SemTxvevaSic
ar eyrdnoba erTi kiTxvis pasuxebs da maswavlebebs usvams 6 kiTxvas, raTa maT
mier kompiuteris profesiuli miznebisTvis gamoyenebis sakiTxi siRrmiseulad
gamoikvlios da erTiani indeqsi gamoiyvanos. individualur SekiTxvebze gacemuli
pasuxebi warmodgenilia qvemoT.
arasodes 70 62 77
weliwadSi erTxel 5 2 7
sul 100
SeniSvna N=443
arasodes 57 49 65
weliwadSi erTxel 6 3 10
sul 100
SeniSvna N=616
arasodes 58 50 67
weliwadSi erTxel 5 3 5
sul 100
SeniSvna N=618
arasodes 83 76 87
weliwadSi erTxel 4 2 6
sul 100
SeniSvna N=598
arasodes 66 60 72
weliwadSi erTxel 6 4 8
sul 100
SeniSvna N=609
cxrili 3-106. aZlevT Tu ara moswavleebs iseT davalebas, romelic kompiuteris an internetis
gamoyenebas saWiroebs (maswavleblis forma 2. S. 20v)
arasodes 74 70 79
weliwadSi erTxel 4 3 6
sul 100
SeniSvna N=605
118
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
maCveneblia 0.67,rac imas niSnavs,rom ama Tu im kiTxvaze umetes SemTxvevaSi maswavleblebis
pasuxi iyo weliwadSi erTxel. aRniSnuli maCvenebeli Zalian dabalia. kidev erTxel
gvinda xazi gavusvaT, rom qalaqis skolebis da “irmis naxtomis” programaSi CarTuli
skolebis maswavleblebi ufro xSirad iyeneben kompiuters da internets, xolo “irmis
naxtomis” programis farglebSi Catarebuli treningis monawile maswavleblebi yvelaze
xSirad iyeneben kompiuters da internets. soflis skolebSi Catarebuli treningebis
raodenoba da kompiuteris gamoyeneba Zalian SezRudulia. es Sedegi mosalodneli iyo,
radgan sofelSi momuSave treningebSi monawile maswavleblebis ori mesamedi skolebSi
jer kidev araa Setanili kompiuterebi an ar arsebobs internetkavSiri.
t an χ2
respondentis kategoria diax albaToba
cvladi
qalaqis skola 0.99
8.72 0.00
skola soflad 0.29
120
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
• miuxedavad imisa, rom bevri maswavlebeli dadebiTad aris ganwyobili
saganmanaTleblo resurscentrebisa da profesiuli ganviTarebis kuTxiT maTi
mxardaWeris mimarT,saganmanaTleblo resurscentrebis umravlesobas realurad ar aqvs
saTanado momzadeba da resursebi imisaTvis, rom maswavleblebs daxmareba gauwion.
• sagnobrivi fakultetebis dafuZneba win gadadgmuli nabijia maswavleblebis
profesiuli urTierTobebis ganviTarebisaken, magram maswavlebelTa Sexvedrebi
Zalze iSviaTia. skolebs Soris kavSirebi gaumjobesda reformamdel periodTan
SedarebiT, Tumca jer kidev SezRudulia.
• maswavleblebi ZiriTadad kmayofilebi arian “irmis naxtomis” programis
farglebSi Catarebuli treningebiT. “irmis naxtomis” treningis monawile maswavleblebi
ufro xSirad iyeneben kompiuters saxlSi an skolis gareT profesiuli miznebisTvis.
• maswavleblebis umravlesoba, “irmis naxtomis” treningebSi monawile
maswavleblebis CaTvliT, iSviaTad an saerTod ar iyenebs kompiuters skolaSi
an skolis gareT, ar SeuZliaT kompiuteris saswavlo miznebisTvis gamoyeneba da
kargad ar esmiT, rogor SeiZleba teqnologiebis swavlebis procesSi gamoyeneba.
soflis skolebSi dasaqmebuli maswavleblebi ufro iSviaTad iyeneben kompiuters
an internets, vidre qalaqis da regionebis.
121
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-109. ramdeni klasgareSe aqtivoba funqcionirebs Tqvens skolaSi (maswavleblis forma
2. S. 10)
ar vici 19 12 26
0 15 10 20
1-4 52 45 58
5-10 14 8 19
10+ 0 2
sul 100
SeniSvna N=699
cxrili 3-110. ramdeni klasgareSe aqtivoba funqcionirebs Tqvens skolaSi (maswavleblis forma
2. S. 10)
qalaqis skola 17 59 23 1
15.13 0.16
soflis skola 20 68 11 0
qalaqis skola 17 59 23 1
soflis skola 17 69 14 1 14.56 0.444
skola mTian regionSi 21 69 10 0
122
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
moswavlea, maswavleblebis 26% klasSi sul mcire 25 moswavle hyavs. konsolidirebuli
skolebis maswavleblebis mxolod 14% acxadebs, rom maT klasebSi moswavleebis
raodenoba gaizarda konsolidaciis Semdeg. Tuki konsolidaciis procesis saboloo
Sedegi iqneba maswavleblebis raodenobis Semcireba (ixileT nawili 4),maSin ufro meti
maswavlebeli dadgeba am problemis winaSe da interaqtiuli meTodebis danergvisas
maRalkontigentiani klasebi iqneba udidesi damabrkolebeli piroba.
Sefasebis jgufma gamoikvlia ramdenad anawileben maswavleblebi moswavleebs
doneebis da SesaZleblobebis mixedviT. saerTod, saganmanaTleblo kvlevebi
cxadyofs, rom amgvari danawileba kidev ufro aferxebs susti moswavleebis swavlis
process. gamokiTxvam gvaCvena, rom saqarTvelos skolebSi es sakiTxi problematuri
araa. maswavleblebs esmiT, rom klasebSi moswavleebi doneebis da SesaZleblobebis
mixedviT ar arian danawilebuli.
diax 8 5 10
ara 86 82 91
ar vici 6 2 10
SeniSvna N=668
cxrili 3-113. aris Tu ara merxebis da skamebis zoma moswavleebisTvis Sesaferisi (saklaso
dakvirveba S. 27)
qalaqis skola 73
-2.26 0.039
soflis skola 86
konsolidirebuli skola 83
-0.04 0.971
patara arakonsolidirebuli skola 83
sxva sagnebi 93
-2.85 0.012
maTematika, mecnierebebi, informatika an buneba 86
*albaTobis gamoTvla qveynis masStabiT gansazogadeblad SeuZlebeli
aRmoCnda
124
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-114. aris Tu ara sul mcire erTi skami mainc TiToeul moswavleze (saklaso
dakvirveba S. 28)
qalaqis skola 81
-0.66 0.520
soflis skola 85
sxva sagnebi 94
-1.64 0.122
maTematika, mecnierebebi, informatika an buneba 88
125
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-115. aris Tu ara klasSi merxebi sakmarisi raodenobiT, yvela moswavlisTvis (saklaso
dakvirveba S. 29)
qalaqis skola 84
-1.08 0.299
soflis skola 89
sxva sagnebi 97
-0.67 0.511
maTematika, mecnierebebi, informatika an buneba 95
126
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-116. aris Tu ara klasSi dafaze saweri masalebi (saklaso dakvirveba S. 31)
qalaqis skola 66
-2.53 0.023
soflis skola 88
sxva sagnebi 90
0.06 0.954
maTematika, mecnierebebi, informatika an buneba 90
127
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-117. moswavleebis ra raodenobas ar SeuZlia skolaSi misvla cudi amindis gamo
(maswavleblis forma 2. S. 11)
Zalian cota 48 39 57
cota 40 37 47
mniSvnelovani nawili 12 7 17
sul 100
SeniSvna N=712
cxrili 3-118. moswavleebis ra raodenobas ar SeuZlia skolaSi misvla cudi amindis gamo
(maswavleblis forma 2. S. 11)
mniSvnelovani
respondentis kategoria Zalian cota cota χ2 cvladi albaToba
nawili
qalaqis skola 47 42 11
1.51 0.682
soflis skola 49 38 13
qalaqis skola 47 42 11
soflis skola 39 43 18 36.97 0.002
skola mTian regionSi 70 27 3
skola soflad, aramTian regionSi 39 43 18
38.79 *
skola mTian raionSi 70 27 3
*albaTobis gamoTvla qveynis masStabiT gansazogadeblad SeuZlebeli
aRmoCnda
128
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-119. moswavleebis ixdian Tu ara gadasaxads imisaTvis, rom CaerTon skolis klasgareSe
aqtivobebSi an klubebSi (direqtorebis forma 2. S. 101a)
qalaqis skola 68 11 21 0
# = 82
zogadi SekiTxvis meTodi imitom SeirCa, rom Sefasebis jgufis azriT maswavleblebi ufro obieqtur pasuxs mogvcemdnen,
vidre ufro pirdapir SekiTxvaze, rogoricaa, rogoria Tqveni sazRauri kerZo gakveTilebisTvis. amitom, kvleva ar gvTavazobs sa-
Sualo maCveneblebs skolebis mixedviT. maswavleblebma, romlebmac nixri SemogvTavazes, Sefasebis jgufma aiRo saSualo maCvenebeli
monacemebSi dasafiqsireblad.
# = 291
sul 100
SeniSvna N=712
130
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
3.3.3. skola, saklaso masalebi da saswavlo garemo
cxrili 3-122. aris Tu ara axali saswavlo gegmebis mixedviT Sedgenili saxelmZRvaneloebi
xelmisawvdomi Tqvens klasebSi (maswavleblis forma2 S.21)
xi
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 59
0.96 0.351
soflis skola 55
skola soflad 59
qalaqis skola 56 -0.64 0.531
skola mTian raionSi 55
skola soflad aramTian raionSi 56
-0.09 0.921
mTiani skola 55
mecnierebebi/maTematika 50
humanitaruli 62 4.29 0.225
dawyebiTi 56
SeniSvna N=695
131
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
maswavleblebi aRniSnaven, rom moswavleebi ukeT arian momaragebuli wignebiT, vidre
Tavad maswavleblebi. dawyebiTi klasis maswavleblebis Tanaxmad Zalian cotaa
maT klasebSi iseTi moswavle, romelsac saxelmZRvanelo ar aqvs. zusti monacemebi
warmodgenilia qvemoT mocemul cxrilebSi:
arcerTs an ramdenimes 10 7 13
mcire nawils 53 46 61
bevrs 26 21 30
sul 100
SeniSvna N=712
xi-
arcerTs an mcire
respondentis kategoria bevrs kvadratis albaToba
ramdenimes nawils
cvladi
qalaqis skola 15 61 25
14.71 0.093
soflis skola 17 59 34
skola soflad 15 61 24
qalaqis skola 9 50 40 32.49 0.001
skola mTian raionSi 1 78 21
skola 750 an meti moswavliT 8 59 32
14.65 0.010
skola 750 an naklebi moswavliT 17 61 22
mecnierebebi/maTematika 8 62 30
humanitaruli 8 63 30 7.67 0.177
dawyebiTi 18 64 17
132
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-125. saxelmZRvaneloebi da saswavlo masalebi (saklaso dakvirvebis forma)
95%-iani sarwmunoobis
intervali
pasuxi diax
qveda zRvari zeda zRvari
cxrili 3-126. aris Tu ara sul mcire erTi axali saxelmZRvanelo TiToeuli moswavlisTvis
im klasebSi, sadac swavleba axali programiT mimdinareobs (saklaso dakvirvebis forma S.33)
diax 38 23 53
ara 62 47 77
sul 100
SeniSvna N=712
kvlevam aCvena, rom 2005-2006 wlebis kvlevis SedegebTan SedarebiT (kvleva Caatara
erovnuli saswavlo gegmebisa da Sefasebis centrma) maswavleblebis damokidebuleba
axali saxelmZRvaneloebisadmi aSkaradD gaumjobesda. 2005-2006 wlebis kvlevaSi,
saxelmZRvaneloebis pilotirebis sawyis etapze, maswavleblebi aRniSnaven, rom
saxelmZRvaneloebi mokle vadebSi daiwera da xarvezebic bevria. winamdebare
kvlevam ki aCvena, rom maswavleblebma ufro metad gaicnes axali saxelmZRvaneloebi
da xarisxic gacilebiT ufro gaumjobesda, radgan gamomcemlebma SeiZines kargi
gamocdileba xarisxiani produqciis gamoSvebaSi. dResdReobiT maswavleblebi ufro
gaiwafnen axali saxelmZRvaneloebis gamoyenebaSi da axla ufro kmayofilebi arian
axali saxelmZRvaneloebis xarisxiT.
zogierT qveyanaSi am sakiTxis kvlevisas aRmoCnda, rom maswavleblebi imis
SiSiT, rom axali saxelmZRvaneloebi ar daazianon, maT faqtobrivad arc ki iyeneben.
saqarTvelos skolebSi msgavsi problema ar dafiqsirebula. maswavleblebis umetesoba
(81%) gvpasuxobs, rom isini iyeneben axal saxelmZRvaneloebs ramdenime klasTan.
rogorc mosalodneli iyo, sapilote skolebSi aseTi maswavleblebis raodenoba
ufro metia (82%), vidre ara-sapilote skolebSi (67%). statistikurad mniSvnelovani
gansxvavebebi ar dafiqsirebula maswavlebelTa kategoriebis mixedviT. sainteresoa,
rom maswavleblebi, romlebic iyeneben axal meTodebs, ufro xSirad iyeneben axal
saxelmZRvaneloebsac.
zogierT klasSi 8 5 10
ramdenime klasSi 8 6 10
umetes klasebSi 82 79 85
sul 100
SeniSvna N=712
arcerT an xi-
ramodenime zogierT Uumetes
respondentis kategoria ramdenime kvadratis albaToba
klasSi klasSi klasebSi
klasSi cvladi
qalaqis skola 4 7 8 82
1.16 0.869
soflis skola 3 8 7 82
qalaqis skola 4 6 8 82
soflis skola 3 9 7 81 4.91 0.645
skola mTian regionSi 1 9 6 84
mecnierebebi/maTematika 1 9 5 85
humanitari 3 9 6 85 15.58 0.053
dawyebiTi 7 0 11 82
134
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
aRniSnuli migneba dadasturda saklaso dakvirvebebis Sedegadac, dadginda, rom
im klasebis 88%-Si sadac danergilia axali saswavlo programebi, saxelmZRvaneloebi
aqtiurad, magram ara universalurad gamoiyeneba.
ara 16 3 28
diax 84 72 97
sul 100
SeniSvna N=306
cxrili 3-130. gamoiyeneba Tu ara axali saxelmZRvaneloebi xSirad? mxolod im klasebSi, sadac
danergilia axali programa (saklaso dakvirvebis forma S.36)
ara 27 8 47
diax 73 53 92
sul 100
SeniSvna N=306
fokusjgufebis ganxilvebSi, maswavlebelTa umetesoba aRniSnavs, rom axali
saxelmZRvaneloebi garTulebulia, gansakuTrebiT ki maRali klasebisTvis.
maswavlebelTa gamokiTxvam ki, sapirispiro Sedegi gvaCvena. gamokiTxvis Sedegebis
mixedviT,maswavleblebis mxolod 17% fiqrobs,rom axali saxelmZRvaneloebi rTulia
da moswavleebis SesaZleblobebs ar Seesabameba. am monacemebis dasazusteblad,
rekomendebulia damatebiTi kvlevis Catareba, gansakuTrebiT ki maRali klasebis
saxelmZRvaneloebTan dakavSirebiT.
ar Seesabameba 19 14 23
sul 100
SeniSvna N=682
135
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-132. ramdenad Seesabameba axali saxelmZRvaneloebi moswavleebis kiTxvis unars. yvela
maswavlebeli kategoriebis mixedviT, vinc miiRo axali saxelmZRvanelo (maswavleblis forma S.29)
soflis skola 13 71 16
qalaqis skola 5 77 18 23.3 0.07
skola mTian regionSi 6 83 12
mecnierebebi/maTematika 12 73 15
humanitari 4 81 15 9.02 0.398
dawyebiTi 13 75 13
cxrili 3-133. gawvdiT Tu ara informacias maswavleblis gzamkvlevi swavlebis axali meTodebis
Sesaxeb. mxolod is maswavleblebi visac aqvs axali saxelmZRvaneloebi (maswavleblis forma2 S.29)
xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 58
-0.84 0.412
soflis skola 61
qalaqis skola 62
skola soflad 58 0.93 0.795
skola mTian raionSi 61
mecnierebebi/maTematika 61
humanitaruli 62 0.04 0.974
dawyebiTi 61
SeniSvna N=690
136
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
Sefasebis jgufma gamokiTxa maswavleblebs, Tu ramdenad aris arsebul
gzamkvlevebSi gakveTilis gegmebis sakmarisi raodenoba, gansakuTrebiT mniSvne
lovania gakveTilis gegmebi im maswavleblebisTvis, romlebic axal meTodebs ar
icnoben. maswavleblebis 46% aRniSna, rom gzamkvlevebi Seicavs gakveTilis gegmebis
da aqtiuri swavlebis aqtivobebis nimuSebis sakmaris raodenobas, xolo 28% Tvlis,
rom gzamkvlevebi moicavs arasakmarisi raodenobis nimuSebs (danarCeni 19% ar icnobs
axal programebs). sainteresoa, rom sxvaobebi ar gamovlinda sxvadasxva sagnebis
gzamkvlevebis SefasebaSi.
arasakmarisi 28 23 32
sakmarisze meti 7 5 9
ar Seesabameba 19 14 25
sul 100
SeniSvna N=685
qalaqis skola 29 42 7
skola soflad 24 50 7 9.93 0.006
skola mTian raionSi 30 54 5
mecnierebebi/maTematika 39 51 10
humanitaruli 36 57 6 5.76 0.440
dawyebiTi 30 53 17
cxrili 3-136. sxva damatebiTi masalebi, TamaSebi (saklaso dakvirvebis forma S.44a)
0 66 59 75
1-4 31 24 38
5+ 3 -2 7
sul 100
SeniSvna N=368
dawyebiT klasebSi 47% iyenebs 1-4 TamaSs, xolo saSualo klasebSi 15%
138
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-137. wignebi ZiriTadi saswavlo saxelmZRvaneloebis garda (saklaso dakvirvebis
forma S.44a)
0 35 15 56
1-4 54 36 72
5+ 11 6 16
sul 100
SeniSvna N=368
0 39 23 55
1-4 30 20 39
5+ 31 10 52
sul 100
SeniSvna N=399
0 40 21 59
1-4 37 19 55
5+ 23 10 35
sul 100
SeniSvna N=317
139
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-140. damatebiTi saswavlo masalebis xelmisawvdomobis indeqsi (saklaso dakvirveba S.
44a-d)
xi-kvadratis
respondentis kategoria diax albaToba
cvladi
qalaqis skola 6.10
-2.41 0.037
soflis skola 6.90
sul 100
N=484
biblioTekis resursebi
140
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
wignebiT da resursebiT. am ori wyarodan mopovebuli informacia niSandoblivad ar
gansxvavdeba erTmaneTisgan. maswavleblebis gamokiTxvamac, skolebSi biblioTekebis
arsebobis Sesaxeb, analogiuri Sedegebi gvaCvena (“ar vici”-s gamoricxvis Semdeg).
rogorc mosalodneli iyo,biblioTekebi ufro xSirad maRalkontigentian da qalaqis
skolebSia. fizikurad optimizirebul skolebSi savaraudod aris biblioTekebi,
Tumca aseTi skolebis simciris gamo SeuZlebelia Sedegebis ganzogadeba qveynis
masStabiT.
cxrili 3-142. aris Tu ara skolaSi biblioTeka/calke gamoyofili oTaxi wignebisTvis (saskolo
dakvirvebis forma S.38)
diax 83 68 98
ara 17 2 32
sul 100
N=103
cxrili 3-143. aris Tu ara skolaSi biblioTeka/calke gamoyofili oTaxi wignebisTvis (saskolo
dakvirvebis forma S.38)
xi-kvadratis
respondentis kategoria diax % albaToba
cvladi
qalaqis skola 100
2.48 0.025
soflis skola 76
cxrili 3-144. aris Tu ara skolaSi biblioTeka an calke gamoyofili oTaxi saswavlo
wignebisTvis da resursebisTvis (maswavleblebis forma 1. S.22)
diax 77 69 85
ara 19 11 27
ar vici 4 2 6
sul 100
N=702
141
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-145. aris Tu ara skolaSi biblioTeka an calke gamoyofili oTaxi saswavlo
wignebisTvis da resursebisTvis (maswavleblebis forma 1. S.22)
xi-kvadratis
respondentis kategoria Ddiax ara ar vici albaToba
cvladi
soflis skola 73 24 3
12.14 0.177
qalaqis skola 81 15 5
qalaqis skola 81 14 5
soflis skola 74 22 4 12.78 0.586
skola maRalmTian raionSi 75 25 0
cxrili 3-146. aqvs Tu ara skolis biblioTekas moswavleebis muSaobisTvis sakmarisi farTi
(saskolo daTvalierebis forma 1. S.40)
diax 59 41 77
ara 41 23 59
sul 100
N=94
cxrili 3-147. aqvs Tu ara skolis biblioTekas moswavleebis muSaobisTvis sakmarisi farTi
(saskolo daTvalierebis forma 1. S.40)
xi-kvadratis
respondentis kategoria Ddiax albaToba
cvladi
qalaqis skola 48
-1.02 0.323
soflis skola 64
maRalmTiani raioni 21
-3.88 0.001
ara-maRalmTiani raioni 63
142
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
miuxedavad imisa,rom TiTqmis yvela skolaSi aris biblioTeka,erovnuli saswavlo
gegmebisa da Sefasebis centris direqtori aRniSnavs, rom saskolo biblioTekebis
programaSi CarTuli skolebis garda, skolebis biblioTekebSi arsebuli resursebi
araadekvaturia da xels ar uwyobs aqtiuri swavlebis meTodebis danergvas.
aRniSnuli faqti iyo swored, saskolo biblioTekebis programis motivacia, romelic
ZiriTadad soflis skolebSi ganxorcielda. Sefasebis jgufma Sesabamisad Seiswavla
skolebis administraciebis mosazreba biblioTekebis resursebis Sesaxeb. skolebis
51% administracias eWvi epareba, rom maTi skolebis biblioTekaSi arsebobs iseTi
resursebi, romlebic axali saganmanaTleblo miznebis da saswavlo gegmebis
gaxorcielebas Seuwyobs xels. gamokiTxvebis SedegebSi, zogadad, mniSvnelovani
gansxvavebebi ar dafiqsirebula soflis da qalaqis skolebs Soris, Tumca
mcirekontigentiani skolebSi gamokiTxvis pasuxebi ufro iSviaTad iyo dadebiTi.
saskolo biblioTekebis programaSi CarTuli skolebis mxolod 35% fiqrobs, rom
maT biblioTekaSi arsebuli resursebi xels uwyobs axali saswavlo gegmebis
gaxorcielebas. es maCvenebeli mainc orjer metia am programis miRma darCenili
soflis skolebis maCvenebelze (cxrili 3-151). erovnuli saswavlo gegmebisa da
Sefasebis centris direqtorma aRniSna, rom Sefasebis sabWos SeeZlo Camoeyalibebina
wignis SerCevis kriteriumebi sxvadasxva sagnobrivi jgufebis mixedviT. am midgomiT
SesaZloa gazrdiliyo saskolo biblioTekebis programaSi CarTuli skolebis
maCvenebeli. Tumca, imis gaTvaliswinebiT, rom aRniSnuli programa Zalian mcire
raodenobis wignebiT uzrunvelyofs skolebs (107), SesaZloa mocemuli maCvenebeli
arc ki gazrdiliyo.
cxrili 3-147. skolis biblioTekaSi arsebuli wignebi Seesabameba Tu ara ganaTlebis erovnul
miznebs (saskolo daTvalierebis forma 1. S.39)
diax 51 32 69
ara 49 31 68
sul 100
N=94
cxrili 3-149. skolis biblioTekaSi arsebuli wignebi Seesabameba Tu ara ganaTlebis erovnul
miznebs (saskolo daTvalierebis forma 1. S.39)
xi-kvadratis
respondentis kategoria Ddiax albaToba
cvladi
qalaqis skola 56
0.50 0.622
soflis skola 48
maRalmTiani raioni 45
-0.15 0.883
ara-maRalmTiani raioni 51
143
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-150. Tu Tqvens skolaSi aris biblioTeka, Seesabameba Tu ara biblioTekaSi arsebuli
wignebi axali saswavlo gegmebs (maswavleblebis forma 1. S.23)
ar aris biblioTeka 4 0 8
diax 20 14 26
metnaklebad 47 39 55
ara 24 17 31
ar vici 4 2 7
sul 100
N=694 SeniSvna: saerTo ricxvi ar Seadgens 100 procents damrgvalebis gamo
cxrili 3-151. aris Tu ara skolaSi biblioTeka an calke gamoyofili oTaxi saswavlo
wignebisTvis da resursebisTvis (maswavleblebis forma 1. S.22)
Ti-testis an
respondentis kategoria diax metnaklebad ara xi-kvadratis albaToba
cvladi
soflis skola 22 48 20
27.92 0.078
qalaqis skola 18 47 28
144
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
maswavleblebi mainc jgufebad arian warmodgenilni zogierTi skolebidan, rac
imaze migvaniSnebs, rom problema skolebis administraciidan momdinareobs da ara
maswavleblidan. saministrom da erovnuli saswavlo gegmebisa da Sefasebis centrma,
albaT saganmanaTleblo resurscentrebis meSveobiT, unda ganumartos skolebis
administraciebs, rom biblioTeka xelmisawvdomi unda iyos maswavleblebisTvis.
skolis administraciam an yvela maswavlebeli unda uzrunvelyos biblioTekis
gasaRebiT an biblioTeka Ria unda iyos samuSao saaTebSi.
arasodes 15 9 22
iSviaTad 44 34 54
xSirad 40 29 51
sul 100
SeniSvna: saerTo ricxvi ar Seadgens 100 procents damrgvalebis gamo N=666
xi-kvadratis
respondentis kategoria arasodes iSviaTad xSirad an Ti-testis albaToba
cvladi
qalaqis skola 15 52 33
23.47 0.048
soflis skola 16 35 50
qalaqis skola 16 52 32
soflis skola 13 37 50 24.88 0.189
skola maRalmTian raionSi 15 32 53
mecniereba/maTematika 14 47 39
humanitaruli 10 51 39 7.08 0.232
dawyebiTi 21 51 28
* albaTobis cvladis gamoTvla qyveynis masStabiT gansazogadeblad SeuZlebelia
ki 85 81 86
ara 15 11 19
sul 100
N=698
cxrili 3-154. aZlevT Tu ara moswavleebs iseT davalebas, romelic saWiroebs klasgareSe
wignebis/masalebis gamoyenebas (maswavleblebis forma 1. S.25)
xi-kvadratis
respondentis kategoria diax ara an Ti-testis albaToba
cvladi
qalaqis skola 85 15
0.004 0.969
soflis skola 85 15
qalaqis skola 85 15
soflis skola 85 15 0.127 0.953
skola maRalmTian raionSi 86 14
146
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
nawilSi. amasTan erTad, iakob gogebaSvilis sareabilitacio programa iTavliswinebs
skolebis materialuri bazis yvelaze kritikuli saWiroebebis dakmayofilebas,
kerZod, saxuravebis, xanZris an wylisgan dazianebuli monakveTebis SekeTeba da
sakomunikacio sistemebiT skolebis uzrunvelyofas. saministros warmomadgenlebis
Tanaxmad, TiToeul raionSi xorcieldeba erTi skolis sruli reabilitacia, xolo
sxvadasxva raionebSi jamSi 218 skolis msubuqi SekeTeba, saxuravebis, sakomunikacio
sistemebis, gaTbobis sistemebis da fanjrebis ganaxleba.
am Sefasebis farglebSi ar Catarebula skolebis saWiroebebis Zireuli mokvleva,
magram miRebuli informaciis Tanaxmad skolebSi SeiniSneba mdgomareobis mciredi
gaumjobeseba da samomavlod gasaTvaliswinebeli bevri saWiroebis gansazRvra.
skolebis direqtorebis 80% ganacxada, rom maT skolebs eleqtroenergia miewodebaT
mudmivad. qalaqis skolebis TiTqmis absolutur umravlesobas (97%) mudmivad
miewodeba eleqtroenergia, maSin roca soflis skolebs Soris es maCvenebeli 69
procentia. im mcire raodenobis maRalmTiani raionebis skolebidan, romlebic
gamokiTxul iqna, yvelam ganacxada, rom eleqtroenergia mudmivad miewodebaT. saerTo
jamSi, mocemuli monacemebi didi warmatebis maCvenebelia ganaTlebis marTvis
sainformacio sistemebis ukanasknel monacemebTan (2005-06 weli) SedarebiT, sadac
skolebis 41% ganicdida eleqtroenergiis naklebobas. miuxedvad am warmatebisa,
mainc rCeba skolebi, romelTac eleqtroenergia mudmivad ar miewodebaT, rac xels
uSlis saswavlo procesis warmatebiT warmarTvas am skolebis zogierT saklaso
oTaxebSi,skolis administraciebs Soris,aseve,saganmanaTleblo resurscentrebTan da
saministrosTan aqtiuri kontaqtebis SenarCunebas da kompiuteruli aRWurvilobis
gamoyenebas.
Sefasebis jgufma daadgina, rom im SemTxvevaSi Tu aRmoifxvreboda kanalizaciis
da wyalmomaragebis sistemebSi arsebuli problemebi, Seswavlili skolebis 70%
eqneboda adekvaturi standartebis sanitaruli kvanZebi. qalaqis skolebis 80%
da soflis skolebis 64% aRniSnavs, rom maTi sanitaruli kvanZebi adekvaturia.
kanalizaciis da araadekvaturi sanitaruli kvanZebis problemam SesaZloa uaryofiTi
gavlena iqonios moswavleebis, gansakuTrebiT ki, gognebis daswrebaze.
cxrili 3-155. eqneboda Tu ara Tqvens skolas adekvaturi sanitaruli kvanZebi, aRmofxvrili rom
iyos kanalizaciis da wyalmomaragebis problemebi (saskolo daTvalierebis forma 1. S.43)
diax 70 51 88
ara 30 12 49
sul 100
N=101
147
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-156. eqneboda Tu ara Tqvens skolas adekvaturi sanitaruli kvanZebi, aRmofxvrili rom
iyos kanalizaciis da wyalmomaragebis problemebi (saskolo daTvalierebis forma 1. S.43)
xi-kvadratis
respondentis kategoria Ddiax % an Ti-testis albaToba
cvladi
qalaqis skola 83
1.64 0.121
soflis skola 64
cxrili 3-157. aris Tu ara Tqvens skolaSi savarjiSo darbazi (saskolo daTvalierebis forma
1. S.41)
diax 52 41 63
ara 48 37 59
sul 100
N=98
cxrili 3-158 aris Tu ara Tqvens skolaSi savarjiSo darbazi (saskolo daTvalierebis forma
1. S.41)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria Ddiax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 80
3.98 0.001
soflis skola 41
148
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
kvlevam daadgina, rom im skolebSic ki, sadac savarjiSo darbazebi funqcionirebs,
darbazebis mxolod 44% aris saTanadod aRWurvili da aqtiurad gamoyenebuli.
cxrili 3-159. aris Tu ara savarjiSo darbazi saTanadod aRWurvili da aris Tu ara igi
aqtiurad gamoyenebuli (saskolo daTvalierebis forma 1. S.42)
diax 30 22 38
ara 70 62 78
sul 100
N=83
cxrili 3-160. aris Tu ara savarjiSo darbazi saTanadod aRWurvili da aris Tu ara igi
aqtiurad gamoyenebuli (saskolo daTvalierebis forma 1. S.42)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria Ddiax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 50
4.18 0.001
soflis skola 21
149
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-161. fizikuri garemo saklaso oTaxebSi da saswavlo masalebi
Pprocentuli xi-kvadratis an
Camtvreuli fanjrebis raodenoba albaToba
maCvenebeli Ti-testis cvladi
0 67 32 100
1 18 0 40
2 13 0 26
3 2 0 3
4 1 0 2
6 <1 0 <1
sul 100
N=484
150
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-163. aris Tu ara kiTxvisTvis sakmarisi ganaTeba saklaso oTaxSi (maSin roca Rrubliani
amindia da eleqtoenergia ar miewodeba skolas)? (saskolo daTvalierebis forma S.26)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 72
-1.03 0.321
soflis skola 81
maRalmTiani raioni 86
0.78 0.446
aramaRalmTiani raioni 78
sxva sagnebi 83
2.39 0.030
maTematika, mecnierebebi, informatika an buneba 92
151
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-164. aris Tu ara carci/dafa saklaso oTaxSi? (saskolo daTvalierebis forma S.30)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 85
-0.97 0.346
soflis skola 92
maRalmTiani raioni 90
-0.05 0.964
aramaRalmTiani raioni 90
sxva sagnebi 99
-1.11 0.284
maTematika, mecnierebebi, informatika an buneba 96
152
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
winamdebare kvleva gvaCvenebs,rom am sakiTxze muSaobisas gansakuTrebiT sayuradReboa
soflis skolebi.
diax 73 58 87
ara 27 13 42
sul 100
N=74
xi-kvadratis an
respondentis kategoria Ddiax % albaToba
Ti-testis cvladi
skola 555 an meti moswavliT 100
4.03 0.001
skola 555-ze naklebi moswavliT 66
sul mcire 10 moswavle erT maswavlebelze 100
4.29 0.001
10-ze naklebi moswavle erT maswavlebelze 65
cxrili 3-167. miewodeba Tu ara skolas eleqtoenergia uwyveti grafikiT, raTa kompiuterebma
gamarTulad imuSaon? (saskolo daTvalierebis forma 1. S.46)
diax 80 62 97
ara 20 3 38
sul 100
N=72
cxrili 3-168. miewodeba Tu ara skolas eleqtoenergia uwyveti grafikiT, raTa kompiuterebma
gamarTulad imuSaon? (saskolo daTvalierebis forma 1. S.46)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 97
8.065 0.010
soflis skola 69
cxrili 3-169. kompiuterebi axalia, 2005 wlis da ufro axali gamoSvebaa? (saskolo daTvalierebis
forma 1. S.47)
diax 52 33 71
ara 48 28 67
sul 100
N=72
154
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-170. kompiuterebi axalia, 2005 wlis da ufro axali gamoSvebaa? (saskolo daTvalierebis
forma 1. S.47)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 93
29.06 0.000
soflis skola 28
diax 85 68 100
ara 15 0 32
sul 100
N=69
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 98
5.35 0.020
soflis skola 78
8.9 0 37 9
N=69
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 14.5
6.30 0.000
soflis skola 2.3
cxrili 3-174. aqvs Tu ara kompiuterebs seriozuli teqnikuri nakli (saskolo daTvalierebis
forma 1. S.49)
diax 45 26 65
ara 55 35 74
sul 100
N=55
cxrili 3-175. aqvs Tu ara kompiuterebs seriozuli teqnikuri nakli (saskolo daTvalierebis
forma 1. S.49)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 42
-0.41 0.688
soflis skola 48
156
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-176. maswavleblebis azriT aqvs Tu ara kompiuterebs adekvaturi programebi (saskolo
daTvalierebis forma 1. S.50)
diax 62 42 82
ara 38 18 58
sul 100
N=72
cxrili 3-177. maswavleblebis azriT aqvs Tu ara kompiuterebs adekvaturi programebi (saskolo
daTvalierebis forma 1. S.50)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 92
15.33 0.010
soflis skola 45
10 ganaTlebis marTvis sainformacio sisitemebis 2005-2006 monacemebis Tanaxmad, kompiuteruli klasebi regularulad cde-
boda skolebSi. winamdebare kvlevis farglebSi gamokiTxuli maswavleblebis naxevari acxadebs, rom maT skolaSi kompiuteruli
klasebi
tardeba, Tumca am gamokiTxviT ar dgindeba aRniSnuli zrda “irmis naxtomis” programis Sedegia Tu ara. saWiroa am sakiTxTan
diax 53 34 73
ara 47 27 66
sul 100
N=72
cxrili 3-179. maswavlebeli aRniSnavs, rom kompiuteruli klasebis mTavari mizania programirebis
(informatikis) Seswavla, kategoriebis mixedviT
xi-kvadratis an Ti-
respondentis kategoria Ddiax % albaToba
testis cvladi
qalaqis skola 49
0.62 0.440
soflis skola 56
158
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-180. ramdeni moswavlea erT kompiuterze (saskolo daTvalierebis forma S. 56)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 39.4
-0.00 0.997
soflis skola 39.5
cxrili 3-181. ramdeni moswavlea klasSi erT kompiuterze gakveTilis ganmavlobaSi (saskolo
daTvalierebis forma 1. S.56)
3.12 .133 24 5
N=74
159
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-182. dReSi ramdeni saaTis ganmavlobaSi iyeneben moswavleebi kompiuters gakveTilebis
farglebSi (saskolo daTvalierebis forma 1. S.59)
4.5 0 45 8
N=74
cxrili 3-183. dReSi ramdeni saaTis ganmavlobaSi iyeneben moswavleebi kompiuters gakveTilebis
farglebSi (saskolo daTvalierebis forma 1. S.59)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 7
1.91 0.095
soflis skola 2.1
cxrili 3-184. dReSi ramdeni saaTis ganmavlobaSi iyeneben moswavleebi kompiuters gakveTilebis
gareT (saskolo daTvalierebis forma 1. S.60)
1.6 0 6 1.4
N=65
cxrili 3-185. dReSi ramdeni saaTis ganmavlobaSi iyeneben moswavleebi kompiuters skolis
gareT (saskolo daTvalierebis forma 1. S.60)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 2.3
3.20 0.009
soflis skola 1.1
160
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
aRmoCnda, rom maswavleblebic Zalian iSviaTad iyeneben kompiuterebs.
gamokiTxvis Tanaxmad, maswavleblebis 42% arasodes iyenebs kompiuterebs skolaSi,
maswavleblebis 18% TveSi erTxel an ufro iSviaTad, xolo maswavleblebis 33%
ufro xSirad. maswavleblebi iyeneben imave kompiuterul laboratoriebs, romlebic
moswavleebisTvis aris gankuTvnili saSualod 1.5 saaTi dRis ganmavlobaSi.
xi-kvadratis an
respondentis kategoria raodenoba albaToba
Ti-testis cvladi
arasodes 42 34 50
weliwadSi erTxel 8 5 11
sul 100
N=609
1.5 0 5 1
N=62
TveSi
arasodes TveSi Ti – an xi-
weliwadSi erTxel
respondentis kategoria an ver erTze kvadratis albaToba
erTxel an ufro
vpasuxob metjer cvladi
iSviaTad
qalaqis skola 26 10 21 42
76.13 0.000
soflis skola 61 4 13 22
qalaqis skola 26 11 22 42
soflis skola 57 4 12 27 73.57 0.000
skola mTian regionSi 66 5 15 15
162
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-189. aris Tu ara sainformacio teqnologiebis menejeri Tqvens skolaSi (maswavleblebis
forma 2. S.19)
95%-iani sarwmunoobis intervali
pasuxi diax
qveda zRvari zeda zRvari
diax 46 36 57
ara 53 42 64
ar vici 1 0 2
sul 100
cxrili 3-190. aris Tu ara sainformacio teqnologiebis menejeri Tqvens skolaSi (maswavleblebis
forma 2. S.18a)
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax ara ar vici kvadratis albaToba
cvladi
qalaqis skola 57 42 1
36.15 0.064
soflis skola 35 65 0
qalaqis skola 56 42 1
soflis skola 27 73 0 47.22 0.021
skola mTian regionSi 52 48 3
cxrili 3-192. internet kavSiris dabali sixSire an internet kavSiris uqonloba (maswavleblebis
forma 2. S.21b)
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 81
-1.02 0.323 278
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 71
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 80
-1.04 0.316 249
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 69
164
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-194. kompiuteris arasakmarisi codna (maswavleblebis forma 2. S.21d)
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 64
1.18 0.258 257
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 78
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 52
0.94 0.360 220
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 62
cxrili 3-196. ar vici, rogor gamoviyeno sainformacio teqnologiebi Cemi sagnis swavlebis
miznebis Sesabamisad (maswavleblebis forma 2. S.21f)
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 47
0.01 0.960 226
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 46
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 07
-6.05 0.000 198
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 43
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 25
-3.00 0.015 199
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 51
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 25
-3.00 0.015 199
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 51
cxrili 3-199. skolaSi ar aris printeri, an printeri xSirad ar muSaobs, printerSi ar aris
furceli an melani (maswavleblebis forma 2. S.21i)
Ti _ an xi-
respondentis kategoria diax kvadratis albaToba N#
cvladi
`irmis naxtomis~ programaSi CarTuli soflis an maRalmTiani skola 52
-2.87 0.025 256
`irmis naxtomis~ programaSi aramonawile soflis an maRalmTiani skola 73
diax 25 16 34
ara 75 66 84
sul 100
N=67
166
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 3-201. maswavleblebis Tanaxmad, aris Tu ara skolaSi internet kavSiri? (saskolo
daTvalierebis forma 2. S.51)
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 55
5.95 0.000
soflis skola 8
maRalmTiani raioni 0
-5.69 0.000
aramaRalmTiani raioni 27
diax 50 29 71
ara 50 29 71
sul 100
N=67
xi-kvadratis an
respondentis kategoria diax % albaToba
Ti-testis cvladi
qalaqis skola 86
3.71 0.003
soflis skola 31
maRalmTiani raioni 47
-0.13 0.901
aramaRalmTiani raioni 51
3. kerZo repetitoris saSualo wliuri Rirebuleba meryeobs 250 laridan 1000 laramde
(regionebis mixedviT). Tu gaviTvaliswinebT, rom ufaso saskolo ganaTleba araa sakmarisi,
bavSvebi Raribi ojaxebidan ganaTlebis miRebis araTanabar pirobebSi arian.
168
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
9. skolebis did nawils aqvs biblioTeka an calke gamoyofili oTaxi saswavlo
resursebisTvis. Tumca mcirekontigentian skolebSi biblioTekebi pataraa da
moswavleebisaTvis araadekvaturi samuSao pirobebia. maswavleblebis azriT, biblioTekis
resursebi,rogorc wesi,maRali xarisxiT ar gamoirCeva. saskolo biblioTekebis programaSi
CarTuli soflis skolebis maswavleblebi ufro dadebiTad afaseben resursebis xarisxs.
maswavleblebi ver iyeneben biblioTekebs regularulad,radgan zogierTi skola,cdilobs
ra daicvas wignebi dazianebisagan, rogorc Cans, zRudavs resursebis gamoyenebas.
169
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
4.0 Sedegebi:
mmarTvelobis efeqturoba da finansebi
4.1 decentralizacia da mmarTveloba
4.1.1 zogadi midgoma skolis avtonomiisadmi
170
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
4.1.2 skolebisa da direqtorebis SesaZleblobebi
decentralizebul garemoSi
171
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 4.2. sakuTari uflebebisa da pasuxismgeblobis gaazreba im direqtorTa mier, romelTac
gavlili aqvT/ar aqvT swavleba
xi-kvadratis
ar
respondentis kategoria srulad nawilobriv aranairad cvladi albaToba
icis
172
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
direqtorebi arian pasuxismgebeli SromiTi resursebis marTvaze,zogierT SemTxvevaSi
ki aRniSnuli sfero spontanurad imarTeba.
amave dros zogierTma direqtorma Sefasebis jgufTan gasaubrebis dros gamoTqva
azri,rom saerTo jamSi skolis direqtorebisa da sameurveo sabWoebis SesaZleblobebi
dagegmvis TvalsazrisiT arasakmarisi iqneba skolebis momavali akreditaciis
moTxovnebis dasakmayofileblad. vinaidan gegmis mixedviT skolebis akreditacia
2009 wels daiwyeba da dasruldeba 2011 wels, direqtorebisa da sameurveo sabWoebis
momzadeba akreditaciisaTvis erT-erT umniSvnelovanes sakiTxs warmoadgens.
Sefasebis jgufma skolis marTvis erT-erTi samagaliTo praqtika #51 skolaSi
aRmoaCina. aq dawesebulia moswavleebisa da pedagogebis saqmianobasTan, skolaSi
saswavlo garemosTan, fizikur saskolo aRWurvilobasa da finansur angariSgebasTan,
aseve mmarTvelobis sakiTxebTan dakavSirebuli monacemebis Segrovebis efeqturi da
kvalificiuri procedura. monacemebis Segroveba da ganaxleba regularulad da
sistematurad xdeba. Sefasebis jgufma Seityo, rom aq arsebobs skolis direqtorTa
qseli, romlis saSualebiTac direqtorebi erTmaneTs uziareben inovaciur ideebsa
da saTanado praqtikas, rogoric aris, magaliTad, monacemebis Segrovebis formati,
maswavlebelTa saqmianobis Sefasebis kriteriumebi da a.S. es praqtika SeiZleba
sasargeblo iyos sxva skolebisaTvisac ara marto TbilisSi, aramed regionebSic.
am sakiTxTan dakavSirebiT gakeTebuli Sefasebis Sedegebma aCvena, rom skolebi
srul mzadyofnaSi arian decentralizebuli garemos misaRebad da gaaCniaT
gadawyvetilebis damoukideblad miRebis unari, Tumca unda aRiniSnos, rom Sefasebis
jgufi aseT dadebiT Sedegs ar moeloda. aRniSnul sakiTxTan dakavSirebiT Semdgomi
kvleva ufro detaluri informaciis miRebis saSualebas mogvcems, rac, sasargeblo
masala iqneba skolis administratorebisa da sameurveo sabWoebisaTvis saswavlo
kursis dasagegmad.
173
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 4.3: pedagogebis pasuxebi imis Sesaxeb, ganixilavs Tu ara direqtori pedagogebTan qvemoT
mocemuli sakiTxebs gadawyvetilebebis miRebis win
174
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
maT aseve awuxebT is faqti, rom zogierTi gamocdili direqtori, romelsac
komunikaciis brwyinvale unari da sxva gamorCeuli Tvisebebi aqvs, ver SeZlebs
gamocdebze maRali qulebis miRebas da direqtoris Tanamdebobas dakargavs. aseve,
zogierT direqtors arCevnebis uaryofiT mxared miaCnia is faqti, rom direqtors
sameurveo sabWos wevrebi irCeven - arCevnebis procesSi SeiZleba piradi kavSirebi
iyos gadamwyveti. sruliad SesaZlebelia, rom sameurveo sabWos wevrebma ganzrax
uaryon potenciurad warmatebuli kandidati; maT miaCniaT, rom ukeTesi iqneba, Tu
saministro Caatarebs direqtorobis kandidatebis gamocdas da gasaubrebas, Semdeg
ki kvalificirebul direqtorebs pirdapir daniSnavs skolebSi sameurveo sabWos
mier xmis micemis gareSe. arCevnebisadmi direqtorebi ufro dadebiTad arian
ganwyobilebi, vidre maswavleblebi. maswavlebelTa mxolod 47%-s aqvs dadebiTi
damokidebuleba arCevnebisadmi. magram maswavleblebi, romlebic kargad icnoben
direqtorTa arCevnebis proceduras, mxars uWeren axal sqemas (89%). aRniSnuli
pasuxebi miRebul iqna 2007 wels direqtorTa daniSvnamde.
175
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 4.4: sameurveo sabWos arCevnebSi monawile mSobelTa proporcia
mSoblebis Ti an xi-
respondentis kategoria sandoobis intevalis 95% albaToba
saSualo % kvadrati
qalaqi 50 36 64
mTiani raioni 65 49 82
raodenoba = 95
4.1.4.2 efeqtianoba
maswavleblebi 57 30 13 233
176
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
sameurveo sabWoebis saqmianoba sxvadasxva skolebSi mniSvnelovnad gansxvavdeba
erTmaneTisagan; saSualo maCveneblis mixedviT, sameurveo sabWos wevrebs Soris
maswavleblebi ufro aqtiurebi arian, vidre mSoblebi.
zogierT skolas sameurveo sabWos wevrebis umoqmedobis problema aqvs, rac
gamowveulia imiT, rom sabWos wevrebi dakavebulebi arian da Tanac nakleb interess
amJRavneben aRniSnuli sakiTxisadmi. rogorc qvemoT mocemul cxrilebSia naCvenebi,
SesaZloa, soflis skolebSi sameurveo sabWoebi ufro naklebad aqtiurebi arian,
vidre qalaqisa da mTiani regionis skolebSi.
cxrili 4.6 arian Tu ara sameurveo sabWoSi wevrebi, romlebic sakmaris aqtiurobas ar iCenen?
cxrili 4.7 gasul wels skolebSi sameurveo sabWos kenWisyriT miRebuli gadawyvetilebebis
raodenoba
177
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
sameurveo sabWoebi, rogorc wesi, ufro metad arian CarTulebi biujetis
dagegmvaSi da angariSgebis sakiTxebSi, vidre saswavlo garemosa da saswavlo
procesis gaumjobesebis saqmeSi. magram, araerTi sabWo aseve cdilobs ganaxorcielos
sakuTari iniciativa, romelic skolis marTvis farglebs scildeba, mag., iseT
sakiTxebTan dakavSirebiT, rogoric aris: skolis gaTbobis sistema, sportuli
moednebi, aRWurvilobis Sesyidva, wamaxalisebeli jildo maswavleblebisaTvis,
moswavleTa daswrebis sakiTxi da a.S. Seswavlili skolebis 42%-Si direqtorebma
aRniSnes, rom sameurveo sabWoebi xSirad axorcieleben skolaSi saswavlo garemos
gaumjobesebasTan dakavSirebul iniciativebs, xolo skolebis 44%-Si direqtorebis
gancxadebiT sameurveo sabWo xandaxan gamodis aseTi iniciativiT. isev da isev,
qalaqisa da mTiani regionebis skolebi am TvalsazrisiT aqtiurobiT gamoirCevian,
rogorc es qvemoT mocemul cxrilSia naCvenebi. Sefasebis gundma ver SeZlo
ganesazRvra soflis skolebSi aqtiurobis aSkarad dabali donis mizezi.
cxrili 4.9: sxvadasxva tipis skolebSi sakuTari iniciativiT moqmedebis sixSiris Sedareba
Sefasebis jgufi kvlevis dros ewvia goris #6 saSualo skolas, sadac sameurveo
sabWos mniSvnelovani roli aqvs; maswavleblebi da mSoblebi Tanabrad arian
CarTulebi sameurveo sabWos mier gadawyvetilebis miRebis processa da saqmianobaSi.
isini xSirad iCenen iniciativas skolaSi saswavlo garemos gaumjobesebasTan
dakavSirebiT. magaliTad, sameurveo sabWom Tavisi iniciativiT uzrunvelyo skola
specialuri aRWurvilobiT invalidi bavSvebisaTvis. sameurveo sabWo aseve aqtiurobs
fondisaTvis fuladi saxsrebis Segrovebis sakiTxSi. sabWos wevri mSoblebi sxva
mSoblebs regularulad awvdian informacias skolasTan dakavSirebiT da Sesabamisad,
sazogadoeba aqtiurad monawileobs skolis cxovrebaSi. skolis direqtorsa da
sameurveo sabWos wevrebs Soris intensiuri TanamSromloba maT sakuTari funqciebis
ukeTesad SesrulebaSic exmareba.
178
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
sameurveo sabWoebis daaxloebiT 60%-s treningi aqvs gavlili, magram es sabWos
mxolod ramdenime wevrze Tu aisaxeba. aseve, sakiTxebis farTo speqtris irgvliv
trenings sxvadasxva dros sxvadasxva organizacia atarebda.
raodenobrivi da Tvisobrivi kvlevis Sedegebi gviCvenebs, rom sameurveo sabWos
wevrebi damatebiT treningebs saWiroeben. gamokiTxul sabWos wevr maswavlebelTa
43% miiCnevs, rom treningebi maTTvis sakmarisi ar iyo, 38% Tvlis, rom swavleba
sakmarisi iyo, xolo 19%-s am kiTxvaze pasuxi ar aqvs. yvelaze mniSvnelovani maTTvis
aris swavleba maTi rolisa da pasuxismgeblobebis Sesaxeb. sameurveo sabWoebs
surT, rom ganaTlebisa da mecnierebis saministrom oficialuri treningebi Caataros
maTi movaleobebisa da uflebamosilebis ukeTesad gacnobis mizniT. mniSvnelovania,
sameurveo sabWos rolisa da pasuxismgeblobebis Sesaxeb informacia da miTiTebebi
erTnairad miewodos direqtorebsa da sabWos wevrebs, raTa Tavidan aviciloT
maT Soris konfliqtebi da gaugebroba. magaliTad, sameurveo sabWosa da skolis
administracias Soris adgili hqonda dapirispirebas sxva maswavleblebTan erTad
skolis biujetis sakiTxebis ganxilvasTan dakavSirebiT, ramdenadac skolis
administraciam es qmedeba kanonisa da protokolis darRvevad miiCnia.
mSloblebis garda, adgilobrivi sazogadoebis sxva wevrebis monawileoba
sameurveo sabWoSi sakmaod dabalia: Seswavlili skolebis mxolod 29%-s hyavs
sameurveo sabWoSi adgilobrivi sazogadoebis warmomadgenlebi.
179
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
sabWos aqtiurobaSi gamoixateba, raodenobrivi maCvenebeli adasturebs, rom mSoblebi
garkveulwilad aqtiuroben. im mSoblebis saerTo raodenoba, romelTac monawileoba
miiRes sameurveo sabWos arCevnebSi saSualod 60%-ia; mSoblebis 6% sabWos wevrobis
kandidati iyo. rogorc dadginda, mSoblebis monawileobis maCvenebeli qalaqSi ufro
naklebia, vidre sofelsa da mTian regionebSi, rogorc es qvemoT mocemul cxrilSia
naCvenebi:
respondentis kategoria saSualo (%) 95% sandoobis intervali Ti-testis cvladi albaToba
qalaqi 50 36 64
1.47 0.164
sofeli 64 50 79
mTaini regioni 65 49 82 - -
raodenoba = 94
cxrili 4.11: im mSoblebis xvedriTi wili, romlebic sameurveo sabWos wevrobis kandidatebi
iyvnen
respondentis kategoria saSualo (%) 95% sandoobis intervali Ti-testis cvladi albaToba
qalaqi 2.5 1.2 3.8
3.44 0.004
sofeli 8 4.5 11
mTaini regioni 7 2.4 12 - -
raodenoba = 96
180
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
4.1.6.1 saganmanaTleblo resurscentrebis Zlieri mxareebi da SesaZleblobebi
saganmanaTleblo
daxmareba daxmareba
resurs centrebi gansxvaveba daxmareba aranairi
respondentebi ufro gacilebiT raodenoba
gacilebiT met daxmarebas ar aris naklebia daxmareba
metia naklebia
uzrunvelyofen
maswavleblebi 18 29 29 14 3 6 166
182
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
saganmanaTleblo resurscentrebisaTvis erT-erTi problema isaa, rom did dros
xarjaven im monacemebis gacxrilvasa da damuSavebaze, romelsac iReben skolebidan
da awvdian ganaTlebis marTvis sainformacio sistemebis centrs. umetes SemTxvevaSi
direqtorebi aRniSnaven, rom saganmanaTleblo resurscentrebi skolebidan statistikur
monacemebs droulad agroveben. Tumca monacemebis Segrovebis sixSire yvela skolaSi
gansxvavebulia. es ki miuTiTebs,rom ar arsebobs monacemebis Segrovebis standartizebuli
procesi. yvelaze xSirad monacemebis Segrovebasa da gadacemasTan dakavSirebul
problemad skolebi am amocanis Sesasruleblad micemuli drois simcires asaxeleben.
Tumca, mogvianebiT gairkva, rom angariSis informaciis eleqtronuli versiis Senaxva jer
kidev iSviaTad xdeba, gansakuTrebiT ki soflebSi. saganmanaTleblo resurscentris
xelmZRvanelebma aseve aRniSnes, rom skolebis mier momzadebuli monacemebis xarisxi
zogjer Zalian dabalia. amis mizezi ki angariSis momzadebisa da monacemebis arasaTanado
codnaa. es mdgomareoba saganmanaTleblo resurscentrebs urTulebs monacemebis
Segrovebasa da gadamuSavebas. skolebis samomavlo kompiuterizaciisa da saganmanaTleblo
resurscentrebis wyalobiT sirTuleebi garkveulwilad unda aRmoifxvras.
zogierTi saganmanaTleblo resurscentris xelmZRvaneli acxadebs, rom
resurscentrisaTvis biujetis Sedgenis procedura problemuria, radganac maT ar
aqvT sakuTari biujetis Sedgenis ufleba. amitom xelmZRvanelebi iZulebulebi
arian ganaTlebisa da mecnierebis saministros sTxovon nebarTva TiToeul
danaxarjTan dakavSirebiT, rac maT moqnilobas mniSvnelovnad amcirebs. maTi azriT,
saganmanaTleblo resurscentrebs ufro meti avtonomia unda mieceT biujetis
dagegmvis sakiTxSi.
saganmanaTleblo resurscentrebis xelmZRvanelebsa da sxva dainteresebuli
mxareebis mier dadgenili kidev erTi problemuri sakiTxi dakavSirebulia
resurscentrebis rolsa da pasuxismgeblobebTan. saganmanaTleblo resurscentris
xelmZRvanelebs ar moswonT maTi dawesebulebis rolisa da pasuxismgeblobis
gansazRvrasTan dakavSirebuli bundovani mdgomareoba. isini acxadeben, rom arcerT
kanonSi ar aris detalurad Camoyalibebuli maTi movaleobebi da funqciebi da
amitom zogjer skolis direqtorebs ver gaurkveviaT, ra sakiTxTan dakavSirebiT
unda mimarTon saganmanaTleblo resurscentrebs. zogierTi dainteresebuli mxare
aRniSnavs, rom saganmanaTleblo resurscentrebs mravali funqcia aqvs konkretuli
prioritetebis gamokveTis gareSe. resurscentrebis axali valdebulebebi iseT
movaleobebsac ki moicavs, romelic maT funqcias da pasuxismgeblobebis farglebs
scildeba.
183
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
biujetis dagegmvis procedura, rogorc wesi, Semdegi elementebisagan Sedgeba:
saWiroebebis Sefaseba, xarjTaRricxva da prioritetebis gamoyofa. zogierT
SemTxvevaSi sameurveo sabWoebi monawileobas iReben saWiroebaTa SefasebaSi da
prioritetebis gamoyofaSi, isini pasuxismgebelni arian biujetis damtkicebaze.
yvelaze xSirad gamoiyeneba meTodi, rodesac jer direqtori da administraciuli
TanamSromlebi adgenen biujetis gegmas, Semdeg ki damtkicebis mizniT mas ganixilavs
sameurveo sabWo. biujetis dagegmva da damtkiceba sabWos wevrebis mier ganixileba
rogorc maTi umTavresi pasuxismgebloba. Tumca zogierT skolaSi dawesebulia
biujetis dagegmvis ufro efeqturi procedura.
magaliTad, zugdidis raionSi, sofel kaxaTis skolaSi, romelsac Sefasebis
jgufi kvlevis dros ewvia, yoveli sagnobrivi jgufis wevrebi gansazRvraven
im saWiroebebs, romelic maT momdevno wlisaTvis gaaCniaT. maT mier Sedgenili
prioritetebis CamonaTvali gadaecema skolis direqtors. amave dros direqtori da
administraciuli TanamSromlebi, iseve rogorc sameurveo sabWos wevrebi, adgenen
skolis saerTo saWiroebebis CamonaTvals. amis Semdeg, direqtori buRalterTan
erTad amowmebs saxsrebis arsebobas dadgenili saWiroebebis dakmayofilebisTvis da
gamoyofs prioritetebs sagnebis jgufebis xelmZRvanelebsa da sameurveo sabWosTan
konsultaciis safuZvelze. aseTi proceduris gamoyenebiT skola uzurnvelyofs
yvela dainteresebuli piris monawileobas procesSi da erTis mxriv Tavidan
icilebs potenciur daZabulobas saxsrebis marTvasTan dakavSirebiT, meores mxriv
ki uzrunvelyofs arsebuli saxsrebis efeqtur xarjvas. SesaZloa, es magaliTi
procesis modeladac davasaxeloT sxva skolebisaTvis.
skolis direqtorebi aRniSnaven, rom reformamdel periodTan SedarebiT, maT axla
ukeTesad SeuZliaT personalis xelfasebis garda sxva xarjebis biujetic Seadginon
da ufro meti Tavisuflebac gaaCniaT skolis saWiroebebis safuZvelze biujetis
SedgenasTan dakavSirebiT. rogorc zemoT aRvniSneT, direqtorebi dadebiTad arian
ganwyobilni da mxars uWeren biujetis Sedgenis axal proceduras, ramdenadac es
maT saSualebas aZlevs Tanxebis xarjvisTvis gamoyon prioritetebi da gansazRvron
saxsrebi skolis gaumjobesebis iniciativebisaTvis. magaliTad, xelfasebis garda,
skolebi maswavleblebs damatebiT anazRaurebas da wamaxalisebel premiebs
sTavazoben, sakuTari movaleobebis gansakuTrebulad Sesrulebis da samuSaos
masStabebis gaTvaliswinebiT. maT aseve SeuZliaT mcire sti pendiebi gadauxadon
saukeTeso moswavleebs. araerT skolas aqvs SesaZlebloba daafinansos sakuTari
maswavleblebis profesiuli ganviTareba (saswavlo kursebi maswavleblebisaTvis).
magram zogierT SemTxvevaSi direqtorebma ar ician, aqvT Tu ara ufleba saxsrebi
gamoyon skolis biujetis specifikuri sakiTxebisaTvis (rogoric aris treningebi
skolis marTvasTan dakavSirebiT Tavad maTTvis da maTi administraciuli
TanamSromlebisaTvis), an ra proceduriT unda daamtkicon aseTi saxis xarjebi.
umetes SemTxvevaSi sameurveo sabWo da pedagogiuri sabWoebi CarTulni arian
wamaxalisebeli premiis gacemasTan dakavSirebuli gadawyvetilebis miRebaSi.
skolebi aRniSnaven, rom skolis administraciidan biujetis Sesaxeb informaciis
miwodeba ZiriTadad mSoblebisa da maswavleblebis krebis mowvevis saSualebiT
xdeba. amdenad, informacia biujetis Sesaxeb umetes SemTxvevaSi krebis Semdeg
iolad xelmisawvdomi ar aris. maswavleblebis fokus-jgufebSi saubrisas aRiniSna,
rom maswavleblebi, romlebic sameurveo sabWos wevrebi ar arian, nakleb interess
amJRavneben biujetisa da finansuri sakiTxebisadmi da amasTan dakavSirebiT azris
gamoTqmac naklebad ainteresebT. zogierT SemTxvevaSi maT miaCniaT,rom maswavleblis
azrs, Tu igi sabWos wevri ar aris, aravin iTvaliswinebs,.
184
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
TiTqmis yvela skolaSi arian TanamSromlebi, romelTa movaleoba angariSgebis
dokumentebisa da oqmebis marTvaa; maT aseve unda izrunon imaze, rom finansuri
informacia advilad xelmisawvdomi iyos administratorebisaTvis. angariSgebis
monacemebis eleqtronuli saxiT Senaxvis praqtika jer kidev ramdenime skolis
masStabiT (12%) Semoifargleba. skolebis meoTxedze naklebs gaaCnia kompiuterebi
administartorebisaTvis (20%). magram did skolebs Soris (sadac 750-ze meti
moswavle swavlobs), angariSgebis informaciis Sesanaxad kompiuteris gamoyenebis
maCvenebeli 75%-ia. agreTve, im skolebis umetesoba, romelic angariSgebis
monacemebs eleqtronulad inaxavs, koncentrirebulia qalaqebSi. saganmanaTleblo
resurscentrebs problemebi eqmnebaT ganaTlebis marTvis sainformacio sistemebis
centrisTvis warmodgenili monacemebis eleqtronuli versiis Seqmnisas.
185
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
savaraudod maRalmTiani regionis skolebi) ufro met aqtiurobas da survils
amJRavneben avtonomiuri marTvis upiratesobebis gamoyenebasTan dakavSirebiT;
• saganmanaTleblo resurscentrebi skolebs ukeTesad exmarebian vidre Zveli
raionuli sammarTveloebi;
• saganmanaTleblo resurscentrebs uamravi amocana ekisrebaT da maTi fizikuri
da SromiTi resursebi yvela amocanis warmatebiT SesrulebisaTvis sakmarisi ar
aris;
• arsebobs ganaTlebisa da mecnierebis saministros, saganmanaTleblo
resurscentrebsa da skolebs Soris komunikaciis problema.
186
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
biujetis simcire. skolebs mxolod mcire saremonto samuSaoebisaTvis SeuZliaT
Tanxis gamoyofa, magram kapitaluri remontisaTvis, rogorc wesi, isini iakob
gogebaSvilis programaze arian damokidebuli. saremonto samuSaoebisaTvis rezervis
TvalsazrisiT, maRalmTian regionebSi saxsrebis simciris mwvave problema dgas (ix.
qvemoT mocemuli cxrili).
cxrili 4.14: ramdeni skolis mimdinare fizikuri momsaxurebis xarjebi ifareba skolis biujetiT
(%-Si)
ifareba ifareba
ifareba ifareba saWiroebebi xi-
respondetis saWiroebaTa saWiroebaTa
yvela saWiroebaTa saerTod kvadratis albaToba
kategoria daaxloebiT mcire
saWioeba umetesoba ar ifareba cvladi
naxevari nawili
qalaqis skola 34 33 0 18 15
raodenoba = 66
cxrili 4.15: aqvs Tu ara Tqvens skolas sakmarisi saxsrebi (maT Soris vauCeruli dafinanseba,
mcire saskolo subsidiebi, adgilobrivi mmarTvelobis dafinanseba, mSoblebis/sazogadoebis
Semowiruloba, iakob gogebaSvilis programa, sponsorebi) imisaTvis, rom daakmayofilos skolis
saremonto saWiroebebi? (%-Si)
qalaqis skola 26 13 23 21 17
soflis skola 9 8 6 43 34
18.4879 0.1602
mTiani reg. skola 6 2 0 49 44
raodenoba = 81
cxrili 4.18: gaukeTebia Tu ara Tqvens skolas ganacxadi gamoyofili saxsrebis garda sxva
saxsrebis moTxovniT bolo sami wlis ganmavlobaSi?
soflis skola 41
10.7924 0.0078
mTiani reg. skola 16
raodenoba = 91
188
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
uwyobs konkurencias, magram meore mxriv, aRar arsebobs usafrTxo qselis meqanizmi
naklebad sasurveli skolebisaTvis, imis gaTvaliswinebiT, rom saganmanaTleblo
resurscentrebma xeli unda Seuwyon programis ganviTarebas. meore sakiTxi, romelic
Sefasebis jgufma aRniSna, aris is, rom mSoblebi xSirad TavianT uflebebs aWarbeben
da cdiloben gavlena moaxdinon skolis gadawyvetilebebis miRebaze TavianT
sasargeblod. isini moiTxoven Svilebis ama Tu im momsaxurebiT uzrunvelyofas,
xolo winaaRmdeg SemTxvevaSi Svilebis skolidan gayvaniT imuqrebian. aseTi moTxovna,
cxadia, miuRebelia.
189
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
vauCeruli dafinansebis sistemis SemoRebis Sedegad. winamdebare punqtSi ganxilulia
maswavlebelTa mosazrebebi da kmayofileba axal saxelfaso donesTan dakavSirebiT.
aseve warmodgenilia SedarebiTi analizi skolebis geografiuli ti pis mixedviT,
wamaxalisebeli sqemebis SemoRebis sakiTxi, maswavlebelTa damatebiTi samuSaos
mimoxilva da bolo wlebSi maswavlebelTa raodenobis zrdis tendencia.
190
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
formulis warmodgenas emTxveva. am formulam xeli Suwyo soflis da maRalmTiani
raionis skolebis mdgomareobis gaumjobesebas.
cxrili 4.19: maswavleblis saSualo wliuri xelfasi erT maswavlebelze bolo 3 wlis
ganmavlobaSi
cxrili 4.20: maswavleblis saSualo wliuri xelfasi kviraSi erT samuSao saaTze saaTze bolo
3 wlis ganmavlobaSi
191
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
monacemebis mixedviT skolebis umetesobaSi maswavleblebis 25%-ze naklebs aqvs
damatebiTi samuSao xelfasiT miRebuli Semosavlis Sesavsebad. garda amisa, arsebobs
sakuTari klasis moswavleebis kerZo mecadineobis praqtika, rac konfliqtis
potenciuri mizezia. Tumca, es praqtika arc Tu ise masStaburia. direqtorTa 20%-
ze mets ar aRuniSnavs, rom maswavleblebis mier moswavleebis kerZod mecadineobis
praqtika xSiri an Zalian xSiria. zemoTaRniSnuli Sedegi mudmivad aris miTiTebuli
saswavlo programebis angariSSi. magram, Sefasebis jgufma ver SeZlo jvaredini
gamokiTxva Caetarebina moswvleebis gamokiTxvis gziT.
192
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
da optimizaciasTan dakavSirebuli gadawyvetileba upirvelesad optimizaciis
komitetTan sakiTxis ganxilvis gziT miiReba. miTiTebebi, romelze dayrdnobiTac
Sesabamisi komiteti sakiTxs ganixilavs, moicavs mxolod skolis konsolidaciis
sasargeblo da sawinaaRmdego zogad kriteriumebs, amitom konsolidaciis yoveli
SemTxveva individualurad ganixileboda. Sefasebis jgufma gamoarkvia, rom skolis
optimizaciis politika ar efuZneba warmatebis konkretul kriteriumebs da
amocanebs.
winamdebare punqtSi ganxilulia konsolidaciis gavlena SromiTi, fizikuri
da finansuri resursebis marTvaze, aseve moswavleebis akademiur aqtivobaze; aqve
warmodgenilia optimizaciis sakiTxTan dakavSirebuli problemebi da direqtorTa
mosazrebebi konsolidaciis Sesaxeb.
193
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 4.22: koeficienti moswavle/maswavlebeli
albaToba albaToba
skolis tipi 2005 2007
(Ti-testi) (Ti-testi)
konsolidirebuli 19.6 19.3
0.314 0.087
arakonsolidirebuli 15.6 13.6
194
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
konsolidirebul skolebSi finansuri mdgomareoba TiTqmis arakonsolidirebuli
skolebis gaumjobesebis donis Tanasworad umjobesdeba. naxevarze met SemTxvevaSi
direqtorebi acxadeben, rom finansuri resursebis efeqturoba konsolidaciis
Sedegad gaumjobesda. magram arsebobs ramdenime SemTxva, rodesac finansuri
mdgomareoba gauaresda.
cxrili 4.26: konsolidaciis Sedegad miRebuli didi zomis klasebis gavlena moswavleebis
akademiur aqtiobaze, skolebis sididis mixedviT
Zalian
aranairi dadebiTi Zalian
respondentis kategoria uaryofiTi uaryofiTi
gavlena gavlena dadebiTi
gavlena
patara skola (100-ze naklebi 0 0 90.2 0 9.7
moswavle)
saSualo zomis skola (101 - 750 15.7 74.6 2.5 0 7
mosawavle)
didi skola (750-ze meti 45.6 54.3 0 0 0
mosawavle)
195
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
cxrili 4.27: konsolidaciis Sedegad miRebuli didi zomis klasebis gavlena moswavleebis
akademiur aqtiobaze, skolebis geografiuli mdebareobis mixedviT
Zalian
aranairi dadebiTi Zalian
respondentis kategoria uaryofiTi uaryofiTi
gavlena gavlena dadebiTi
gavlena
qalaqis skola 20.8 79.1 0 0 0
cxrili 4.28: arian Tu ara skolaSi moswavleebi, romlebsac daswrebis dabali maCvenebeli aqvT
transportirebis sirTulis gamo?
xi-kvadratis
respondentis kategoria diax ara albaToba
cvladi
konsolidirebuli 38.9 61.1
4.7837 0.0831
arakonsolidirebuli 15.7 84.3
cxrili 4.29: arian Tu ara skolaSi moswavleebi, romlebsac daswrebis dabali maCvenebeli aqvT
transportirebis sirTulis gamo?
xi-kvadratis
respondentis kategoria diax ara albaToba
cvladi
konsolidirebuli skola avtobusis 46.2 53.8
gareSe
5.5440 0.0964
arakonsolidirebuli skola avtobusis 16.0 84.0
gareSe
cxrili 4.30: arian Tu ara skolaSi moswavleebi, romlebsac daswrebis dabali maCvenebeli aqvT
transportirebis sirTulis gamo?
xi-kvadratis
respondentis kategoria diax ara albaToba
cvladi
196
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
skolebi aRniSnaven, rom konsolidaciam uaryofiTad ar imoqmeda skolasa da
mSoblebs Soris TanamSromlobaze. konsolidirebuli skolebis arc erT direqtors
ar ganucxadebia, rom konsolidaciis Semdeg saskolo saqmeebSi mSoblebis
monawileoba Semcirda.
197
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
vauCeruli dafinansebis gaTvaliswinebiT, Seswavlili konsolidirebuli
skolebis direqtorTa umetesoba (63%) miiCnevs, rom maTi skolis konsolidacia iyo
kargi gadawyvetileba. magram 23%-ma aRniSna, rom maTi skolebisaTvis konsolidacia
kargi gadawyvetileba ar iyo. direqtorebTan fokus-jgufebSi gamovlinda, rom
zogierT SemTxvevaSi, rodesac finansuri resursebis mqone skolis gaerTianeba moxda
iseT skolasTan, romelsac moswavleTa mcire da maswavlebelTa didi raodenoba
hyavs, saerTo finansuri mdgomareoba gauaresda. qalaqis skolebs konsolidacias
vauCerul dafinansebasTan mimarTebaSi ufro dadebiTad afaseben, vidre soflis
skolebSi. aseve, sxva skolebTan SedarebiT, ufro xSirad did skolebi Tvlian, rom
konsolidacia iyo kargi gadawyvetileba.
198
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
5. daskvnebi da rekomendaciebi
5.1. saswavlo garemo
5.1.1 maswavleblebis treningebi. daskvnebi da rekomendaciebi
199
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
avtonomiuri jgufebis Seqmna. amgvarad moswavleebs ufro meti pasuxismgebloba
daekisrebaT swavlaze, maT eqnebaT swavlis sakuTari tempi da stili. es xels
Seuwyobs klasisa da swavlebis ufro met efeqturobas. aucilebelia, Catardes
damatebiTi treningebi saCvenebeli mecadineobebis warmodgeniT. gakveTilebis mokle
xangrZlivobasTan dakavSirebuli problemebis mosagvareblad, erovnuli saswavlo
gegmis da Sefasebis centrma treningebis kursSi unda gaiTvalsiwinos sakiTxi,
rogor SeiZleba maswavlebelma moargos aqtiuri swavlebis meTodebi gakveTilis
xangrZlivobas. meores mxriv,ganaTlebisa da mecnierebis saminitrom da skolebma unda
gaiTvaliswinon is meTodebi, rogoricaa, magaliTad, gakveTilebis gaxangrZliveba.
kidev erTi sakiTxi, romelic erovnuli saswavlo gegmebis da Sefasebis centrma
momaval saswavlo kursebSi unda gaiTvaliswinos, Tu jer ar gauTvaliswinebia, aris
treningebis organizeba Temaze _ rogor aswavlos maswavlebelma sxvadasxva donis
moswavleebs.
skolis bazaze saswavlo triningebis koordinatori darwmunebulia, rom
saswavlo kursebSi Teoriuli sagnebi, rogoricaa, magaliTad, swavlebis stili
da swavlebis sxvadasxvagvari SesaZleblobebi, naklebad iyo gaTvalisiwinebuli.
Tumca, Sefasebis jgufi Tvlis, rom warmodgenili saswavlo masalebi ufro met
informacias moicavda vidre msgavsi saswavlo kursebi sxva qveynebSi. ar arsebobs
masala qarTul an rusul enebze, rTuli ganmaviTarebeli Sefasebis danergva ki
damatebiT Teoriuli masalas moiTxovs. amitom, aucilebelia masalis momzadeba
gansakuTrebiT swavlebisa da Sefasebis satreningo kursisTvis. gansakuTrebiT
prioritetuli SeiZleba iyos praqtikuli problemebi sxvadasxva saganSi aqtiuri
swavlebis magaliTebTan dakavSirebiT.
struqturulad,SerCevis meqanizmis gamoyenebam saswavlo gegmasTan dakavSirebuli
swavlebis kursSi, rac ufro aqtiuri maswavleblebis SerCevas gulisxmobs, SeiZleba
mniSvnelovnad gaaumjobesos saswavlo gegmebis trenigkursi, magram mxolod im
SemTxvevaSi, Tu maswavleblebs sakmarisi dro an SesaZlebloba miecemaT sakuTari
codna TavianT kolegebs gauziaron. am miznis gansaxorcieleblad SeiZleba SerCeul
maswavleblebs damatebiTi anazRaureba daeniSnoT imisaTvis, rom SabaT-kviras
swavleba Cautaron sxva maswavleblebs ufro tradiciuli kaskaduri modelis
gamoyenebiT; aseve SeiZleba aRniSnul maswavleblebs datvirTva odnav SevumciroT
imis sanacvlod, rom maT adgilze Cautaron swavleba sxva maswavleblebs an TavianTi
codna saklaso oTaxSi vizitis saSualebiT gauziaron. orive meTodi saWiroebs
damatebiT xarjebs, rac kidev axal programul cvlilebebTan aris dakavSirebuli,
magram zogierT SemTxvevaSi SesaZlebelia xarjebis Canacvleba. is faqti, rom
moswavle/maswavlebeli koeficienti xSirad konsolidaciis miuxedavad ucvleli
rCeba (ix. punqti 4), miuTiTebs imaze, rom arsebobs SesaZlebloba - ar Seicvalos
resursebi.
bolo periodSi ganxorcielebuli treningebis organizaciasTan dakavSirebuli
kidev erTi problemaa is, rom maswavleblebis umetesobisaTvis qarTul enaze masalebi
xelmisawvdomi ar aris. idealur variantSi, reformis dros uzrunvelyofili
damxmare masalebi da ganaTlebisa da mecnierebis saministros mier mowodebuli
informacia imis Sesaxeb, Tu rogor gamoviyenoT axali moTodebi, unda iyos ufro
srulyofili (ufro meti broSura da ara ramdenime gverdasagan Semdgari Tezisebi),
romlebic ufro meti raodenobiT gamoicema da ufro farTod gavrceldeba.
gavrcelebuli werilobiTi masalebi SeiZleba maswavleblebma ganaTlebisa da
mecnierebis saministros mxridan axali meTodebis mxardaWerad aRiqvan. Zalian
kargi iqneba, Tu saganmanaTleblo resurscentrebisa da skolis biblioTekebSi ufro
200
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
meti saswavlo masala iqneba da aseve meti masala miewodeba yovel maswavlebels.
Sefasebis jgufi aRniSnavs, rom es dakavSirebuli iqneba xarjebsa da programul
cvlilebebTan. am sakiTxTan dakavSirebiT Sefasebis jgufs ar SeuZlia konsultacia
damatebiTi informaciis gareSe.
axali meTodebisa da saswavlo programebisadmi maswavleblebis midgomis
Camosayalibeblad ara erTi Sesavali RonisZieba ganxorcielda. amaSi advilad
darwmundebiT Tu SeadarebT registrSi maswavlebelTa adgilebs reformisadmi
maTi damokidebulebis Sesaxeb pasuxebis Sesabamisad. marTalia ver vityviT, rom
maswavleblebis pasuxi dasawyisSi iyo nuli, msoflio bankis mier Catarebuli
kvlevebi (sanCo da hernandesi, 1999; Sahriari, 1999) gviCvenebs, rom dasawyisSi TiTqmis
yvela maswavlebeli registrSi ufro qvemoT daikavebdnen adgils. magram reformebis
adreuli etapebisa da masStabebis gaTvaliswinebiT, jer kidev bevri ram aris
gasakeTebeli imisaTvis, rom maswavlebleblebma axali meTodebi gaiTavison. amas
adasturebs is, rom arc Tu ise maRali qulebi miiRes im maswavleblebma, romlebic
skolis bazaze Catarebul profesiuli ganviTarebis trenigebTan an sacdel saswavlo
programebTan dakavSirebul saswavlo kursebSi monawileobdnen.
safrTxe, romelic sxva qveynebSi msgavsi meTodebis damkvidrebisas arsebobda,
iyo is, rom damatebiTi saswavlo kursebisa da warmatebuli magaliTebis
an maswavleblebisaTvis axali meTodebis Rirebulebis damtkicebis gareSe,
maswavlebelTa damokidebuleba zogierT SemTxvevaSi SeiZleba uaryofad Secvliliyo.
maswavlebelTa aqtiuri swavlebis magaliTebis Cvenebis mowyoba, romelic gamoiyeneba,
magaliTad, skolis bazaze maswavlebelTa swavlebis programaSi, informaciis
gadacemis erT-erTi saukeTeso gzaa. garda amisa, maswavleblebs SeuZliaT Tavad
Seiswavlon aqtiuri swavlebis modelebi aqtiuri swavlebis midgomebis11 gamoyenebiT.
maswavlebelTa kvalifikaciis amaRlebis gegma jer kidev Camoyalibebis procesSi
iyo Sefasebis dros, magram, maT, vinc am saqmeSia CarTuli, unda gaiTvaliswinon
moTxovna uwyveti wliuri profesiuli ganviTarebis Sesaxeb, da ara erTjeradi
moTxovna. saganmanaTleblo resurscentrebisa da ganaTlebisa da mecnierebis
saministrosaTvis datvirTvisa da xarjebis Sesamcireblad aRniSnuli sakiTxi
SeiZleba arasamTavrobo organizaciebma, universitetebma an kerZo provaiderebma
moagvaron licenziiT standartizebuli xarisxiT,rac qmnis imis garantias,rom saqmeSi
CarTuli pirebi kvalificiurn da gamocdilni iqnebian maswavlebelTa Tanamedrove
saswavlo reformebis ganxorcielebaSi. magram aRniSnulma pirebma sifrTxile
unda gamoiCinon damatebiT xarjebTan dakavSirebiT, rac SeiZleba maswavleblebs
daekisroT; xelfasebis zrdis miuxedavad, izrdeba konkurencia, radgan rac SeiZleba
meti organizacia Seecdeba licenziis mopovebas.
pirebma, romelnic CarTulni arian saswavlo kursebis marTvis saqmeSi, aseve
direqtorebma da maswavleblebma aRniSnes, rom skolebSi cvlilebebis warmatebiT
danergvaSi mTavari roli direqtorebs ekisrebodaT; amas maswavlebelTa gamokiTxva
da fokus-jgufebSi Catarebuli ganxilvebic adasturebs. direqtori, romelsac
kargad esmis reformis arsi da xels uwyobs mis ganxorcielebas, umTavres funqcias
asrulebs da es saganmanaTleblo reformis Sesaxeb arsebul araerT saerTaSoriso
literaturasa da sxva qveynebis programebSia miTiTebuli. Tu direqtori ar
icnobs inovacias da ar icis rogor ganaxorcielos igi, man SeiZleba mouqnelad
imoqmedos siaxleebis danergvisas an SeiZleba SeewinaaRmdegos cvlilebas. amrigad,
direqtorebma maswavleblTa msgavsad unda gaiaron treningebi, magram isini unda
11 magram Sefasebis jgufma daadgina, rom araviTari kavSiri ar arsebobs skolis bazaze profesiul ganviTarebaSi CarTul
202
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
naTelia soflis skolebis Sedarebis magaliTze mainc. magram Sedegebis mixedviT
Tu vimsjelebT, maswavleblebis mier profesiuli miznebisaTvis kompiuterebis
gamoyenebis sakiTxi kvlavac gaumjobesebas saWiroebs. kvleva gviCvenebs, rom
programaSi „irmis naxtomi“ CarTuli skolebis maswavlebelTa treningebma ganapiroba
maswavlebelTa mier kompiuterebis moxmarebis zrda, rac gansakuTrebiT aSkaraa
qalaqis skolebSi. maswavleblebi Tavisi iniciativiT erTvebian programa „irmis
naxtomis“ treningebSi da maTi SemTxveviTi princi piT SerCeva ar xdeba, amitom
gaurkvevelia, maswavleblebis interesis gazrda kompiuterisadmi treningebis Sedegia
Tu swavlebis kursis gavla im maswavleblebma gadawyvites, romelTac kompiuterTan
muSaoba ukve icodnen da gansakuTrebiT dainteresebulni iyvnen. am SemTxvevaSi
gamodis, rom swavlebas Sedegi ar aqvs. ufro metic, maswavlebelTa umetesoba _ maT
Soris maswavleblebi, romelTac „irmis naxtomis“ mimdinare programis farglebSi
gaiares treningebi, mainc arasodes an iSviaTad iyeneben kompiuters, radgan es maTTvis
mosaxerxebeli ar aris, ar ician rogor gamoiyenon sainformacio teqnologiebi
saswavlo miznebisTvis an ubralod kompiuteris moxmarebis saSualeba ar aqvT.
kvlevam aCvena, rom maswavlebelTa umetesobis azriT, saWiroa damatebiTi
treningebi, raTa kompiuteris moxmareba ufro mosaxerxebeli gaxdes maTTvis da
iswavlon kompiuteri profesiul saqmianobaSi gamoyeneba. programa „irmis naxtomis“
farglebSi dagegmili treningebi miznad ar isaxavs maswavleblebis amJamindeli
sawyisi donis gaumjobesebas da amdenad,ver daakmayofilebs maswavlebelTa moTxovnas
Semdgomi swavlebis Sesaxeb. programis mizani damatebiT treningebTan dakavSirebiT
aris maswavlebelTa codnis donis gazrda ise, rom maT SeeZloT skolis vebgverdebis
Seqmna, wyaroebis moZieba da a.S. swavleba ar aris dagegmili kaskaduri modelis saxiT,
romelic albaT sainformacio teqnologiebis sakiTxebis CarTvas moiTxovs. amdenad,
gaurkvevelia proeqtis dasrulebis droisaTvis programis es RonisZiebebi sakmarisi
iqneba Tu ara ganaTlebis erovnuli miznebis ganxorcielebisTvis, sainformacio
da sakomunikacio teqnologiebis skolebis saswavlo programebSi integraciisaTvis.
magram warmateba SedarebiT mokrZalebuli miRwevebiTac SegviZlia ganvsazRvroT.
„irmis naxtomis“ warmomadgenlebi aRniSnaven, rom momavalSi maT SeuZliaT Seqmnan
distanciuri swavlebis saSualebebi, romelic ufro xelmisawvdomi, magram naklebad
efeqturi iqneba, vidre pirdapir swavleba. SezRuduli saxsrebis gaTvaliswinebiT, es
SeiZleba saukeTeso gamosavali iyos, magram ganaTlebisa da mecnierebis saministrom
SeiZleba moisurvos xeli Seuwyos maswavleblebs,skolis doneze daiwyon kompiuteris
gamoyenebis TviTswavleba, Tu „irmis naxtomi“ SeZlebs Seqmnas saTanado distanciuri
swavlebis SesaZleblobebi.
203
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
5.1.3 mudmivi cvlilebis mxardaWeris sistema: daskvnebi da rekomendaciebi
204
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
stiliT gamoiyenon, riTac Seamcireben am sistemis, rogorc ganmaviTarebeli Sefasebis
saSualebis Rirebulebas.
Sefasebis kuTxiT erT-erTi mTavari struqturuli sakiTxia - unda dainergos
Tu ara cvlilebebi manam, sanam ganmaviTarebel SefasebasTan da mis gamoyenebasTan
dakavSirebuli treningebi dasruldeba. winaaRmdeg SemTxvevaSi sistema SeiZleba
im problemebs daubrundes, romlis dasaZlevadac axali Sefasebis sistema Seiqmna
- niSnebis inflacia da Sefasebis sistemis SemWidroveba mcire raodenobamde.
problemis Seqmnis saSiSroeba potenciurad arsebobs, ramdenadac saerTaSoriso
kvlevaSi gamoTqmulia mosazreba, rom Sefasebis sistemis momxmareblebs uWirT
gansxvaveba gaakeTon Svidis zemoT qulebs Soris.
Sefasebis jgufi aseve darwmunebulia, rom SefasebasTan dakavSirebuli saswavlo
masalebi, iseve rogorc reformis farglebSi Catarebuli sxva treningebi sakmarisi
araa aseTi rTuli reformis mxardasaWerad. Sefasebis gundis gancxadebiT igi am
da msgavs Sefasebebs SezRuduli biujetis balansis konteqstis gaTvaliswinebis
gareSe akeTebs da gadawyvets, Tu ra masalebis Sesyidvaa saWiro.
205
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
mecnierebis saministros SeuZlia konsultaciisaTvis daiqiravos regionaluri an
saerTaSoriso konsulntantebi, romlebic rekomendaciebs SeimuSaveben aRniSnuli
sakiTxis Sesaxeb. SeiZleba ufrosklaselebs daevaloT saswavlo centrebis an
biblioTekis kontroli,rac xarjebs Seamcirebs (Tu am funqciis maswavleblebisaTvis
dakisreba SeuZlebelia) da aseve xels Seuwyobs swavlaze pasuxismgeblobis gazrdas
_ es ki qveynis umTavresi mizania. biblioTekaSi sakmarisi farTi unda iyos, raTa
moswavleebma individualurad an mcire jgufebad SeZlon muSaoba proeqtebze,
an ubralod gamoiyenon is sakiTxav darbazad. unda gaviTvaliswinoT aseve didi
kompiuteruli laboratorebis kombinireba biblioTekebTan, rac uzurnvelyofs
kompiuterebis gamoyenebas prioritetis mixedviT da moswavleTa mier mis, rogorc
inteleqtualuri kvlevis saSualebis aRqmas. Tavad skolebs SeuZliaT mSoblebis,
sazogadoebis wevrebis da sxvadasxva kompaniisagan masalebis saxiT miiRon
Semowiruloba biblioTekebisaTvis da zogadad damatebiTi saskolo masalebisaTvis.
ganaTlebisa da mecnierebis saministros an erovnul centrebs SeuZliaT ganixilon
sakiTxi, Tu rogor moiZion saerTaSoriso donorebi, romlebic inglisur an sxva
enaze arsebuli masalebiT mainc daexmarebian skolebs.
biblioTekebis arsebobas aranairi sargebeli ar eqneba, Tu maswavleblebisa
da moswavleebisaTvis masalebi mudmivad xelmisawvdomi ar aris. Cveulebriv,
mraval qveyanaSi skolis administracia axali resursebis gamoyenebis SezRudviT
cdilobs daicvas isini dazianebis an dakargvisagan. amitom, maswavleblebisa da
moswavleebisaTvis masalebi yovelTvis xelmisawvdomi ar aris. ganaTlebisa da
mecnierebis saministrosa da erovnuli saswavlo gegmebisa da Sefasebis centris
TanamSromlebma, albaT ufro saganmanaTleblo resurscentrebis saSualebiT, skolis
administracias unda ganumarton,rom biblioTekebi da biblioTekis resursebi iolad
xelmisawvdomi unda iyos, yvela maswavlebels unda hqondes biblioTekis gasaRebi an
biblioTeka mudmivad Ria unda iyos samuSao saaTebSi.
amJamad msoflio banki da ganaTlebisa da mecnierebis saministro CarTuli arian
specialuri fizikuri infrastruqturis sakiTxebSi moswavleebisaTvis axali merxebis
uzrunvelyofis mizniT. rekomendebulia am mravalwliani gegmis gagrZeleba yvela
moswavlisaTvis saTanado merxisa da avejis uzrunvelsayofad. Tumca es sakiTxi,
rac SeiZleba swrafad unda mogvardes. ilia WavWavaZis programis warmomadgenlebi
aRniSnaven,rom dainteresebuli arian saTanado standartebis mignebiTa da ganviTarebiT.
Sefasebis jgufis rekomendaciis mixediT kargi iqneboda msoflio bankis sxva ofisebTan
dakavSireba postkomunistur qveynebSi ganviTarebuli standartebis Sesaxeb informaciis
miRebis mizniT. aseve, moswavleebisaTvis saWiroa saTanado ganaTeba. rekomendirebulia
am sakiTxis mogvareba ganaTlebisa da mecnierebis saministros mier saklaso oTaxebSi
saTanado saswavlo garemos Seqmnis mizniT. rac Seexeba sportul darbazebs,Seswavlili
skolebis naxevarze mets aqvs sportuli darbazisaTvis saWiro aRWurviloba, magram
maTgan TiTqmis naxevari sakmarisad ar aris aRWurvili an saTanadod ver iyenebs
arsebul aRWurvilobas. soflis skolebis naxevarze mets ar aqvs sportuli darbazi.
ramdenadac saqarTvelos umetes nawilSi amindis gamo Zalian rTulia fizikuri aRzrdis
gakveTilebis Senobis gareT Catareba, ganaTlebisa da mecnierebis saministrom Semdgom
samuSaoebSi unda gaiTvaliswinos sportuli darbazebis saremonto samuSaoebi yvela
skolisaTvis, rac moswavleebs mTeli wlis ganmavlobaSi miscems fizikuri varjiSis
saSualebas. garda amisa, maRalmTian regionebSi aRiniSneba daswrebis problema, rac
amindiT an satransporto saSualebebis ararsebobiT aris gamowveuli. am sakiTxis
Sesaxeb ufro dawvrilebiT qvemoT visaubrebT.
sporti saswavlo gegmebis erT-erTi damatebiTi aqtivobaa, romelic xels uwyobs
206
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
moswavleebSi gunduri muSaobisa da aqtiuri swavlebis princi pis ganviTarebas.
dakvirvebam gviCvena,rom skolebis mxolod naxevari sTavazobs moswavleebs saswavlo
programebis garda damatebiT aqtivobebs sportis saxiT. sportuli aqtivobebi ufro
metad qalaqis skolebSia gavrcelebuli, magram aq aqtivobaSi monawileoba fasiania,
rac gamoricxavs zogierTi moswavlis monawileobas usaxsrobis gamo. ganaTlebisa
da mecnierebis saministrom xeli unda Seuwyos saskolo sabWoebis mier sxvadasxva
klasgareSe saqmianobis gafarTovebas, rac gundur muSaobas da aqtiur swavlas ufro
intensiurs gaxdis. klasgareSe aqtivoba moicavs saerTaSoriso literaturas, rac
moswavleebisaTvis saukeTeso da wamaxalisebeli saSualebaa swavlisa Tu RonisZiebebs
SemoqmedebiTad Camoayalibebisa da xelmZRvanelobisaTvis, romelsac afinanseben
maswavleblebi an mSoblebi da romelic did xarjebTan ar aris dakavSirebuli.
zogierT skolaSi, gansakuTrebiT qalaqis skolebSi, moswavleebisaTvis klasgareSe
aqtivobebi savaldebuloa da igi moicavs sxvadasxva RonisZiebas, Tumca, amave dros
axdens finansurad gaWirvebuli moswavleebis diskriminacias. klasgareSe aqtivobebi
SeZlebisdagvarad ufaso unda iyos moswavleebisaTvis, an SezRuduli finansuri
resursebis mqone moswavleebs unda daeniSnoT sti pendiebi.
kidev erTi, klasgareSe aqtivobasTan dakavSirebuli problemuri sakiTxia
moswavleebis kerZo mecadineoba. kerZo mecadineobis praqtika sagrZnoblad Semcirda
wina wlebTan SedarebiT. es aris praqtika, romelic arsebiTad bariers qmnis
finansurad gaWirvebuli moswavleebisaTvis da romelmac SeiZleba ganapirobos
interesTa konfliqti (Tu maswavlebeli sakuTari klasis moswavles kerZod
amecadinebs). kerZo mecadineobaze daxarjuli saSualo wliuri xarjebi, regionis
mixedviT meryeobs 250-dan 1000 laramde. es ki swavlis Tanabari SesaZleblobebs
uzRudavs finansurad gaWirvebuli ojaxebis bavSvebs, radganac ganaTlebis xarisxi
ufaso skolebSi sakmarisi araa. kerZo mecadineobis praqtika maswavleblebisaTvis
Semosavlis potenciuri wyaroa, magram rogorc sertifikaciis procesis
nawili, ganaTlebisa da mecnierebis saministrom unda SeimuSaos struqturuli
damabrkolebeli meqanizmebi, romelic maswavleblebs sakuTari moswavleebis kerZo
mecadineobis stimuls Seumcirebs. ganaTlebisa da mecnierebis saministrom aseve
unda gaiTvaliswinos iseTi saTanado struqturuli sifrTxilis zomebis moTxovna,
rogoric aris pedagogTa koleqtivis kontroli licenzirebis, dawesebuli Tanxisa
da momsaxurebis pirobebis standartizebis gziT.
rac Seexeba axal saxelmZRvaneloebs,moswvleebisaTvis axali saxelmZRvaneloebis
Seqmnisa da miwodebis araCveulebrivma da didma Zalisxmevam nayofi gamoiRo. amJamad
maswavleblebi ufro dadebiTad afaseben axali saxelmZRvaneloebis xarisxs, vidre
wina kvlevis dros. aseve irkveva,rom maswavleblebi iyeneben axal saxelmZRvaneloebs.
moswavleebi da maswavleblebi axal saxelmZRvaneloebs moiTxoven ufro efeqturad
swavlis SesaZleblobis Seqmnis mizniT. maswavleblebis gancxadebiT, klasebis
daaxloebiT meoTxedSi moswavleebis mniSvnelovan raodenobas axali saxelmZRvanelo
ar aqvs an sxva moswavleTa saziarod aqvs SeZenili, rasac nawilobriv gamokvlevac
adasturebs. yvela moswavlisaTvis axali saxelmZRvanelos miwodebis mravalwliani
gegma prioritetulia da sasurveli iqneba, Tu molaparakebebis Semdeg, axali
saswavlo wlis dawyebamde ori TviT adre mimwodebli samuSao variantis saxiT
mainc moaxerxebs erT maswavlebelze sul mcire erTi egzempliaris miwodebas.
fokus-jgufebSi monawile zogierTi maswavlebeli miiCnevs, rom saxelm
ZRvaneloebSi Setanili axali masalebi Zalian rTulia maTi moswavleebis. es
mosazreba gamokiTxvis Sedegad garkveulwilad dadasturda. miuxedavad amisa,
erovnuli saswavlo gegmebisa da Sefasebis centris warmomadgenlis saxiT SeiZleba
207
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
aiyvanos maswavleblebi sxvadasxva sferoSi ramdenime jgufis Sesaqmnelad, romelic
gansazRvravs ramdenad Seesabameba simarTles aRniSnuli gancxadeba. saWiroebis
SemTxvevaSi sakiTxis gadaxedva, ganaTlebisa da mecnierebis saministrom SesaZloa
ganixilos sakiTxi da maswavleblebi CarTos masalebis SemuSavebaSi. aqcenti gakeTdeba
gansakuTrebiT swavlebis ama Tu im etapze moswavleTa doneze. Tu bevri moswavle
aRmoCndeba swavlebis Sesabamis etapze swavlebis donis qvemoT, mawavlebels unda
CautardeT treningi, Tu rogor aswavlon aseT moswavleebs Tanabar doneze. radganac
damtkicebuli saxlemZRvaneloebi ar aris erTaderTi alternativa da Sefasebis
jgufma daadgina, rom konkurencia izrdeba, erovnuli saswavlo programebisa da
Sefasebis centrs SeuZlia Seqmnas vebgverdi, sadac maswavleblebi da direqtorebi
azrs gamoTqvamen damtkicebuli saxelmZRvaneloebis Zlieri da susti mxareebis
Sesaxeb da wvlils Seitanen Semdgom redaqtirebaSi.
rac Seexeba maswavlebelTa gzamkvlevebs, maswavleblebis azriT axali
gzamkvlevebi mniSvnelovnad uwyoben xels maswavlebelTa momzadebas axali
saswavlo programiT swavlebaSi. Tumca,maswavlebelTa daaxloebiT meoTxedi miiCnevs,
rom umjobesia hqondeT gakveTilis gegmis ufro meti magaliTi. daaxloebiT 40%
acxadebs, rom gaurkeveveli mizezebis gamo ar aqvs axali gzamkvlevi. skolebma da
ganaTlebisa da mecnierebis saministrom unda uzrunvelyon swavlisa da swavlebis
gaumjobesebis mizniT moswavleTa yovel axal saxelmZRvanelosTan erTad yvela
maswavleblisaTvis saxelmZRvanelos miwodeba. maswavlebelTa saxelmZRvaneloebiT
uzrunvelyofa unda moxdes damatebiTi gamocemebis saxiT an skolam unda Seisyidos
isini maswavleblebisaTvis.
damatebiTi saswavlo masalebi kritikuli mniSvnelobisaa aqtiuri swavlebisa da
swavlisaTvis. damatebiTi masalebis sakiTxi problemuria mravali, gansakuTrebiT
ki dawyebiTi klasis maswavleblebisaTvis, romlebic aRniSnaven, rom ar aqvT
saTanado resursebi an saTanadod ar xdeba maTi uzrunvelyofa miuxedavad
biujetSi gaTvaliswinebuli gegmisa. es problema marto saqarTvelosTvis ar aris
damaxasiaTebeli da igi ganviTarebadi qveynebis umetesobaSi gvxvdeba reformis
ganxorcielebis dros. skolis sabWoebs da sagnobriv fakultetebs swavlebis
kursebis ganmavlobaSi unda miuTiTon, rom am sakiTxs prioritetuli mniSvneloba
mianiWon damatebiTi saxsrebis arsebobis SemTxvevaSi. momavalSi, saganmanaTleblo
resurscentrebi albaT biujetis dagegmvisas am sakiTxs direqtorebTan erTad
gadawyveten. skolis biujetis prioritetuli sakiTxebis gansazRvraSi maswavleblebic
unda CaerTon, raTa masalebisaTvis gaTvaliswinebuli saxsrebi sxva miznebisTvis
ar gaixarjos. saganmanaTleblo resurscentrebs SeuZliaT es princi pi gamoiyenon
sameurveo sabWoebTan muSaobis dros, ramdenadac sameurveo sabWoebis funqciaSi
Sedis kontrolis ganxorcieleba skolaze. ganaTlebisa da mecnierebis saministrom
da saganmanaTleblo resurscentrebma SeiZleba aseve sxva qveynebis magaliTze
gaafarTovon is samuSao, romelsac “maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
centri” arsebuli resursebis gamoyenebis Sesaxeb atarebda treningebis farglebSi.
postkomunisturi qveynebis umetesobas ar surs afrikasa da aziaSi Seqmnili
resursebis magaliTis gamoyeneba, magram am RonisZiebebis kreatiuloba da zogjer
TavisTavad Seqmnili resursebi SeiZleba gamoviyenoT modelis saxiT.
aSS-is saerTaSoriso ganviTarebis saagentos (USAID) ganviTarebis gamocdilebis
sainformacio centris vebgverdi aseTi resursebis xelmisawvdomobis uzrunvelyofis
erT-erTi saSualebaa.
saskolo reformebs Soris programa „irmis naxtomi“ erT-erTi mniSvnelovani
warmatebaa. skolebis kompiuteriTa da internetiT uzrunvelyofa umetes qveynebSi
208
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
garantirebuli ar aris da arc Tanabarzomierad xorcieldeba. skolebSi programa
„irmis naxtomis“ ganxorcielebis Sedegad gaizarda koeficienti - moswavle/kompiuteri,
kompiuteris xarisxi, internetis moxmarebis done da kompiuteris xelmisawvdomoba
moswavleebisaTvis gakveTilebis dros da mis Semdeg. miuxedavad amisa, kompiuterisa
da internetis xelmisawvdomoba bevr skolaSi kvlavac SezRudulia. am mxriv qalaqis
skolebSi maCvenebeli ufro maRalia,vidre soflis skolebSi. gansakuTrebiT dabali
maCvenebelia skolebSi, romlebic jer ar arian CarTuli programa „irmis naxtomSi“.
maRalkontigentiani skolebi da qalaqis skolebi ufro metad uzrunvelyofen
moswavleebs kompiuterebiT gakveTilebis Semdeg, rac klasgareSe aqtivobis saxiT
xdeba. Tumca, kompiuteris gamoyenebis saSualo maCvenebeli erT moswavleze dReSi
or saaTs jer kidev ar aRemateba. maswavleblebisaTvis kompiuteris xelmisawvdomoba
kvlavac SezRudulia, magram maCvenebeli ufro maRalia „irmis naxtomis“
programaSi CarTuli skolebisaTvis. moswavleebisaTvis kompiuterebis nakleboba,
internetis ararseboba an dabali siCqare - kidev erTi dabrkolebaa imisaTvis, rom
maswavleblebma kompiuteri swavlebisas gamoiyenon. erT-erTi potenciuri problema
ki is gaxlavT, rom amJamad mxolod ramdenime soflis skolas aqvs sakmarisi
biujeti kompiuterebis teqnikuri momsaxurebisaTvis, Tumca SeiZleba es Seicvalos
programa „irmis naxtomis“ farglebSi kompiuterizaciis Semdgomi gavrcelebis
Sedegad. gegmis mixedviT, kompiuterebis da internetkavSiris uzrunvelyofam yvela
skolisaTvis prioritetuli sakiTxis statusi unda SeinarCunos. moswavleebis
mier kompiuterebis ufro farTod gamoyenebasTan dakavSirebiT erT-erTi midgomis
Tanaxmad unda moewyos treningebi, romlis farglebSic moswavleTa mcire jgufebi
miiReben kompiuterze Sesasrulebel davalebebs. unda daevaloT aseve informaciis
moZieba, garda amisa, unda moxdes aqtiuri swavlebis sxva midgomebis gamoyenebac.
skolebis naxevarze meti kvlavac aqcents akeTebs informatikis gakveTilebze, sadac
iswavleba programirebis ZiriTadi unar-Cvevebi (informatika an beWdva klaviaturis
gamoyenebiT) da ara kursebze, romelTa farglebSic yuradRebas gaamaxvilebdnen
axal meTodebze. am midgomis Secvla ganixileba rogorc „irmis naxtomis“ momavali
gegmebis erT-erTi elementi da potenciuri proeqti maswavleblebisaTvis, romelTac
ufro gaumjobesebuli, internetteqnologiis treningi aqvT gavlili.
maswavleblebi, romelTac programa „irmis naxtomis“ farglebSi gavlili aqvT
treningi, ufro moxerxebulad grZnoben Tavs kompiuterTan, ufro xSirad iyeneben
mas da skolis sainformacio teqnologiebis menejerebisganac ufro xSirad iReben
daxmarebas; Tumca swavlebagavlil maswavlebelTa umetesoba mainc aRniSnavs,
rom esaWiroeba damatebiTi treningi. kompiuterebis arsebobis miuxedavad, „irmis
naxtomis“ saswavlo programis SezRudulobis gamo da iqidan gamomdinare, rom igi
gaTvlilia mxolod teqnikuri unar-Cvevebis dabali donis mqone maswavleblebze,
Zalian bevrma maswavlebelma _ maTac ki, visac gavlili aqvs treningi programa
„irmis naxtomis“ farglebSi _ kargad ar ician, rogor gamoiyenon teqnologia sagnis
swavlebisaTvis an Tavdajerebulni ar arian sainformacio teqnologiebis sakuTar
codnaSi. skolebis TiTqmis naxevarSi maswavleblebi sainformacio teqnologiebis
menejerisgan mniSvnelovan daxmarebas ver iReben.
skolebi,romlebic kompiuteris moxmarebaze gadavidnen,miiCneven,rom kompiuterebis
gamoyenebisTvis umniSvnelovanesia ori saxis daxmareba:
1. sainformacio teqnologiebis menejeris mier saqmis saTanado codna –
kompiuterebTan muSaobisas xSiria dabrkolebebi, romlis gadaWra Zalian advilad
SeuZlia sainformacio teqnologiebis menejers.
2. kompiuteris teqnikuri momsaxurebisaTvis Sesabamisi biujeti _ kompiuterebis
209
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
efeqturi funqcionirebisaTvis saWiroa kompiuteruli programebi, teqnikuri
aRWurviloba da a.S. es problema yvela skolisaTvis aqtualuria (soflis skolebSi
acxadeben, rom maT kompiuterebis teqnikuri momsaxurebisaTvis saTanado biujeti ar
gaaCniT).
damatebiT dagegmili kvalifikaciis asamaRlebeli saswavlo kursebi programa
„irmis naxtomis“ farglebSi, romelic maswavleblebis SezRudul raodenobazea
gaTvlili,savaraudod ver daakmayofilebs arsebul moTxovnilebas. rogorc Sefasebis
jgufisTvis gaxda cnobili, „irmis naxtomis“ mimdinare ciklis dasrulebis Semdeg
ganixileba naklebad ZviradRirebuli, savaraudod naklebad efeqturi distanciuri
swavlebis meTodebis sakiTxi. Tu SesaZlebeli iqneba skolis personals am periodis
ganmavlobaSi saSualeba miecema programa „irmis naxtomis“ daxmarebiT miiRos rCeva,
moawyos kvalifikaciis asamaRlebeli sakuTari seminarebi kompiuterul unar-
CvevebSi. seminarebze maswavleblebi gaecnobian distanciuri swavlis variantebs.
maswavleblebma aseve unda icodnen, rogor daexmaron erTmaneTs im SemTxvevaSi,
Tu sainformacio teqnologiebis specialisti ar hyavT. es maTTvis kompiuterTan
muSaobas ufro mosaxerxebels gaxdis.
210
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
• konsolidirebul skolebSi moswavle/administraciuli TanamSromelis
koeficientis gaumjobeseba;
• skolebis movlisaTvis saWiro resursebis gamoyofis gaumjobesebis
dawyeba;
• skolis sabWoSi mravali moqalaqis monawileobis Sedegad qarTul
sazogadoebaSi demokratiuli monawileobis gaazreba;
211
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
proeqtebis wera, kontroli da Sefaseba. SeiZleba skolebisaTvis sasargeblo iyos
TanamSromloba da erTmaneTisaTvis gamocdilebis gaziareba am da sxva sakiTxebTan
dakavSirebiT. SesaZlebelia saganmanaTleblo resurscentrebma skolebTan erTad
imuSaon oficialuri regionaluri qselis dasaarseblad, romlis saSualebiTac
erTmaneTs gauziareben ama Tu im warmatebul praqtikas da gamoyenebul meTodebs.
regionaluri modelebis roli SeiZleba saukeTesod moqmedma skolebmac Seasrulon
damatebiTi daxmarebis uzrunvelyofis mizniT.
skolebis winaSe momaval saskolo akreditaciasTan dakavSirebiT 2009 - 2011
wlisaTvis ara erTi problema dadgeba. dRemde damoukidebeli mmarTveli organoebi
jer kidev sakmaod sustia da arsebobs intensiuri da specifikuri treningebis
aucilebloba. treiningebi kargad dagegmili da momzadebuli strategiis safuZvelze
unda Catardes, raTa skolis akreditaciis procedurebis moTxovnebi daakmayofilos.
es saganmanaTleblo resurscentrebis funqcionirebis kidev erTi sferoa. savaraudod
2008-2009 wels ganaTlebisa da mecnierebis saministrom calke gamokvleva unda
Caataros da daadginos akreditaciisaTvis dadgenili vadebi realisturia Tu ara
aRniSnuli sisusteebis gaTvaliswinebiT.
vauCeruli dafinansebis sistema sakmaod moqnili da efeqturi aRmoCnda umetes
SemTxvevaSi. kvlevam daadastura, rom aRniSnuli sistemis wyalobiT ara erTi skolis
finansuri mdgomareoba gaumjobesda da geografiuli mdebareobis mixedviT skolebis
done SedarebiT miuaxlovda erTmaneTs. magram skolebis moculobis TvalsazrisiT,
vauCeruli dafinansebis sistemam naklebad dadebiTi gavlena iqonia mcire zomis
skolebze, xolo skolebze, romlebic mcire saskolo subsidiebs iRebs, gavlena
kidev ufro SezRuduli iyo. aRniSnul skolebs TiTqmis ar aqvs SesaZlebloba,
rom maswavleblebis xelfasebis garda sxva damatebiTi xarjebi gaiRos sakuTari
biujetidan, im SemTxvevaSic ki, rodesac maT mcire saskolo subsidiebs sTavazoben.
am problemis gadaWris erT-erTi gza da mcirekontigentiani skolebis xarisxis
gaumjobesebis erT-erTi saSualeba SeiZleba iyos im elementis gaTvaliswineba,
romelic mcirekontigentiani skolebisaTvis vauCeruli dafinansebis gamoTvlis
erT-erTi kriteriumia. mcirekontigentiani skolebis finansuri sirTuleebis
ganmapirobebeli damatebiTi ZiriTadi faqtorebis dasadgenad SeiZleba saWiro iyos
damatebiTi kvleva,rac xels Seuwyobs vauCeruli dafinansebis raodenobis gamoTvlis
kriteriumis SemuSavebas. vauCeruli dafinansebis formula aseve unda gaumjobesdes
gansakuTrebuli problemebis mqone bavSvebisaTvis dafinansebis gansxvavebuli donis
dawesebis mizniT, ramdenadac aseTi bavSvebis ganaTleba ufro did xarjebTan aris
dakavSirebuli. am gziT obieqturoba SeiZleba ukeTesad iyos uzrunvelyofili.
arsebobs faqtebi, roca skolis konsolidaciam uaryofiTi gavlena moaxdina
moswavleebis daswrebaze transportirebis problemebis gamo da aseve moswavleebis
akademiur moswrebaze, klasebis sididis zrdis gamo. skolis konsolidaciis
sasargeblo da sawinaaRmdego argumentebSi aqcenti keTdeba ZiriTadad skolebis
finansur da fizikur SesaZleblobebze,aseve maTi marTvis efeqtianobaze. ganaTlebisa
da mecnierebis saministrom unda ganixilos es sakiTxi da didi yuradReba miaqcios
moswavleTa registraciisa da swavlis sakiTxebs. konsolidirebul skolebSi,
romelTac saskolo avtobusebi emsaxurebaT,daswreba naklebad problemuria. amdenad,
kargi iqneba Tu prioritets mivaniWebT konsolidirebuli skolebis (romelTac jer
ar miuRiaT avtobusebi) uzrunvelyofas avtobusebiT. garda amisa, didi da saSualo
skolebis erT skolad gaerTianebis sakiTxi didi yuradRebiT unda SeviswavloT,
raTa Tavidan aviciloT zedmetad didi klasebis Seqmna da uaryofiTi gavlena
moswavleebis akademiur aqtivobaze. zedmetad didi zomis skolebi saerTaSoriso
212
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
problemaa moswavleebis, personalis da administraciis gazrdili raodenobis
ukuefeqtis gamo. erT-erTi aseTi ukuefeqtia skolis sididis matebasTan erTad
individualurobis kleba, swavlis mitovebis SemTxvevebis maCveneblis mateba,12
gazrdili xarjebi da bevri sxva uaryofiTi Sedegi, romelic sazogadoebrivi
kontrolis Semcirebas moyveba.
amrigad, arsebul maRalkontigentian skolebSi skolis zomis Semcirebisadmi erT-
erTi princi pis mixedviT unda moxdes decentralizacia „skola - skolaSi“, romelsac
aseve mcire saswavlo sazogadeobasac uwodeben. am modelis Tanaxmad, rogorc
amerikis SeerTebuli Statebisa da zogierTi sxva qveynis magaliTma gviCvena, skolis
saswavlo sazogadoebas (SLC) unda marTavdes direqtoris TanaSemwis, moswavleTa
damxmare personalis, magaliTad konsultantisa da fsiqologis, da administraciuli
TanamSromlebisagan Semdgari administraciuli jgufi. direqtori ki mTlian skolas,
zogad sferoebs, usafrTxoebisa da saerTo sakiTxebs unda aregulirebdes. yoveli
saskolo saswavlo sazogadoeba,Cveulebriv,avtonomiuri erTeulia,romelic sakuTar
programas, personals, moswavleebsa da biujets uwevs organizebas. xSir SemTxvevaSi,
saskolo saswavlo sazogadoebis direqtori angariSvaldebulia pirdapir
saministros winaSe. es meqanizmi SeiZleba modelis saxiT gamoviyenoT imisaTvis,
rom nela ganviTarebadi personali jgufuri muSaobis princi piT amoqmeddes, rac
swavlebis efeqturobas uzrunvelyofs.13 zogierT TvalsaCinoebaSi moswavleTa gundi
ubralod erTad aris dajgufebuli maSin, rodesac administraciuli nawili did
skolebSi rCeba. mcire skolebis upiratesoba yvelaze kargad Cans im SemTxvevaSi, Tu
saskolo saswavlo sazogadoeba qmnis sakuTar identobasa da kulturas.14
rac Seexeba konsolidaciis sakiTxs saqarTveloSi,erT-erTi princi pi SeiZleba iyos
kriteriumis dadgena konsolidaciisaTvis, romlis mixedviTac gadawydeba skolas
fiqsirebuli raodenobis moswavleebi unda hyavdes maswavleblebis koeficientis
mixedviT, Tu erT administraciul erTeulSi (Tu skolebis fizikuri konsolidacia
xorcieldeba „skola-skolaSi“ princi pis gareSe, maSin es iqneba administraciuli
erTeuli). am zRvars zemoT unda moxdes konsolidaciis sakiTxis ganxilva skolis
samoqmedo gegmis gansazRvris mizniT, raTa Tavidan aviciloT is uaryofiTi Sedegebi,
rac moswavleebis akademiur aqtivobaze aisaxeba. skolebma, romlebic erTiandebian
swavlis xarisxis SenarCunebis mizniT, SeuZliaT warmoadginon gaerTianebis Sida
gegma, wamoayenon winadadebebi mini-skolebis, saswavlo sazogadoebebis, danawevrebis,
wesdebebis, an „skola-skolaSi“ princi pis Sesaxeb. saerTaSoriso literaturis
mixedviT, erT administraciul erTeulze mTeli sididis dadgena SeiZleba sruliad
Sesabamisi kriteriumi iyos.
dainteresebul mxareTa umravlesobis mosazrebiT,gansxvavebuli pozicia,romelic
saganmanaTleblo resurscentrebs uWiravT teqnikuri daxmarebis da ara marTvis
TvalsazrisiT, Zalian mosaxerxebeli da marTebulia informaciisa da momsaxurebis
uzrunvelyofis mizniT. TiTqmis yvela saxis informacia, momsaxureba da treningebi,
romelic skolebisaTvis xorcieldeba an igegmeba, saganmanaTleblo resurscentrebis
12 amerikis saSualo zomis skolaSi, sadac 2000 moswavle swavlobs, swavlis mitovebis done orjer ufro metia, vidre
13 ufro mcire zomis skolebis miRwevebis Sesaxeb da konkretulad am midgomis Sesaxeb dawvrilebiTi informaciisaTvis ix. magaliTad, “diuisi” (1999),
“modeli skola -skolaSi”, sainformacio saganmanaTleblo centris krebuli. http://www.ericdigests.org/2000-4/school.htm (08 - 3007). sxva mraval konkretul wyaroTa
Soris aris: jorji da lonsberi, (2000), “rogor unda igrZnon didma skolebma Tavi patara skolebad”; da frenCi, atkinsoni da rugeni (2007) “mcire zomis
14 rogorc “diuisis” mimoxilvaSia aRniSnuli (igive) “warmatebisaTvis yvelaze kritikuli faqtoria programis srulad
ganxorcieleba, administraciuli dayofa qve-skolebad da calke erTeulebis Seqmna (makabi da oqsli, 1989; makmulani, sai pi da vulfi,
214
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
gasacnobiereblad. imis gaTvaliswinebiT, rom skolebis mier gadawyvetilebis
miRebis struqtura mudmivad gamoiwvevs momavali arCevnebis Sedegad TanamSromelTa
gadaadgilebas, mniSvnelovania xangrZlivi institucionaluri meqanizmis daweseba
sruli da xangrZlivi winasamsaxureobrivi da Sidasamsaxureobrivi treningebis
uzrunvelsayofad sameurveo sabWos wevrebis da direqtorebis, maT Soris
direqtorobis kandidatebisaTvis. winamdebare qvepunqtSi ganxilurlia swored es
da masTan dakavSirebuli sxva sakiTxebi.
gamokvlevis Sedegebis da skolis sabWoebis Sesaxeb arsebuli saerTaSoriso
literaturis mixedviT aSkaraa, rom saqarTvelos respublikis axladSeqmnil
daaxloebiT 2300 skolis sabWos esaWiroeba sakuTari funqciebis ganviTareba. nebismier
axal, gansakuTrebiT ki iseT kompleqsur organizacias, rogoric adgilobrivi
skolis sabWoa, esaWiroeba treiningi da sakuTari misiis, miznebis, politikisa da
procedurebis gaazreba saqmianobis efeqturad da yairaTianad SesrulebisaTvis,
aseve dabneulobisa da zedmeti konfliqtebis Tavidan asacileblad.
amrigad, ganaTlebisa da mecnierebis saministrom am SedarebiT rTuli amocanas
Tavi rom gaarTvas, unda ganixilos sakiTxi _ rogor ganviTarda sxva qveynebSi
skolis sabWos sistemebisa da skolis sabWos organizaciebis modelebi. magaliTad,
bolo xanebSi makedoniaSi amoqmedda kanoni, romlis mixedviTac moxda yvela
skolis decentralizacia erT olqSi, ramac cxrawevriani skolis sabWoebis Seqmna
ganapiroba. maleve gairkva, rom saWiro iyo direqtorebisaTvis Caatrebuliyo
saswavlo kursi ara mxolod sabWos wevrebis rolis, aramed sabWos politikisa
da procedurebis ganviTarebis Sesaxeb, aseve direqtorebis, skolebis misiisa da
moqmedebis Tanmimdevrobis ganviTarebis Sesaxeb. asociaciam aseve Seqmna berketi
saministrosTan da sxva dainteresebul mxareTa jgufebTan ufro efeqturi
muSaobisTvis. kvalifikaciis asamaRlebeli da saganmanaTleblo programebis
dagegmili meTodi dazustebuli ar iyo, magram gadawyvetili iyo, rom arasamTavrobo
organizaciebi mas Caatarebdnen axali asociaciis gadawyvetilebebis mixedviT.
sxvadasxva qveyanaSi (aSS-Si Sesabamisi modeli Statebis donezea) mravali skolis
sabWom Seqmna saxelmZRvaneloebi procedurebis Sesaxeb. es saxelZRvaneloebi
kvalifikaciis asamaRlebeli xangrZlivi kursebisaTvis SegviZlia modelad
gamoviyenoT. SesaZlebelia gaerTianebuli samefos magaliTis gamoyeneba skolis
sabWoebis treningebTan dakavSirebiT imdenad, ramdenadac am qveyanaSi sameurveo
sabWoebis swavlebis mravalwliani praqtika arsebobs. garda swavlebis tradiciuli
didaqtikuri meTodebisa, arsebobs skolis sabWoebis daxmarebis sxva meTodebic.
es meTodebi emyareba aqtiuri swavlebis princi pebs, rasac upiratesobas
aniWebs saministro. magaliTad, aSS-s alabamas skolaSi, sabWos asociaciam
daiqirava konsultanti, romelmac skolas dauwera imitaciuri modeli sabWos
warmomadgenlebisaTvis. am modelis gamoyenebiT sabWos wevrebs SeuZliT iswavlon,
sakuTari pasuxismgeblobis farglebSi rogor gaarTvan Tavi sxvadasxva funqciasa
da problemebs. swavlebasTan dakavSirebuli erT-erTi sakiTxia qvekomitetebis Seqmna
sakiTxebis Seswavlis da sabWosaTvis rekomendaciebis uzrunvelyofis mizniT. garda
amisa, bevr sabWos dawesebuli aqvs krebebi, romelzec mxolod saganmanaTleblo
informacia da ideebi ganixileba, rac xels uwyobs sabWos wevrebis mier maTTvis
ucnobi sakiTxebis ukeTesad Seswavlas.
unda gvaxsovdes, rom skolis direqtorebi kvalificiur adamianebad ar ibadebian,
isini kvalifikacias iZenen. imisaTvis, rom kvalifikacia SeiZinos, rTul Tanamdebobasa
da rolis efeqturad moergos, direqtors kvalifikaciis asamaRlebeli kursebi
sWirdebaT. kvlavac, makedoniis magaliTi SegviZlia moviyvanoT. makedoniaSic
215
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
arsebobda msgavsi problema, rodesac yvela skola damoukidebel saolqo skolad
gardaiqmna. direqtorebi SeCveulni iyvnen swavlebis tradiciul didaqtikur meTodebs
da skolis marTvis avtoritarul midgomas. ganaTlebis ministrma daawesa moTxovna,
rom yvela direqtors unda hqonoda akademiuri xarisxi ganaTlebis sferoSi da
gavlili unda hqonoda sloveniis profesorTa da instruqtorTa mier Seqmnili
eqvsmoduliani programa. swavleba CautardaT ara mxolod moqmed direqtorebs,
rogorc es saqarTveloSia dagegmili, aramed sxva kvalificiur pirebsac, romlebsac
direqtorobaze hqondaT pretenzia.
amgvarad, makedoniam uzrunvelyo axali kadrebis Seqmna, romelic mudmivad
daikavebda Tanamdebobas. es, rogorc Sefasebis jgufisTvis gaxda cnobili,
saqarTveloSi arsebuli sistemis erT-erTi problemaa. makedoniis ganaTlebis
ministrma gadawyvita „Tavisufali bazris“ midgoma aerCia direqtorTa momavali
saswavlo kursebis an uwyveti profesiuli ganviTarebisadmi. am mizniT swavlebis
Catareba man arasamTavrobo organizaciebsa da universitetebs miando. es midgoma
sxva qveynebmac gamoiyenes.
aRniSnuli modelis naklovaneba is aris, rom igi swavlebisaTvis standartebis
dawesebas moiTxovs da ar uzrunvelyofs direqtorebisa da sabWoebis mudmivi
profesiuli ganviTarebis gaerTianebas. faqtiurad, garkveulma sameurveo sabWoebma
Sefasebis jgufs moaxsenes, rom direqtorebi sabWoebs xSirad upirispirdebodnen,
radgan, maTi azriT, sabWos uflebamosileba „Tavisuflebis institutis“ mier
Catarebul swavlebas emyareboda da oficialur politikas ar warmoadgenda.
direqtorTa swavlebis sloveniuri modeli gansxvavebuli modelia, romelic
ganaTlebisa da mecnierebis saministros SeuZlia gamoscados imis gaTvaliswinebiT,
rom msgavs qveynebSi, mTavrobis mier sanqcirebul erT provaiders SeuZlia saukeTesod
daakmayofilos direqtorebisa da sabWoebis (da savaraudod saganmanaTleblo
resurscentris zogierTi TanamSromlis) swavlebis saWiroebasTan dakavSirebuli
moTxovnebi.
Sefasebis jgufisaTvis cnobili gaxda, rom direqtoris winasamsaxureobrivi
swavleba SeiZleba uzrunvelyofil iyos profesiuli xarisxis an sertifikaciis,
rogorc marTvis xarisxis nawilis, saSualebiT. Sefasebis jgufs swavlebisaTvis
gansazRvruli programebi ar Seuswavlia, magram aRniSnavs, rom evropis qveynebis
umetesobasa da amerikis SeerTebuli Statebis yvela StatSi skolis direqtorebisaTvis
wina-samsaxureobriv alternativebs Soris upirates models warmoadgens programa,
romlis dasrulebis Semdeg monawiles magistris xarisxi eniWeba.
216
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
winamdebare kvlevasTan mimdinare proeqtebis progresisa da naklovani mxareebis
ukeTesi Sefasebis saSualebas mogvcems. kerZod ki, kvlevis gameoreba rekomendebulia
skolebis menejmentis mniSvnelovan sferoebSi: saganmanaTleblo resurscentrebis
SesaZleblobebi da muSaoba, skolebis mier biujetis marTva, sameurveo sabWoebis
da skolis direqtorebis muSaobis efeqturoba da yairaTianoba. aseve, dadebiTi da
uaryofiTi mxareebis regularuli gamovlenis mizniT unda gagrZeldes saswavlo
gegmebis pilotirebis da danergvis regularuli Sefaseba, imave princi pebiT, ra
princi piTac amJamad aseT kvlevebs axorcielebs erovnuli saswavlo gegmebisa da
Sefasebis centri. winamdebare nawilSi ganxilulia kvelevis potenciuri sferoebi
raime Tanmimdevrobis miTiTebis gareSe.
erT-erTi prioritetuli sfero,romelic mimdinare kvlevis farglebSi ver daifara
drois simciris gamo, aris erovnul umciresobaTa regionebSi da konfliqtis zonebSi
arsebuli skolebis mdgomareobis Seswavla. evrokavSirSi gaerTianeba bevri qveynisTvis
dRemde damokidebuli iyo umciresobaTa jgufebisTvis ganaTlebis miRebis Tanaswori
SesaZleblobebis Seqmnaze. araoficialuri informaciis, aseve meorexarisxovani
kvlevis, msoflio banki da saministros mier mowodebuli informaciis Tanaxmad
es sakiTxi dReisTvis gadaWrili ar aris. rekomendebulia specialuri kvlevis
Catareba umciresobaTa skolebSi, romelic Seiswavlis reformebis mimdinareobas,
kerZod ki, skolis menejmentis da dafinansebis praqtikas, fizikur da saswavlo
garemos, saxelmZRvaneloebis xelmisawvdomobas da transportirebis sakiTxebs.
SesaZlebelia winamdebare kvlevis modelis saxiT gamoyeneba, rac gaaiolebs da
ekonomiurs gaxdis am prioritetuli sakiTxebis Seswavlas.
damatebiTi kvlevis kidev erTi ekonomiuri forma iqneba saministros mier
winamdebare kvlevis Sevseba saklaso dakvirvebebis da sxva saxis damatebiTi
monacemebis mogrovebis gziT. amgvaradDSesaZlebeli iqneba ufro detaluri kiTxvebis
dasma da meti niuansis garkveva.
vinaidan,am etapze skolebis konsolidacia jer kidev swrafi tempebiT mimdinareobs,
mosalodnelia damatebiTi problemebis warmoSoba moswavleebis transportirebasa
da maRalkontigentiani klasebis SeqmnasTan dakavSirebiT. aRniSnulma problemebma
SesaZloa uaryofiTi gavlena moaxdinos saswavlo garemoze da gaabaTilos
skolebis konsolidaciis dadebiTi mxareebi. amitomac, rekomendebulia umokles
vadebSi damatebiTi kvlevis Catareba, romelic Seafasebs skolebis konsolidaciis
potenciur dadebiT da uaryofiT Sedegebs da romlis Sedegadac dadgindeba ufro
mkafio, mxareebisTvis misaRebi da amave dros dadebiT Sedegze orientirebuli
konsolidaciis kriteriumebi.
winamdebare Sefasebis farglebSi raodenobriv kvlevaSi CarTuli iyvnen mxolod
maswavleblebi da direqtorebi. skolebis sameurveo sabWos fokus-jgufebSi
aseve monawileobden is mSoblebi, romlebic arian sabWos wevrebi. moswavleebSi
SesaZlebelia Catardes damatebiTi kvleva, romelic orientirebuli iqneba swavlebis
axal meTodebze da axal saswavlo gegmebze. moswavleTa gamokiTxva sxva sakiTxebis
Sefasebis kargi saSualebac iqneba, magaliTad, moswavleebis mier kompiuterebis
gamoyeneba, sainformacio teqnologiebis CarTuloba saswavlo procesSi, kerZo
repetitorTan swavlis praqtika da masStabebi da erovnuli gamocdebis adeqvaturoba.
mcire modifikaciebis Semdeg moswavleebis gamokiTxvaSi aseve SeiZleba gamoviyenoT
maswavleblebis mimarT dasmuli SekiTxvebi aqtiuri swavlebis meTodebis danergvasTan
dakavSirebiT. erT-erTi mwvave sakiTxi, romelic am Sefasebis farglebSi mxolod
zedapirulad iyo ganxiluli, aris kerZo gakveTilebis praqtika. rekomendebulia
kvlevis dagegmva, romlis mizanic iqneba moswavleebis kerZo mecadineobis praqtikis
217
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
Semcirebis SesaZleblobebis garkveva gansakuTrebiT maRal klasebSi, sadac
moswavleebi mxolod testebis Cabarebis mizniT swavloben. aseve saintereso
iqneba mSoblebis gamokiTxva rigi problemuri sakiTxebis garSemo. es sakiTxebi
SeiZleba iyos aqtiuri swavlebis mimarT damokidebuleba, moswavleebis daswreba,
saxelmZRvaneloebis xelmisawvdomoba, komunikacia skolis administraciasTan
da maswavleblebTan. yvela zemoT CamoTvlili sakiTxi seriozul Seswavlas da
Sesabamisad kvlevisTvis did dros da speqtrs moiTxovs.
vinaidan skolebSi ukve dainerga sakanonmdeblo da struqturuli cvlilebebi,
amjerad ukve mniSvnelovania sistemis mdgradobis SenarCuneba. rogorc ukve aRiniSna,
yvela mmarTvelobiTi danayofi saWiroebs dauyovnebliv treningebs. Sefasebis
dros gamoikveTa treningebis zogierTi sfero, Tumca aucilebelia gaxorcieldes
saWiroebaTa detaluri mokvleva, gansakuTrebiT ki sameurveo sabWos wevrebisTvis.
saWiroebaTa mokvleva mniSvnelovania imisda miuxedavad, gegmavs Tu ara saministro
erovnuli sabWoebis asociaciis Camoyalibebas, radgan am gziT SesaZlebeli iqneba
treningisTvis aucilebeli sferoebis gamovlena.
skolebs da maswavleblebs Soris aqtiuri kavSirebi umniSvnelovanesia swavlebis
da swavlis warmatebuli praqtikis dasanergad. skolebs da maswavleblebs
Soris TanamSromloba aseve mniSvnelovania skolis menejmentis TvalsazrisiT.
zogierT skolaSi mkvidrdeba warmatebuli magaliTebi, romlebsac kargi iqneba
Tu sxva skolebic gaecnobian. saintereso iqneba kvlevis Catareba skolebisa da
maswavleblebis TanamSromlobis sferoebisa da TanamSromlobisTvis xelsayreli
geografiuli regionebis dadgenis mizniT. Tuki am kvlevas garkveuli Tanxa daeTmoba,
SesaZlebeli iqneba kvlevis Sedegad im skolebis gamovlenac, romlebic raionSi
warmatebuli modelis rols iTamaSeben konkretul sferoebSi.
kvlevis farglebSi erT-erTi damafiqrebeli faqtori, romlis damatebiTi
Seswavlac rekomendebulia, aris is, rom maswavlebelTa 40%-is Tanaxmad maT ar
miuRiaT axali saxelmZRvaneloebi, maSin roca maT klasebSi isini ukve darigebuli
iyo. momdevno kvleva mcire masStabis Tvisobrivi kvleva SeiZleba iyos.
SesaZloa saWiro gaxdes skolebis fizikuri garemos damatebiTi Seswavla.
marTalia ganaTlebis marTvis sainformacio sistemis farglebSi grovdeba
monacemebi skolebSi arsebul materialuri bazis Sesaxeb, magram mainc arsebobs
rigi sakiTxebisa, rogoricaa magaliTad sanitaruli kvanZebis mdgomareoba, saklaso
oTaxebSi arsebuli avejis Sesabamisoba moswavleebis asakobriv jgufTan, ganaTebis
adekvaturoba, gakveTilis xangrZlivoba skolebi gaTbobisa da eleqtroenergis
uqonloba, romelTa ufro Rrma Seswavla aucilebelia.
kvlevis potenciuri sferoa ganaTlebis marTvis sainformacio sistemebis
funqcionirebis Seswavla. aRniSnuli sfero ar Sedioda Sefasebis am proeqtis
valdebulebaSi, magram miuxedvad amisa saganmanaTleblo resurscentrebis Seswavli
sas didi dro daeTmo centrebs, skolebsa da ganaTlebis marTvis sainformacio
sistemebs Soris urTierTobis ganxilvas. vinaidan ganaTlebis marTvis sainformacio
sistemebs mniSvnelovani roli akisriaT efeqturi da codnaze dafuZnebuli
gadawyvetilebebis miRebis sakiTxSi, mxareebi fiqroben, rom umjobesia am etapzeve
iqnas Seswavlili sistemis Zlieri da susti mxareebi iseve, rogorc safrTxeebi da
SesaZleblobebi momavali saqmianobisTvis. winaaRmdeg SemTxvevaSi, msoflio bankis
mier gaweuli Zalisxmeva – Seiqmnas ganaTlebis marTvis sainformacio sistemebis
xarisxiani sistema – SesaZloa gabaTildes, Tu axlave ar moxdeba problemebis
analizi da maTi gadaWris gzebis gansazRvra. amasTanave, gamovlinda, rom ganaTlebis
politikis sferoSi saTanado gadawyvetilebebis misaRebad sakmarisi monacemebi
218
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
ganaTlebis marTvis sainformacio sistemebSi ar moi poveba standartizebuli
da xelmisawvdomi saxiT. SesaZlebelia damatebiTi kvlevis Catareba monacemTa
Segrovebis da Senaxvis saWiroebebis prioritetul sferoebze. amisaTvis aucilebeli
ar iqneba farTomasStabiani kvlevis Catareba, Tumca monacemebis warmomadgenlobiTi
unda iyos.
amJamad, adgilobrivi mmarTvelobis roli skolebis menejmentSi minimumamdea
dayvanili, raTa uzrunvelyofili iyos skolebis biujetis xarjvis yairaTianoba
da gamWirvaloba da Tavidan aviciloT Tanxebis araswori gankargva adgilobrivi
mmarTvelobis moxeleebis mier. aRniSnuli cvlileba iyo saministros myari
gadawyvetileba msgavsi problemebis Tavidan asacileblad. miuxedavad imisa, rom
adgilobrivi TviTmmarTvelobis organoebis roli skolebis marTvaSi minimaluria,
mainc SesaZlebelia skolebis sasargeblod maTi CarTva raime formiT ganaTlebis
sistmaSi. saministros SeuZlia ganaxorcielos kvleva,raTa ganisazRvros adgilobrivi
mmarTvelobisTvis ganaTlebis sistemaSi CarTvis sferoebi. rekomendebulia skolisa
da adgilobrivi mmarTvelobebis TanamSromlebis sakiTxebSi saerTaSoriso
gamocdilebis Seswavla da maTi gaziareba. am sakiTxTan dakavSirebiT aucilebeli
ar iqneba farTomasStabiani kvlevis Catareba.
garda amisa, direqtorebis arCevnebis sistemis kvlevasTan erTad, saministros
SeuZlia gamoikvlios adgilobrivi Temis warmomadgenlebsa da direqtorebs Soris
kavSirebis arsebobis dadebiTi da uaryofiTi mxareebi. winamdebare kvlevis Tanaxmad
aRniSnuli sakiTxi erT-erT farTod gavrcelebul problemad saxeldeboda.
adgilobrivi kavSirebis meSveobiT direqtorebs meti fondebis mozidva SeuZliaT.
Sefasebis jgufma moismina ramdenime konkretuli magaliTi aseTi faqtebisa.
Sefaseba ganxorcielda direqtorebis pirveli arCevnebis paralelurad, romlis
mTavari Zlieri da uaryofiTi mxareebi ganxilulia kvlevis Sesabamis TavSi.
rekomendebulia am sakiTxis damatebiTi da ufro sistemuri Seswavla direqtorebis
arCevnebis axali sistemis adekvaturobis Sesafaseblad da sistemis gaumjobesebis
gzebis gansasazRvrad. savaraudod, aRniSnuli kvleva did xarjebTan ar iqneba
dakavSirebuli.
fokus-jgufebSi monawile zogierTi maswavlebeli fiqrobs, rom axal
saxelmZRvaneloebSi Setanili masala rTulia maTi moswavleebisTvis. Tumca es
mosazreba mxolod nawilobriv dadasturda gamokiTxvis Sedegad. erovnuli saswavlo
gegmebisa da Sefasebis centrs SeuZlia SearCios sxvadasxva sagnobrivi jgufebis
warmomadgeneli maswavleblebi da Caataros mciremasStabiani fokus-jgufebi am
sakiTxis gasarkvevad.
aseve aSkaraa grZelvadiani kvlevis saWiroeba. aucilebeli iqneba Sefasdes
swavlebis axali teqnikis gamoyenebis Sedegebi (rogoricaa aqtiuri swavleba).
Sedegebis gamoyeneba SesaZlebeli iqneba im maswavleblebis dasarwmuneblad,
romlebic moiTxoven argumentebs da kvlevis Sedegebis meTodis gamoyenebamde.
kvlevis meTodologia iqneba im klasebis da maswavleblebis warmomadgenlobiTi
raodenobis SerCeva, romlebic iyeneben axal meTodebs (saqarTvelos magaliTze
aqtiuri swavlebis meTodebi). am kvlevis Sedegad gamovlindeba obieqturi mecnieruli
faqtebi saqarTvelos magaliTze, rac daarwmunebs am meTodebis mimarT skeptikurad
ganwyobil adamianebs mis upiratesobebSi Zvel meTodebTan SedarebiT.
aseve, roca srulyofilad Camoyalibdeba axali saswavlo gegmebi da daiwyeba maTi
gamoyeneba, saministrom da skolebma unda gansazRvron maTi efeqturoba. saqarTvelos
SemTxvevaSi, erovnuli saswavlo gegmis Sefasebac amave princi piT unda moxdes.
ganaTlebis sferos mkvlevarebi Tvlian, rom robert steikis Sefasebis modeli
219
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
kargad Seesabameba amerikis sxvadasxva Statis saswavlo programebis Sefasebis
miznebs. cxadia, Sefasebis sxva modelebsac warmatebulad iyeneben sxvadasxva sagnis
saswavlo programis Sesafaseblad. marTalia, erovnuli saswavlo gegmebisa da
Sefasebis centri ukve axorcielebs msgavs kvlevebs, Sefasebis jgufma ver daadgina
aRniSnuli kvlevebi miznad isaxavs Tu ara saswavlo gegmis Semdgom gadaxedvas da
cvlilebebis Setanas. Tu erovnuli saswavlo gegmebisa da Sefasebis centrs jer ar
daugegmavs saswavlo gegmebis gadaxedva da ganaxleba unda gaviTvaliswinoT, rom es
procedurebi aucilebelia.
sertifikacia maswavleblebis kvalifikaciisa da profesionalizmis gaumjobesebis
gzaa da amerikis yvela StatSi da sxva mraval qveyanaSi gamoiyeneba. es sistema
awesebs im minimalur kriteriumebs maTTvis, visac surs maswavleblis profesiiT
dasaqmeba. vinaidan, saqarTveloSi igegmeba serTifikaciis programis danergva,
rekomendebulia, rom saministom garkveuli drois Semdeg Camoayalibos kvlevis
proeqti am iniciativis ganxorcielebis Sesafaseblad.
meTodologiuri rCevis saxiT aRvniSnavT, rom mezobeli qveynebis universitetebis
da umaRlesi ganaTlebis institutebis,iseve,rogorc skolebis da maTi administraciebis
Seswavla SesaZlebelia mcirebiujetiani kvleviT. universitetebs da ganaTlebis
profilis organizaciebs SeuZliaT kvlevis saxiT daxmareba gauwion saministros.
rekomendebulia, rom saministrom Sekribos TanamSromlebi am institutebidan da
gansazRvros kvlevis is sferoebi, romlebiTac saministro iqneba dainteresebuli.
Sefasebis jgufs aqvs informacia imis Sesaxeb, rom erovnuli saswavlo
gegmebisa da Sefasebis centri da programa „irmis naxtomi“ gegmavs sainformacio
da satelekomunikacio teqnologiebis integrirebas saswavlo gegmebSi. Tumca,
Sefasebis jgufi fiqrobs, rom am iniciativis ganxorcielebisTvis yvela piroba
jer ar arsebobs, gansakuTrebiT Tu maswavleblebis kompiuterTan muSaobis codnas
gaviTvaliswinebT. momavalSi rekomendebulia am iniciativis Sedegebis Sefaseba.
220
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
danarTebi
danarTi a: SerCevis meTodologia
a.1 sawyisi SerCevis meTodologia
221
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
modelis gansazRvrisas rTuli iyo maTi gamoyofa. mocemuli ganpirobebuli iyo
maswavleblebis sxvadasxva jgufebisaTvis gansxvavebuli treningis modulebis
ganxorcielebiT (maswavlebelTa trenerebis treningi; skolis-bazaze profesiuli
ganviTarebis treningebi 2002-05weli; axali saswavlo gegmis CarCoSi ganxorcieledbuli
treningebi sapilote skolebisaTvis da a.S). amasTanave, konsolidaciis Sedegad
rigma maswavleblebma Seicvales skola da Sesabamisad mocemuli faqtoris
gaTvaliswineba SerCevisas ararealistur Sedegebs warmoadgenda. SerCevis modeli
moicavs mxolod sajaro skolebs, vinaidan mocemul skolebSi ganxorcielda
proeqt ,,ilia WavWavaZis” farglebSi dagegmili iniciativebi. monacemebi kerZo da
araqarTulenovan skolebze kvlevis jgufisaTvis ar iyo xelmisawvdomi. SerCevis
modelSi, kerZo an araqarTulenovani skolas enacvleboda sajaro skola. mocemuli
SerCevis modelis stratifikacia TiToeul skolaSi programuli komponentebis
raodenobiT ganxorcielda, imis uzrunvelsayofad, rom SerCeuli skolebidan yovel
erTeulSi xorcieldeboda minimumim erTi/an arc erTi programuli elementi. kvlevis
ganxorcielebis procesSi gamovlinda, rom monacemTa bazaSi warmodgenilma xuTma
skola ganicada konsolidacia.
222
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
danarTi b: monacemebi maswavlebelTa kiTxvarze 1
1. ra aris Tqveni asakobrivi jgufi?
30 wlis 31 – 40
41 – 50 51 – 60 61+ an ufro
an ufro wlis
wlis wlis metis
axalgazrda
12 23 30 22 13 1415
2. ra gaqvT damTavrebuli?
saSualo umaRlesi
4 92 1404
5 weli an
6-10 weli 11-20 weli 21 weli an meti
naklebi
12 12 28 48 1406
15 an 40 an
moswavleebis 16-24 25-29 30-34 35-39 ufro
ufro mcire moswavle moswavle moswavle moswavle meti
raodenoba moswavle
32 44 26 10 4 1 1430
Zalian xSirad
arasdros zogjer xSirad
an yovelTvis
amowmebT, icis Tu ara
40 52 8 0 664
moswavlem zusti pasuxi
saSalebas aZlevT moswavleebs
0 5 47 47 684
gamoxaton sakuTari mosazrebebi
xels uwyobT moswavleebs
ganmarton da axsnan maT mier 0 8 41 51 676
mowodebuli pasuxebi
sruliad ar sruliad ar
veTanxmebi
veTanxmebi veTanxmebi veTanxmebi
224
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
8. gTxovT gaixsenoT mimdinare saswavlo weli, is periodi rodesac klass acnobdiT axal
saswavlo masalas, miuTiTeT, ramdenad xSirad axorcielebdnen Tqveni moswavleebi Semdeg
qmedebebs.
9. ramdenad kargad xarT momzadebuli, rom sagani axali saswavlo gegmiT aswavloT?
10. rogor fiqrobT, axali saswavlo gegma zedmet Tavisuflebas gaZlevT, Zalian gzRudavT
Tu Seefereba Tqvens moTxovnebs?
15. zogierTi maswavlebeli aqtiuri swavlebis meTods iyenebs TiTqmis yvela klasSi,
zogi ki saerTod ar iyenebs. Tqven ramden klasSi iyenebT aqtiuri swavlebis meTods?
TiTqmis yvela
arcerT klasSi ramdenime klasSi bevr klasSi
klasSi
2 30 16 52 678
18. axali saswavlo gegmis wardgenis Semdeg, Tqvens skolaSi maswavleblebs Soris
TanamSromlobis xarisxi gaizarda, Semcirda Tu igive darCa?
19.Tqveni azriT axali 10 quliani Sefasebis sistema zedmetad farToa, imisaTvis rom
gamoyenebul iqnas Sefasebis instumentad.
226
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
20 Tqveni azriT, aqtiuri swavlebisa da SemoqmedebiTi azrovnebis miznebis ganxorcielebis
TvalsazrisiT Zveli saswavlo gegma ukeTesi iyo Tu axali?
daaxloebiT erTi da
axali ukeTesia Zveli ukeTesi iyo
igivea
70 16 13 697
diax ara
57 43 695
77 19 4 702
Tu Tqvens skolaSi aris biblioTeka, aris iq wignebi, romlebic xels uwyobs axal
23.
saswavlo programiT swavlebas?
24.Tu Tqvens skolaSi aris biblioTeka, ramdenad xSirad SedixarT biblioTekaSi da iyenebT
wignebs?
15 44 40 666
diax ara n
85 15 698
axali
arcerTs an mcire
saxelmZRvaneloebi
ramdenimes ar raodearabas ar
ar aris mzad im bevrs ar aqvs n
aqvs aqvs
klasebisaTvis,
romelsac vaswavli
11 10 53 26 669
arcerT an mcire
zogierT klasSi Cemi klasebis
ramdenime klasSi raodenobiT
umravlesobaSi
klasSi
3 8 8 82 673
met-naklebad sruliad ar
Seesabameba
Seesabameba Seesabameba
55 42 3 682
moswavleTa
maTi Sesabamisia aRemateba ar maqvs pasuxi
unarebze dabalia
7 61 13 19 682
diax ara n
56 44 690
28 46 7 19 685
32.bolo 2 wlis ganmavlobaSi, Seicvala Tqven skolaSi swavleba axali saswavlo gegmis
ganxorcilebasTan dakavSirebiT?
228
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
2. 33. ramdenad kargad xarT momzadebuli 10 quliani Sefasebis sistemiT sargeblobisaTvis?
diax ara
229
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
ramdenad xSirad gqondaT qvemoT warmodgenili profesiuli urTierTobebi/ganxilvebi
35.
sxvadasxva sakiTxebze gasul wels?
arasodes an TveSi
minimum
ar SemiZlia erTxel
iSviaTad kviraSi
pasuxis an an
erTxel
gacema ramdenjerme
msjeloba Tqveni kaTedris
maswavleblebTan erTad, Tu rogor
7 28 52 13 681
unda moxdes konkretuli sakiTxebis
swavleba klasSi
moswavleebis proeqtebis ganxilva
sxva maswavleblebTan erTad, an 17 51 26 5 656
moswavleTa proeqtebis gaziareba
sakiTxebis ganxilva sxva skolebis
maswavleblebTan saskolo qselis 29 55 14 2 648
gamoyenebiT
diskusiebi/informaciis gacvla
sxvadasxva skolebis maswavleblebTan
34 43 21 2 658
ganaTlebis resurs-centris
daxmarebiT
informaciis gaziareba sxva skolebis
maswavleblebTan sxva saSualebebis 27 52 19 2 656
gamoyenebiT
ar aris
marTalia
marTali
ar gamaCnia informacia profesiuli ganviTarebis SesaZleblobebis
31 69 651
Sesaxeb, romelSic monawileobis miReba SemeZlo
bolo 6 wlis manZilze monawileoba ar mimiRia
33 67 1119
profesiuli ganviTarebis programaSi, an seminarSi
gaviare maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
treiningi(momaniWes treneris statusi) da vatarebdi
27 73 6251
treningebs maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
programis farglebSi
gaviare maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
treiningi, romelic Cems skolaSi Catarda maswavlebelTa 61 40 1047
profesiuli ganviTarebis programis farglebSi
CarTuli var/viyavi axali erovnuli saswavlo gegmis
63 37 6411
treningebis ciklSi
ar gamaCnia informacia profesiuli ganviTarebis SesaZleblobebis
15 85 2951
Sesaxeb, romelSic monawileobis miReba SemeZlo
bolo 6 wlis manZilze monawileoba ar mimiRia
11 89 3301
profesiuli ganviTarebis programaSi, an seminarSi
gaviare maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
treningi(momaniWes treneris statusi) da vatarebdi
13 86 3681
treningebs maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
programis farglebSi
gaviare maswavlebelTa profesiuli ganviTarebis
treningi, romelic Cems skolaSi Catarda maswavlebelTa 45 55 4151
profesiuli ganviTarebis programis farglebSi
230
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
37.Tu monawileoba migiRiaT gTxovT, miuTiToT Tu ramdenad eTanxmebiT TiToeul qvemoT
warmodgenil mosazrebas:
sruliad ar sruliad ar
veTanxmebi
veTanxmebi veTanxmebi veTanxmebi
meTodebi, romelsac gavecani
maswavlebelTa profesiuli
ganviTarebis programis farglebSi 3 8 71 18 637
damexmara swavlebis xarisxis
gaumjobesebaSi.
meTodebi, romelsac gavecani
maswavlebelTa profesiuli
ganviTarebis programis farglebSi 5 9 72 15 630
damexmara moswavleebis swavlis donis
gaumjobesebaSi.
im meTodebis daxmarebiT, romelsac
maswavlebelTa profesiuli
ganviTarebis programis farglebSi 2 8 71 18 634
gavecani, gakveTilis procesSi gaizarda
moswavleebis CarTuloba.
diax
ara
15 85 553
humanitarul
socialur sainformacio
sagnebs
sabunebismetyvelo maTematikas mecnierebebs teqaralogiebs dawyebiT
(istoria,
sagnebs an enebs / kompiuterebi klasebs
literatura,
xelovneba)
18 10 36 15 4 23 712*
232
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
43. gTxovT miuTiToT Tqveni sqesi
mamrobiTi mdedrobiTi
16 84 1283
6. 2005
wlis Semdeg Tqvens klasSi an klasebSi moswavleebis saSualo raodenoba
gaizarda/ Semcirda/ Tu igive darCa?
7.Tu Tqvens klasSi moswavleebis saSualo raodearaba Seicvala, iqonia aman raime
gavlena moswavleebis swavlaze?
moswavleebis
klasis sidide swavlis
gauaresda ar Secvlila
ar Secvlila xarisxi
gaumjobesda
25 13 16 47 680
12. Tqveni azriT, daaxloebiT ramdeni ujdeba weliwadSi erT moswavles kerZo
gakveTilebis miReba
saSualo larSi
593.6572 291
am wels verc
erTxel or-samjer metjer
erTxel
3 5 39 53 708
sruliad
sruliad ar
veTanxmebi ar
veTanxmebi veTanxmebi
veTanxmebi
moswavleTa codnis done gaizarda
36 51 7 6 692
bolo 5 wlis ganmavlobaSi
me momwons Cemi profesia 1 43 56 0 695
Cveni skolis maswavleblebi iReben
pedagogiur treinings, romelic maT
6 54 37 2 697
sWirdebaT swavlebis da swavlis
xarisxis gaumjobesebis mizniT
234
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
15.aRniSneT Sesabamisi grafa, Tu Tqveni direqtori gadawyvetilebebis miRebisas
Sesabamis konsultaciebs / ganxilvebs awarmoebs skolis pedagogiur koleqtivTan.
diax ara n
skolisaTvis damatebiTi finansuri resursebis
mosapoveblad nabijebis dagegmva da 78 22 659
ganxorcieleba
finansuri resursebis gamoyenebis gzebi 79 20 637
75 16 9 698
diax ara
35 65 688
TveSi ufro
weliwadSi erTxel xSirad
arasdros
erTxel an ufro vidre TveSi
iSviaTad erTxel
skolis kompiuterul laboratoriaSi
42 8 18 33 609
arsebuli kompiuterebi
skolaSi arsebuli interneti 70 6 9 14 527
46 53 1 651
TveSi metjer
weliwadSi erTxel vidre
arasdros
erTxel an ufro TveSi
iSviaTad erTxel
iyenebT skolaSi arsebul kompiuters,
an internets, rogorc gakveTilis
procesis erTerT Semadgenel 70 5 17 9 619
komponents
kompiuteris gamoyenebiT beWdavT
saswavlo masalebs 57 7 18 18 616
diax ara
236
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
22.im SemTxvevaSi, Tu gavlili gaqvT treiningebi `irmis naxtomis~ farglebSi, gTxovT,
upasuxoT Semdeg or SekiTxvas.
diax ara
gaumjobesda Tqveni swavlebis da swavlis procesi irmis
65 35 414
naxtomis proeqtis farglebSi monawileobis Sedegad?
iRebT aqtiur monawileobas ,,irmis naxtomis” mier
45 55 405
gamocxadebul konkursebSi?
14 28 58 384
24. rogor SeafasebT Tqvens mier internetSi saganmanaTleblo masalebis moZiebis unars?
14 36 49 443
21 74 04 501
adminimumiistraciuli
Searabis konsolidacia orive
nawilis konsolidacia
19 47 33 202
diax ara
5 95 248
ar momiwia naklebad
araferi
sacxovrebeli gaumjebesda ukeTesia
Secvlila
adgilis Secvla
49 5 3 43 216
6 68 25 0 189
19 70 9 0 686
238
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
34.skolis marTvis gaumjobesebis mizniT agrovebs Tqveni skola damatebiT informacias
(informacia moswavleebis problemebze, akademiur moswrebaze, daswrebaze, saswavlo
gegmiT gaTvaliswinebul damatebiT samuSaoebze, maswavleblebis kvalifikaciebze)?
83 05 12 702
diax ara
81 19 696
diax ara
81 19 693
60 34 7 703
diax ara
12 88 575
Zalian
ar Sors komunikaciis transportis
dakavebulebi ar vici
ainteresebT cxovroben problema xarjebi
arian
240
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
43.Tqveni azriT, Tqveni resurs centri aris sakmarisad aRWurvili imisaTvis, rom
uzrunvelyos Tqveni skolis maswavlebelTa saWiroebebi (laboratoriebi, saswavlo
masalebi, kompiuterebi)?
15 28 34 24 696
aranairi
swavlebis saswavlo masalebis profesiuli
treningebi sxva n
meTodologia gaumjobeseba daxmareba ar
gauwevia
bevrad
bevrad metad metad aranairi naklebad saerTod ar
naklebad
mexmareba gvexmareba gansxvaveba gvexmareba gvexmareba
gvexmareba
18 29 29 14 3 6 666
29 43 28 105
35 8 131 29 106
4 1 12 1.5 105
diax ara
19 81 106
fizikuri administraciuli
23 74 29
fizikuri administraciuli
31 69 106
4. aris Tu ara Tqvens skolaSi biblioTeka, an oTaxi, sadac wignebi da saswavlo masalebi inaxeba?
diax ara
95 5 106
diax ara
62 38 105
8. mogawodesTu ara Tu ara informacia skolis marTvis procesSi Tqveni axali funqciebisa
da movaleobebis Sesaxeb?
diax ara
93 7 103
45 50 0 5 105
242
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
11. Tqveni azriT, aris direqtorebis arCevis axali procedura samarTliani da gamWirvale?
diax ara
88 12 103
ar
diax ara
gansxvavdeba
89 7 4 102
diax ara
99 1 105
diax ara
60 40 104
diax ara
91 9 58
diax ara
99 1 106
diax ara
3 97 106
5.4 0 18 3.4 89
diax ara
99 1 103
sameurveo sabWos ramdeni Sexvedra Catarda Tqvens skolaSi weliwadSi mimdinare akdemiur
19.
wels?
saSualo minimumi maqsimumi standartuli gadaxra
4.7 0 15 2.5 98
42 44 14 1 103
22. Tqveni
skolis sameurveo sabWos romelime wevri arasakmarisad aqtiurad aris CarTuli
sabWos saqmianobaSi?
diax ara
40 60 104
komunikaciis problema
ar Zalian (ver axerxeben
Sors transportis
ainteresebT dakavebulebi dakavSirebas telefonis,
cxovroben xarjebi
arian internetis da a.S
uqonlobis gamo)
11 23 4 2 2 106
diax ara
56 44 104
diax ara
29 72 106
244
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
25.ramdenma mSobelma waradgina sakuTari kandidatura sameurveo sabWos arCevnebSi? (Tu es
informacia ara gaqvT, hkiTxeT sxva TanamSromels)
8 3 35 4.3 98
4 3 6 1.2 105
gacilebiT garkveulwilad
iseve rogorc, adre uaresad
ukeT ukeT
42 40 14 3 106
diax ara
95 5 104
30. arsebobs Tu ara Tqvens skolaSi dadgenili procedura mSoblebisaTvis skolis marTvis
Sesaxeb informaciis regularulad misawodeblad?
diax ara
73 27 96
31. grovdeba Tu ara Tqvens skolaSi sistematurad Semdegi saxis informacia da monacemebi:
98 95 76 67 63 106
diax ara
2 98 103
diax ara
97 3 103
diax ara
13 87 103
diax ara
94 6 106
98 2 105
246
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
40. aqvs Tu ara Tqvens skolas sakuTari strategiuli gegma da miznebi?
diax ara
95 5 105
41. aris
Tu ara skolaSi TanamSromeli, romelic pasuxismgebelia skolis fizikur
eqspluataciasa da Senaxvaze?
diax ara
81 19 103
diax ara
14 86 103
diax ara
6 94 105
diax ara
79 21 14
diax ara
20 80 94
diax ara
21 79 91
diax ara
9 91 97
94 6 0 104
48. zogadad resurscentrisagan ufro met mxardaWeras iRebT, vidre Zveli gamgeobis
ganaTlebis ganyofilebebisagan?
gacilebiT aranair
mets igives naklebs naklebs
naklebs mxardaWeras
85 12 0 3 0 0 104
sxva
buRalteria monacemTa marTva biurokratiuli aranairi daxmareba
procedurebi
76 78 35 2 106
68 80 42 106
51.rogor fiqrobT, Tqveni resurs centri saTanadod aris aRWurvili imisaTvis, rom xeli
Seuwyos maswavleblebis profesiul ganviTarebas (magaliTad, laboratoriebi, saswavlo
masalebi, kompiuterebi)?
30 51 15 5 102
248
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
52. rogor fiqrobT, Tqveni regionis saganmanaTleblo resurscentri sakmaod aqtiuria da
SeZlebs, xeli Seuwyos skolebs marTvaSi da maswavleblebs profesiul ganviTarebaSi?
diax ara
97 3 102
diax ara
99 1 102
iciT Tu ara, ra tipis informacia, rodis da rogor unda miawodos Tqvenma skolam
54.
resurs centrs?
diax ara
99 0 105
diax ara
99 0 103
56. mimdinare
akademiuri wlis ganmavlobaSi ramdenjer miawodeT resurscentrs statistikuri
da sabuRaltro monacemebi Tqveni skolis Sesaxeb?
5.8 2 30 4.9 73
91 9 99
diax ara
9 91 104
66. iyoTu ara Tqvens skolaSi biblioTeka, an oTaxi, sadac wignebi da saswavlo masalebi
inaxeboda?
diax ara
94 6 24
249
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
67. iyo Tu ara aris Tu ara Tqvens skolaSi sportuli darbazi?
diax ara
81 19 24
diax ara
19 81 22
69. rogor Seicvala Tqvens skolaSi materialuri resursebis raodenoba konsolidaciis Semdeg?
(daamateT sakuTari variantebi)
axla
axla metia igivea
naklebia
wignebi biblioTekaSi 72 28 0 20
laboratoriuli aRWurviloba 9 91 0 18
sportuli inventari 19 81 0 18
71. amJamad ramdeni maswavlebeli aswavlis skolaSi ara sakuTari specialobiT? (miuTiTeT
raodenoba)
standartuli
saSualo minimumi maqsimumi
gadaxra
7.6 0 74 16 20
72. ramdeni maswavlebeli aswavlida sagnebs ara sakuTari specialobiT TiToeul skolaSi
konsolidaciamde? (Tu ara iciT, hkiTxeT asistents)
standartuli
saSualo minimumi maqsimumi
gadaxra
27 73 20
mniSvnelovnad mniSvnelovnad
Semcirda ar Secvlila gaizarda
Semcirda gaizarda
49 40 8 3 0 21
250
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
75. rogorfiqrobT, vauCeruli dafinansebis Taviseburebis gaTvaliswinebiT iyo Tu ara Tqveni
skolis konsolidacia kargi gadawyvetileba?
konsolidacia
vauCeruli
diax ara pasuxi ar maqvs
dafinansebis
SemoRebamde moxda
49 40 8 3 22
76. Tqveni azriT, klasebSi moswavleTa raodenobis zrda uaryofiTad moqmedebs swavlebis
xarisxze?
Zalian garkveulwilad ar axdens garkveulwilad
Zalian dadebiTad
uaryofiTad uaryofiTad gavlenas dadebiTad
15 54 24 0 9 22
77. konsolidaciis Semdeg Tqvens skolaSi ufro meti klasgareSe programebia moswavleebisaTvis
(mag. kompiuteruli swavlebis kursebi, sportuli wreebi da a.S.)?
54 46 0 18
79. Tqveni
azriT konsolidaciis Semdeg gaizarda TanamSromlobis xarisxi mSoblebsa da
skolas Soris?
gaizarda ar Secvlila Semcirda
33 67 0 23
diax ara
10 90 23
81. TqveniazriT, konsolidaciis Semdeg rogor Seicvala Tqvens skolaSi Semdegi komponentebis
xarisxi? (SegiZliaT daamatoT sakuTari variantebi)
skolis marTva 73 27 0 20
saswavlo garemo 75 25 0 21
finansuri efeqturoba 46 26 28 20
fizikuri resursebi 40 53 7 19
kadrebi 42 37 21 19
diax ara
95 5 102
diax ara
78 22 102
diax ara
97 3 102
85. Tqveni
skola droulad/dayovnebis gareSe iRebs vauCerul dafinansebas sistemis
SemoRebis dRidan?
diax ara
96 4 102
86. axali sistemis SemoRebis dRidan, Tqveni skola TanamSromlebze xelfasebs yovelTviurad
gascems?
diax ara
96 4 103
11 31 21 30 7 31
24 23 5 31 18 67
252
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
89.arsebuli finansuri resursebi gamoyenebiT (maT Soris vauCeruli dafinanseba, mcire
skolis subsidiebi, Tanxebi adgilobrivi TviTmmarTvelobidan, mSobelTa/Temis wvlili, iakob
gogebaSvili, donorebi), ra saxis saremonto samuSaoebi Cautarda skolas?
daaxloebiT
mTlianad umetesi nawili mcire nawili saerTod ar
naxevari
gavaremonteT gavaremonteT gavaremonteT gagviremontebia
gavaremonteT
12 8 9 38 33 82
90. skolisaTvisgamoyofili Tanxebis garda, bolo sami wlis ganmavlobaSi Tu moiZia Tqvenma
skolam dafinansebis sxva wyaro?
diax ara
40 60 92
3.6 1 10 2.1 35
standartuli
saSualo minimumi maqsimumi
gadaxra
2 0 5 1.4 36
adgilobrivi donori
kerZo kompania an moswavleTa
TviTmmarTvelobis arasamTavrobo sxva
piri mSoblebi
organo organizacia
24 12 6 5 5 106
91.Tqveni skolis ramdeni maswavlebeli eweva sxva saqmianobas damatebiTi Semosavlis miRebis
mizniT?
16 9 3 72 81
Zalian
iSviaTad xSirad Zalian xSirad
iSviaTad
45 35 13 7 83
diax ara
37 63 102
sagarabrivi administraciuli
pedagogiuri sabWo sameurveo sabWo
kaTedra personali
24 9 35 24 106
26 11 19 44 40
68 29 1 2 46
94. axali
maswavleblis samsaxurSi miRebisas arsebobs Tu ara misi kvalifikaciebisa da
gamocdilebis gaTvaliswinebiT kandidaturis ganxilvis procedura?
diax ara
90 5 106
75 36 62 34 106
95. yvela
maswavleblis xelfasi daTvlilia maswavleblebis xelfasis modelis
gaTvaliswinebiT?
diax ara
98 2 106
254
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba
96. ramdenma
TanamSromelma datova skola bolo sami wlis ganmavlobaSi?
(miuTiTeT raodenobebi)
standartuli
saSualo minimumi maqsimumi
gadaxra
97. axali
sistemis SemoRebis Semdeg, rogor Seicvala im maswavleblebis raodenoba,
romlebic skolidan wasvlis mizezad xelfass asaxeleben?
2 82 16 85
sxva
ojaxurma pensiaSi samsaxuridan
xelfasma qorwinebam samsaxurSi
problemebma gasvlam gaTavisuflebam
gadasvlam
8 11 22 25 19 14 106
99. rogor fiqrobT, axali saswavlo gegma upro metad uwyobs xels aqtiuri swavlebis da
SemoqmedebiTi azrovnebis ganviTarebas, Tu Zveli?
Zveli da axali axali
Zveli Zveli Zveli
saswavlo gacilebiT
gacilebiT garkveulwilad garkveulwilad
programa metad
metad uwyobda metad uwyobda metad uwyobda
erTnairad uwyobda
xels xels xels
uwyobs xels xels
1 0 0 57 40 106
100. axali
erovnuli saswavlo gegmis farglebSi sTavazobs Tu ara Tqveni skola
moswavleebs sxva skolebisagan gansxvavebul programebs?
diax ara
44 53 106
13 54 26 1 106
60 6 7 0 0 83
36 60 <1 106
22 31 45 106
1 4 92 0 106
256
ganaTlebis sistemis gardaqmnisa da ganmtkicebis proeqti `ilia WavWavaZis~ Sefaseba