Você está na página 1de 24

Farmaceitiski aktvo vielu (FAV) hidrtu dehidratcijas (kintikas) ptanas iespjas

LU F FIZIKLS AGRIS BRZI ANDRIS ACTI


MIJAS KATEDRA

is darbs izstrdts ar Eiropas Socil fonda atbalstu projekt Atbalsts doktora studijm Latvijas Universitt.

Saturs
1. 2. 3. 4. 5. 6.

Ievads Dehidratcija un hidrta struktra Dehidratcij iegt produkta struktra Dadu parametru ietekme uz dehidratcijas trumu un aktivcijas eneriju Par dam ptjumu metodm Kopsavilkums

Farmaceitiski aktvo vielu (FAV) hidrtu stabilittes ptjumi


Tmas aktualitte
Hidrtu veidoans var bt neizbgama

savienojuma ieganas sastvdaa, kristalizjot no dens vai to saturoa dintja; Hidrtu var lietot k FAV komercilo formu; Dehidratjoties hidrtam var veidoties metastabila polimorf forma; Hidrta veidoans vai sadalans var notikt glabanas vai transportanas apstkos; Hidrtam ir no nesolvattajm formm atirga biopieejamba.

Farmaceitiski aktvo vielu hidrtu dehidratcijas kintikas ptjumi


Tmas aktualitte Hidrtu stabilittes izvrtana dados apstkos
Struktras saistana ar dehidratcijas

kintisko modeli), lai paredztu os parametrus pc struktras tuvm vielm Kintisko parametru interpretcijas nepiecieamba
Dehidratcijas kintikas visprgu likumbu

parametriem (temperatru, aktivcijas eneriju,

atraana cietfu kintikas teoriju attstanai


4

Iegstam informcija
Dehidratcijas temperatra Sorbcijas-desorbcijas izoterma Dehidratcijas produkti Dehidratcijas trums Dehidratcijas aktivcijas enerija Dehidratcijas kintiskais modelis un mehnisms

Lietojams metodes
Eksperimentls metodes Ldzsvara vai prejas apstku (relatvais mitrums, temperatra) noteikana (Dinamisk tvaiku sorbcija DVS, fu kontrole suspendjot vai izturot noteiktos apstkos) Kristlisko un amorfo fu identificana (rentgendifraktometrija, cietvielu KMR, IS, DSK) Temperatras ietekmes novrtana un kvantificana (DSK, DTA, TG) Matemtisks metodes Aktivcijas enerijas noteikana Kintisk modea noteikana Molekulrs simulcijas

Saistana ar kristlisko struktru


Dihidrts DHa Nestehiometriskais hidrtsb

1. att. Droperidola dihidrta (pa kreisi) un nestehiometrisk hidrta (pa labi) kristlisk struktra
a) N.M. Blaton, O.M. Peeters, C.J. De Ranter, Acta Crystallographica Section B, 36 (1980) 2828-2830. b) A. Actins, R. Arajs, S. Belakovs, L. Orola, M. Veidis, Journal of Chemical Crystallography, 38 (2008) 169-174.

Saistana ar kristlisko struktru


Dihidrts DH
n(H2O)/n(drop)
2.5 2 1.5 1 2 ned. 0.5 2 mn. 0 0 20 40 60 80 100 RM, % 1 mn. 0.2 0 100 RM, % 2. att. Droperidola dihidrta dehidratcijas (pa kreisi) un nestehiometrisk 8 hidrta (pa labi) hidratcijas-dehidratcijas izotermas 8 0 20 40 60 80 1 ned.

Nestehiometriskais hidrts
n(H2O)/n(drop)
1 0.8 0.6 0.4

Saistana ar kristlisko struktru


Dihidrts DH
100.0 0.00 99.0 Siltuma plsma (rel. v.) Masa % Siltuma plsma (rel. v.) -2.00 -4.00 -6.00 -8.00 98.0 97.0 96.0 95.0 94.0 93.0 92.0 40.0 60.0 80.0 100.0 120.0 Temperatra Cel 140.0 160.0 -2.00 -4.00 -6.00 -8.00 99.0 Masa % 0.00 100.0

Nestehiometriskais hidrts

98.0

97.0

-10.00 -12.00 20.0

-10.00 96.0 -12.00 20.0 40.0 60.0 80.0 100.0 120.0 Temperatra Cel 140.0 160.0

3. att. Droperidola dihidrta (pa kreisi) un nestehiometrisk hidrta (pa labi) dehidratcijas derivatogrammas

Dehidratcijas kintiskais modelis: Aizmetu veidoans un augana (WET3) Difzijas modelis (WET2) Fu robevirsmas prvietoans (WET3) Pirms pakpes modelis (WET4)

Saistana ar kristlisko struktru


Zopiklona dihidrts un polimorf forma C

4. att. Zopiklona dihidrta (aug) un polimorfa C (apak) kristlisks struktras

10

Saistana ar kristlisko struktru


Benperidola metanola solvta desolvatcija

100.0 5.00 Siltuma plsma (rel. v.) 98.0 167.1Cel Masa % 6.2% 89.1Cel 94.0 1.9% 175.0Cel 92.0 129.3Cel

0.00

-5.00

96.0

-10.00

5. att. Benperidola metanola solvta kristlisk struktra (aug) un desolvatcijas derivatogramma (apak)

-15.00

11
40 60 80 100 120 140 160 Temperatra Cel 180 200

Iespjamie dehidratcijas produkti


Izostrukturlais desolvts
WET1 WET2 WET4B Salana WET3

Amorf fze
WET3

Cita viena kristlisk fze


WET3 WET3

Dadas fzes vai fu maisjums


?
WET3 WET3 12

Galwey, A.,Thermochimica Acta, 355 (2000) 181-238.

Dadu parametru ietekme


Daiu izmrs Parauga masa Inerts gzes kltesamba un ts plsmas trums Mehniskais spiedies Relatvais gaisa mitrums Parauga vsture [kristlu defekti]

13

Daiu izmra ietekme


Ea, kJmol-1

Frakcija
6. att. Mildronta dihidrta dadiem paraugiem dadm frakcijm noteikts aktivcijas enerijas 14

Daiu izmra ietekme


16 14 12 <40 m 40-67 m 67-150 m 150-350 m 350-700 m 700-1300 m

Masas daa %

10 8 6 4 2 0 1 10 100 1000

Diametrs, m

7. att. Daiu sadaljums pa izmriem frakciontam mildronta dihidrta paraugam 1xb B 15

Parauga masas ietekme


70 60 50 40 30 20 10 0 0 2 4 6 8 10 12 m, mg
16

k-1, min temperatra, oC


45 50 59 55 66

8. att. truma konstantes mildronta dihidrta parauga B 1xb frakcijai <40 m dads temperatrs atkarb no parauga masas

Parauga masas ietekme


6 5 4 3 2 1 0 45 55 65

a, minmg-1

18 16 14 12 10 8 6 4 2 0

b, min

Frakcija
<40 40-67 67-150 150-350 350-700

temperatra, oC

45

55

temperatra, oC

65

9. att. Pc truma konstanu linearizcijas iegto taiu virziena koeficienti (pa kreisi) un ateamo nogrieu vrtbas (pa labi) dadm mildronta dihidrta parauga B 1xb dadm frakcijm dads temperatrs

17

Parauga masas ietekme


Ea, kJmol-1

masa, mg
10. att. Mildronta dihidrta parauga B 1xb frakcijai <40 m dadm parauga masm noteikts aktivcijas enerijas

18

Parauga vstures ietekme


Ea, kJmol-1

<40m

<40m 1x deh 150-350m 150-350m 1x deh

11. att. Dehidratcijas aktivcijas enerijas mildronta dihidrtam pirms un pc iepriekjas dehidratcijas

19

Termisko analu metou apvienojums


DTA/TG + termomikroskopija
0.00 95.0 Siltuma plsma (rel. v.) -2.00 -4.00 -6.00 85.0 -8.00 90.0 Masa % 2.00 100.0

-10.00 30.0 40.0 50.0 60.0

80.0

70.0 80.0 90.0 100.0 110.0 120.0 130.0 Temperatra grdi C 12. att. Mildronta dihidrta parauga >350 m 1xb A derivatogramma karsanas 20 trumam 4 oCmin-1

Izotermisk vs. neizotermisk

13. att. Mildronta dihidrta 1xb A parauga dadm frakcijm noteikt dehidratcijas aktivcijas enerija ar izotermisko un neizotermisko metodi

21

Izotermisk vs. neizotermisk


Mildronta dihidrta dadiem paraugiem noteiktie kintiskie modei 1. tabula

Metode Paraugs <40 m 40-67 m 67-150 m 150-350 m 350-700 m 700-1300 m >1300 m

Izotermisk metode A B C R1 R1 R1 R1 R1 R1 R1 R1 R1 R1/R2 R1 R1 R2 R2 R2 -

Neizotermisk metode A A2 R1 R1 R1 R1 R1 R1 R2 R2 22

Kopsavilkums
Hidrta kristlisk struktra ir saistta ar t stabilitti un

dehidratcijas raksturu, tau tikai no hidrta un produkta struktras nav iespjams noteikt hidrta stabilitti un dehidratcijas raksturu. Secinjumu izdaranai oti svargi ir saldzint hidrta un pc dehidratcijas iegt produkta struktras. Dehidratcijas kintiskos parametrus liel mr ietekm dadi faktori, tlab tos ir japzina un to ietekme jkontrol. Ja dehidratcij novrojami netipiski siltumefekti vai masas izmaias, var piemeklt metodi, ar kuru var os efektus izskaidrot. Rpgi veicot hidrta dehidratciju izotermisk un neizotermisk rem var iegt sakritgus rezulttus. 23

Paldies par uzmanbu!


J SU JAUTJUMI!
is darbs izstrdts ar Eiropas Socil fonda atbalstu projekt Atbalsts doktora studijm Latvijas Universitt.

Você também pode gostar