Enerijas uzkrjja analtiskais modelis

Analtisk modea pamat ir piemums, ka paaugtino un pazemino prveidotja shmas ar kapacitatvu slodzi var uzskatt par RLC virknes slgumu, kas periodiski tiek pieslgts pie rja EDS, kura vrtba perioda laik ir nemainga. Izmantojot RLC kontra analtisks izteiksmes var noteikt strvu un spriegumu vrtbas perioda zmgajos punktos impulsa beigs (i.b)un perioda beigs(p.b). Pieemot, ka stvas un spriegumu vrtbas starp iem punktiem mains lineri, var ar lielu preczitti konstrut momentno strvu un spriegumu grafikus, k ar noteikt o lielumu vidjs vrtbas perioda laik. Spriegumu pazeminoais rems Attl1 redzama pazemino un paaugtino prveidotja shma ar superkondensatoru k slodzi. Laik, kad sldzis VT1 ir saslgts L1, R1 un C1 tiek pieslgti rjam EDS avotam Vin, un izveidojas kontrs I, kura strvu apraksta izteiksme1 un kondensatora spriegumu izteiksme 2. Atsldzot VT1 strva nosldzas pa kontru II, kuru attiecgi apraksta izteiksmes 3 un 4. Prveidotjam darbojoties neprtrauktas strvas rem kontrs I ir saslgts perioda dau DT (D-aizpildjuma koeficients, T -periods), bet kontrs II (1-D)T.

1D

L1

R 1

in

V 1T V 2T

I I
V 2D

C1

Att. 1: Enerijas uzkrjjs ar prveidotju

b t

i(t ) = e

1 (V 0L
e
b t

i n

C _ 0

) s i 0 t + i 0 ( c 0 ts n o

b s i 0t ) n 0

(1)

(t) = V

i n

(V 1

i n

C _ 0

) ( c o0 t + s

b 1 s i 0t n i0 s i 0 t n 0 0C b s i 0t n 0

(2)

i(t) = e

t u C
b t

_ 0

0 L

s i 0 t + i 0 ( c 0 ts n o

(3)

(t) = e

C _ 0

( c o s0 t +

b 1 s i n 0t) i 0 s i n 0 t 0 0C
R 2 L

(4)

b =

(5) (6)

0 =

1 L

R2 2 C 4L

kur

t- laiks (s); uc_0- kondensatora skuma sprieguma vrtba (V); i0 strvas skuma vrtba L induktivitte R- pretestba C kapacitte

Izteiksmes 1-4 auj noteikt strvu un spriegumu vrtbas jebkur laika moment, tau, lai paaugstintu modea trdarbbu simulcijas programms, strvu un spriegumu vrtbas var aprint tikai katra perioda zmgajos punktos, k tas redzams attl 2.

I ii.b(n) Ivid

ip.b(n) ip.b(n-1) 0 DT

(1-D)T T

T(n)

Pieemot, ka strvas vrtba perioda laik pieaug un samazins lineri, precza strvas grafika konstruanai un strvas vidjs vrtbas (Ivid) ieganai nepiecieams zint n-t perioda strvas vrtbu impulsa (ii.b) un perioda beigs(ip.b), k ar iepriekj perioda beigu vrtbu. 1 un 2 izteiksms t aizvietojot ar DT, bet skuma nosacjumus ar iepriekj perioda beigu vrtbm , iegst izteiksmes 7 un 8, kas auj aprint impulsa beigu strvu un spriegumu. Ldzgi ar izteiksms 3 un 4, t aizvietojot ar (1-D)T un k skuma vrtbas emot impulsa beigu vrtbas, iegst izteiksmes 9 un 10.

ii.b ( n ) = e b
uC
_ i.b (n )

T1 (V 0 L
e
b D

i n

C _ p .b ( n 1 )

)s

i n0 D

b + Ti p . b ( n 1 ) ( c 0o D s T s 0
b s i n 0 D 0 T 1

i n0 D

=V

i n )T

T ( V i n u C

) T

(7)
T

_ p .b (n 1 )

) ( c o0 D s +T

0C
b s 0

i p . b ( n 1 ) s i n 0 D 0 n( 1 D ) T ) i

(8) (9) (10)

i p . b ( n ) = e b (1 D
uC

u C
)T

_ i .b ( n )

1 s 0L

0 n ( 1 D ) T + i i . b ( n ) ( c o0 ( 1 s D ) T i

_ p .b ( n )

= e b (1 D

C _ i .b ( n )

( c o 0 ( 1s D ) T +

b 1 s i n 0 ( 1 D ) T ) i s i n 0 ( 1 D ) T 0 0 C i .b ( n )

Strvas vidjs vrtbas perioda laik noteikanai izmanto izteiksmi 11.

I vid = i p.b ( n 1) D + ii.b ( n ) + i p.b ( n ) (1 D ) 2

(11)

Modea darbinanai prtrauktas strvas rem ir jzin laika moments, kad strva kust vienda ar 0. Lai to izdartu, skum jnosaka n-t perioda strvas beigu vrtbu, izmantojot 9. izteiksmi. K redzams no attla 3, zinot ii.b(n) un i.pb(n) , prtrauktas slodzes strvas rema iestans brdi t' var izteikt ar izteiksmi 12. Att. 3: Strvu grafiks prtrauktas slodzes strvas rem
I

ii.b(n)

ip.b(n-1) 0 D T ip.b(n) T (1-D)T t

Ivid

T(n)

t'=

ii .b ( n ) ( 1 D ) T i i .b ( n ) i p .b ( n )

(12)

Perioda beigu strvas un sprieguma vrtbas, k ar perioda vidjs strvas vrtbu prtrauktas slodzes strvas gadjum nosaka izmantojot izteiksmes 9, 10 un 11, kurs (1-D)T aizvieto ar t'. Spriegumu paaugstinoais rems Tpat k attl 1 redzams shmas darbbu spriegumu pazemino rem ar paaugstino rema darbbu var aprakstt ar analtiskm izteiksmm. Sasldzot sldzi VT2 strva nosldzas pa kontru R1 L1 VT2 C1. Strvas un kondensatora spriegumu apraksta ar izteiksmm 3 un 4, tau strvas vrtba ir ar pretju zmi. Analoiski shmu apraksta ar laik, kad sldzis VT2 ir atvrts un izveidojas C1-R1-L1_VD1-Vin slgums. aj gadjum spk ir izteiksmes 1 un 2, un strva ir ar pretju zmi. Tpat k spriegumu pazeminoaj slgum, preczu strvas un sprieguma grafiku konstruanai viendojumus 1- 4 var prveidot attiecgi par viendojumiem 7-10, tau jem vr strvas virziena un zmes maia. Prtrauktas strvas rema iestans brdi un strvas vidjo vrtbu nosaka attiecgi ar izteiksmi 12 un 11. Analtisk modea realizcija SIMULINK vid. Lai prbaudtu analtisk modea darbbu, tiek izmantota Matlab/Simulink vide. Analtiskais modelis balstts uz lietotja definto funkciju Embedded Matlab function . funkcija ietver sev izteiksmes 7-12, kuras ar algoritmu paldzbu tiek secgi izmantotas vlamajam prveidotja darbbas remam.

f f C C L L R R 1 V _i n 2 D1 3 D2

f t _ ib C t_p L u _ ci b _ n R i_ i b _ n V _ in b

t_ i b

t_ p

u _ ci _b n

f c

n
I_ v id

i _ i _b n 1 I_ v i d

D 1 u _cp _ bn D 2 i _ p _ bn u _ cp _ bn _ 1 I_in p i _ p _bn _ 1

1 /z U n2 d

2 u _ cp _ bn

i _ p _ bn 3 I_ i n m b e d d e d p

1/z U n1 d

Att. 4: Analtiskais modelis Simulink vid K redzams attl 4, analtisko modeli veido bloks kuram kreisaj pus ir ieejas parametri, bet labaj izejas. Katra perioda beigu strvas (i_pb_n) un sprieguma (uc_pb_n) vrtbas caur atgriezeniskajm saitm tiek padotas uz ieejm (i_pb_n_1) un (uc_pb_n_1), kas kalpo k nkam perioda aprinu skuma nosacjumi. Sprieguma un strvu grafiku konstruanai tiek akumulti parametri t_ib, t_pb, uc_ib_n, i_ib_n, uc_pb_n, i_pb_n un I_vid, kurus pc tam iespjams apstrdt izmantojot Matlab. Izeja, I_inp, nepiecieama, lai nodrointu enerijas plsmu virzien no un uz ieejas avotu, un to nosaka izteiksme 13.
Ii
n

( i p . b ( n 1 ) + i i .b ( n ) ) D 2

(13)

Ieej D1 tiek padots aizpildjuma koeficients darbbai pazemino rem, savukrt ieej D2 paaugstino rema aizpildjuma koeficients. Modea algoritms izpilds 1 reizi katr simulanas sol, tpc ir svargi , lai simulanas solis sakristu ar periodu. Analtisk modea algoritms apskatms attl 5.

Parametru nolase f, C, L, R, uc_pb_n_1, i_pn_n_1, D1, D2, V_in T=1/f w0 b t=D1*T V_in_sak =V_in

V_in=0 t=D2*T

D2>0(paaugst . re .)

Sprieguma un strvas aprins laika momentam t uc_ib_n = uc_ib_n(t) i_ib_n = i_ib_n(t) t_ib=t t=t-T

V_in=V_in_sak

D2>0(paaugst . re .)

Strvas aprins laika momentam t i_pb_n = i_pb_n(t)

i_pb_n>0(DCM re.) t=t I_in I_vid

D2>0(paaugst . re .)

i_pb_n<0(DCM re.) t=t I_in I_vid

D1>0(pazem . re .)

Sprieguma un strvas aprins laika momentam t t_pb=t_ib+t i_pb_n = i_pb_n(t) uc_pb_n=uc_pb_n(t) t_ib, t_pb, i_ib_n, uc_ib_n, i_pb_n, uc_pb_n, I_vid, I_in

Att. 5: Analtisk modea darbbas algoritms Simulink vid

Simulanas rezultti. Modea darbbas prbaudanai, tas tika saldzints ar paaugstino un pazemino prveidotja Simulink modeli ar idealiztiem sldiem un diodm. Attl 6 apskatmi rezultti simulcijai, kur abi modei tika secgi darbinti pazemino un paaugstino rem. K redzams, strvu momentns vrtbas abiem modeiem ir identiskas un ar analtisk modea strvas vidj vrtba ir korekta. Ar sprieguma vrtbas uz kondensatora simulcijas beigs bija viendas. Simulanai patrtais laiks analtiskajam modelim bija aptuveni 10 reizes mazks.

150

100

50

-50

ian_m isw_m Ivid

-100

Veicot analtisk modea prtrauktas slodzes strvas rema prbaudi abi modei tika darbinti pazemino rem, un tiem tika samazinta slodzes kapacitte. K redzams attl 7, ar darbojoties ptrauktas strvas rem abu modeu strvas sakrt.

4 0 0

3 5 0
5 0

3 0 0

4 0

3 0

2 5 0
2 0

1 0

2 0 0
0

1 5 0

-0 1 05 .2 0 05 .2 05 05 .3 0 05 .3 05 05 .4 0 05 .4 05 05 .5 0

1 0 0

5 0

ian_m isw_m Ivid

01 . 0 02 . 0 03 . 0 04 . 0 05 . 0 06 . 0 07 . 0 08 . 0 09 . 0 0 . 1

-0 5 0

Att. 7: Simulcija2 : C=0.1F, L=3mH, R=0.05ohm, f=1000,tsim=0.1, uc_0=400

Veicot modea ieejas un izejas enerijas prbaudi tika saldzinta no ieejas avota patrt enerija ar kondensator uzkrts un pretestb izkliedts enerijas summu. Tika novrota teicama rezulttu sakritba, kas liecina ar par korektu I_inp darbbu. Darbinot modeli ilgstokos remos tika novrots, ka analtisk modea simulcijas laiks saldzinot ar sldu modeli bija ldz pat 20 reizm mazks. Jpiemin ar tas, ka sldu modelim simulcijas solis bija par krtu mazks, un simulcijas soli palielinot tika konstatta kdaina darbba.