MANU LIKUMI PAR VALDNIEKU UN VARU

Manu likumi nav darbojoos likumu kodekss, bet gan oti specifisks teksts, kas apkopo
brahmanu priekstatus par reliisku normu izpildi un sabiedrisks dzves pareizo organizciju. is
teksts tika pakpeniski izveidots brahmanu skols laika period aptuveni no II. gs. p.m.. ldz II.
gs. m.., k idels likumu krjums idelai valstij. Tdejdi o kodeksu var uzskatt par brahmanu
rekomendcijm relo valstu valdniekiem. Neskatoties uz to, ka Manu likumi nekad
nefunkcionja k likumu krjums, taj, blakus reliiskiem priekrakstiem, tika apkopoti oti daudzi
spk esoi likumi no dadm sens Indijas valstm, k ar atspoguoti visi tie principi, uz kuriem
balstjs t laika sabiedrbas dzve. Tas viss padara o tekstu par oti vrtgu vsturisku avotu, kas
atklj mums sens Indijas dzvi vis ts daudzveidb. Manu likumu reliiska izcelsme ir
redzama jau pa nosaukuma, jo, lai pieirtu im likumu krjumam sakrlo statusu, brahmanu
tradcija pierakstja t autorbu pirmajam cilvkam pasaul leendrajam Manu.

VII. NODAA
1. Tagad es jums izklstu valdnieka dharmu1, kds dzves veids viam
btu jkopj, kda ir via izcelsme un kds ir via pankumu ce.
2. Karijam, kas tika iesvtts 2, ir piencgi jveic visas pasaules
apsargana atbilstoi Vdu priekrakstiem.
3. Jo, kad cilvki, kuriem nebija valdnieka, baiu dzti izklda uz vism
pusm, pasaules kungs radja valdnieku s pasaules aizsardzbai,
4. izvilcis Indras, Anilas, Jamas, Saules, Agni, Varunas, Mnea un
bagtbas valdnieka mgas daias.
5. T k valdnieks tika radts no labko dievu labkm daim, vi ar
savu mirdzumu prspj visas dzvas btnes.
6. K saule vi dedzina acis un sirdis un neviens uz zemes nevar
skatties uz viu.
7. Pc varenbas vi ir Agni un Vaju, vi ir Saule, Soma, vi ir dharmas
valdnieks3, vi Kuvera, vi Varuna, vi lielais Indra.
8. Pat ja valdnieks ir brns, viu nedrkst nicint tas, kas dom, ka tikai
vi pats ir cilvks, jo valdnieks ir dievs ar cilvka ermeni.

Dharma reliisks cilvka uzvedbas kanons, atbilstoi via socilam statusam. is vrds tiek tulkots ar
k pienkums.
2
eit ar iesvtanu ir jsaprot kronana.
3
Dharmas valdnieks viens no dieva Jamas epitetiem, kas bija taisnbas un taisnas tiesas dievs.

9. Uguns sadedzina tikai vienu cilvku, kas neuzmangi tuvojas viam, bet
valdnieka uguns sadedzina veselu saimi ar lopiem un vism uzkrtm
bagtbm...
13. Td lai neviens neprkpj dharmu, kuru valdnieks nozmja viam
vlamiem cilvkiem, un ar dharmu, kas nav vlama nevlamiem.
14. im nolkam valdnieks pa skum radja dlu Sodu 4, kas sarg
visas dzvas btnes, iemiesotu dharmu, Brahmas mirdzuma pilnu 5.
15. Aiz bailm via priek visas dzvas radbas kas kusts un kas
nekusts kalpo lietas labumam6 un nenovras no dharmas izpildanas.
16. Lai valdnieks uzliek sodu netaisniem cilvkiem k pienkas, pamatgi
izptjis nozieguma vietu un laiku, nolka iespju un dziumu.
17. Sods ir valdnieks, vi ir vrietis, vi vadonis un vi atriebjs,
vi nodroina etras aramas7.
18. Sods valda pr visiem cilvkiem, Sods sarg, sods ir nomod, kad visi
gu, gudrie pasludinja sodu par dharmas iemiesojumu...
30. Nevar pareizi valdt tas, kam nav draugu, kas ir muis, alkatgs,
neizgltots, kas ir pieeries pie pasaulgm izpriecm.
31.Sodu var uzlikt trais8, taisnais, kas seko tam, kas teikts astrs9, tas,
kam ir labi padomnieki un kas ir gudrs.
32. Sav valst ir juzvedas pareizi, stingri jsoda ienaidnieki, jbt
taisngam pret uzticgiem draugiem un iecietgiem pret brahmaniem.
33. Tda valdnieka slava, pat ja vi prtiek no vrpu lasanas 10, izplatas
pasaul, k eas piliens den...
35. Visiem, kas neatlaidgi seko savai dharmai, vism varnm un
dadam aramm valdnieks ir radts k sargs un aizstvis.
36. K ir jrkojas viam, kas sarg tautu kopa ar kalpiem, to es izklstu
visu pc krtas.
4

Sods burtiski miets, vle. eit sods tiek personificts, kas ir tipiski indieu reliiksai domain.
Brahma galvenais dievs, pasaules radtjs.
6
Parasti o vietu saprot k pieauj, lai vias tiktu lietotas.
7
etras aramas etri cilvka dzves posmi, katrs ar savu pienkumu, kas ir jpilda k savu dharmu.
8
Trais parasti to skaidro k tas, kas nav alkatgs.
9
astras priekrakstu un pamacbu krjumi daads dzves joms.
10
prtiek no vrpu lasanas tas nozm trkumu.
5

37. Valdnieks, kad vi pieceas no rta, lai pagodina brahmanus, kuri

pazst trs Vdas, kas ir gudri prvaldan, un lai vi rkojas atbilstoi viu
padomiem.
38. Lai vi vienmr godina brahmanus, vecos, tos, kas pazst Vdas,
tros, jo tas, kas godina vecos, tas izpelns cieu pat no rakasiem 11.
39. Ar bdams pazemgs, lai vi vienmr mcas no viiem pazembu, jo
pazemgais nekad neaizies boj.
40. Pazembas trkuma d gja boj daudzi valdnieki, kop ar visu viu
iedzvi, pateicoties pazembai vientunieki askti ir iemantojui valsti...
44. Dien un nakt ir ctgi jrpjas par jtu savaldanu, jo tiksi tas, kas
savaldja jtas, var piespiest padotos atrasties paklausb.
45. Ir centgi jizvairs no netikumiem, kuri noved pie slikta gala desmit,
kurus rada iekre, un astoi, kuri dzimst no dusmm.
46. Jo valdnieku, kas ir pakauts netikumiem, kurus rada iekre, pamet
bagtba un dharma, bet to, kas ir pieeries pie dusmu izraistiem netikumiem,
pamet ar dvsele...
50. pba, kauliu sple, sievietes un medbas td uzskaites secb
o etrinieku ir juzskata par sliktkiem to netikumu vid, kurus izraisa iekre...
53. Saldzinot netikumu ar nvi, netikums tiek uzskatts par sliktko, jo
netikumgs cilvks iet uz elli, bet tikumgs cilvks pc nves kpj debess.
54. Ir jnozm septii vai astoi galminieki, mantotus, astru zintjus,
drosirdgus, pieredzjuus kara mksl, diciltgus, uzticgus,
56. Kop ar viiem ir visu laiku japdom parastas lietas, mieru, karu,
etras lietas, ko sauc par sthana12, nodoku vkanu, valsts aizsardzbu un
iegta pauma izmantoanu...
60. Ir jnozm ar citus dienesta vrus godgus, gudrus, stingrus, kas
piencgi vc bagtbas un ir labi prbaudti...

11

Rakasi auni dmoni.

Sthana termins, kas apzm etrus elementus, kuri, pc indieu domm, atrads valdnieka roks un
veidoja valsti: armija, bagtba, pilsta, teritorija.
12

70. Izvloties dzves vietu ir japmetas cietoksn, kuru no vism pusm

loka viena attlum apem tuki laukumi, lai cietoksni aizsargtu zemes vai,
dens, koki, cilvki vai kalni...
76. Pc tam, kad valdnieks sks tur dzvot, viam ir jpaem sieva no
tdas paas varnas, apvelttu ar labm zmm, kas dzimusi diciltg imen,
mltu, apvelttu ar skaistumu un labm pabm...
79. Lai valdnieks godina dievus ar dadiem upuriem un bagtm
dvanm priesteriem un dharmas d lai vi dod brahmaniem dienu un
paumus.
80. Ikgada nodokli13 ir jievc caur uzticgiem kalpiem, ar lielu cieu
jizturas pret tautas param un jrkojas ar cilvkiem k tvs.
81. Uz dam vietm ir jsta dadus pieredzjuus uzraugus, lai vii
via viet uzrauga visus darbus, kurus dara cilvki...
88. Drosme kaujs, tautas aizsardzba, brahmanu godinana tie ir
labkie ldzeki, k valdnieki var sasniegt nemirstbu.
89. Valdnieki, kas vlas viens otru nogalint kaujs, kas cns ar visiem
spkiem, nenovrot skatu, vii iet debess.
90. Cnoties kauj nedrkst nogalint ienaidniekus ar nekrietniem ieroiem
nedz ar rievotiem, nedz ar saindtiem, nedz ar sakarstiem ugun.
91. Nekljas nogalint to, kas ir nokuvis zem, ja pats esi kaujas ratos,
nedz kastrtu, nedz to, kas stv ar sakrustotm rokm, ldzot piedoanu, nedz
to, kas ar izlaistiem matiem, nedz to, kas s un saka: esmu tavs...
97. Lai karavri atdod labku dau valdniekam t ir teikts Vds; to, kas
nav iegts katram atsevii, to valdnieks izdala starp visiem karavriem...
102. Vienmr jbt gatavam karam14, vienmr jdemonstr spku, jslpj
noslpumi, jmekl ienaidnieka vjas puses.
103. Visa pasaule baids no t, kas ir gatavs karam, td visas dzvas
radbas ir jpakauj ar varu.
104. Vienmr jrkojas bez krpanas, un nekad ar krpanu; vienmr
labi ir uzzint ienaidnieka viltbas, neatkljot sevi...
13
14

Ikgada nodoklis 1/6 raas daa.

Burtiski: ar paceltu vli.

110. K tas, kas rok zemi un novc sausu zli, tdjdi saglabjot
graudus, t ar valdnieks lai sarg valsti un nogalina ienaidniekus...
114. Valsts paklausba ir jnodroina, izvietojot karavru vienbu starp
diviem ciemiem, starp trs, pieciem, un ar starp simtiem ciemu.
115. Ir jnozm prvaldnieku katr ciem, desmit ciemu prvaldnieku,
divdesmit ciemu, simts ciemu un tksto ciemu prvaldnieku...
121. Katr pilst ir jnozm vienu cilvku, kas dom par vism lietm,
kas ir augsta ranga, bargs izskat, ldzgs plantai starp zvaigznm.
122. Lai vi pats apmekl visus dienesta vrus, bet viu uzvedbu laukos
lai vi novro caur saviem izlkiem.
123. Jo valdnieka kalpi, kurus vi norkoja tautas aizsardzbai, lielkoties
ir netikumgi, ar noslieci uz laupanu un atemanu, no viiem ir jsarg tauta...
128. Apdomjot valdniekam ir vienmr t jorganiz nodoki valst, lai
augus baudtu gan pats valdnieks, gan tas, kas izpilda darbus.
129. K pamazam gst savu barbu dle, te un bite, t ar valdniekam
pamazam ir jiegst ikgada nodoklis no savas valsts...
133. Valdnieks, pat mirstot bad nedrkst emt nodokli no Vdu zintja;
nedrkst nomirt bad Vdu zintjs, kas dzvo via valst.
134. Ja kda valdnieka valst no bada iet boj Vdu zintjs, tam drz no
t paa bada iet boj visa valsts...
140.Kad valdnieks izskata lietas, viam jbt stingram, bet labsirdgam, jo
labsirdgs valdnieks vienmr tiek godts...
147. Apspriedi jnotur t, lai tas netiku atklts uzkpjot kaln, vai
slpjoties pil, vai klus viet me...
149. Apspriedes laik ir jizraida prom mmos, aklos, kurlos, dzvniekus,
prk vecus cilvkus, sievietes, slimos un kropos.
150. Tdi nicinmie cilvki, tpat k dzvnieki un pai sievietes, atklj
noslpumus, td dos gadjumos ir jbt uzmangam...
158. Par ienaidnieku ir juzskata kaimiu un ienaidnieka ldzgaitnieku, par
draugu ienaidnieka kaimiu, par neitrlo visus, atskaitot os divus.
5

159. Visus vius ir jpakauj savai ietekmei ar sarunm un citiem

ldzekiem, lietojot tos visus kop vai atsevii.
160. Vienmr ir jprdom sei politikas virzieni, kas ir draudzba, kar,
karagjiens, nogaidana, karaspka sadalana un paldzbas meklana...
164. Tiek uzskatts, ka ir divu veidu kari: kar, kuru iesk pats sava mra
pankanai, labvlg vai nelabvlg laik, un ar kar d pri nodarjuma
sabiedrotam15...
VIII. NODAA:
1. Valdnieks, kad vi grib izskatt tiesas prvas, lai ierodas uz tiesu
sagatavots kop ar brahmanem un pieredzjuiem padomniekiem.
2. Tur, sot vai stvot16, ar paceltu labo roku17, pieticg aprb un
rotjumos, viam ir jizskata tiesjuos puu lietas,
3. kas attiecas uz astopadsmit sadaljumiem, - pc krtas, katru dienu,
balstoties uz spriedumiem, kas pamatojas valsts paras un astru nordjumos.
4. No tiem pirmais parda neatdoana, pc tam la, sveas mantas
prdoana, ldzdalba sve tirdzniecisk uzmum, sveas mantas
neatdoana atpaka,
5. algas neizmaksana, vienoanas lauana, pirkanas un prdoanas
atcelana, saimnieka strds ar ganu,
6. dharma strd par robeu, apmeloana un aizvainoana ar rcbu,
zagana, izvaroana un laulbas prkpana,
7. vra un sievas dharma, mantojuma sadale, kauliu sple un derbas
tie ir astopadsmit iemesli tiesas prvai aj pasaul.
8. Balstoties uz mgas dharmas i jizskata cilvku lietas, kas strdas
galvenokrt o astopadsmit iemeslu d18.
9. Bet ja valdnieks neizskata lietas pats, viam ir jnozm mctu
brahmanu to izskatanai.
10. Tad vi, ieradoties augstaj ties, kop ar trs tiesneiem, lai izskata
valdnieka lietas sot vai stvot.
15

Seko pamcbas par kara darbbas organizciju.

pai svargos gadjumos.
17
Parasti to skaidro: turot labo roku atvrtu.
18
Toties turpmk tiek izskatts daudz lielks tiesas jautjumu skaits, nek eit ir nordts.
16

11. T vieta, kur s trs brahmani, kas pazst Vdas, un valdnieka

nozmtais mctjs brahmans, tiek saukta par Brahmas tiesu...
14. Tur, kur tiesneu acu priek dharmu iznicina adharma 19, bet taisnbu
mli, tur iet boj ar pai tiesnei.
15. Prkpumu dharma iznicina, saglabanas dharma sarg, td
dharmu nedrkst prkpt, lai prkpta dharma nesodtu ms...
18. Ceturtdaa vainas par adharmas daranu iet vaingajam, ceturtdaa
melgam lieciniekam, ceturtdaa visiem tiesneiem, ceturtdaa valdniekam.
19. Tau valdnieks un tiesnei nav vaingi un tiek atbrvoti no grka, un
vaina krt uz prkpju tad, kad tiek sodts tas, kas ir soda ciengs.
20. Pc valdnieka vlanas dharmu var skaidrot brahmans, kas dzvo no
savas izcelsmes, bet nemctais, vai tas, kur tikai sauc sevi par brahmanu
nekad, kaut gan via izcelsme nav zinma, bet udra nekad.
21. T valdnieka zeme, kur udra ar via ziu nosaka dharmas ceu, iet
boj, k govs purva muklj.
22. T zeme, kuru apdzvo lielkoties udri, kas pilna ar neticgiem, kur
nav divreiz dzimuo20, tda zeme tri iznkst, izmocta no bada un slimbm.
23. Ieemot savu vietu ties, piencgi sarbies, savcis savas domas,
pagodinot miera sargtjus21, valdnieks var skt lietu izskatanu.
24. Zinot labumu un aunumu, pai dharmu un adharmu, ir jizskata visas
tiesjuos auu lietas, sekojot varnu krtbai.
25. Cilvku iekjo noskaojumu ir jiepazst caur rjm pazmm: pc
balss skam, sejas krsas, kustbm acm un estiem.
26. Pc sejas izteiksmes, kustbm, estiem, gaitas, runas, pc izmaim
acu skatien un sejas izteiksm var notvert apslptas domas.
27. Valdnieka pienkums ir rpties par brna paumu par mantojumu
un citm lietm, - tik ilgi, kamr vi neatgriezsies no guru 22, vai sasniegs
pilngadbu.

19

Adharma dharmas pretstats, aj kontekst to var saprast k grks, vaina.

Par divreiz dzimuajiem indiei sauca piedergos pirmm trs varnm, kas tika iesvtti un td veid
piedzima otru reizi.
21
Miera sargtji dievi.
22
Pc indieu reliisks tradcijas jauniei, pirms ieskt patstvgu imenes dzvi, daus gadus mcjs pie
gargiem skolotjiem guru. Brnba Indij beidzs 16 gadu vecum.
20

28. Ir jdibina aizbildnba par sievietm, kurm nav brnu, par tiem, kas ir
zaudjui imeni, ar par sievm 23 un atraitnm, kuras ir uzticgas saviem vriem,
un par slimajiem.
29. Krietnam valdniekam k zagus ir jsoda tos radiniekus, kuri atem
viu paumus, viiem dzviem esot.
30. Valdniekam ir jliek trs gadus sargt paumu, kuru saimnieks ir
pazudis; o trs gadu laik to var dabt sev panieks, bet pc tam valdnieks.
31. Tas, kas teiks: Tas pieder man, - lai tiek prbaudts pc noteikumiem;
tikai tad, kad vi apraksts rjo izskatu, nosauks skaitu utt., tikai tad panieks
iegst tiesbas uz o paumu...
44. K mednieks mekl dzvnieka pdas pc asins pilieniem, t lai
valdnieks atrod dharmas pdas ar izmeklanas paldzbu.
45. Vadoties no tiesvedbas principiem ir jem vr patiesbu, prasbas
priekmetu, sevi pau, liecinieku, vietu, laiku un apstkus...
45. Tas, kas ir iegjies taisno un tikumgo divreizdzimuo praks, un kas
nav pretrun ar valsts, imeu un kastu param, tas ir jnozm par likumu...
120. Tas, kas deva viltus liecbu aiz alkatbas, ir jsoda ar tksto montu
naudas sodu, aiz mubas ar zemko sodu, aiz bailm ar dubulto vidjo
sodu, draudzbas d ar etrreiz zemko sodu,
121. mlestbas d ar desmitreiz zemko sodu, aiz dusmm ar dubulto
augstko sodu, aiz tumsonbas ar divsimts montm, un aiz nevbas ar
simts montm...
126. Noskaidrojot clous, k ar patiesu vietu un laiku, un izskatot
vaininieka stvokli un prkpuma btbu, ir jsoda tie, kas ir sodmi.
127. Netaisnais sods iznicina godu un grauj slavu cilvku vid, bet cit
pasaul atem debesis, td no t ir jizvairs.
128. Valdnieks, kas soda tos, ka to nav pelnjui un nesoda tos, kas ir
pelnjui, uzem uz sevi lielu negodu un iet ell.

23

par sievm- eit ir domtas ts sievas, kuru vri ir prombtn.

129. Vispirms ir jizsaka aizrdjums, pc tam rjiens, treais ir sods un

tikai pc tam iet augstkais miesas sods.
130. Bet, ja vi nevar vius atturt ar vius pat ar miesas sodu, tad ir
jlieto pret viiem visi etri nordtie sodi reiz...
163. Lgums, ko nosldza piedzries cilvks, vjprtgs, cietuais ( no
slimbas utt. ), vergs, vecs vai nepilnvarots nav dergs.
164. Lgums, pat apstiprints ar rakstiskiem dokumentiem, las doanu
utt., nav dergs, ja tas ir noslgts prkpjot dharmu, kas pieemta lietis
attiecbs.
165. Krpniecisku lu vai prdoanu, krpniecisku dvanu vai ts
pieemanu visu to, kur ir redzama krpana, ir jatce...
168. To, kas tika iedots piespiedu krt, ar vardarbbas pielietoanu, k ar
to, kas tika uzrakstts piespiedu krt, to visu Manu pasludinja par spk
neesou...
171. Ja valdnieks em to, kas viam nav jem un ja vi atsaks no t,
kas viam ir jem, tas tiek uzskatts par valdnieka vjumu un vi iet boj gan
pc nves, gan aj pasaul.
172. No t, ka vi em to, kas viam pienkas, ka vi novr varnu
sajaukanos un aizsarg vjos, no t rodas valdnieka varenba un vi plaukst
gan pc nves, gan aj pasaul.
173. Td valdniekam, jbt ldzgam Jamam, atmetot simptijas un
antiptijas un jrkojas k Jama, apspieot dusmas, savaldot savas jtas.
174. To aunprtgu valdnieku, kur mubas d izskata lietas ne pc
dharmas, ienaidnieki tri pakauj.
175. Tau pie t, kur savaldot mlu un dusmas, lemj lietas atbilstoi
dharmai, pie via padotie tiecas, k upes uz okenu...
302. Lai valdniek liek visus plius zagu apkaroan; no zagu
apkaroanas via slava pieaug un valsts plaukst.

303.Valdnieks, kas dod drobu lai top vienmr pagodints, jo viam

pieaug sattra24, turklt par upura dvanu kst droba.
304. Valdnieks, kas piencgi sarg savus padotos, iegst sesto dau viu
dharmas; tau tas, kas vius nesarg, iegst sesto dau viu adharmas...
306. Valdnieks, kur atbilstoi daharmai sarg dzvas btnes un iznicina
tos, kas ir pelnjui sodu, td veid it k veic ikdienas ritulus ar tkstoiem
dvanu.
307. Valdnieks, kur nesarg padotos un ievc nodokus bali, kara,
ulka, pratibhoga25 un soda naudu, vi nekavjoties iet uz elli.
308. Valdnieks, kur nesarg padotos, bet saem nodokus, tika
pasludints par tdu, kas uzem uz sevi visu tautas nestbu.
309. Ir jzina, ka valdnieks, kur neievro uzvedbas noteikumus, neticgs,
alkatgs, kas nesarg padotos un pazudina vius, iet uz elli.
310. Valdniekam ir jsavalda aundarus ar ts veidu ldzekiem
ieslodzjumu, iekalanu vas un dadiem miesas sodiem.
311. Ar aundaru savaldanu un labo aizsardzbu valdnieks tiek pastvgi
stts, k divreizdzimuie26 ar upuranu.
312. Valdnieks, kas rpjas par savu labkljbu, lai izrda lsirdbu pret
cilvkiem, kas lamjas, kad tiek izskattas viu lietas, pret veciem cilvkiem un
slimajiem.
313. Tas, kas aizvainots no sautuiem cilvkiem, piedod viiem, tas par
to tiek pagodints debess, bet kas, lepodamies par savu varenbu, nepiedod, tas
par to iet ell.
314. Zaglim ir jskrien pie valdnieka ar izlaistiem matiem un jpazio par
zaganu, sakot: Es esmu to izdarjis, sodi mani!
315. un paemot roks vli vai koka nju, abpusji asu pu, vai dzelzs
nju;
316. Vienalga, vai zaglis tiks sodts vai attaisnots, vi tiek atbrvots no
zaganas vainas, bet valdnieks, kas viu nesoda, uzemas uz sevi zaganas
vainu...
24

Pieaug sattra garantjot pavalstnieku drobu valdnieks iegst tdu reliisku nopelnu, it k vi btu
veicis lielu upuranu ar mistisku somas dzrienu; via sagdta droba aj gadjum ir via upurdvana.
25
Bali sest raas daa ; kara par termina btbu notiek diskusijas, bet ir skaidrs, ka tas ir viens no
nodoku veidiem; ulka tirgus nodoklis; pratibhoga ziedu un augu dvinjumi.
26
Divreizdzimuie aj gadjum brahmani.

10

318. Cilvki, kuri izdarja noziegumu, bet sama par to sodu, aiziet
debess tri, tpat k dievbijgie, kas ir darjui labus darbus...
336. Ja parastam cilvkam pienkas sods vienas montas apjom, tad
valdniekam par to pau jmaks tksto montu; tda ir nolikta krtba.
337. Bet udras vaina ir lielka astoas reizes, vajja sepadsmit reizes,
katrija vaina trsdesmit divas reizes...
343. Valdnieks, kas savalda zagus saska ar iem noteikumiem, aj
pasaul sasniedz slavu, bet pc nves augstko svtlaimi.
344. Valdnieks, kas vlas sasniegt Indras atraanas vietu, lai nepalai
garm nevienu mirkli, lai sodtu aundari.
345. Cilvks, kas ir izdarjis kdu vardarbbu ir juzskata par lielku
aundari, nek lamtjs, zaglis, vai tas, kas iesita ar nju.
346. Bet valdnieks, kas piedod vardarbbu tri iet uz pazuanu un nopelna
sev tautas naidu...
348. Divreizdzimuiem ir jem roks ieroi, kad rodas ri viu
dharmas izpildanai un kad divreizdzimum varnm skas grti laiki 27...
349. Tas, kas nogalina, aizsargjot sevi, aizsargjot upurdvanas,
sievietes un brahmanu, tas pc likuma neizdara grku.
350. Var nogalint, neauboties, uzbrkou slepkavu, pat guru, brnu,
veco vai brahmanu, kas ir gudrs Vds.
351. Slepkavas nogalinana atklta vai apslpt nekad nav grks
tam, kas nogalina, jo aj gadjum trakums uzbrk trakumam.

IX. NODAA:
243. Labam valdniekam nevajag piesavint to cilvku paumu, kuri ir
izdarjui lielu grku tas, kas piesavina to aiz alkatbas, tas pats tie aptraipts ar
to pau grku.
27

Grti laiki- par tdiem laikiem komenttji uzskata ienaidnieka iebrukumu valst, badu, vai kad zemas
izcelsmes vriei saietas ar divreizdzimum sievietm.

11

244. Iemetot o soda naudu den, t ir jvelta Varunam vai ar jatdod

brahmanam, kas apveltts ar gudrbu un tikumiem.
245. Varuna ir soda valdnieks, jo vi tur savu scepteri ar pr
valdniekiem28; brahmans, kas izstudja visas Vdas ir visas pasaules valdnieks.
246. Kur valdnieks izvairs no noziedznieku paumu piesavinanas, tur
ar laiku dzimst cilvki, kas dzvo ilgi;
247. un zemnieku iestas sklas izaug visas, k tas tika iestas, un brni
nemirst un nedzimst kroplgi pcncji...
253. Valdnieki, kas ir veltjui sevi rpm par padotajiem, pateicoties labi
dzvojoo rieu aizsardzbai un rku izndanai, aiziet treajs debess...
303. Valdniekam ir jkopj dzves veids, kas ir ciengs Indram, Saulei,
Anilam, Jamam, Varunam, Mnesim, Agni un Prithivi.
304. K Indra dod lietu trs vai etru lietainu mneu laik, t valdniekam,
kas piekopj Indras dzves veidu ir jdod labkljba savai valstij.
305. K Saule astous mneus em sev deni ar saviem stariem, t
viam ir jem nodoklis no valsts, jo tas ir Saules rcbas veids.
306. K kustas vj, Marutu dls, iekstot viss dzvs btns, t lai visu
caurstrvo valdnieks ar spiegu paldzbu, jo tas ir Marutu dla rcbas veids.
307. K Jama noteikt laik pakauj sev draugus un ienaidniekus, t
valdniekam ir jpakauj padotie, jo tas ir Jamas rcbas veids.
308. K grcinieku savalda Varuna ar saitm, t valdniekam ir jsavalda
aundari, jo tas ir Varunas rcbas veids.
309. Ja cilvki priecjas redzot valdnieku, t k vii priecjas redzot pilno
mnesi, tas nozm, ka valdnieks rkojas k Mness.
310. Ja valdnieks vienmr ir pilns ar eneriju, ir dedzgs pret aundariem
un iznicina aunus kaimius, tad tiek uzskatts, ka vi seko Agni rcbas veidam.
311. K zeme vienmr uztur viend veid visas dzvas btnes, t
valdnieka rcba, kur rpjas par vism dzvm btnm, ir ldzga zemes dieves
Prithivi rcbas veidam.

28

vi tur savu scepteri ar par valdniekiem dievs Varuna tika uzskatts par visu valdnieku valdnieku.

12

312. Lietojot os un citus ldzekus lai valdnieks vienmr nenogurstoi

savalda zagus sav zem un pat sve zem...
317. Brahmans mcts vai nemcts ir liels dievs, tpat k uguns ir liels
dievs gan tas, kas tek izmantots upuran, gan tas, kas netiek.
318. Degos uguns netiek aptraipts pat lu dedzinanas viet, bet tas,
kas tiek upurts, tas pat vl pastiprins.
319. Tdejdi, pat ja brahmani nodarbotos ar visdm neatautm lietm,
vii ir jgodina jebkur gadjum, jo katrs no viiem ir liels dievs.
320. Katriju, kas ir prk augstprtgs pret brahmanu, var sodt pats
brahmans29, jo katrijs ir clies no brahmana30.
321. Uguns ir celies no dens31, katrijs no brahmana, dzelzs no
akmens; to pirmo visu caurstrvojoa enerija nodziest pret savas esambas
avotu32.
322. Bez brahmana nav veiksmgs katrijs, bez katrija neplaukst
brahmans; apvienojoties brahmans un katrijs plaukst abi gan aj, gan
pcnves pasaul.

29

Brahmans var sodt ar maisko ldzeku paldzbu.

Ir vairkas leendas, kas pamato o apgalvojumu.
31
Uguns ir celies no dens lk dai no esoiem izskaidrojumiem: zibens iziet no mkoa, uguns no
koka, kas em deni no zemes utt.
32
nodziest saskarsm pret savas esambas avotu uguni apslap dens, katrijs ir bezspcgs pret
brahmanu, zobens ir vj pret akmeni.
30

13