Escolar Documentos
Profissional Documentos
Cultura Documentos
Sumriu Kazu
Tribunl Distritl Suai
Peridu Janeiru 2017
Afirmasaun: Sumriu Kazu tuir mai nee deskreve faktu sira no prosesu iha Tribunl
tuir JSMP nia monitorizasaun independente, no deklarasaun neeb parte sira f iha
Tribunl nia laran. Informasaun nee la reprezenta JSMP nia hanoin hanesan
instituisaun ida.
JSMP kondena makaas forma violnsia hotu-hotu, liuliu hasoru feto no ema
vulneravel. JSMP afirma laiha justifikasaun ba violnsia hasoru feto.
Artigu Nmeru
Tipu Kazu
Artigu 145 Kdigu Penl Ofensa ba integridade fzika simples ho 4
(KP) no konjuga ho artigu natureza violnsia domstika (artigu 2
2, 3, 35 36 LKVD kona-ba konseitu violnsia domstika,
artigu 3 kona-ba relasaun famlia,
artigu 35 kona-ba tipu krime violnsia
domstika sira no artigu 36 kona-ba
krime sira violnsia domstika nian
Rua Beco Lakateu, Aldeia Manu fuik,
Suku Colmera, Administrativu Vera Cruz
Dili Timor Leste
PoBox: 275
Telefone: 3323883 | 77295795
www.jsmp.tl
info@jsmp.minihub.org
Facebook: www.facebook.com/timorleste.jsmp
Twitter: @JSMPtl
hanesan krime pbliku)
4. Totl kazu sira neeb sei kontinua tuir JSMP nia monitorizasaun : 2
Iha 13 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai prezide leitura akordaun ba krime furtu
agravadu neeb envolve arguidu EC hasoru Estadu, iha Distritu Bobonaro.
Ministriu Pbliku akuza katak iha Novembru 2014, arguidu tama ba Eskola Primria
EBC Gildapil no foti bola voli 1, mkina gravador 1, tripleks mahar tahan 6, katana
sabit 3, sanan kukus boot 2, kanuru modo 5, masa kuru bee 8 no vidru nako janela 2.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 252 KP kona-ba furtu agravadu ho
moldura penl hosi tinan 2 too tinan 8 iha prizaun.
Produsaun ba provas
Iha prosesu julgamentu arguidu deklara katak nia foti duni bola voli 1 no mkina
gravador 1 maib kona-ba sasan seluk neeb temi iha akuzasaun arguidu deklara
katak nia la foti. Aleinde nee, arguidu ms deklara katak sasan sira neeb nia foti
entrega fila fali ona ba diretr eskola refere.
Alegasaun finl
Aleinde nee, Defeza husu ba Tribunl atu aplika suspensaun hosi pena prizaun ba
arguidu tanba konsidera arguidu foti duni sasan balun neeb partense ba propriedade
eskola nian, maib arguidu ms deklara katak nia arrepende ba hahalok no kolabora
ho Tribunl.
Desizaun
Depoisde avalia faktus provadu sira hotu, Tribunl konklui katak arguidu provadu
foti duni bola voli 1 no mkina gravador 1 no Tribunl kondena arguidu ho pena
prizaun tinan 2 suspende ba tinan 2.
Iha 18 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai prezide leitura akordaun ba krime danu
agravadu neeb envolve arguidu JLA hasoru lezadu YMA, iha Distritu Covalima.
Ministriu Pbliku haktuir katak iha 06 Janeiru 2015, prezepiu iha arguidu nia suku
hetan premiu ba terseiru lugar, nunee, arguidu hamutuk ho nia kolega sira selebra no
hemu tua too lanu. Maib hafoin lanu tiha arguidu foti fatuk no tuda asrama feto iha
Parokia Igreja nian, estraga odamatan igreja nian 1 no estraga vidru Eskola Parokia
Igreja ho prejuizu US$500.00.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 259 KP kona-ba danu agravadu ho
moldura penl hosi tinan 2 too tinan 8 iha prizaun.
Produsaun ba provas
Testemua NTS nuudar padre iha Parokia Igreja refere depoimenta katak arguidu
tuda duni asrama feto nian, konsege halo rahun odamatan igreja no vidru eskola nian
maib arguidu hadia fila fali ona sasan neeb hetan estragus.
Alegasaun finl
Ministriu Pbliku husu ba Tribunl atu kondena arguidu ho pena tinan 2 suspende ba
tinan 2 nuudar prevensaun ida ba arguidu atu la repete ninia hahalok. Mezmu nunee,
Ministriu Pbliku ms husu ba Tribunl atu apresia faktus hotu-hotu neeb mosu iha
julgamentu nia laran antes foti desizaun.
Entretantu, Defeza husu ba Tribunl atu aplika pena admoestasaun ba arguidu tanba
konsidera sirkunstansia atenuantes hanesan arguidu konfesa faktus hotu, arrepende
nia hahalok, kolabora ho Tribunl no foin permeira-vez ba hatan iha Tribunl.
Depois avalia faktus hirak ne'e hotu, Tribunl prova katak arguidu komete duni krime
nee tuir faktus sira neeb deskreve iha akuzasaun Ministriu Pbliku nian. Bazeia ba
provas nee, Tribunl kondena arguidu ho pena prizaun tinan 2 suspende ba tinan 2 no
selu kustu judisil US$25.00.
Iha 24 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai liuhosi Tribunl Mvel iha Distritu
Ainaro prezide leitura sentesa ba krime ofensa ba integridade fzika simples ho
natureza violnsia domstika neeb envolve arguidu CdA hasoru nia feen, iha
Distritu Ainaro.
Ministriu Pbliku akuza katak iha 02 Abril 2016, lezada husu osan ba arguidu atu
selu sira nia-oan ninia osan eskola, maib arguidu hatan katak osan laiha. Hafoin ida-
nee sira diskuti malu no arguidu basa dala 2 iha lezada nia ulun, buti lezada nia
kakorok no lori surik ida ameasa lezada. Aktu hirak nee rezulta lezada sofre moras
iha kakorok no bubu iha ulun.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 145 KP kona-ba ofensa ba integridade
fzika simples ho moldura penl too tinan 3 ka multa no konjuga ho artigu 2 LKVD
kona-ba konseitu violnsia domstika, artigu 3 LKVD kona-ba relasaun famila, artigu
35 LKVD kona-ba tipu krime violnsia domstika sira no artigu 36 kona-ba krime sira
violnsia domstika nian hanesan krime pbliku.
Produsaun ba provas
Iha prosesu julgamentu, arguidu nega hotu ba faktus iha akuzasaun Ministriu Pbliku
no deklara katak nia hisik liman mak kona iha lezada nia ulun. Arguidu ms rekoese
katak nia foti duni surik ida maib atu oho nia-an laos hodi ameasa lezada. Aleinde
nee lezada ms konfirma ho deklarasaun arguidu nian katak arguidu la basa, la buti
maib wainhira arguidu hisik nia liman mak kona iha lezada nia ulun. Lezada
konfirma liutan katak arguidu la ameasa nia maib foti surik atu oho arguidu nia-an.
Alegasaun finl
Ministriu Pbliku husu ba Tribunl atu absolve arguidu hosi krime ida nee tanba
arguidu ninia hahalok la prenxe rekezitus husi krime ofensa ba integridade fzika
simples.
Aleinde nee, Defeza ms husu ba Tribunl atu absolve arguidu hosi prosesu nee
tomak tanba konsidera arguidu la komete krime hasoru lezada.
Desizaun
Tribunl konklui katak arguidu ninia hahalok la prenxe rekezitus husi krime ofensa ba
integridade fzika simples neeb Ministriu Pbliku akuza hasoru arguidu, tanba nee
Tribunl absolve arguidu hosi krime refere.
N. Prosesu : 281/PEN/15/TDS
Kompozisaun Tribunl : Singulr
Juis : Dr. Samuel da Costa Pacheco
Ministriu Pbliku : Dr. Bartoromeo de Araujo
Defeza : Dr. Fransisco Caetano Martins
Tipu pena : Omologa dezistnsia keixa
Iha 24 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai liuhosi Tribunl Mvel iha Distritu
Ainaro prezide prosesu tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fzika
simples neeb envolve arguidu MT hasoru lezadu MdA, iha Distritu Ainaro.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 145 KP kona-ba ofensa ba integridade
fzika simples ho moldura penl too tinan 3 ka multa.
Produsaun ba provas
Antes tama ba produsaun ba provas, juis bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa
ba konsiliasaun, halo tentativa konsiliasaun ba arguidu no lezadu.
Iha prosesu konsiliasaun nee, lezadu hakarak deziste tiha keixa hasoru arguidu
maib ho kriteria katak arguidu selu fila fali nia osan US$50.00 neeb nia uza ona
hodi halo kurativu ba nia liman. Arguidu husu diskulpa ba lezadu, arrepende, promete
sei la repete krime hanesan iha futuru no konkorda ho pedidu dezistensia husi lezadu.
Arguidu ms prontu atu selu osan refere.
Alegasaun finl
Ministriu Pbliku no Defeza konkorda ho parte rua nia akordu dame nee no husu
ba Tribunl atu omologa prosesu nee.
Desizaun
Bazeia ba pedidu dezistnsia hosi lezadu no akordu dame hosi arguidu no lezadu,
Tribunl omologa dezistnsia keixa nee.
Iha 24 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai liuhosi Tribunl Mvel iha Distritu
Ainaro prezide leitura sentensa ba krime ofensa ba integridade fzika simples ho
natureza violnsia domstika neeb envolve arguidu LdC hasoru nia feen, iha
Distritu Ainaro.
Ministriu Pbliku akuza katak iha 04 Maiu 2016, lezada haruka arguidu tama ona
uma laran tanba rai kalan ona maib arguidu kontinua konversa ho nia kolega.
Depoisde konversa, arguidu tama ba uma laran no foti kilat manu atu tiru lezada
maib la konsege tiru no arguidu so tuku deit dala 2 iha lezada nia hasan parte loos,
tuku no tebe dala barak iha lezada nia isin lolon. Aktu hirak nee rezulta bubu iha
lezada nia hasan no matan fukun.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 145 KP kona-ba ofensa ba integridade
fzika simples ho moldura penl too tinan 3 ka multa no konjuga ho artigu artigu 2
LKVD kona-ba konseitu violnsia domstika, artigu 3 LKVD kona-ba relasaun
famlia, artigu 35 LKVD kona-ba tipu krime violnsia domstika sira no artigu 36
kona-ba krime sira violnsia domstika nian hanesan krime pbliku.
Produsaun ba provas
Iha prosesu julgamentu, arguidu konfesa totalmente ba faktus sira iha akuzasaun
Ministriu Pbliku. Aleinde nee, lezada ms kontinua konfirma no reforsa akuzasaun
Ministriu Pbliku nian.
Alegasaun finl
Ministriu Pbliku husu ba Tribunl atu kondena arguidu ho pena prizaun fulan 6
suspende ba tinan 1. Ministriu Pbliku husu pena refere atu prevene arguidu la repete
ninia hahalok krime nee iha futuru.
Aleinde nee, Defeza ms husu ba Tribunl atu aplika suspensaun ba pena prizaun
neeb kmaan tanba konsidera arguidu konfesa, arrepende nia hahalok no foin
primeira-vez ba hatan iha Tribunl.
Desizaun
Tribunl konklui kazu nee no kondena arguidu ho pena prizaun fulan 6 suspende ba
tinan 1 inklui selu kustu judisil US$20.00 tanba Tribunl konsidera arguidu provadu
komete duni krime hasoru lezada tuir faktus iha akuzasaun Ministriu Pbliku.
Iha 24 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai liuhosi Tribunl Mvel iha Distritu
Ainaro prezide prosesu tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fzika
simples neeb envolve arguida AdA no arguidu AA (tian no subriu) hasoru lezada
JdC nuudar viziu, iha Distritu Ainaro.
Ministriu Pbliku akuza katak iha 14 Janeiru 2016, arguida no lezada diskuti malu
no arguida AdA lori ai-sanak ida baku iha lezada nia tilun hun, rakut lezada nia oin no
buti lezada nia kakorok. Entretantu, arguidu AA basa dala 1 iha lezada nia kakorok.
Agresaun hirak nee rezulta lezada sofre moras iha kakorok no bubu iha tilun-hun.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 145 KP kona-ba ofensa ba integridade
fzika simples ho moldura penl too tinan 3 ka multa.
Produsaun ba provas
Antes tama ba produsaun ba provas, juis bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa
ba konsiliasaun, halo tentativa konsiliasaun ba arguida/u no lezada.
Iha prosesu konsiliasaun nee, lezada hakarak deziste fali ninia keixa hasoru arguida
no arguidu tanba arguida no arguidu husu ona diskulpa ba lezada no dame malu ona
antes kazu nee tama iha Tribunl. Arguida no arguidu konkorda ho pedidu
dezistnsia keixa husi lezada no promete sei f tais ida ba lezada hodi taka lezada nia
moe.
Alegasaun finl
Ministriu Pbliku no Defeza konkorda no apresia parte rua nia akordu dame nee
no husu ba Tribunl atu omologa prosesu refere.
Desizaun
Bazeia ba akordu dame hosi arguida, arguidu no lezada, no pedidu dezistnsia hosi
lezada, Tribunl omologa dezistnsia keixa nee.
Iha 24 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai liuhosi Tribunal Mvel iha Distritu
Ainaro prezide prosesu tentativa konsiliasaun ba krime ofensa ba integridade fzika
simples neeb envolve arguidu LdS hasoru lezadu PA, iha Distritu Ainaro.
Ministriu Pbliku akuza katak iha 14 Juu 2015, arguida tuku dala 1 iha lezadu nia
matan fukun too lezadu monu ba rai. Aktu nee rezulta lezadu sofre bubu iha lezadu
nia matan fukun.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 145 KP kona-ba ofensa ba integridade
fzika simples ho moldura penl too tinan 3 ka multa.
Produsaun ba provas
Bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa ba konsiliasaun, Tribunl halo tentativa
konsiliasaun ba arguidu no lezadu.
Iha prosesu tentativa konsiliasaun nee, lezadu deklara katak arguidu husu ona
diskulpa ba lezadu no promete la repete ninia hahalok iha futuru. Tanba nee lezadu
hakarak deziste nia keixa hasoru arguidu. Arguidu ms konkorda ho lezadu nia pedidu
dezistnsia nee.
Alegasaun finl
Ministriu Pbliku no Defeza konkorda ho parte rua nia akordu dame nee no husu
ba Tribunl atu omologa prosesu refere.
Desizaun
Bazeia ba akordu dame hosi arguidu no lezadu, no pedidu dezistnsia keixa hasoru
arguidu, nunee, Tribunl omologa kazu nee.
Iha 24 Janeiru 2016, Tribunl Distritl Suai liuhosi Tribunal Mvel iha Distritu
Ainaro prezide leitura sentesa ba krime la halotuir obrigasaun alimentr neeb
envolve arguidu AAV hasoru nia feen no nia oan nain rua neeb sei idade
menridade, iha Distritu Ainaro.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 225 KP kona-ba la halotuir obrigasaun
alimentr ho nia moldura penl too tinan 3 ka multa.
Produsaun ba provas
Iha prosesu julgamentu, arguidu konfesa faktu sira iha akuzasaun no deklara katak nia
la f alimentasaun durante tinan ida tanba seidauk hetan servisu (dezempregu). Maib
agora dadaun nia servisu ona nunee agora ba oin nia promete sei f alimentasaun ba
nia oan sira. Arguidu deklara katak nia sei f osan US$80.00 kada fulan. Lezada
konkorda ho montante refere, f perdua arguidu.
Alegasaun finl
Iha alegasaun finl Ministriu Pbliku no Defeza konkorda ho akordu neeb parte rua
deside ona no husu atu Tribunl atu omologa kazu nee.
Desizaun
Bazeia ba akordu hosi parte sira no pedidu dezistnsia hosi lezada, Tribunl omologa
prosesu nee ho kondisaun ida katak arguidu tenki kumpri nia promesa atu f osan
US$80.00 kada fulan ba nia oan sira.
Ministriu Pbliku akuza katak iha 27 Novembru 2015, arguidu rasta lezada ba kuartu
laran no halo relasaun seksul ho lezada. Aktus nee rezulta lezada sofre moras no ran
iha lezada nia vagina.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 177 alineia (a) KP kona-ba abuza
seksul ba menr ho nia moldura penl hosi tinan 5 too 20 prizaun.
Produsaun ba provas
Iha prosesu julgamentu, arguidu nega faktus tomak husi akuzasaun Ministriu Pbliku
no deklara katak nia la halo relasaun seksul ho lezada. Arguidu hatutan katak lezada
nia inan la gosta arguidu tanba problema rai. Entretantu, lezada kontinua reforsa
faktus husi akuzasaun Ministriu Pbliku no deklara katak arguidu sempre komete
abuzu seksul hasoru nia ho ameasa.
Testemua BdC nuudar lezada nia inan depoimenta katak nia la hare ho matan
akontesimentu maib iha loron ida, testemua husu ba lezada kona-ba lezada nia
menstruasaun mai ka lae. Lezada hatan katak la mai nunee testemua ba keixa kedas
iha polsia. Depoisde keixa testemua lori lezada ba ospitl atu konsulta. Rezultadu
hosi mdiku hatudu katak lezada nia hymen sei kompletu ka la iha kanek ruma neeb
kauza hosi relasaun seksual ho forsa ka obrigatriu.
Alegasaun finl
Ministriu Pbliku konsidera katak arguidu la komete abuzu seksul hasoru lezada
tanba nee husu ba Tribunl atu absolve arguidu.
Iha parte seluk, Defeza ms husu ba Tribunl atu absolve arguidu tanba arguidu la
komete krime abuzu seksul hasoru lezada. Defeza argumenta katak lezada mak
bobar lia atu hatama arguidu ba prizaun tanba deit problema privadu.
Depois avalia faktus hotu, Tribunl konklui katak faktus neeb imputa ba arguidu la
provadu. Tanba nee Tribunl absolve arguidu husi akuzasaun Ministriu Pbliku.
Tribunl absolve arguidu bazeia ba arguidu nia deklarasaun no relatriu mdiku.
Iha 25 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai liuhosi Tribunl Mvel iha Distritu
Ainaro prezide prosesu tentativa konsiliasaun ba krime ameasa neeb envolve
arguidu FA hasoru lezadu TdA, iha Distritu Ainaro.
Ministriu Pbliku akuza katak iha 27 Maiu 2016, arguidu ho lezadu diskuti malu
tanba lezadu nia karau tama ba arguidu nia tos laran no han tiha lezadu ninia
aifarina, fehuk no batar. Tanba nee, arguidu foti diman no ameasa atu tiru lezadu ho
rama.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 157 KP kona-ba ameasa ho nia
moldura penl too tinan 2 ka multa.
Produsaun ba provas
Antes tama ba produsaun ba provas, bazeia ba artigu 262 KPP kona-ba tentativa ba
konsiliasaun, juis halo tentativa konsiliasaun ba arguidu no lezadu.
Iha prosesu tentativa konsiliasaun nee, lezadu deklara katak tanba arguidu arrepende,
husu ona diskulpa ba lezadu no promete la repete ninia hahalok iha futuru, nunee nia
hakarak deziste nia keixa hasoru arguidu. Arguidu ms konkorda ho lezadu nia pedidu
dezistnsia nee.
Alegasaun finl
Desizaun
Bazeia ba akordu hosi parte sira no pedidu dezistensia hosi lezadu, Tribunl omologa
prosesu nee.
Iha 25 Janeiru 2017, Tribunl Distritl Suai liuhosi Tribunl Mvel iha Distritu
Ainaro prezide leitura sentesa ba krime ofensa korporl resproka neeb envolve
arguidu MM hasoru nia feen, iha Distritu Ainaro.
Ministriu Pbliku akuza katak iha 21 Abril 2015, arguidu ho lezada diskuti malu
kona-ba atu f han fahi no arguidu basa dala 2 iha lezada nia kabas sorin-loos. Iha
momentu neeb lezada moras hela iha kama leten.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 145 KP kona-ba ofensa ba integridade
fzika simples ho nia moldura penl too tinan 3 ka multa no konjuga ho artigu 2
LKVD kona-ba konseitu violnsia domstika, artigu 3 kona-ba relasaun famlia, artigu
35 LKVD kona-ba tipu krime violnsia domstika sira no 36 LKVD kona-ba krime
sira violnsia domstika nian hanesan krime pbliku.
Produsaun ba provas
Iha prosesu julgamentu, arguidu konfesa ninia hahalok, arrepende no deklara katak
iha momentu neeb lezada ms foti aisanak ida baku arguidu dala 1 iha arguidu nia
kotuk laran.
Aleinde nee, lezada kontinua reforsa faktus iha akuzasaun no konfirma deklarasaun
arguidu nian katak depoisde arguidu baku lezada, lezada ms hader hosi kama leten
no foti aisanak ida hodi baku fali arguidu nia kotuk laran.
Tanba kazu nee klasifika nuudar krime semi-pbliku no nia prosedimentu depende
ba keixa, nunee, Tribunl husu ba parte sira atu halo tentativa konsiliasaun.
Iha prosesu konsiliasaun nee, lezada hakarak deziste tiha nia keixa. Arguidu
konkorda ho pedidu dezistnsia husi lezada no promete sei la repete iha futuru.
Alegasaun final
Ministriu Pbliku no Defeza konkorda ho parte rua nia akordu atu deziste tiha kazu
nee no husu ba Tribunl atu omologa tiha dezistnsia keixa refere.
Desizaun
Bazeia ba akordu hosi arguidu no lezada no pedidu dezistnsia husi lezada, Tribunl
omologa dezistnsia keixa nee.
Ministriu Pbliku akuza katak iha 24 Janeiru 2016, arguidu ho lezada diskuti malu
kona-ba oan neeb tanis no arguidu basa dala 2 iha lezada nia kanoruk. Aktu nee
rezulta lezada sofre moras iha ninia kanoruk.
Ministriu Pbliku akuza arguidu kontra artigu 145 KP kona-ba ofensa ba integridade
fzika simples konjuga ho artigu artigu 2 LKVD kona-ba konseitu violnsia
domstika, artigu 3 LKVD kona-ba relasaun famlia, artigu 35 LKVD kona-ba tipu
krime violnsia domstika sira no artigu 36 kona-ba krime sira violnsia domstika
nian hanesan krime pbliku.
Produsaun ba provas
Iha prosesu julgamentu, arguidu konfesa totalmente ba faktus sira iha akuzasaun
Ministriu Pbliku. Aleinde nee, lezada ms kontinua mantein no reforsa faktus husi
akuzasaun Ministriu Pbliku.
Alegasaun finl
Ministriu Pbliku konsidera arguidu komete duni krime hasoru lezada tanba nee
Ministriu Pbliku husu ba Tribunl atu kondena arguidu ho pena prizaun fulan 3
suspende ba tinan 1 nuudar prevensaun ida ba arguidu atu la repete ninia hahalok
nee iha futuru.
Aleinde nee, defeza husu ba Tribunl atu aplika suspensaun pena neeb kmaan ba
arguidu tanba arguidu arrepende nia hahalok, foin permeira-vez hatan iha Tribunl no
kolabora diak ho Tribunl.
Desizaun
Depoisde avalia faktus sira, Tribunl konklui katak arguidu provadu komete krime
hasoru lezada no kondena arguidu ho pena multa US$ 60.00. Pena multa nee sei selu
gradualmente US$1.00.00 kada loron durante loron 60. Wainhira arguidu la kumpri
pena multa refere, sei kumpri iha prizaun durante loron 40 iha prizaun nuudar pena
alternativa.