Você está na página 1de 2

2.

2 báziku Konseitu kona-ba Asthma Tuir Syaifuddin, anatomy (tinan-2014) no sistema respiratory
physiology respiratóriu bele klasifika hanesan tuir mai ne'e: 1. Anatomy sistema respiratory

a. Inus ida-Neʼe mak kanál anin dahuluk, iha holes rua (foos cavity), haketak husi septum nasal (septum
foos). Iha neʼebá mak feathers ne ' ebé sei útil ba filtering anin, rai-rahun neʼebé tama inus (Syaifuddin,
tinan 201

2.2.1 anatomy no physiology

b.Sinus paranasalis sinuses paranasal nian cavity iha laran, ulun-ruin nian sei lokaliza besik inus no
matan. Iha neʼebá mak sinuses haat: frontal sinus, etmoidalis, sphenoidalis no maxillary (Brunner no
Suddarth, tinan 2014

c. no fó Faring ka throat mak cavity sira-ne ' ebé liga entre inus no cavity orál ba larynx nian. Pharynx ne'e
fahe ba área tolu, liuliu nasopharynx, oropharynx no hypopharynx (Brunner no Suddarth, tinan 2015)

d. no fó Faring ka throat mak cavity sira-ne ' ebé liga entre inus no cavity orál ba larynx nian. Pharynx
ne'e fahe ba área tolu, liuliu nasopharynx, oropharynx no hypopharynx (Brunner no Suddarth, tinan
2015)

e. Trachea

trachea ka windpipe ne'e hanesan kontinuasaun husi larynx ne ' ebé forma hosi rings 16-20 ne ' ebé
kompostu husi faktores kuda ruin seluk-seluk hanesan kuda ida hooves. Inside ne'e kobre husi
membrane fluffy lender ida naran ciliated cells (Syaifuddin, tinan 2015)

f. Bronkus

bronchus Nian ne'e hanesan kontinuasaun husi trachea ne ' ebé lokaliza violence vertebrae thoracic IV
no V nian. Bronchus ne ' ebé iha estrutura hanesan hanesan trachea, no nia fatin ba lungs (Syaifuddin,
tinan 2015).

2. sistema Respiratory physiology

Breathing mak prosesu tama anin tama no sai husi lungs nian. Prosesu breathing hahú hosi asume anin
cavity lung atu sirkula ba sirkulasaun no hasai lixu-isin substánsia (CO2) husi sirkulasaun ba jantár ba isin-
lolon liuhosi lungs nian.

a. bá ventilasaun bá Ventilasaun mak prosesu anin movimentu rotásaun lungs. Bá ventilasaun nian ne '
ebé kompostu hosi faze rua: inspirasaun no period

b. Difuzaun gás difuzaun ne'e prosesu ida ne ' ebé iha neʼebé oxygen no dioxide karbonu interkámbiu
akontese iha fatin sorumutu udarah-raan.
c. Transporte C-gas parte datoluk sira kona-ba prosesu respiratóriu mak transporte gás (oxygen no
dioxide karbonu) husi lungs ba sirkulasaun isin-lolon nian (Syaifuddin, 2014).

2.2.2 definisaun Asthma

Asthma sira ne'e mai husi asthma liafuan. Liafuan ne'e mak mai husi lia-Gregu ne ' ebé iha signifikadu ba
breathing susar, asthma hatene kona-ba tanba sintoma shortness iis, coughing no wheezing kauza hosi
menus ba bebeik mos ba airways nian. Ka ho liafuan seluk asthma ida peradagan ka swelling airway sira-
ne ' ebé halo produsaun ba kastigu interaje viscous (Prasetyo, 2010). Asthma mak hanesan prezensa
airway obstructive moras, reversivel ida iha trakia ne

Asthma ne'e obstrusaun reversible airway, akontese bainhira bronchus ba emergensia no


hyperresponsive (Reeves, 2001:48). Asthma mak moras provokativu króniku kona-ba airways kauza hosi
hyperresponsive reasaun nian imunidade cells hanesan mast estabelese, eosinophils no T-lymphocytes
ba stimuli balun no hamosu sintoma dyspnea, ne ' ebé whizzing, no cough tanba reversible no rekorente
episodic airway obstrusaun (Brunner no Suddarth, 2001).

Tuir Prasetyo Asthma (2010), wheezing ka wheezing naran komun ne ' ebé ita uza ba ema moras sira ne '
ebé sofre moras asthma moras sira ne ' ebé la poténsia balu, maibé fatór jenétiku fó knaar ida-ne ' ebé
boot iha neʼe. Konsepsaun-laek respiratóriu asthma sufferers sensetif tebes no fornese resposta ida ne '
ebé tebes kastigu, se hetan stimuli ka ganguan. Salusan respiratóriu interaksaun ho forma ida atu
narrow no blokeia anin foun. Ida ne'e menus ba bebeik mos ka obstrusaun normalmente rezulta iha ema
ida ka teatru ida-ne'e sintoma oin-oin

Você também pode gostar