Escolar Documentos
Profissional Documentos
Cultura Documentos
2012
Orsamentu Retifikativu
Prefásiu
Lei organika Ministériu Finansas nian espesifika responsabilidades Diresaun Nasional Orsamentu atu halibur
no jere informasaun finanseiru relasionadu ho setór publiku, no atu publika ninia resultadu estatistiku.
Tuir provizaun ida-ne’e, no atu hasa’e transparensia iha finansas publikas , Ministériu Finansashalo
publikasaun ba dokumentu versaun final ida-ne’e, nebé relasiona ho Orsamentu Retifikativu Estadu ba tinan
2012, no hetan promulgasaun husi Sua Excelensia Sr. Taur Matan Ruak, hafoin liu tiha husi debate iha sesaun
plenaria Parlamentu Nasional.
Dokumentasaun ba Orsamentu Retifikativu Estadu tinan 2012 ne’e konsiste husi Lei Orsamentu ne’ebé mak
publika ona iha Jornal da Republika no livru apoiu orsamentu ida-ne’e. Livru orsamentu ida-ne’e kontein
informasaun no analize kona-ba ekonómia, despezas, rendimentu no finansiamentu. Livru ida ne’e esplika mos
kona-ba despezas adisionál Governu nian ne’ebé sei halao iha 2012 no justifikasaun ba orsamentu hirak-ne’e.
Dokumentu orsamentu ne’e disponivel iha website Ministériu Finansas ( (www.mof.gov.tl). Perguntas ruma
relasioandu ho publikasaun bele hato’o ba Diresaun Nasional Orsamentu, Sr. Agostinho Castro iha nia email
acastro@mof.gov.tl ka telefone +670 333 9520.
Iha momentu ne’ebé Timor-Leste hateten dadaun “Adeus Konflitu no Bemvindu Dezemvolvimentu”, hau
konsidera katak dokumentu ida-ne’e sei hasa’e konsiénsia kona-ba finansas no politka Governu nian, hodi fo
ba sidasaun sira hotu, sosiedade sivil no parseirus dezenvolvimentu sira, informasaun ne’ebé detalladu kona-
ba orsamentu..
Emília Pires
1
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Konteúdu
Part 1: Diskursu Primeiru Ministru Nian ................................................................................................................................. 3
Parte 2: Deskrisaun no Analize Orsamentu Estadu Retifikativu 2012 .................................................................................. 11
2.1 Rezumu Ezekutivu no Justifikasaun ............................................................................................................................ 11
2.2 Vizaun Jerál kona-ba Ekonomia .................................................................................................................................. 16
2.3 Despezas ..................................................................................................................................................................... 22
2.4 Rendimentu no Investimentu ..................................................................................................................................... 30
2.5 Finansiamentu............................................................................................................................................................. 34
2.6 Kontribuisaun Parseiru Dezenvolvimentu nian........................................................................................................... 35
Aneksu 1: Mudansa Relasiona ho Ratifikasaun tuir husiMinistériu, Divizaun no Kategoria Apropriasaun (iha $’000) .... 36
Anexo 2 : Troka proposado husi parlamentu konaba orsamentu ratificasaun husi Ministro,divisaun,no kategoria nebe
apropriasaun( $’000)......................................................................................................................................................... 52
Aneksu 3: Mudansa Relasiona ho Ratifikasaun iha Fundu Infra-estrutura tuir husi Programa (iha $’000) ..................... 77
Parte 3: Ratifikasaun Lei Orsamentu Jeral Estadu 2012 ....................................................................................................... 79
3.1 2012 Ratifikasaun Texto Lei Orsamentu Jeral Estadu ................................................................................................. 79
3.2 Aneksu I: Estimativa Reseitas ne’ebé sei Rekolla husi Estadu iha tinan 2012 ........................................................... 82
3.3 Aneksu II: Apropriasaun Orsamentu ba tinan 2012 ................................................................................................... 84
3.4 Aneksu III: Ajensias Autónomas Parsialmente Finansiadu husi Reseita Própria....................................................... 100
3.5. Aneksu IV: Apropriasaun Orsamentu tinan 2012 ba Fundu Infra-estrutura (iha $’000) ........................................ 102
3.6 Aneksu V: Apropriasaun Orsamentu 2012 Fundu Kapitál Dezenvolvimentu Umanu (iha $’000) ............................ 105
Parte 4: Dokumentasaun Apoiu Adisionál .......................................................................................................................... 106
4.1 Justifikasaun ba Transferensias husi Fundu Petróleu ............................................................................................... 106
2
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Suas Exelênsias
Señores Deputadus
Señoras no señores,
Ho laran haksolok tebes, mak ha’u mai hakbesik Vosa Exelênsia, Señor Prezidente, ho distintus
deputadus Uma Fukun ida ne’e nian, atu aprezenta Orsamentu Retifikativu ba tinan 2012,
ne’ebé sei permite funsionamentu kabal V Governu Konstitusional.
Iha Agostu 2007, Governu anterior kaer kompromisu atu hala’o reformas iha jestaun no
administrasaun iha país ne’e. Tanba razaun ida ne’e, haree ba nesesidade atu muda sistema
“anu fiskal”, ne’ebé uluk hahú husi Julhu to’o Juñu tinan seluk, Governu mai aprezenta, ba
Parlamentu Nasional, orsamentu tranzisaun ida, la ós de’it atu kobre nesesidades Ezekutivu
foun nian, to’o Dezembru 2007, maibé atu estipula, hahú kedan husi ne’ebá, sistema “anu
finanseiru”, ne’ebé atualmente kobre husi 1 Janeiru to’o 31 Dezembru kada tinan.
Iha 2008, iha nesesidade ba Orsamentu Retifikativu ida, hodi hasoru krize mundial ba ai-hán no,
grasas ba vontade polítika Parlamentu Nasional nian, Timor-Leste konsege evita problemas
hotu-hotu, ne’ebé bele mosu tan de’it falta produtus alimentares iha rai laran, aleinde kontrola
mos inflasaun, iha fa’an foos.
Só iha 2010, mak Governu mai fali husu ba Parlamentu Nasional atu aprova Orsamentu
Retifikativu ida, hodi hala’o Projetus Dezenvolvimentu Desentralizadu (ka PDD), ho hanoin atu
kapasita emprezas lokais, ne’ebé ita tenke rekoñese, insentiva tebes duni kriasaun empregu iha
distritus no sub-distritus no motiva timoroan sira ba empreendorizmu ne’ebé boot liu.
Ohin, ha’u mai tan fali, iha Parlamentu Nasional ida ne’e, atu defende nesesidade kona-ba
Orsamentu Retifikativu ida ou, ho liafuan seluk, Revizaun ida ba Orsamentu Jeral Estadu tinan
2012 nian.
3
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Iha 2008 no 2010, Orsamentus Retifikativus sira nebá aprezenta despezas ne’ebé boot liu
montantes globais Orsamentu Jeral Estadu ba tinan idaidak nian, hodi ezije duni atu halo tan
levantamentu husi Fundu Petrolíferu. Revizaun ba OJE 2012 ida ne’e, la husu atu foti tan osan
husi Fundu Petrolíferu, tanba osan ne’ebé presiza, sei finansia husi poupansas iha Fundu Infra-
Estruturas. Ne’e signifika katak, Governu mai husu los de’it reajustamentu ba OJE 2012.
Lei kona-ba Jestaun Finanseira ezije disciplina iha ezekusaun orsamental, hodi impede liu-liu
transferênsia iha kategorias Salárius no Vensimentus ho Kapital Dezenvolvimentu ba fali
kategorias seluk, no permite de’it transferensia to’o 20% iha Bens no Servisus ho Kapital Menor.
Tanba kompetênsia exkluziva Parlamentu Nasional nian, liuhusi lei ida, atu fó autorizasaun ba
transferênsias hirak ne’e no mudansas relasionadas ho rubrikas ne’ebe la hanesan, mak
Governu mai aprezenta no defende nesesidade kona-ba Orsamentu Retifikativu ida ba OJE
2012 nian.
Señor Prezidente
Señores Vise-Prezidentes
Distintus Deputadus
V Governu Konstitusional empeñadu atu alkansa objetivu boot, ne’ebé ita-hotu kaer no
hakarak, kona-ba konstrusaun Nasaun ida ne’ebé forte no próspera liután ba timoroan tomak.
Tuir debate ne’ebé foin hala’o iha ne’e, Programa Governu nian define polítikas ho asoens atu
atinje dezígniu ka objectivu ida né, atu lori ita nia país ba fortalesimentu Estadu ne’ebé boot liu
no mós harii bazes nebé metin ba dezenvolvimentu nasional.
Atu konkretiza misaun né, mak ami propoen estrutura foun ida ba Governu ho Ministérius no
Sekretarias Estadu ho tarefas ne’ebé klaras no definidas liu. Iha mundu tomak, mosu beibeik
kontrovérsia kona-ba governu nia tamañu. Iha 2007, ami mai ho ideal kona-ba “governu ida ke
ki’ik”, no iha 2012, ha’u mai aprezenta ba ita-boot sira “governu ida ke boot”. Partikularidade,
iha kontrovérsia ida ne’e, maka ha’u mai husi Governu anterior, tan ne’e, mak ha’u tenke
informa, ba Señores Deputadus no ba Povu tomak, katak prinsípiu ne’ebé adopta ba formasaun
aktual Governu, maka tenke garante efisiênsia ho efikásia, iha ami-nia atuasoens.
Finansia estrutura foun ida ne’e, signifika fó kontinuidade ba progresus ne’ebé hetan ona to’o
ohin loron, no signifika lori administrasaun públika ba objetivus efisiênsia no efikásia, iha
prestasaun servisus ba Povu no iha prestasaun responsabilidade ba Estadu.
4
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Estrutura foun ida ne’e, mak sei implementa atividades ne’ebé define ona, iha Programa
Governu nian, hodi asegura pilares dezenvolvimentu nasional, hanesan kapital sosial, infra-
estruturas, ekonomia ho kriasaun empregu, hamutuk ho fortalesimentu kuadru institusional.
Iha vizaun kona-ba dezenvolvimentu, setor petrolíferu sei sai hanesan motor fundamental ida
iha kreximentu ekonómiku. Agora no ba futuru, Governu ne’e determinadu ona atu garante
katak rikeza rekursus naturais bele harii ita-nia Nasaun no bele lori benefisius ba ita-nia Povu.
Ida né sei rekere kapasitasaun interna no presiza polítikas fortes, atu bele asegura katak asoens
husi kompañias petrolíferas internasionais bele benefisia ita-nia Nasaun, la ós de’it liuhusi
impostus maibé mós liuhusi kriasaun empregu no kualifikasoens. Nuné, ita presiza garante
katak gás natural tenke prosesa iha Timor-Leste no la ós deit iha estranjeiru.
Importânsia ho kompleksidade knaar boot ida ne’e nian, mak justifika atu harí Ministériu
Petróleu no Rekursus Minerais. Orsamentu ba Ministériu ida ne’e, 6,3 milloens dólares nebé
bele justifika tomak, bain-hira haré ba potensial kona-ba reseitas, kriasaun empregu no rikeza
nebé sei mai husi explorasaun petrolífera.
Timor-Leste mós, País ida ke riku ho beleza natural, ho nia istória no kultura. Potensial atu atrai
turistas boot tebetebes, nuné turizmu bele kontribui diretamente ba dezenvolvimentu
ekonómiku ho kriasaun empregu.
Tan ne’e, mak presiza iha esforsu husi parte Governu, atu promove ita-nia País iha estranjeiru
no atu garante komodidades (ka produtos) ne’ebé turistas internasionais sira buka.
Ministériu Turizmu foun nia misaun mak atu alkansa objetivus hirak ne’e. Nia estabelesimentu,
ho orsamentu 3,9 milhoens dólares, iha justifikasaun tanba importânsia turizmu ba ita-nia
dezenvolvimentu ekonómiku futuru.
IV Governu Konstitusional kria duni ona bazes ba investimentu integradu, planeadu no fazeadu
ba projetus, atu hadi’a infra-estruturas bázikas, hanesan estradas, portus no aeroportus,
pontes, esgotus, distribuisaun bé-mós, produsaun eletrisidade no hadi’a telekomunikasoens.
Ita investe daudaun hela, iha Kapital Dezenvolvimentu no konstrusaun projetus nebé
kompleksus tebes duni, hanesan kazu kriasaun sistema fiável ba produsaun, transmisaun no
distribuisaun enerjia elétrika nian, projetus ne’ebé uluk Ministériu Infra-estruturas mak jere.
Análize kle’an ida, kona-ba projetus infra-estruturas nian, hatudu katak jestaun ba projetus sira
né labele ona iha de’it Ministériu ida nia liman, hodi bele garante programa investimentu ida ho
eskala boot, atu atualiza, repara no hadi’a ou harii infra-estruturas vitais lubun boot ida, ne’ebé
sei permite asesu ba saúde, ba edukasaun, ba merkadus, ba indústrias no ba negósius.
5
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Nune’e, ho hanoin atu hadi’a relasaun entre kualidade ho kustu projetus hirak ne’e nian, ho
mós nesesidade kona-ba maun-de-obra kualifikada ho koñesimentus téknikus, maka Governu
estabelese Ministériu Transportes no Komunikasoens ho Ministériu Obras Públikas, ho
orsamentus 6,1 milhoens no 152,7 milhoens, respectivamente ka ba ida-ida.
Parseiru fundamental ida, atu impulsiona ka dudu-ba oin dezenvolvimentu ekonómiku, la iha
menor dúvida, mak setor privadu. Tanba ne’e, Governu hakarak kria ambiente ida hodi permite
setor privadu bele kontribui ba kreximentu, kria empregu no hamenus pobreza.
Responsabilidade ne’e kabe ka pertense, liu-liu, ba Ministériu Komérsiu, Indústria no Ambiente
ho Sekretaria Estadu (foun) atu Apoia Promosaun Setor Privadu. Ba ida ne’e ami aloka, 20,9
milhoens ho 1,9 milhoens dólares, ba ida-ida.
Iha futuru, sei importante mos atu koordena di’ak liután polítikas ne’ebé Governu tomak
hakarak introduz. Ministériu Prezidensia Konsellus Ministrus, ne’ebé foun, ho orsamentu 2,1
milloens dólares, sei kontribui ba koordenasaun ne’ebé di’ak liu kona-ba formulasaun no
implementasaun polítikas Governu nian.
Kustus asosiadus ka nebé mai husi estrutura foun Governu nian tetu ona ho didi’ak, tanba
Ministérius ho Sekretarias Estadu ne’ebé foun, barak liu maka simu diresoens hirak ne’ebé
tranfere husi Ministérius ne’ebé taka ona. Hó ida né, konsege halo mos poupansa besik 0,8
milhoens dólares, tanba halakon tiha divizoens balun, liu-liu husi Ministériu Ekonomia no
Dezenvolvimentu, Sekretaria Estadu ba Política Enerjétika ho Ministériu Solidariedade Sosial.
Habadak lian, estrutura foun Governu nian ne’e sei hadi’a prestasaun servisus no fó impaktu
ne’ebé limitadu tebes ba despezas iha 2012.
Hanesan bele haree, iha ami-nia proposta kona-ba Revizaun OJE 2012 nian, montante total ba
ami-nia pedidu ba reajustamentu orsamental mak 50 milhoens dólares.
Aumentu boot liu, iha despezas, mak 26,9 milhoens dólares ba Pensoens Kombatentes
Libertasaun Nasional. Aumentu ida ne’e, boot liu fali ida nebé uluk tau iha orsamentu 2012,
hetan justifikasaun husi númeru kombatentes, ne’ebé aprova tan ona liu-husi prosesu
6
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
verifikasaun no validasaun rejistus nian, maka sa’e maka’as duni. Kombatentes sira ne’ebé foin
mak aprova ne’e, sei simu pagamentus retroativus, no faktu ida ne’e maka provoka duni
impaktu orsamental ida ne’ebé boot tebes, maibé iha deit primeiru anu, bain-hira kombatentes
sira ne’e hahú hetan benefísius.
Ha’u hanoin katak ha’u lalika hato’o justifikasaun oi-oin kona-ba obrigasaun ita-nia Estadu nian,
tamba se ita la halo agora, únika alternativa maka husu ba sira balun (nebé la oitoan) atu hein
to’o tinan mai né. Ha’u fiar ita hotu konkorda katak orsamentu retifikativu ida ne’e maka forma
ida ke justa no korrecta, atu tau matan ba sira hotu, nebé hein kleur duni ona.
Orsamentu retifikativu mós tau tan 7,1 milhoens dólares ba pensoens ba idozus sira. Despeza
ne’e nesessária hodi fó benefísius ba ferik no katuas sira, ho idade liu tinan nenulu, no ba maluk
sira ne’ebé la iha duni kbiit atu kaer servisu.
Nune’e mos fundu kontinjênsia hetan aumentu ho 6,1 milhoens dólares. Aumentu ida ne’e,
tanba tenke prevê nesesidade atu selu despezas imprevistas no urjentes, ne’ebé bele mosu, iha
parte final anu finanseiru ida ne’e. Mezmu ho aumentu ida ne’e, orsamentu total ba fundu
kontinjênsia sei kontinua ki’ik nafatin, la to’o 5% husi Orsamentu Estadu, tuir persentajem nebé
lei permite hela.
Ita sei investe mos 2,9 milhoens dólares, liuhusi Ministériu Defeza no Seguransa, atu selu
formasaun ba mariñeirus ho ba kustus operasionais selu-seluk, no serka-de 2,4 milhoens ba
‘Bens e Servisus’ ba PNTL, atu bele kontinua apoia operasoens ne’ebé hala’o daudauk, hodi
asegura seguransa no fomenta polisiamentu ho baze iha komunidade.
Habadak lia, despeza adisional iha Fundu Konsolidadu Timor-Leste reduzida liu, bain-hira
kompara ho dimensaun global orsamentu orijinal nian. Ne’e signifika katak, despeza líkida 50
7
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
milhoens dólares, iha Fundu Konsolidadu Timor-Leste, reprezenta menus-de 3% husi total
orsamentu orijinal ba 2012.
Exelênsias
Señoras no señores,
Hanesan ha’u fó hanoin desde inísiu, orsamentu retifikativu la aumenta despeza jeral Estadu
nian, ba 2012. Despezas adisionais líkidas, ho montante 50 milhoens dólares, iha Fundu
Konsolidadu Timor-Leste, sei hetan finansiamentu tomak husi poupansas iha Fundu Infra-
estruturas, atu klaru liu, husi programa Tasi Mane, ne’ebé sei la hetan despezas boot iha tinan
ne’e.
Hanesan ita-boot sira hatene, Fundu Infra-estruturas hala’o tuir duni melhores prátikas
internasionais hodi jere projetus mesak boot no, tamba projetus né boot, mak sai nudar
plurianuais.
Hanesan né, atrazus iha konstrusaun projetus, karik tanba kondisoens klimatérikas, ou tanba
razaun seluk ruma ne’ebé Governu labele kontrola, bele permite katak pagamentus nebé
previstus ba projetu ida ba tinan tomak ida, la bele selu hotu, iha tinan né, no tenke adia ba anu
finanseiru tuir mai.
Ho jestaun kauteloza, hanesan ne’e, ba fundus no kona-ba transporte nebé justifikadu husi
Fundu ba projetus, bain-hira hetan verifikasaun kona-ba konkluzaun ona iha komponentes
balun, maka bele duni poupa 50 milhoens dólares, iha Fundu Infra-estruturas ka, atu klaru liu
tan, iha programa Tasi Mane.
Ne’e la signifika katak projetu Tasi Mane sei komprometidu ho atrazus iha konsepsaun,
aprovizionamentu no konstrusaun, tanba karik presiza, sei halo reajustamentu ba poupansas
tomak, ne’ebé bele hetan husi projetus hotu-hotu iha Fundu Infra-estruturas, tuir aprovasaun
husi CAFI (Conselho de Administração do Fundo das Infrastruturas), atu viabiliza, ho forma
efisiente, investimentu nebé importante duni ba ita-nia Nasaun.
Nune’e, ita sei la presiza hasai tan osan husi Fundu Petrolíferu, bain-hira ita disposto duni atu
finansia despezas foun ho estrutura foun Governu nian, liu-husi poupansas ne’ebé iha.
Señoras no Señores,
8
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Orsamentu retifikativu ida ne’e la aumenta despezas, empréstimus ka impostus. Tanba ne’e,
orsamentu retifikativu ne’e sei la afeta krescimentu ekonómiku, inflasaun ka sustentabilidade
fiskal, ba kurtu prazu. Ba longo prazu, estrutura foun Governu nian sei bele hadi’a prestasaun
servisus no bele sustenta krescimentu ekonómiku ne’ebé forte.
Governu ida ne’e hatene katak sasán barak nia folin sa’e maka’as iha Timor-Leste, iha tinan
hirak né laran. Ami mos hatene katak situasaun ida ne’e afeta duni famílias barak. Ami hala’o
hela esforsus hotu-hotu atu monitoriza didi’ak inflasaun no atu implementa polítikas, inklui mós
restrisaun (ka hamenus) ba krescimentu despezas rekorrentes, hodi garante katak sasán folin
labele sa’e lalais liu.
To’o loron 10 fulan Outubru ne’e, ezekusaun orsamental to’o besik 822 milhoens, ne’ebé
reprezenta 49% husi total OJE, ho valor 1,674.1 mil milhoens dólares. Maski, ba períodu fulan
sia laran, bele haré hanesan nível ezekusaun ki’ik, facto ida maka volume gastus sempre sa’e iha
4º trimestre tinan ida laran. Faktu ida ne’e tanba razoens oi-oin, maibé liu-liu tanba, iha
primeirus mezes tinan ida laran instituisoens sira okupadu liu ho traballus preliminares, tanto
ba Beins no Servisus no mos ba kategorias Kapital nian. Ba factu ida né, sei hatutan tan fator
importante ida seluk, katak pagamentu só bele halo depois de traballu/kontratu/servisu
realizadu tiha ona, no ida né signifika katak pagamentu, kuaze sempre, hala’o liu iha últimu
trimestre.
Relasiona ho despezas tuir kategorias, ho númerus nebé sei preliminar, ha’u bele informa
ezekusaun ho osan (nebé sai ona), hanesan tuir mai ne’e:
Transferênsias.......................................................... 72.6%
Distintus Deputadus
Señoras no Señores
9
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Governu propoen orsamentu retifikativu ida ne’e, ba Parlamentu Nasional, tanba razoens
prinsipais tolu:
Dahuluk, bainhira finansia Ministérius foun, ba setores hanesan turizmu, petróleu ho obras
públikas, ita hadi’a daudaun ona efisiênsia ba gastus iha infra-estruturas no enkoraja
dezenvolvimentu setor privadu.
Datoluk, kustu jeral orsamentu retifikativu ne’e zero dólares no zero sêntimus, hodi la
kompromete ita-nia ezekusaun orsamental.
Atu ramata, orsamentu retifikativu ida ne’e, hanesan motor arranke ba ezekutivu foun ida ne’e,
ne’ebé ho firmeza, dedikasaun, optimizmu ho korajen sei hakat ba oin hodi haré ba dezafius
tomak kona-ba dezenvolvimentu ita-nia Nasaun doben nian.
9 Outubru 2012
10
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Governu determinadu ona atu mantein kresimentu ekonómiku nebe forte, hodi mellora
prestaun servisu no reduz ki’ak. Governu propoin ona estrutura foun ida atu alkansa objetivu
hirak-ne’e. Ministériu foun neen ne’ebé inklui ona iha estrutura ne’e mak hanesan tuirmai-ne’e:
Ministériu Turizmu
Ministériu Presidensia Konsellu Ministrus sei sai responsavel ba politikas bar-barak ne’ebé mak
ulun sai nu’udar responsabilidade Sekretaria Estadu Konsellu Ministrus ne’ebé disove tiha ona.
Ministériu ida-ne’e sei buka mellora liutan koordensaun iha formulasaun politika no
implementasaun politika hirak ne’e, iha Governu tomak.
Ministériu Ekonómia no Dezemvolvimentu disolve tiha ona. Governu foti desizaun ne’e tamba
revizaun ba dezempeñu Ministériu ida ne’e hatudu katak ninia orsamentu bele kontribui
maka’as liutan ba dezenvolvimentu, bainhira realokadu ba ministériu seluk. Ministeriu ida ne’e
ninia funsaun lubun ida, hanesan halo promosaun ba investimentu no esportasaun, transfere
ona ba Ministériu foun hanesan Ministériu Komersiu , Industria no Meiu Ambiente.
Estrutura foun Governu nian ne’e mos inklui sekretáriu estadu no eskritóriu foun balun,
inkluindu: a) Sekretáriu Estadu ba Asuntus Parlamentares; b) Sekretáriu Estadu Apoiu
Promosaun Setór Privadu c) Sekretáriu Estadu Fortalesimentu Institusionál; d) Sekretáriu Estadu
Komunikasaun Sosial.
11
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
setór hirak ne’e. Halo jestaun ba projetu barak hanesan ne’e iha ministériu ida deit nia okos,
karik sei la optimal, no governu konsidera katak kriasaun Ministériu foun hanesan Ministériu
Transporte no Komunikasaun no mos Ministériu Obras Publikas, ho mandatu no
responsabilidade ne’ebé defini didi’ak, sei mellora implementasaun projetu, sei fo valór di’ak
liu tan ba osan, no sei hametin responsabilizasaun di’ak liu ba Parlamentu.
Governu konsidera katak kriasaun ministériu foun ba area Petroliu no area Turizmu hetan
justifikasaun tamba setor hirak-ne’e importante ba dezemvolvimentu ekonómiku. Ministériu
Petroliu no Minerais sei asume responsabilidade lubun ida ne’ebé mai husi Sekretária Estadu
Rekursu Naturais. Ministériu Turizmu sei sai responsavel ba maioria husi politika sira ne’ebé
uluk implementa ona iha Diresaun Nasional Turizmu. Divizaun barak iha Ministériu Turismu,
Komérsiu no Indústria ida uluk, oras ne’e dadaun transfere hikas ba Ministériu foun hanesan
Ministériu Komersiu Industria no Meiu-Ambiente.
Orsamentu retifikativu ida ne’e transfere orsamentu ba divizoens oin-oin husi ministériu no
sekretariadu estadu ne’ebé disolve ona, ba hirak ne’ebé foun. Iha tinan 2012 orsamentu ba
Ministériu no Sekretária Estadu foun sira, sei kompostu husi orsamentu ba divizoens ne’ebé
inklui iha orsamentu Estadu orijinal 2012, iha ministériu hirak ne’ebé mak oras ne’e disolve tiha
ona. Ida-ne’e sei permite ministériu foun sira atu kontinua presta servisu ba publiku ho
interupsaun uit-oan deit, ka sei laiha interupsaun. Ida ne’e hatudu katak kustu netu/limpu
enjerál husi estrutura foun governu ne’e kiik.
Orsamentu retifikativu ne’e mos inklui despezas adisionál seluk balun, ne’ebé mak governu ida
ne’e legalmente obrigadu atu halo, ka despeza ne’ebé esensiál atu Governu kontinua presta
servisu sira ne’ebé mak importante. Despezas adisionál hotu ne’ebé bo’ot liu millaun $1 iha
fundu CFET mak hirak hanesan hatudu iha Tabela 2.1.1.
12
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Tabela 2.1.1 Despezas adisionál iha Orsamentu Estadu Retifikativu iha Fundu CFET, iha millaun $
Despezas adisionál hirak-ne’e hotu sei foti husi poupansas iha Fundu Infraestrutura.
Orsamentu adisionál ba pensaun veteranu funu libertasaun nian mak despeza ho montante
boot liu iha tabela 2.1.1. Despe-zsa ne’e esensiäl atu selu pensaun ne’ebé veteranu libertasaun
sira legál no moralmente iha direitu atu simu, tuir sira nia durasaun servisu ne’ebé sira halo ho
atembrani ba ita nia nasaun.
Impaktu husi orsamentu retifikativu iha despeza husi fundu ida-idak sei hatudu iha tabela 2.1.2.
Nu’udar ita bele haree, parseiru dezenvolvimentu sira hasa’e ona sira nia previzaun
kompromisu ne’ebé rezulta iha aumentu ba Orsamentu Fontes Kombinadas. Despezas CFET
nian mos sa’e, maibe ida-ne’e finansiadu ho redusaun fundus iha orsamentu fundu
infraestrutura nian. Impaktu netu enjerál husi orsamentu retifikativu 2012 ba despezas governu
nian zero. Despezas adisionál governu nian tomak hetan finasiamentu husi kustu poupansa.
13
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
2012
Orsamentu 2012
2011 orijinal mudansas 2012
Orsamentu inkluindu iha Orsamentu
reál ‘’Roll Over’’ retifikativu Final
Orsamentu Fontes Kombinadas 1,388.7 1,995.4 32.9 2,028.3
Despezas Governu hare husi Fundu ida-
idak 1,097.1 1,806.5 0.0 1,806.5
CFET 605.9 843.9 50.0 893.9
HCDF 16.8 37.4 0.0 37.4
Fundu Infraestrutura
(inkluiImprestimu ) 474.4 925.1 -50.0 875.1
Kompromisu Parseirus
Dezenvolvimentu 291.6 188.9 32.9 221.8
Iha tabela 2.1.2 Orsamentu estadu 2012 orijinal hamutuk hotu millaun $1,806.5. Montante ne’e
inklui millaun $124.9 husi despezas nebé tuir lei ne’ebé relevante, mai husi Fundu
Infraestrutura 2011. Montante ne’ebé mai husi tinan 2011 ba tinan 2012, hanesan ho
orsamentu orijinal Fundu Infraestrutura iha 2011, nebé hamutuk hotu millaun $599.3, menus
despezas aktual ho total millaun $474.4 . Orsamentu 2012 mos aumentadu tamba deit
rolleover ba saldo nebe la gasto husi fundu capital do dezemvolvimentu humanu.
Tabela 2.1.3 hatudu tabela fiskal padraun ba orsamentu estadu retifikativu 2012. Orsamentu
retifikativu ida ne’e la propoin alterasaun hodi finansia orsamentu. Espesifiku liu tan,
estimativaba rendimentu domestiku, Rendimentu Sustentável Fundu Petróleu, no esesu husi
levantamentu ba Fundu Petroleu,husi, utilizasaun balansu likidu (cash balance) no mós
imprestimu, la hetan alterasaun iha orsamentu retifikativu ida ne’e.
Tamba orsamentu retifikativu ne’e la altera totál despeza husi orsamentu estadu, ka oin-sá atu
selu despezas hirak ne’e, governu hanoin katak orsamentu retifikativu ne’e, sei laiha impaktu
signifikante iha sustentabilidade fiskal, kresimentu ekonómiku ka inflasaun iha kurtuprazu nia
laran. Estabelesimentu ministériu no sekretária estadu foun, sei mellora liu tan prestasaun
servisu iha longu prazu.
Nu’udar konkluzaun, orsamentu retifikativu ida-ne’e finansia estrutura foun governu nian, no
diskrimina millaun $50 ba despezas adisionál iha fundu CFET. Despezas ne’e selu liu husi
1
Halo favour nota katak númeru hirak ne’ebé temi iha dokumentu ida ne’e kona-ba Tinan 2011, mesak preliminar
deit (sei dauk liu husi auditoria), no sei bele hetan revizaun ki’ik-oan ruma. Favór nota mós katak total despeza
Governu nian ho millaun $1,799 inklui mos montante ne’ebé mai husi (roll over) Fundu Infraestrutura. Total
despeza Governu, esklui tiha osan ne’ebé mai husi (roll over) Fundu Petroleu maka millaun $1,674.1.
14
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
ekivalente poupansas nebé hetan iha Fundu Infraestrutura. Orsamentu retifikativu ida ne’e, la
aumenta total despezas Governu nian.
2012
orsamentu
original
inkluindu roll
over no 2012
2011 hafoin halo mudansas 2012
orsamentu transferénsia iha orsamentu
reál s retifikativu final
Despezas Totál 1,097.1 1,806.5 0.0 1,806.5
Rekorente 508.8 709.5 47.8 757.3
Salariu no Vensimentu 111.5 140.3 -1.2 139.0
Beins no Servisus (inkluindu HCDF) 254.4 370.9 13.6 384.5
Transferensia Publiku 142.9 198.3 35.4 233.7
Kapital 588.3 1,097.0 -47.8 1,049.1
Kapital Minor 27.3 47.8 1.4 49.2
Kapital no Dezenvolvimentu (Fundu
Infraestrutura ) 561.0 1,049.1 -49.2 1,000.0
Rendimentu Domestiku 110.7 136.1 0.0 136.1
Balansu Fiskal Non-Oil -986.4 -1,670.4 0.0 -1,670.4
Finansiamentu 986.4 1,670.4 0.0 1,670.4
Rendimentu Sustentavel Estimadu (ESI) 734.0 665.3 0.0 665.3
Levantamentu ne’ebé boot liu ESI husi PF 321.0 829.6 0.0 829.6
Uzu Osan Restu (Cash Balance) -68.6 132.4 0.0 132.4
Imprestimus 0.0 43.1 0.0 43.1
15
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Kresimentu ekonómiku globál reduz ba 3.9% iha 2011 husi 5.3% iha 2010 tamba kontinuasaun
rekuperasaun fraku iha krize finanseiru, liu-liu iha ekonómia avansadu sira ne’ebé kontinua
nafatin iha tinan 2012. Enjerál kresimentu globál projetadu atu reduz ba 3.5% iha 2012 molok
sa’e hikas fali to’o 3.9% iha 2013 (Figura 2.2.1.1.1).
12.0
10.0 World output
8.0
6.0 Advanced economies
4.0
2.0 Emerging and developing
economies
0.0
2008 2009 2010 2011 2012 proj. 2013 proj. Developing Asia
-2.0
-4.0
-6.0
Kresimentu iha ekonomia avansadu sira hetan projesaun ba 1.4% iha 2012 no 1.9% iha 2013.
Krize Euro ne’ebé lao hela dadaun kontinua hametin inserteza no prolonga liu tan rekuperasaun
ne’ebé forti iha merkadu Europeu no merkadu sira seluk. Hafoin liu tiha primeriu trimestre ida
ne’ebé forti, dadus husi Estadus Unidus Amérika (EUA) dala ida tan fo sujestaun katak
kresimentu kontinua lao neneik, no dezempregu ne’ebé kontinua a’as nafatin.
Ekonomia hirak em dezenvolvimentu, hetan projesaun atu sa’e ba 5.6% iha 2012 no 5.9% iha
2013. Maske kresimentu lais ne’ebé ita haré iha nasaun sira hanesan China, India no Brazil
hatudu redusaun balun, kresimentu ida ne’e sei ás nafatin bainhira ita kompara ho páis
dezenvolvidu sira, no sei mellora liu husi politika monetária no fiskal ne’ebé introduz iha finál
2011, no mos liu husi presu mina ne’ebé ki’ik.
16
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Iha klima kresimentu ne’ebé fraku no prokura ne’ebé menus, inflasaun globál projetadu atu
tu’un husi 4.5% iha trimestre finál 2011 to’o 3-3.5% iha 2012-2013.
Presu mina sa’e iha primeiru trimestre 2012 tamba aumentu iha atividade ekonomia no
tensaun kona-ba potensiál instabilidade iha Médiu Oriente ne’ebé afeta fornesimentu mina.
Hahú fulan Marsu tendensia rua ne’e la aumenta, no reflete ona iha redusaun 25% mina nia
folin, ba $86 kada baril.
Rendimentu petroliu hetan influénsia husi presu mina, produsaun no kustus – ho presu mina
nu’udar fator ne’ebé importante liu. Iha Orsamentu Estadu 2012 estimativa presu mina ba
tinan 2011 no 2012 respetivamente $88 no $74 kada baril. Maibé media husi presu mina iha
2011 sa’e too $95 kada baril. Média husi presu mina to’o ohin loron iha 2012 (iha fulan Juñu)
sa’e too $98 kada baril.2
Informasaun foun ne’e signifika katak rendimentu petroliu iha 2011 hamutuk hotu biliaun $3.2,
kompara ho biliaun $2.5, tuir estimativa iha Orsamentu Estadu 2012. Husi rendimentu boot
ne’e maka balansu fundu petroliu sa’e too biliaun $9.3 iha tinan 2011 nia rohan, kompara ho
totál biliaun $8.7 tuir presupostu ne’ebé tau iha Orsamentu Estadu 2012. Tuir Banku Sentral
Timor Leste (BCTL), balansu Fundu Petroliferu hamutuk hotu biliaun $10.5 iha fulan Juñu 2012
nia rohan. Iha Orsamentu Estadu 2012 , projesaun balansu Fundu Petroliu hamutuk hotu biliaun
$9.3 iha tinan 2012 nia rohan. To’o fulan Juñu 2012 halo ona levantamentu husi Fundu Petroliu
hamutuk hotu millaun $519, husi totál biliaun $1,5 ne’ebé orsamentadu ba tinan 2012 tomak.
Timor-Leste ninia ekomonia depende maka’as liu ba setór petroliu. Tabela 2.2.2.1.1 hatudu
katak besik 80% husi PDB mai husi setór petroliu.
2
Fonte: www.eia.gov, West Texas Intermediate (WTI) Spot price
3
Diresaun Nasionál Estatistika (DNE) 2012.
17
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Totál
PDB(Millaun, USD)
persentajen
Entre tinan 2004 no 2010, PDB aumenta substansialmente, no atinji liu millaun $4,000 iha tinan
2010 (Figura 2.2.2.1.1). Iha tinan2010 PDB bo’ot liu dala 2,5 PDB tinan 2004 nian. Maske
nune’e husi tinan 2004 to’o tinan 2010 PDB sa’e masimu (peaked) iha 2008 ho totál hamutuk
(millaun $4,500 ). Hahu’u husi nebá, PDB reál reduz ba bei-beik. Haree ba importansia setor
petroliu iha PDB ne’ebé mensiona ona iha leten , no dinámika ne’ebé governa rendimentu husi
setór ida ne’e (haree seksaun 2.4.2), evolusaun ida-ne’e la’os mai hanesan surpreza, no justika
foku ne’ebé presiza hamosu ba iha PDB naun-petrolifera, wainhira ita konsidera
dezenvolvimentu ekonómiku Timor-Leste nian.
Figura 2.2.2.1.1: PDB Reál Timor- Leste nian ba 2004-2010 iha millaun $
5000
4500
4000
3500
3000
2500
2000
1500
1000
500
0
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
Figura 2.2.2.2.1 ilustra evolusaun atuál husi PDB naun-petroliferu iha 2005 to’o 2010, no alvu
preliminár iha Orsamentu 2011 no 2012. Hahú husi krize 2006, ita nia nasaun hetan benefisiu
husi kresimentu ekonómiku ne’ebé forte, ho média ás-liu 12% kada tinan, to’o iha tinan 2010.
18
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Dadus real atual ikus-liu ne’ebé disponivel hatudu katak PDB naun-petroliferu sa’e too millaun
$875, ka sa’e 9.5% em termus reáis husi kedas tinan 2009. Relasionadu ho dadus kona-ba tinan
2011 no 2012, dadus hirak-ne’e koresponde ona ho alvu Orsamentu Estadu 20124.
1000 16.0
900 14.0
800 14.6 9.5 10.9 12.0
12.8 10.0
11.6 10.0
700
Millions USD
600 8.0
Percent
6.5 6.0
500
4.0
400 2.0
300 0.0
200 -2.0
100 -3.2 -4.0
0 -6.0
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011* 2012*
Setór hirak ne’ebé kontribui maka’as liu ba PDB naun-petroliferu iha tinan 2010 mak
Agrikultura, Floresta no Peskas, Administrasaun Públika no retallista no grosista ho 21.4, 20.3,
no 15.9 pursentu respetivamente(Figura 2.2.2.2.2).
4
Alvu foun ba 2011 no 2012 sei fo’o sai iha Orsamentu Estadu tinan 2013.
19
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Iha Timor.Leste, inflasaun sukat ho Indise Presu Konsumidór (CPI), ne’ebé sai nudar sasukat ida
ba kustu beins no servisus ne’ebé komsumidor Timor oan ida sosa. Diresaun Nasional
Estatistika (DNE) foti presu husi beins hirak-ne’e kada fulan iha Dili, no kada trimestre iha
Timor-Leste laran tomak.
Husi tinan ba tinan, inflasaun iha Dili sa’e maka’as-liu (peaked) iha fulan Janeiru 2012 hodi atinji
17.7%, tuun tiha fali ba 10% iha fulan Marsu 2012, no sai nu’udar taxa inflasaun ne’ebé kiik liu
dezde Janeiru 2011, hafoin hahú gradualmente sa’e hikas fali. Iha fulan Maiu 2012 presu sasán
ás-liu 11.2% kompara ho fulan Maiu 2011. .
Movimentu iha CPI ne’e responde ba movimentu iha presu aihan no bebidas, tamba kategoria
hirak ne’e mesak deit, bo’ot liu tiha metade husi sasán ne’ebé tama iha ‘luhu’ CPI (Figura
2.2.2.3.1).
Tendensia ne’ebé hanesan, bele mos observa iha indise inflasaun trimestral Timor Leste nian.
Husi tinan ba tinan, inflasaun sa’e maka’as to’o 15.4% iha Dezembru 2011, hafoin tuun to’o
10.8% iha Marsu. Ho esesaun ba kategoria uma no rekreasaun/edukasaun, tendensia ida ne’e
konsistente entre kategoria sira hotu.
Fatór prinsipal ne’ebé hamosu inflasaun maka depresiasaun USD relasionadu ho moedas husi
Timor-Leste ninia parseirus prinsipál iha komérsiu, aumentu iha folin produtus (partikularmente
20
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
aihan no bebidas) no aumentu iha prokura (demand) nu’udar rezultadu husi Governu nia
despezas.
Figura 2.2.2.3.1: Mudansa CPI iha Dili husi Tinan ba Tinan - persentajen
20.00
18.00
16.00
14.00
12.00
10.00
(%)
8.00
6.00
4.00
2.00
0.00
Jan/11 Mar/11 May/11 Jul/11 Sep/11 Nov/11 Jan/12 Mar/12 May/12
-2.00
2.2.2.4 Empregu
Publikasaun ida foin dadaun ne’e, fornese deskrisaun di’ak ida kona-ba estrutura empregu iha
Timor-Leste ninia ekonómia. Inkéritu kona-ba Forsa Laboral (IFL) ne’ebé hala’o iha tinan 2010
hatudu katak iha momentu ne’ebé hala’o inkéritu, forsa laboral hamutuk hotu iha 262,000 ,
252,000 iha empregu, no 9,000 la iha empregu ka dezempregadu. Husi sira ne’ebé iha
empregu, 28% mak iha area urbana, no restu hamutuk 72% mak nu’udar trabalhor rural, hafoin
besik 69% husi hirak ne’ebé iha empregu maka mane. Numeru hirak ne’e sujere katak
dezempregu iha Timor-Leste ki’ik liu 4%. Maske nune’e, tuir IFL porsaun siginifikante boot ida
husi populasaun maka la-ativu. Husi sira ne’ebé idade liu tinan 15 hamutuk hotu 366,000 maka
la-ativu. Ne’e signfika sira la’os ema dezempregadu, no la’os mos ema ne’ebé iha empregu.
Numeru hirak-ne’e hatudu katak populasaun Timor-Leste sei nafatin orienta maka’as sira nia
a’an ba serbisu iha agrikultura, no proporsaun feto iha hirak ne’ebé iha empregu sei ki’i-oan
tebes . Iha sorin seluk, taxa populasaun la-ativu ne’ebé a’as teb-tebes, liu-liu reflete persentajen
21
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
ne’ebé a’as husi estudante iha nasaun ida ne’e nia laran, no ida ne’e sujere katak forsa laboral
sei aumenta maka’as iha tinan hirak oin mai. Tan ne’e, presiza atu hamosu númeru empregu
ne’ebe bo’ot atu bele evita aumentu iha taxa dezempregu.
2.3 Despezas
2.3.1 Vizaun Jerál no Impaktu Mudansa iha Estrutura Governu ba
Despezas
Tabela 2.3.1.1 hatudu totál despezas Governu haré husi ho fundu ida-idak. Ne’e hatudu katak
orsamentu retifikativu ida ne’e propoin $50 milloens nu’udar despeza adisionál iha fundu CFET,
ne’ebé sei selu husi poupansa ho valór hanesan husi Fundu Infraestrutura.
Tabela 2.3.1.1 Totál Despezas Governu haré husi Fundu ida-idak, iha $millaun
2012
orsamentu 2012
2011 orijinal mudansas 2012
Orsamentu hafoin roll iha Orsametu
reál over retifikativu final
Totál Despezas Governu 1,097.1 1,806.5 0.0 1,806.5
Fundu CFET 605.9 843.9 50.0 893.9
HCDF 16.8 37.4 0.0 37.4
Fundu Infraestrutura 474.4 925.1 -50.0 875.1
Despezas foun ne’ebé propoin ba fundu CFET hatudu iha tabela 2.3.2.1.1. Despeza foun hirak
ne’e, ida-idak sei hetan deskrisaun detallada hanesan tuir mai:
22
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Pensaun ba Veteranus Funu Libertasaun. Montante despezas ne’ebé presiza atu selu ba
Pensaun veteranus boot liu duke estimasaun inísiál husi Ministériu Solidariedade Sosiál no
ne’ebé hetan apropriasaun iha Orsamentu Estadu 2012 orijinál. Veteranus libertasaun iha
direitu atu simu benefisiu ida-ne’e, no esensiál tebes atu inklui despeza ida ne’e iha Orsamentu
Retifikativu tinan 2012 nian.
Pensaun ba Terseira Idade. Despeza ida ne’e nesesáriu atu selu benefisiu ba sira ne’ebé ho
idade liu tinan neen-nulu, no ema sira ne’ebé iha inabilidade atu serbisu.
Fundu Kontinjensia. Presiza iha aumentu iha fundu kontinjénsia, atu selu despezas sira ne’ebé
mak imprevistu ka urjente, ne’ebé bele mosu iha trimestre ikus-liu tinan finanseiru. Maske iha
aumentu ida ne’e, orsamentu totál ba fundu kontijénsia iha 2012 sei nafatin signifikativamente
ki’ik-liu husi 5% totál Orsamentu Estadu ne’ebé lei permiti.
Ministériu Defesa no Seguransa Despezas ne’e sei selu treinu ba mariñeiru sira, manutensaun
no kombustivel ba veikulu sira, aluga karreta ba eleisoens, saláriu ba asesór sira, komunikasaun
radio , kustus ba limpeza edifisiu nian, no kustus operasionál sira seluk.
Beins no Servisus ba PNTL . Item ida ne’e inklui orsamentu ba viagem local , treinu, semináriu,
mina ba kareta, manutensaun, suplai selu-seluk, manutensaun ba ekipamentu no edifisiu,
asisténsia téknika no hahan. Despeza hirak ne’e persiza hodi suporta PNTL iha ninia aktividade
nebe lao dadaun hela, no atu asegura katak PNTL kontinua hasa’e kapasidade hodi bele
providensia kualidade di’ak iha polisiamentu ho baze ba konsentimentu komunidade.
23
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Ministeriu Edukasaun. Orsamentu ida husi Ministeriu Edukasaun sei uza atu halo
rekonstrusaun no reabilitasaun ba 23 eskolas no fasilidade seluk edukasaun nian, ne’ebe mak
hetan estragus husi desastre naturais.
Transferencia Orsamentu Ministeriu Saude. Aumentu iha kategoria tranferensia ida ne’e
persiza hodi garante kontinuidade ba efisiensia operasaun servisu saude iha Timor Leste.
Diresaun Nasional Servisu Bee Mos. Orsamentu retifikativu ne’e aumenta orsamentu ba
kapital minor iha diresaun ida ne’e, hodi bele permite kontinuidade operasaun ba fornesimentu
bee mos iha teritoriu tomak.
Institutu ba Jestaun Ekipamentu. Aumentu orsamentu iha Ajénsia Autonoma ida ne’e presiza
atu sosa kombustivel no manutensaun ba ekipamentu.
Pagamentu ba Auditor Esternu. Orsamentu adisionál ne’e sei uza atu selu auditoria esterna
ba kontas Governu nian. Auditoria esterna kontribui atu kontrola korrupsaun no hametin
transparensia iha finansas públikas.
LIFESE. Pagamentu adisionál ho valor $1.1 millaun ba kompania Enjiñaria LIFESE ne’e
posivelmente sei presiza iha 2012. Laiha apropriasaun ba pagamentu ne’e iha Orsamentu
Estadu Orijinal 2012. Pagamentu ne’e mai husi kontratu ba konstrusaun fasilidade atu atraka
ro’o-ahi mariña nian iha portu Hera.
Despezas CFET Sira seluk hotu (Net). Item hirak ne’e inklui orsamentu detalladu ida ba
divisoens foun sira hotu ne’ebé mak tama ona iha estrutura governu ida ne’e. Iha kazu barak
maka divizaun foun sira iha orsamentu ida ho montante $58,000 ba Salariu no Vensimentu no
$43,000 ba Beins no Servisus. Ida ne’e inklui mos poupansa maizoumenus $0.84 millaun husi
divizaun hirak ne’ebé disolve iha Sekretaria Estadu Polítika Enerjiatika, Ministériu Ekonómia no
Dezenvolvimentu no Secretaria Estado Desastre Naturais-Ministériu Solidariedade Sosial. Iha
24
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
mos poupansas balun iha orsamentu ba divizoens ne’ebé existe dadaun, boot liu mak redusaun
husi orsamentu kapital minór EDTL nian hamutuk $4 milloens, tamba pagamentu ba
implementasaun sistema prepagu ba EDTL la presiza ona iha tinan ida-ne’e. Tamba poupansa
ne’e boot liu orsamentu divizoens foun sira no despezas adisionál ne’ebé menus husi millaun
$1, poupansa ne’ebé hatudu ba item ida-ne’e hamutuk hotu $5.4 milloens.
Governu nia estrutura foun inklui Ministériu foun neen no Sekretária Estadu ka gabinete foun
haat. Barak liu husi orsamentu ba Mnisteriu no Sekretária Estadu foun mak mai husi divizoens
ne’ebé hetan transformasaun husi Ministériu tuan/disolvidu. Tamba ne’e, impaktu real husi
Ministériu no Sekretária Estadu foun ba despezas CFET la dun bo’ot. Parágrafu hirak tuirmai-
ne’e esplika orsamentu ba Ministériu no Sekretária Estadu foun ida-idak.
Sekretaria Estadu ba Asuntus Parlamentares. Sekretária Estadu ida ne’e sei serbisuatu mellora
elaborasaun no implementasaun polítika entre Ezekutivu no Parlamentu. Ninia orsamentu
tomak mai husi divizoens foun sira.
Sekretaria Estadu atu Apoia Promosaun Setór Privadu. Estabelesimentu Sekretaria Estadu ida-
ne’e hetan justifikasaun tamba haré ba nesesidade Governu nian atu bele fó-apoiu liutan ba
dezenvolvimentu setór privadu iha Timor Leste. Orsamentu ba Sekretaria Estadu ida ne’e
konsiste husi divizoens sira ne’ebé transfere husi Ministériu Ekonomia no Dezenvolvimentu no
mos divizaun foun ida.
Sekretaria Estadu ba Fortalesimentu Institusionál. Sekretaria Estadu ida-ne’e hetan kna’ar atu
tulun ministériu sira iha melloramentu ba sira nia prosesu administrasaun no evetualmente
servisu ne’ebé ministériu hirak ne’e presta ba sidadaun sira. Sekretaria Estadu ida ne’e iha
divizaun foun ida.
Sekretaria Estadu ba Komunikasaun Sosial. Sekretaria Estadu ida ne’e sei hadi’ak liu tan
komunikasaun husi Governu ninia politika no programa ba publiku.
Ministeriu Presidensia ba Konsellu Ministrus. Estabelesimentu Ministériu ida ne’e sei mellora
elaborasaun polítia iha governu nia laran tomak . Ministériu ne’e inklui Sekretariadu Tékniku ba
Administrasaun Eleitoral no Divizaun foun ida.
25
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Ministériu Obras Publikas. Ministériu ida ne’e prinspalmente konsiste husi divizoens sira
ne’ebé disolve ona iha Ministériu Infraestrutura no Sekretaria Estadu Polítika Enerjetika.
Governu garante katak estabelasimentu Ministériu foun ida-ne’e justifikadu tamba númeru
ne’ebé bo’ot husi projetu kapital no dezenvolvimentu ne’ebé oras ne’e dadaun hala’o hela iha
area ida-ne’e. Aleinde-ne’e estabelesmentu Ministériu ida-ne’e sei mellora koordenasaun no
implementasaun polítika enerjétika, tamba elaborasaun polítika no konstrusaun jerador
eletrika, distribuisaun no transmisaun, sei tama iha ninia mandatu.
Ministériu Petroliu no Minerais. Ministériu ne’e esklusivamente forma husi divizoens ne’ebé
anteriormente iha Sekretaria Estadu Rekursu Naturais nia okos Governu konsidera katak
kriasaun Ministériu ida ba Petroliu no Minerais ne’e justifikadu tamba importánsia setór ida
ne’e, ba ekonómia nasional no dezenvolvimentu futuru iha Timor Leste.
Ministériu Turismu. Governu konsidera katak kriasaun Ministériu ida hanesan Ministériu
Turizmu ne’e justifikadu tamba importánsia setór ida ne’e ba dezenvolvimentu ekonómia iha
futuru. Orsamentu Ministériu ne’e nian prinspalmente konsiste husi orsamentu ba divizoens
ne’ebé anteriormente iha Ministériu Turismu, Komersiu no Industria, no mos Ministériu
Edukasaun nia okos.
Tabela 2.3.2.3.1 hatudu fundu CFET tuir kategoria apropriasaun. Aumentu ne’ebé signifikante
liu mak iha despezas ba Transferensia no Beins no Servisus. Aumentu iha transferensia liu-liu
mosu tamba nesesidade atu finansia pagamentu ba veteranu funu libertasaun no pensionista
sira. Aumentu iha Beins no Servisus liu-liu mosu tamba aumentu iha fundu kontinjénsia no
orsamentu ba Ministériu Defesa, Ministériu Obras Públikas, Ministériu Transporte no
Komunikasaun no Auditoria Esterna.
26
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
2012
Orsamentu 2012
2011 orijinal mudansas 2012
Orsamentu hafoin iha orsamentu
reál vairomentus retifikativu final
Totál Despezas CFET 605.9 843.9 50.0 893.9
Rekorente 492.0 672.0 47.8 719.9
Salariu no Vensimentu 111.5 140.3 -1.2 139.0
Beins no Servisus 237.6 333.4 13.6 347.1
Transferensias Públikas 142.9 198.3 35.4 233.7
Kapital 113.9 171.8 2.2 174.0
Kapital Minor 27.3 47.8 1.4 49.2
Kapital no
Dezenvolvimentu 86.6 124.0 0.8 124.8
27
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Rolling over husi balansu orsamentu ne’ebé la-gasta iha Fundu Infraestrutura ne’e mos
relasionadu ho politika jerál Governu nian, no prátika Internasionál ne’ebé di’ak. Iha projetu
bo’ot barak Fundu Infraestrutura nian, Governu asina kontratu ba tinan barak (multy-year
contacts) ho kontrator setór privadu sira. Kontratu hirak-ne’e dala barak espesifika pagamentus
barak, ho kada pagamentu depende ba komponente projetu/konstrusaun ne’ebé mak
kompleta ona. Konstrusaun ne’ebé tenki adia tamba kondisoens klima ka eventu seluk ne’ebé
mak ses husi kontrolu Governu nian, bele signiika katak pagamentu tenki mos adia. Ida ne’e
bele mos signifika orsamentu orijinal iha tinan ida nia laran, sei la utiliza hotu, tamba loloos
tenki utiliza atu kobre pagamentu ne’ebé adia tiha ona ba tinan fiskal tuir mai. Liu husi
prosesu rolling over ba orsamentu Fundu Infraestrutura nian ba projetu ida-idak, Governu
asegura katak osan atu selu kontratór sira iha projetu tinan barak nian, efetivamente ring
fenced ka seguru. Ida ne’e simplifika prosesu orsamentasaun tamba orsamentu ba projetu hirak
ne’e, la presiza kalkula foun fali kada tinan . Ida ne’e mos bele aumenta ezekusaun tamba
orsamentu hafoin roll over tenke sufisiente atu kobre pagamentu ne’ebé sei presiza atu halo.
Liu husi sistema asegura orsamentu iha tinan barak nia laran, sistema ne’e mos fornese
seguransa ba kontratór sira, no reduz sira nia persepsaun kona-ba risku atu karik la hetan
pagamentu (non-payment). Kompañia sira dala barak liu preparadu atu aseita marjen lukru
ne’ebé ki’ik, (lower profit margins) kona-ba projetu hirak ne’ebé sira konsidera katak risku atu
la hetan pagamentu ba sira nia serbisu ne’e ki’ik. Iha prazu naruk nia laran rolling over ba
orsamentu Fundu Infraestrutura bele kontribui ba redusaun iha kustus aprovizionamentu no
mos kontribui ba despezas ne’ebé efikas-liu.
Orsamentu retifikativu ida ne’e sei reduz orsamentu Fundu Infraestrutura nian, hafoin rollover
ba 2012 ho montante $50 milloens. Poupansas sira ne’e, mai husi Programa Tasi Mane, ne’ebé
posivelmente sei la konsege halo despeza siginifikante iha tinan 2012 nia laran.
Rekomendasaun ne’ebé iha kona-bá poupansa ba kustu projetu ida ne’e ki’ik-liu estimativa
kona-ba balansu ne’ebé sei la-gasta (orsamentu hafoin roll over menus previzaun ba despeza
28
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
iha tinan nia rohan, ba tinan 2012). Aleinde-ne’e iha posibilidade orsamentu ne’ebé la-gasta ba
projetu infraestrutura sira seluk, sei bele iha tan to’o millaun $212.8, ne’ebé sei bele transfere
ba projetu ne’ebe identifikadu ho aprovasaun husi CAFI. Implementasaun poupansa husi kustu
ne’ebé identifika iha Programa Tasi Mane, sei la limita ezekusaun ka progresu iha projetu sira
seluk. Previzaun kona-ba despezas husi Fundu Infraestrutura, bele iha serteza bo’ot tamba
bazeia ba kontratu no estatutu aprovizionamentu projetu ida-idak.
2012
2011 2012 Orsamentu 2012 2012
Orsamentu Orsamentu hafoin roll Mudansas Totál
Programa la-gasta Orijinal over Retifikativu Final
Agrikultura 0.5 9.4 9.8 0.0 9.8
Bee no Saneamentu 0.0 33.5 33.5 0.0 33.5
Dezenvolvimentu Urbanu no
Rural 0.2 6.9 7.1 0.0 7.1
Edifisiu Publikus 9.2 37.1 46.3 0.0 46.3
Edukasaun 0.1 11.2 11.3 0.0 11.3
Enerjia Eletrika 19.8 282.0 301.8 0.0 301.8
Ekipamentu Informatiku 4.9 7.1 12.0 0.0 12.0
MDG 42.5 75.0 117.5 0.0 117.5
Saúde 2.5 3.4 5.8 0.0 5.8
Seguransan no Defesa 5.0 11.2 16.2 0.0 16.2
Solidariedade no Sosial 0.7 1.3 1.9 0.0 1.9
Tasi Mane 10.2 162.8 173.0 -50.0 123.0
Transporte 29.3 159.5 188.8 0.0 188.8
Totál 124.9 800.3 925.1 -50.0 875.1
29
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Tuir estimativa, Impostu Diretu sei hetan millaun $40.6 iha 2012, hafoin kresimentu ne’e sei
mantein nafatin, tamba aumentu investimentu Governu nian iha ekonomia liu husi despezas
kapital. Projesaun husi Impostu Indiretu iha 2012 hamutuk millaun $54.5 , sei sa’e to’o millaun
$95.8 iha tinan 2016. Projesaun sira ne’e maioriamente bazeadu, iha sorin ida, ba
kontinuasaun nesesidades husi importasaun atu fasilita kresimentu domestiku no despezas, no
iha parte seluk, bazeadu ba abilidade infraestrutura domestiku atu akomoda aumentu hirak
ne’e, no mos aumentu sira seluk.
Taxa ba utilizasaun servisus no kobransa projetadu atu hasa’e husi millaun $16.2 iha 2011,
hodi atinji millaun $19.0 iha 2012. Redusaun ne’ebé mosu iha 2011 mai husi reseitas ás liu
ne’ebe simu husi rendimentu seluk la’os Impostu iha tinan 2010, no tendensia kresimentu iha
kategoria ida ne’e, sei nafatin la’o ba oin, no sei permiti reseita husi taxa utilizasaun no
kobransa atinji millaun $55.3 iha tinan 2016.
Rendimentu husi Ajensia Autonomas (Jestaun Ekipamentu, Aviasaun, Portu, EDTL) sei kontinua
ho kresimentu konstante to’o millaun $20.9 iha tinan 2012. Kresimentu ida-ne’e sei fasilita husi
konstrusaun sentru enerjia foun iha Hera no mos melloramentu ne’ebé planeia ona ba
aeroportu no portu, atu bele responde ba prokura ne’ebe aumenta ba servisu hirak-ne’e
30
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Presu mina mak sai nu’udar fatór determinante ba rendimentu petroliu. Orsamentu Estadu
2012 hatudu katak rendimentu totál husi Bayu-Undan no Kitan hetan projesaun atu iha
rendimentu masimu iha 2011, hamutuk biliaun $2.5, molok tuun ba biliaun $1.8 iha 2012, no
kontinua tuun to’o biliaun $1.6 iha 2015. Tamba presu mina ás-liu husi estimativa total,
rendimentu petroliu sai tiha biliaun $3.2 iha 2011. Tuir BCTL, to’o iha fulan Juñu 2011,
rendimentu petroliu totál hamutuk biliaun $1.8.
ESI hetan atualizasaun tinan ida dala ida deit, relasiona ho prosesu orsamentu. Informasaun
foun sei tau ba konsiderasaun bainhira halo kalkulu ESI iha Orsamentu Estadu 2013. Lei Fundu
Petroliu eziji katak presupostu hotu iha kalkulu ba ESI tenki prudenti, no ida ne’e signifika katak
reszultadu rendimentu sei bele a’as liu estimativa.
Totál Rendimentu
Petroliu
3,240.1 1,765.9 1,564.6 1,410.3 1,556.6 1,596.6
BU**
FTP/Royalties 202.6 119 114 108 117 115
BU Lukru mina
nian 1,692.6 931 780 677 767 843
BU Impostu
Annual 612.0 252 264 280 323 277
BU Impost
Lukru Adisionál 569.4 301 292 237 293 320
BU Impostu
Aumentu ba
Valor 16.2 13 14 13 10 10
BU Impostu
Salariu 14.9 10 8 9 9 9
BU Pagamentu
Pipeline 8.0 9 9 9 9 9
BU Pagamentu
sel-seluk 100.2 25 20 0 0 0
BU Impostu
Retensaun 18.8 17 17 16 12 13
Kitan 5.6 89 46 62 16 0
*) Actual Cash **) BU: Bayu Undan *** Figures for 2012 onwards will be updated in the 2013 Budget
flow for 2011
31
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Hanesan diskute ona iha dokumentu orsamentu prinsipal, presu mina bazeadu ba previzaun
husi Administrasaun Informasaun Enerjia (AIE). Iha Orsamentu Estadu 2012, presu mina hetan
estimativaho montante $88 no $74 kada barill iha 2011 no 2012, respetivamente. Média husi
presu mina ba 2011 iha realidade sai tiha $95 kada barill enkuantu ke média presu mina ba
2012 (Juñu 2012) $98 kada barill.
Planu Dezenvolvimentu ba kampu esplorasaun Kitan hetan aprovasaun iha 2010 no hahu ona
produsaun iha kuartu trimestre 2011. Produsaun totál la dun bo’ot kompara ho Bayu-Undan, no
hetan deit rendimentu akumuladu ho valor 1% husi Bayu Undan.
2.4.2.4 Kustus
32
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Orsamentu Estadu 2012 projeta balansu Fundu Petroliu hamutuk biliaun $8.7 no biliaun $9.3
iha tinan 2012 nia rohan, respetivamente . BCTL relata ona katak balansu Fundu Petroliu to’o
2011 nia rohan, hamutuk biliaun $9.3, hafoin montante totál hamutuk biliaun $1.1 transfere
ona ba Orsamentu Estadu.
Tuir BCTL balansu Fundu Petroliu sa’e ona to’o biliaun $10.5 iha fulan Juñu 2012 nia rohan, no
halo ona levantamentu millaun $519 husi biliaun $1.5 ne’ebé aloka ba orsamentu 2012.
Balansu Fundu Petrolio iha futuru nu’udar projeta ona iha Orsamentu Estadu 2012, bele haré
iha Tabela 2..4.3.1.1.
Orsamentu Estadu 2012 presupoin totál retornu ba Fundu Petroliu hamutuk 3.7% (nominal) iha
2011 no 2012, ne’ebé signifika retornu tot+al millaun $283 no millaun $326 respetivamente .
Tuir relatóriu BCTL Q4 2011, rendimentu totál Fundu Petroliu iha tinan 2011 sai fali 2.8% ka
millaun $221. Retornu ne’ebé ki’ik sai nu’udar rezultadu husi reasaun merkadu ba inserteza
kona-ba asuntu dividas soberanas no krise bankaria iha zona Euro, pozisaun fiskal iha EUA, no
redusaun iha ninia klasifikasaun kréditu longu prazu, ba AA+, ne’ebé hala’o husi Standard &
Poor, no mos dadus makroekonomia fraku ne’ebé nia fo’o sai iha 2011. Tuir relatóriu BCTL iha
Maiu 2012 , retornu totál portfolio maka 3.9% (nominal) sura husi periudu hahú halo
investimentu .
33
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
2.5 Finansiamentu
Tabela 2.5.1 hatudu fonte fiansiamentu Orsamentu Estadu. Orsamentu retifikativu ida-ne’e la-
propoin alterasaun iha fonte finansiamentu. Pontu prinsipal atu konsidera mak orsamentu ida
ne’e, sekarik ezekuta tomak, sei presiza levantamentu husi Fundu Petroliferu ás-liu ESI hamutuk
millaun $829.6.
2012
budget
original 2012 2012
inc roll change in budget
2011 actual over rectification final
Totál Finansiamentu 986.4 1,670.4 0.0 1,670.4
Rendimentu Sustentavel
Estimadu (ESI) 734.0 665.3 0.0 665.3
Levantamentu ás-liu ESI husi PF 321.0 829.6 0.0 829.6
Uzu Osan Restu (Cash Balance) -68.6 132.4 0.0 132.4
Imprestimu 0.0 43.1 0.0 43.1
34
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
(hafahe ba setór )
35
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Parlamento Nacional - - - - - -
Parlamento Nacional -
Bancadas Parlamentares -
Comissão A -
Comissão B -
Comissão C -
Comissão D -
Comissão E -
Comissão F -
Comissão G -
Comissão H -
Comissão I -
36
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete do Primeiro-Ministro -
Gabinete do Director-Geral -
Gabinete do Director-Geral -
Direcção de Comunicação -
37
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
DG- SEFOPE -
Gabinete do Director-Geral -
Gráfica Nacional -
38
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete do Director-Geral -
39
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete do Director-Geral -
18 18
Direcção Nacional das Finanças
Direcção Nacional de Protecção Civil -
Gabinete do Vice-Ministro -
Sede no MNEC -
Desvalorização do Dólar -
Embaixada - Lisboa -
Embaixada - Jacarta -
Embaixada - Washington -
40
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Embaixada - Camberra -
Embaixada - Bruxelas -
Embaixada - Banguecoque -
Embaixada - Tóquio -
Embaixada - Pequim -
Embaixada - Maputo -
Consulado - Sydney -
Consulado - Denpasar -
Consulado - Kupang -
Embaixada - Havana -
Embaixada - Manila -
Embaixada - Genebra -
Visitas Oficiais -
Embaixada - Vaticano -
Embaixada - Brasília -
Embaixada - Seoul -
Embaixada - CPLP/Unesco -
Embaixada Pretória -
Embaixada Luanda -
Consulado Manchester -
Embaixada Singapura -
Embaixada - Vietname -
41
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
DTG-Fundos de Contrapartidas -
1,100 1,100
DTG-Auditoria Externa
(1,500) (1,500)
DTG-Financiamento Retroactivo
6,101 6,102
DTG-Reserva de Contingência
DTG-Quotas de Membro de Instituições Internacionais -
Gabinete do Director-Geral -
Defensoria Pública -
42
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Laboratório Nacional -
Gabinete do Director-Geral -
198 1,157 1,355
DN-Plano e Finanças
DN-Saúde Comunitária -
DN-Recursos Humanos -
DN-Serviços Hospitalares -
43
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Direcção Regional-I 10 10
Direcção Regional-II 10 10
Direcção Regional-III 10 10
Direcção Regional-IV 10 10
44
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Arquivo Nacional -
Eleições de 2012 -
Gabinete do Director-Geral -
45
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete do Inspector-Geral -
Gabinete do Director-Geral -
46
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete do Director-Geral -
Gabinete do Director-Geral -
47
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete Jurídico -
48
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete Jurídico -
Inspecção e Auditoria -
Gabinete do Director-Geral -
49
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Tribunais - - - - - -
Tribunal de Recurso -
Tribunais Distritais -
Procuradoria-Geral da República - - - - - -
Procuradoria-Geral da República -
Direcção de Informação -
Administração e Finanças -
50
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete do Secretário de Estado da Assistência Social e Desastres Naturais (25) (34) - - - (59)
51
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Anexo ida ne,e inkluidos $7.45 miliaun iha HCDF no miliaun $124.9 ba iha fundus infraestrutura nebe rolleover tiha ona iha 2011 to,o 2012 ,ezekutivu ida ne,e legalmente hetan
mandate ba rolleover konaba fundus hirak nebe husdi 2011-2012 sein hetan aprova husi parlamentu konaba prosesu raatifikasaun orsamentu 2012. Inklusaun konaba montante
hirak nebe iha anexo la hatudu katak parlamentu requizidu hetan formalmente aprova no apropriasaun ba montante iha 2012 nebe debate ratifikasaun orsamentu mesmu que ida
ne,e hatudu katak parlamentu solisita katak montante hirak nebe hatudu ona ina anexo final iha lei ba adisaun tuir mai no sei hatudu iha textu konaba libru orsamentu ida nebe
akompanha ho lei.
52
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
54
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
56
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
57
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
74
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
75
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
76
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Aneksu 3: Mudansa Relasiona ho Ratifikasaun iha Fundu Infra-estrutura tuir husi Programa (iha
$’000)
Programa Saláriu no Bens e Servicos Transferensias Kapitál Kapitál no Totál Reseitas Alokasaun
Vensimentu Minor Dezenvolvimentu Despeza Própria Finál
77
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Programa Saláriu no Bens e Servicos Transferensias Kapitál Kapitál no Totál Reseitas Alokasaun
Vensimentu Minor Dezenvolvimentu Despeza Própria Finál
78
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
79
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
anexo II apropriasaun do orsamentu mudanca,ida nebe bele sumarizadu iha maneira tuir mai
Estado konta do tesuro inkluidos receitas no despensas tomak husi fundus autonomous no
funsionarios, hanaran electrisidade do Timor-Leste (EDTL)airoportu de timor-leste,no navigasaun
aerea ,autoridades,de Timor-Leste ,autoridade portuaria (APORTIL Inklui mos Berlin
Nakroma)Institutu de gestaun de equipamentu IGE lojas autonomous medikus (SAMES)receita
husi kategoriis hirak ne,e mak inkluindo iha item nebe diferente receita rasik husi fundus
autonomous no funsionarios iha anexo 1,depois anexo III mak kontems konaba orsamentu ba
despensas proposadu
Total estimadu konaba gastus ho fundu autonomous rasik iha 2012 mak $120.049 miliaun,inklui
mos $99.119 miliaun transferido husi SGB ,hodi nune,e bele subsidise despensas liu husi sira nia
estimadu receita rasik
80
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Apropriasaun orsamentu konaba fundus infraestrutura aumenta sae to,o total $750.261 miliaun
inkluindo imprestamentu ka $707.161 miliaun la inlkuindo imprestimos tuir akordo lei konaba
figura ida adicional konaba $ 124.872 miliaun dolares korespondente saldo trazitados iha 2011
Total despensas estimada husi SGB mak $1,806.450 miliaun ,inklui $132.320 miliaun dolares husi
saldo transitados do fundus de infraestrutura no fundus dezemvolvimentu do capital humanu
iha 2011
Maximu husi total aprovado ne,e konaba divida publiku permanence inalterada iha $43.1
Konsekuensiamente husi defice fiskal mak $1,670.3 miliaun dolares finansiando liu husi fundus
petroleum ($1,494.9miliaun) divida publika($43.1miliaun dolares) saldos transitados dos fundus
especiais ($132.3 miliaun dolares)
Iha seksaun do 95.3 (d),97.1(c) no 145.1 konaba konstitusaun de republika gubernu ida nebe
Apresenta nota tuir mai ba parlamentu
Artigu 1
2. Iha alterasaun indicada ona iha pragrafo interior nebe tau iha tabelas ho Anexo I,II,III,IV,no V
ba lei presente ida nebe subtituente tabela konaba anexo I,II,III,IV,no V ho lei numeru
16/2011 de 21 de dezembro
Article 2
Entrada ba forca/vigor
Lei presente tama ba forca depois de loron publicasaun Hafoin sai efetivu iha dia 09 de agustus
do 2012
81
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
82
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
83
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
84
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Incluindo Agências Autónomas, Fundos Especiais e Empréstimos 139,037 384,523 233,744 49,184 999,961 1,806,450
Excluindo Agências Autónomas, Fundos Especiais e Empréstimos 135,687 234,506 231,024 48,154 119,815 769,186
Incluindo Agências Autónomas 138,774 345,513 231,024 49,101 124,823 889,235
Total Agências Autónomas 3,087 111,007 - 948 5,008 120,049
Total Fundos Especiais - 37,448 - - 832,033 869,481
Total Empréstimos - - - - 43,100 43,100
Total Instituições Extintas 263 1,562 2,720 83 5 4,634
Presidência da República 312 5,747 - 356 - 6,415
Casa Civil do Presidente da República 60 3,094 - - - 3,154
Direcção Geral da Presidência da República 252 1,546 - 356 - 2,154
Casa Militar do Presidente da República - 669 - - - 669
Gabinete da Primeira Dama - - - - - -
Secretariado Técnico Post CAVR - 438 - - - 438
Parlamento Nacional 4,095 7,084 - 4,340 50 15,569
Parlamento Nacional 3,001 1,597 - 3,510 50 8,158
Gabinete do Presidente do Parlamento 67 556 - - - 623
Bancadas Parlamentares - 114 - - - 114
Secretariado do Parlamento Nacional 1,027 3,981 - 809 - 5,817
Comissão A - 86 - - - 86
Comissão B - 69 - - - 69
Comissão C - 76 - - - 76
Comissão D - 55 - - - 55
Comissão E - 33 - - - 33
Comissão F - 54 - - - 54
Comissão G - 65 - - - 65
Comissão H - 38 - - - 38
Comissão I - 9 - - - 9
Conselho Consultivo do Fundo Petrolífero - 331 - 21 - 352
Grupo Mulheres Parlamentares de Timor-Leste - 20 - - - 20
Primeiro Ministro 1,215 9,342 11,900 440 30,088 52,985
Gabinete do Primeiro-Ministro 90 - - - - 90
Secretariado do Primeiro-Ministro 34 2,602 - - - 2,636
Assessoria da Sociedade Civil - 57 11,900 - - 11,957
85
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
86
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
87
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
88
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
89
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
90
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete do Director-Geral 20 16 - 1 - 37
Direcção Nacional de Administração e Finanças 229 357 - 20 1,442 2,048
Direcção Nacional de Assessoria Jurídica e Legislação 94 71 - 5 - 170
Direcção Nacional dos Direitos Humanos e da Cidadania 90 54 - 5 - 149
Direcção Nacional dos Registos e do Notariado 430 1,078 - 36 - 1,544
Direcção Nacional dos Serviços Prisionais e Reinserção Social 702 996 - 7 - 1,705
Centro de Formação Jurídica 78 80 - 16 - 174
Defensoria Pública 549 74 - 10 - 633
Direcção Nacional de Terras, Propriedades e Serviços Cadastrais 498 4,258 - 37 - 4,793
Comissão Nacional dos Direitos da Criança 23 107 - 8 - 138
Gabinete de Inspecção e de Auditoria 36 59 - 13 - 108
Direcção Polícia de Investigação Criminal - 162 - 30 - 192
Ministério da Saúde Incluindo Agências Autónomas 16,191 19,700 9,427 5,816 794 51,928
Ministério da Saúde Excluindo Agências Autónomas 15,914 14,076 9,427 5,816 794 46,027
Gabinete do Ministro da Saúde 69 268 - - - 337
Gabinete da Vice-Ministra da Ética e Prestação de Serviço 62 151 - - - 213
Gabinete da Vice-Ministra da Gestão, Apoio e Recursos 58 43 - - - 101
Laboratório Nacional 260 142 - - - 402
Hospital Nacional Guido Valadares 2,419 1,768 - - - 4,187
Hospital Referê ncia Baucau 907 945 - - - 1,852
Hospital Referê ncia Maliana 526 546 - - - 1,072
Hospital Referê ncia Maubisse 365 538 - - - 903
Hospital Referê ncia Oecusse 430 499 - - - 929
Hospital Referê ncia Suai 458 516 - - - 974
Serviços Distritais de Saúde de Aileu 496 108 - - - 604
Serviços Distritais de Saúde de Ainaro 491 156 - - - 647
Serviços Distritais de Saúde de Baucau 815 123 - - - 938
Serviços Distritais de Saúde de Bobonaro 636 103 - - - 739
Serviços Distritais de Saúde de Covalima 644 115 - - - 759
Serviços Distritais de Saúde de Díli 967 147 - - - 1,114
Serviços Distritais de Saúde de Ermera 730 170 - - - 900
Serviços Distritais de Saúde de Lautém 731 164 - - - 895
Serviços Distritais de Saúde de Liquiçá 489 128 - - - 617
Serviços Distritais de Saúde de Manatuto 768 193 - - - 961
91
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
92
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
93
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Gabinete do Director-Geral 32 19 - - - 51
Direcção Nacional da Administração e Finanças 219 8,767 - 2,496 2,705 14,187
Direcção Nacional de Planeamento, Avaliação e Cooperação Externa 16 36 - - - 52
Direcção Nacional da Administração Local 97 111 - - - 208
Administração Distrito de Manufahi 91 62 327 - - 481
Administração Distrito de Viqueque 113 67 467 - - 647
Administração Distrito de Lautém 100 67 373 - - 540
Administração Distrito de Manatuto 118 71 287 - - 475
Administração Distrito de Covalima 143 75 345 - - 563
Administração Distrito de Ainaro 97 62 270 - - 430
Administração Distrito de Aileu 87 62 337 - - 485
Administração Distrito de Ermera 106 112 619 - - 837
Administração Distrito de Liquiçá 73 54 287 - - 413
Gabinete do Inspector-Geral 78 53 - - - 131
Administração Distrito de Díli 806 814 447 - - 2,067
Administração Distrito de Bobonaro 117 71 518 - - 706
Administração Distrito de Baucau 123 111 669 - - 903
Administração Distrito de Oecusse 87 62 179 - - 328
Direcção Nacional de Apoio à Administração de Sucos 49 95 - - - 145
Ministério da Solidariedade Social 1,724 3,294 154,607 554 1,792 161,971
Gabinete da Ministra da Solidariedade Social 77 61 - - - 138
Gabinete do Vice-Ministro da Solidariedade Social 58 43 - - - 101
Inspecção e Auditoria Interna 19 79 - 5 - 103
Gabinete do Director-Geral 42 94 - 12 - 148
Direcção Nacional da Administração e Finanças 468 1,158 - 102 1,792 3,520
Gabinete do Secretário de Estado para os Assuntos dos Antigos Combatentes da Libertação 62 55 - - - 117
Nacional
Direcção Nacional dos Assuntos dos Antigos Combatentes da Libertação Nacional 324 264 106,679 13 - 107,280
Direcção Nacional da Assistência Social 133 603 804 265 - 1,805
Direcção Nacional de Reinserção Social 233 380 2,984 24 - 3,621
Direcção Nacional de Gestão de Desastres 134 389 1,400 100 - 2,023
Secretário de Estado da Segurança Social 61 55 - - - 116
Direcção Nacional da Segurança Social 113 113 42,740 33 - 42,999
Ministério das Obras Públicas Incluindo Agência Autonoma 5,383 108,295 1,823 3,577 33,660 152,738
94
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Ministério das Obras Públicas Excluindo Agência Autonoma 2,982 6,488 1,823 2,629 28,652 42,575
Gabinete do Ministro das Obras Públicas 58 43 - - - 101
Gabinete da Direcção Geral dos Serviços Corporativos 24 2,367 - 623 - 3,014
Direcção Nacional de Administração Geral 60 263 - 700 - 1,023
Direcção Nacional de Orçamento e Finanças 105 339 - 76 2,377 2,897
Direcção Nacional de Aprovisionamento 42 68 - - - 110
Direcção Nacional de Planeamento 73 58 - - - 131
Gabinete do Secretário de Estado das Obras Públicas 61 47 - - - 108
Gabinete do Director-Geral 21 34 - - - 55
Direcção Nacional de Edificação, Habitação e Planeamento Urbano 229 136 - - - 365
Direcção Nacional de Habitação e Planeamento Urbano 67 58 - - - 125
Instituto Público de Gestão de Equipamentos (Agência Auto-Financiada) 1,401 3,675 - - - 5,076
Direcção Nacional de Pesquisa e Desenvolvimento 86 137 - - - 223
Direcção Nacional de Estradas, Pontes e Controlo de Cheias 544 355 - - 25,675 26,574
Gabinete do Secretário de Estado para Electricidade 58 21 - - - 79
Gabinete do Director-Geral 4 14 - - - 18
Electricidade de Timor-Leste EDTL (Agência Auto-Financiada) 1,000 98,132 - 948 5,008 105,087
Técnicos EDTL para Acompanhamento do Projecto da Central Eléctrica 420 - - - - 420
Direcção Nacional de Administração e Finanças 54 164 - 30 - 249
Direcção Nacional da Pesquisa e Políticas de Energia Alternativa 21 129 24 - - 174
Direcção Nacional para Coordenação das Actividades de Energia Renovável 46 22 458 - - 526
Grupo de Acção (Task Force) Para a Instalação de Painéis Solares - 305 1,241 - - 1,546
Gabinete do Secretário de Estado de Água , Saneamento e Urbanização 58 43 - - - 101
Direcção Nacional dos Serviços de Água 748 1,804 100 1,200 600 4,452
Direcção Nacional de Controlo da Qualidade da Água 107 47 - - - 154
Direcção Nacional dos Serviços de Saneamento Básico 96 34 - - - 130
Ministério dos Transportes e Comunicações Incluindo Agência Autonoma 1,234 4,854 - - - 6,088
Ministério dos Transportes e Comunicações Excluindo Agência Autonoma 825 4,466 - - - 5,291
Gabinete do Ministro dos Transportes e Comunicações 62 37 - - - 99
Gabinete do Vice-Ministro dos Transportes e Comunicações 62 42 - - - 104
Gabinete do Director-Geral 16 21 - - - 37
Autoridade Reguladora das Comunicações 67 61 - - - 128
Direcção dos Serviços de Transportes Marítimos 53 95 - - - 148
Direcção de Meteorologia e Geofísica 47 39 - - - 86
95
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
96
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
97
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
98
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
99
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
100
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Electricidade de Timor-Leste
Salários e Vencimentos 1,000
Bens e Serviços 98,132
Transferências Públicas -
Capital Menor 948
Capital de Desenvolvimento 5,008
Total 105,087 16,080 89,007
ANATL
Salários e Vencimentos 258
Bens e Serviços 246
Transferências Públicas -
Capital Menor -
Capital de Desenvolvimento -
Total 504 1,350 (846)
APORTIL (Incluíndo Berlin-Nakroma)
Salários e Vencimentos 151
Bens e Serviços 3,330
Transferências Públicas -
Capital Menor -
Capital de Desenvolvimento -
Total 3,481 3,390 ( 91)
IGE
Salários e Vencimentos 1,401
Bens e Serviços 3,675
Transferências Públicas -
Capital Menor -
Capital de Desenvolvimento -
Total 5,076 110 4,966
SAMES
Salários e Vencimentos 277
Bens e Serviços 5,624
Transferências Públicas -
Capital Menor -
Capital de Desenvolvimento -
Total 5,901 - 5,901
Total das Agências Auto Financiadas 120,049 20,930 99,119
101
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
3.5. Aneksu IV: Apropriasaun Orsamentu tinan 2012 ba Fundu Infra-estrutura (iha $’000)
Tabela A: Fundo de Infra-estrutura e Capotamento
Esgotos - - - - - - - - - -
103
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
Total - -
- - 43,100 43,100 - 43,100
Transportes - - -
- - 23,100 23,100 -
Estradas - - -
- - 23,100 23,100 -
Água e Sanitação - - -
- - 20,000 20,000 -
Esgostos - - -
- - 20,000 20,000 -
104
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
3.6 Aneksu V: Apropriasaun Orsamentu 2012 Fundu Kapitál Dezenvolvimentu Umanu (iha $’000)
Orsamentu Retifikativu ida ne’e la propoin mudansa ruma kona-ba apropriasaun ba Fundu Kapitál Dezenvolvimentu Umanu.
105
Livru Orsamentu Estadu Retifikativu Tinan 2012, 20/10/2012
106
Preparadu ba Governu da Repúblika Democrátika
Timor-Leste hosi:
MINISTÉRIU FINANSAS
Edifício 5, 1.º Andar, Palácio do Governo, Díli, Timor-Leste
Website - www.mof.gov.tl