Escolar Documentos
Profissional Documentos
Cultura Documentos
saxelmwifo universiteti
marina burZeniZe
disertacia
Tbilisi
2010
2
S i n a a r s i
Sesavali ---------------------------------------------------------------------------------------- 3
Tavi I
1. empiriuli sociologiis adgili sociologiuri codnis
sistemaSi-------------------------------------------------------------------------------------------- 11
2. sazogadoebrivi azri da sociologia -------------------------------------- 17
3. kvlevis meTodebi. kvlevis struqtura da tipebi ------------------ 20
4. raodenobrivi da Tvisebrivi tradicia – istoriuli wanamZRvrebi
------------------------------------------------------------------------------------------------------------- 24
Tavi II
1. raodenobrivi kvleviTi strategia – funqciebi da
SesaZleblobebi; raodenobrivi kvleva, rogorc mecnieruli
meTodi --------------------------------------------------------------------------------------------- 32
2. gazomva, rogorc raodenobrivi kvlevis mniSvnelovani
komponenti --------------------------------------------------------------------------------------- 36
3. gazomvis validuroba, saimedooba ------------------------------------------------- 46
4. gazomvis problema, romelic monacemTa analizis xerxis
arCevisas warmoiSveba -------------------------------------------------------------------------- 59
Tavi III
3
S e s a v a l i
4
Tumca, gverds ver avuvliT did Teoretikosebs, romlebmac wvlili
Seitanes mocemuli meTodologiebis sferoSi garkveuli Teoriuli
koncepciebis SemuSavebaSi.
5
ganmeorebiT gamokiTxvas CavatarebT imave meTodikiT imave socialur
jgufSi da orive gamokiTxvis Sedegebi identuri iqneba - es niSnavs, rom
isini sando da saimedoa. DdRes aravin davobs im faqtis Sesaxeb, rom
sworad Catarebuli reprezentatuli masobrivi gamokiTxvisas
formalizebuli anketis meSveobiT avtomaturad miiRweva Sedegebis
maRali xarisxi. Tumca amiT maTi validurobis sakiTxi ar amoiwureba.
maTematikur sociologiaSi miRebulia, rom kvlevis validuroba
gadmoices rogorc gazomvis saSualebis Sesatyvisobis xarisxi imasTan
mimarTebaSi, rac unda gagvezoma (anu gasazom obieqtTan).
Tvisebrivsa da raodenobriv kvlevebs Soris arsebobs gansxvaveba
da mis dasadgenad unda gairkves, Tu ras warmoadgens kvlevis “Secdoma”,
ra saxis aris da ras ukavSirdeba igi?
meTodebis orive jgufi – raodenobrivicaDda Tvisebrivic -
gamokiTxvis saSualebiT axdens garkveuli situaciis modelirebas.
raodenobrivi gamokiTxvebis Catarebisas Secdomis ZiriTadi wyaro
SeiZleba iyos: respondentTa mier dasmuli SekiTxvis araswori gageba,
Secdomebi maT mier sakuTari qcevis gaazrebasa da prognozSi, aseve
gulwrfelobis gamacnobierebeli an arasrulad gamacnobierebeli
elementebi, rac socialuri Nnormebis zemoqmedebas ukavSirdeba.
6
zogadi daskvnis saxiT SeiZleba iTqvas, rom Secdomebi orive
SemTxevaSi xdeba. aseTi Secdomebis mizezi SeiZleba iyos esa Tu is
formulirebebi. amasTanave, gamocdilebis dagroveba Secdomebis
gaazrebaSi meTodikebis srulyofisa da mkvlevarTa kvalifikaciis zrdis
wyaroa. Tvisebrivi kvlevebis specifika mdgomareobs ara am kvlevebis
“uzustobaSi”, aramed imaSi, rom amgvar kvlevebSi pirveladi monacemebis
mopovebis etapsa da Sinaarsobrivi analizis etaps Soris ar aris
formalizebuli maTematikuri operaciebis rgoli, riTac
uzrunvelyofilia raodenobrivi gamokvlevebi.
dRes saqarTveloSi raodenobrivi da Tvisebrivi meTodologiebis
gamoyeneba sociologiuri praqtikebis yoveldRiuri ganxorcielebis
kategoriaSi aRmoCnda. aqedan gamomdinareobs maTi SemecnebiTi da
egzistencialuri SesaZleblobebis Teoriuli gaazrebis aucilebloba.
es saSualebas mogvcems empiriuli sociologiis praqtikulad
umniSvnelod gamokvleul mxares meti yuradReba mivaqcioT. am
TvalsazrisiT, gansakuTrebiT mniSvnelovania Tvisebriv kvlevebze
aqcentireba, ramdenadac raodenobrivi tradicia CvenTan arsebobda,
Tvisebrivi ki TandaTanobiT ikidebs fexs. misi damkvidreba ki
mniSvnelovania, radgan sociologis egzistencialuri gamocdilebisa da
Sesaswavli individebis - adamianebis sferoa. misi SemecnebiTi
SesaZleblobebis Seswavla, realizaciis praqtika socialuri
movlenebisa da procesebis kvlevisas, mraval garemoebaTa gamo
gansakuTrebul aqtualobas iZens.
7
ufro metic, xSir SemTxvevaSi – sasurveli. gansakuTrebiT es Seexeba
samecniero sferos, Tumca Sors varT im azrisagan, rom sxva saxis
(politikur, ekonomikur, marketingul, fsiqologiur, religiur
sakiTxebTan dakavSirebul) kvlevebSi maTi gamoyeneba ar aris
mizanSewonili. nebismieri saxis sociologiur (da ara mxolod)
kvlevebSi am strategiebis gamoyeneba uzrunvelyofs srulyofili
informaciis miRebas Sesaswavli obieqtis Sesaxeb da aqedan gamomdinare,
Tanamedrove sazogadoebaSi maTi aqtualoba, roli da mniSvneloba ioli
asaxsneli da gasagebia.
Teoriuli mizania – meTodologiur safuZvelze vaCvenoT da
davasabuToT aRniSnuli kvlevebis gamoyenebis SesaZleblobebi da
aucilebloba Tanamedrove epoqaSi.
praqtikuli mizania - ganvsazRvroT obieqturi da subieqturi
faqtorebi, rac ganapirobebs, erTi mxriv, maT gamoyenebas rogorc
damoukidebeli saxiT, ise integrirebulad.
8
mecnieruli siaxle – sadisertacio naSromSi wamoyenebuli da
dasabuTebulia ZiriTadi debulebebi, romlebic mecnieruli siaxliT
xasiaTdeba:
- TanamedroveobaSi raodenobrivi da Tvisebrivi kvlevebis
gamoyenebis speqtris zrda obieqturi da subieqturi faqtorebis
Serwymisa da gaerTianebis Sedegs warmoadgens;
- warmodgenili naSromi aris saqarTvelos sivrceSi raodenobrivi
da Tvisebrivi midgomebis gamoyenebis, maTi specifikis dadgenis da
sazogadoebrivi azris kvlevis praqtikebis safuZvelze optimaluri
Sedegis miRwevis gzebis Ziebisa da maTi racionalobis dasabuTebis
pirveli mcdeloba da sxv.
9
rezultatebis gamoyeneba SesaZlebelia raodenobrivi da Tvisebrivi
sociologiis (rogorc Teoriuli, ise praqtikuli) saswavlo kursis
SemuSavebaSi.
raodenobriv da Tvisebriv kvlevebTan dakavSirebuli calkeuli
debulebebi, Cveni varaudiT, xels Seuwyobs socialur mecnierebaTa
warmomadgenlebs TavianT sferoSi empiriuli kvlevebis organizaciisa
da dagegmvis saqmeSi.
10
Tavi I
11
abstraqtuli cnebebis, ise maTematikuri enis meSveobiT; empiriuli codna
gamoixateba konkretul empiriul monacemTa saxiT.
Tuki Teoriuli sociologiuri gamokvlevebi moicaven hipoTezaTa
erTobliobas, Teoriebsa da sxvadasxva donis erTobebis modelebs,
romlebic mocemuli socialuri da societaluri sistemisa da misi
struqturuli elementebis funqcionirebisa da ganviTarebis procesebs
xsnis, empiriuli sociologiuri kvlevebi orientirebulia socialuri
faqtebis, movlenebisa da procesebis empiriul Seswavlaze, romlebic
socialuri realobis Semadgeneli elementebia.
kvlevis empiriuli da Teoriuli tipebis erTmaneTisagan gamijvnis
dros ori ZiriTadi momentia gasaTvaliswinebeli: pirvel rigSi, uSualo
codna, rogorc adamianis grZnobis organoebze mocemuli obieqtis
zemoqmedebis Sedegi (faqtebis damafiqsirebeli codna), da meore,
abstraqtuli codna - codna Tvisebebis, kavSirebisa da
damokidebulebebis Sesaxeb, rac axasiaTebs rig konkretul socialur
obieqtebsa da uSualod damkvirveblebs (universaluri codna), anu
arsebobs realuri kavSirebi da damokidebulebebi, romelzec dakvirveba
xdeba da romelze dakvirvebac ar xdeba.
aqedan gamomdinare empiriul codnas miekuTvneba faqtebis
aRmnusxveli/mafiqsirebeli, xolo Teoriuls – universaluri codna.
kvlevis aRniSnuli ori tipis gamoyofa sociologiaSi – Teoriulisa da
empiriulis – sruliad pirobiTia. rogorc cnobilia, sociologia
empiriuli mecnierebaa, ramdenadac faqtebidan amodis. faqtebis Seswavla,
maTze dakvirveba, gamomdinare zemoaRniSnulidan, sociologiis meTodis
pirvelxarisxovan elements warmoadgens.
imavdroulad, sociologia Teoriuli mecnierebac aris, ramdenadac
mis winaSe dgas faqtebidan universaluri codnisken svlis amocana.
Teoriuli sociologiuri codna empiriuls emyareba, magram empiriuli
komponentis sagrZnobi siWarbe Teoriul komponentze mecnierebis
ganviTarebis maRali donis mniSvneladi indikatori ar aris/ aseTad ver
CaiTvleba. mecnierebis ganviTarebis kanoni yovelTvis iyo da aris
Teoriuli codnis upiratesoba empiriulTan SedarebiT. sabolood,
swored Teoriuli codna ganapirobebs mecnierebis ganviTarebas, mis
miRwevebsa da praqtikulad gamoyenebas.
12
empiriuli kvlevebi aris rogorc fundamenturi, ise gamoyenebiTi
saxis. fundamenturi socialuri gamokvlevebi miznad isaxavs Sesaswavli
sagnis Sesaxeb mecnieruli warmodgenebis ganviTarebasa da srulyofas.
gamoyenebiTi – emsaxureba romelime konkretuli socialuri problemis
gadaWras. sxvadasxva socialuri sistemis Teoriuli da empiriuli
Seswavlis safuZvelze, sociologias SeuZlia Rirebuli praqtikuli
rekomendaciebisa da dasabuTebuli prognozebis micema-ganxorcieleba.
empiriuli da Teoriuli sociologiuri kvlevebi, romlebic
mecnieruli Teoriuli principebis safuZvelze sruldeba, gamoyenebiTi
sociologiuri codnis miRebis garkveul etapebad gvevlineba.
13
Semowmebas, meore mxriv, isini mxolod warsulze iyvnen orientirebulni
(sociologia mTlianobaSi yalibdeboda, rogorc istoriuli
sociologia), xolo empiriuli gamokvlevebi eZRvneboda Tanamedrove
sazogadoebis mZafr problemebs. ase iyo XIX saukunis bolomde, sanam e.
diurkemi da m. veberi ar dainteresdnen meTodologiiT. mxolod XX
saukunis 20-ian wlebSi daiwyo Teoriuli da empiriuli sociologiis
gaerTianeba, SemuSavda raodenobrivi meTodologia (gansxvavebiT
Tvisebrivisagan – e. diurkemi, g. zimeli, f. tionisi da m. veberi), romlis
gamorCeuli warmomadgenlebic iyvnen p. lazarsfeldi, r. mertoni, j.
landbergi da sxvebi.
Teoriuli sociologiuri azris empiriul kvlevasTan dakavSirebis
warmatebuli mcdeloba hqonda franguli sociologiis TvalsaCino
warmomadgenels emil diurkems. es saSualebas gvaZlevs, istoriulad
ganvsazRvroT momenti, rodesac frangulma sociologiam swori gziT
iwyo ganviTareba. Tumca, filosofiam mis formirebaze didi gavlena
moaxdina, raTa misi warmodgenebi sociologiis, rogorc socialur
faqtebze mecnierebis empiriuli safuZvlis Sesaxeb konkretul kvlevebad
qceuliyo. misi mosazrebebi gacnobierebul empirizmsa da
gaucnobierebel apriorizms Soris meryeobda.
inglisSi mkvlevarTa Soris erT-erTi pirvelTagani jon hovardi
iyo, romelic XVII saukuneSi cdilobda cixeebis reformas da am mizniT
Zalze obieqturad da sistematizeburad agrovebda faqtebs. amas Sedegad
is mohyva, rom XIX saukuneSi Carlz da meri butebis mier konkretul da
sarwmuno faqtebze dayrdnobiT, Raribi xalxis mdgomareoba gaxda
aRweris obieqti. 1910-ian wlebs miekuTvneba artur boulis naSromi,
romelic 5 saSualo sididis samrewvelo qalaqis SedarebiT Seswavlas
mieZRvna. swored man gamoiyena pirvelad statistikuri SerCeva (20-dan
erTi saxlis arCeva) da Seecada zustad daecva mis mier gamoyenebuli
kvlevis teqnika.
safrangeTSi f. le plem gamoiyena meTodi, romelsac amerikelebma
“case study” uwodes1. man mouwoda ekonomistebs, inJinrebsa da
sociologebs, SeeswavlaT mSromelTa cxovrebis pirobebi da Seecada,
raodenobrivi monacemebis mosapoveblad gamoeyenebina “CarTuli
1
mas ganixilavdnen, rogorc “monografiul kvlevas”
14
dakvirvebis” meTodi, agreTve, sxva xerxebic. misi ocwliani dauRalavi
kvlevis Sedegia eqvstomeuli naSromi ”evropeli mSromelebi”.
empirikosTa Soris umniSvnelovanesi figura iyo frangul-belgiuri
warmoSobis mecnieri, maTematikosi, XIX saukunis gamoCenili
statistikosi adolf ketle. swored mis saxels ukavSirdeba mecnierebis
istoriaSi socialuri statistikis gadasvla faqtebis Segrovebisa da
aRweridan myar maCveneblebs/cvladebs Soris korelaciebis dadgenamde
anu statistikur kanonzomierebamde.
XIX saukunis dasawyisSi germanuli statistika warmoadgenda
geografiis, istoriis, demografiis, ekonomikis, medicinis Sesaxeb
cnobaTa konglomerats, xolo empiriuli sociologiis sawyisebi XIX
saukunis meore naxevars ukavSirdeba da momdinareobs franguli da
inglisuri empiriuli skolebis ideebidan. 1872 wels germaniSi Seiqmna
empiriul kvlevebis ZiriTadi da faqtobrivad erTaderTi centri -
“socialuri politikis sazogadoeba”, romelmac didi roli iTamaSa
evropul inteleqtualur cxovrebaSi. am sazogadoebis saqmianobas
ukavSirdeba politekonomiis germanuli istoriuli skolis
warmomadgenlebis, kerZod, g. Smoleris, aseve, m. veberis, a. veberis, f.
tionisis Semoqmedeba. misTvis damaxasiaTebeli iyo momavali kvlevis
programis winaswari koleqtiuri ganxilva, sakvanZo problemebis
gansazRvra, romlis Sesaxebac xdeboda informaciis mopoveba da am
problemebis uSualod anketis kiTxvebad formulireba.
15
XX saukunis pirvel naxevarSi empiriuli sociologiis
ganviTarebis msoflio lideri aSS gaxda. 1910 wlisTvis qveyanaSi
daaxloebiT 3000 empiriuli kvleva ganxorcielda uaxlesi statistikuri
teqnikiT. aSS-Si, ise rogorc safrangeTsa da did britaneTSi, pirveli
kvlevebi mosaxleobis garkveuli jgufebis cxovrebis pirobebis aRweras
warmoadgenda, rac xSir SemTxvevaSi humanuri da politikuri motivebiT
da arsebuli situaciis reformirebis surviliT iyo ganpirobebuli.
Tumca, es kvlevebi ufro Jurnalisturi xasiaTis iyo, vidre
sociologiuri. j. landbergma (30-ian wlebSi) Camoayaliba raodenobrivi
meTodologiis centraluri principebi: operacionalizmi, kvantifikacia
da biheviorizmi. p. lazarsfeldis, g. bleilokis, p. brijmenis, u.
ogbornis, r. mertonis ZalisxmeviT maTematikur-statistikuri da
meTodologiuri fundamenti Caeyara empiriul sociologias. maTematikis
SeRwevam sociologiaSi es ukanaskneli gaamdidra klasteruli,
faqtoruli, korelaciuri da monacemTa analizis sxva meTodebiT;
fsiqologiasTan urTierTqmedebam ki igi miiyvana movlenaTa gazomvis
zusti meTodebis ganvTarebasTan, aseTad SeiZleba dasaxeldes testebi,
skalebi, sociometria, proeqciuli, fsiqodiagnostikuri procedurebi da
sxv.
1930 wels, krizisis periodSi, gamokiTxvebma aSS-Si ufro farTe
masStabebi miiRo, Tanac gaizarda maTi zemoqmedeba politikur
gadawyvetilebebze. am transformacias orma faqtorma Seuwyo xeli: erTi
mxriv, meTodebma sizustis maRal xarisxs miaRwia, meore mxriv –
sagrZnoblad gaizarda saxelmwifos funqciebi. 20-iani wlebidan
moyolebuli, amerikeli sociologebi TavianT kvlevebs ufro
mecnierulad miudgnen. isini ar kmayofildebodnen sxvis mier
mowodebuli informaciiT da TviTon midiodnen kvlevis adgilebSi, raTa
dakvirvebisa da monacemTa mopovebis meTodebisTvis meti sizuste
SeeZinaT. amiT ganviTareba daiwyo sociologiurma gamokvlevebma,
romlebic mecnierul miznebs isaxavda, gansakuTrebiT ki, kvlevis im
saxeebma, romelsac ingliselebma “savele kvlevebi” (field studies) uwodes.
nebismieri empiriuli gamokvlevis cnebiTi sistemis struqtura
Sedgeba qvesistemebisgan. pirveli qvestruqtura momdinareobs Teoriuli
paradigmidan, romlis farglebSic muSaobs sociologi, meore –
16
sagnobrivi sferodan da saSualo donis Teoriebidan, mesames
ganapirobebs informaciis Segrovebis meTodikis specifika, meoTxes –
monacemTa analizis logika; da bolos mexuTe warmoiSveba maTematikuri
konstruqtebis (meTodebis, modelebis) enisagan.
17
ra aris misi arsi? pirvel rigSi, es aris adamianTa azrobrivi
Semoqmedebis Sedegi, meore – sazogadoebrivi azris fomirebisas SerCevis
kriteriumia sazogadoebrivi interesebi da moTxovnebi, mesame – masobriv
msjelobebs sxvadasxva xarisxis obieqturoba aqvT, xandaxan, roca
mecnierul fundaments moklebulia, mcdari azri iqmneba da gansjis
saganic xdeba, meoTxe – sazogadoebrivi azri adamianebs praqtikuli
saqmianobisken ubiZgebs da a. S.
sazogadoebrivi azris subieqti aris xalxi. am ukanasknels Tavisi
Sida struqtura aqvs, romlis elementebsac warmoadgens jgufebi,
calkeuli fenebi, sxva erTobebi, calkeuli adamianebi. swored am
CarCoebSi iqmneba da yalibdeba sazogadoebrivi azri.
sazogadoebrivi azris obieqti aris is, ris gamoc am azris
formireba xdeba. rac metad exeba obieqti adamianTa interesebs, miT
metad reliefurad ikveTeba azri. igi, SesaZloa, stiqiuradac Seiqmnas da
Segnebuladac. misi Camoyalibebis ZiriTadi saSualebebia - media
saSualebebi, politikuri agitacia, zepiri propaganda, piradi
urTierTobebi.
20
mecnierebebs” (dilTeis terminologiiT) Soris igi meTodis mixedviT
gansxvavebas miiCnevda. Tuki sabunebismetyvelo meTodi zogadi kanonebis
gamovlenazea orientirebuli, istoriul codnaSi individualuri
movlenebis aRweraa aqcentirebuli. pirvel meTods vindelbandma
nomoTeturi, xolo meores – idegrafiuli uwoda. igi miiCnevda, rom erTi
da imave sagnis kvleva orive meTodiT aris SesaZlebeli, Tumca
nomoTetur mecnierebaSi prioritetulia kanonmdebare meTodi;
istoriuli yofis saidumloebebi, romlebic Tavisi individualuri
ganumeoreblobiT xasiaTdeba, mxolod ideografiuli meTodiT miiRweva,
ramdenadac zogadi kanonebi, principSi, araTanazomadia erTeul
konkretul arsebobasTan. aq yovelTvis aris raRac, rac zogadi cnebebiT
ver gamoixateba da adamianis mier gacnobierebulia rogorc
“individualuri Tavisufleba”. aqedan gamomdinareobs, rom am ori
meTodis dayvana raime erT safuZvelze SeuZlebelia.
21
Teoriuli kvlevis instruments sociologiaSi, ise rogorc
filosofiaSi refleqsia warmoadgens, rac Seswavlisa da Sedarebis gziT
raimes gaazrebis process niSnavs. axali mecnieruli codnis generireba
xdeba arsebuli Teoriebis, sxvadasxva mecnierTa ideebis safuZvelze.
Teoriul meTodebTan erTad sociologia iyenebs empiriul
meTodebs, romlis amosaval masalas warmoadgens msjelobebi,
gansxvavebuli Sexedulebebi da mosazrebebi, socialuri faqtebi,
azrobrivi indikatorebi, movlenebi da procesebi, romlis miRebasa da
sistematizebasac cdilobs sociologi garkveuli meTodebis meSveobiT,
rogoric aris pirveladi sociologiuri informaciis mopovebisa da
damuSavebis meTodebi.
meTodebis gansakuTrebul jgufs warmoadgens sociologiur
gamokvlevebSi farTod gamoyenebuli maTematikuri statistikis meTodebi,
rac pirveladi sociologiuri informaciis analizisa da interpretaciis
da, agreTve, miRebuli monacemebis verifikaciis saSualebas iZleva.
22
sakmaod dawvrilebiT SemuSavebuli programisa da ukve aproborebuli
kvlevis instrumentis safuZvelze xorcieldeba.
analitikuri kvleva zemoT CamoTvlilTa Soris kvlevis yvelaze
CaRrmavebul saxes warmoadgens. misi mizania ara mxolod aRweros
Sesaswavli socialuri fenomenis struqtura, aramed gansazRvros da
axsnas is faqtorebi, romlebic mis ZiriTad raodenobriv da Tvisebriv
parametrebs, mis xasiaTsa da specifikas ganapirobeben. axsna ki, Tavis
mxriv, Teoriis SemuSavebasa da Semowmebas gulisxmobs, romlis
safexurebrivi komponentebis gamoyofa sainteresod aqvs warmodgenili d.
vauss (De vaus, D. 2002)
23
kvlevis miznis Sesabamisad xdeba im konkretuli nabijebis anu
kvlevis amocanebis Camoyalibeba, romelTa ganxorcielebamac unda uzru-
nvelyos miznis miRweva” (durgliSvili, n. 2006).
24
gaaCnia Tavisi sakuTari Teoriuli, meTodologiuri da meToduri
arsenali. mis dasaxasiaTeblad dRes yvelaze xSirad gamoiyeneba termini
“Tvisebrivi sociologia”, dasavlur socialur mecnierebaSi igi
warmoadgens samecniero mimarTulebas, romelsac aqvs paradigmuli
maxasiaTeblebi, rac Teoriuli koncepciebis, meTodologiuri
midgomebisa da kvlevis konkretuli meTodebis urTierSekavSirebulobiTa
da erTianobaSi vlindeba”.
26
formalizebuli gamokiTxvis Sedegebi aRmoCnda informaciis masivebi,
Tanac sakmaod moxerxebuli sxvadasxva maTematikuri operaciebisaTvis,
maT Soris egm-s saSualebiT. Aase gaCnda maTematikuri sociologia,
romelsac Tavisi miRwevebi hqonda, magram man ise Zlier moaxdina
sociologiuri ganaTlebis procesis formalizeba, rom masSi
humanitaruli mimarTulebebi Seaviwrova.
Mmasobrivi gamokiTxvebis teqnologiam da misma Tanmxlebma
maTematikurma meTodebma didi gavlena moaxdina mTlianobaSi
sociologiaze misi yvela dargis CaTvliT. Ees gavlena udavoa, magram
araerTmniSvnelovani. Cveni miznebisaTvis mniSvnelovania mxolod imis
dadgena, sad da ratom warmoiSva (gaCnda) “mkvlevarTa mzardi
daukmayofilebloba masobrivi gamokiTxvebis zedapirulobiT”.
sanam am kiTxvas vupasuxebdeT, unda aRiniSnos, rom Tu 50-ian
wlebamde gamartivebulad SegveZlo empiriuli sociologiis ganxilva,
rogorc raRac erTianis da masSi Tvisebrivi da raodenobrivi periodis
gamoyofa, Semdgom aseTi gamartiveba aramarTebulia. AamasTan
dakavSirebiT aucilebelia meTodikuri dinamikis ganxilva, sul mcire
sam avtonomiur sferoSi: Teoriul sociologiaSi, sociologiuri
ganaTlebis sistemasa da komerciul sociologiur kvlevebSi (Bozon, M.
1992).
Teoriuli sociologiis da masTan dakavSirebuli empiriuli
kvlevebis ganviTareba marketingulisagan damoukideblad/avtonomiurad
xdeboda da es sakmaod rTuli gza aRmoCnda.
30-ian wlebSi aSS-Si Camoyalibda Zlieri Teoriuli skola
struqturul-funqcionaluris saxelwodebiT. Aamave periodSi Zalian
maRal doneze gamovida sxva sociologiuri skolebic, romlebic
ukavSirdeboda organizaciis kvlevebs, kulturul-anTropologiur
kvlevebs da sxva kerZo mimarTulebebs. CvenTvis mniSvnelovania, rom es
mimarTulebebi xasiaTdeboda Aara marto maRali Teoriuli, aramed
Zalze maRali meTodologiuri kulturiTac. Aamitom maTTvis primitiuli
“raodenobrivi” an pozitivisturi orientaciebis miwera uxeSi Secdoma
iqneboda.AaRniSnuli skolebi sakmaod maRvalkvalificiuri iyvnen
(Lazarsfeld P., 1987), isini srulyofilad flobdnen empiriuli meTodebis
mTel arsenals, maT modifikaciasa da kombinirebas kvlevebis saWiroebis
27
Sesabamisad axdendnen. empiriuli kvlevebisas ZiriTadi saSualebebi iyo:
dakvirveba (CarTuli da yoveldRiuri), individualuri
araformalizebuli interviu, formalizebuli raodenobrivi
gamokiTxvebi. rac Seexeba jgufur intervius, igi maSin naklebad
gamoiyeneboda da im drois Teoretikosebisa da empirikosebis yuradRebas
ar ipyrobda.
sociologiur TeoriaSi empiriuli gamokvlevebis rolis swored
gagebisTvis, aRsaniSnavia. rom “mecnierebis Teoriuli done SedarebiT
damoukidebelia, mas ganviTarebis unari isec aqvs, empiriuli kvlevebis
monacemebze rom ar daeyrdnos, ramdenadac Teoriuli da empiriuli
hipoTezebi SeiZleba cnebis Sinaarsis dazustebisa da ganviTarebis
Sedegad gaCndes da ara im movlenaTa Soris kavSirebis empiriuli
analizis Sedegad, romlebSic moxda am cnebebis operacionalizacia.”
ideuri konfliqti “raodenobrivsa” da “Tvisebriv” sociologias
Soris 60-iani wlebis bolos struqturuli funqcionalizmis kritikis
fonze (dros) aRiniSna im wlebSi gamoCenili fenomenologiuri
sociologiis da masTan dakavSirebuli mimarTulebebis mxriv.
fenomenologebis kritikas 2 aspeqti hqonda: Teoriuli da meTodikuri.
Cvens TemasTan uSualo kavSirSia meTodikuri aspeqtebi. Cveni varaudiT,
meTodikur revolucias, romelic Teoriulis paralelurad
mimdinareobda, ori ZiriTadi mizezi hqonda: 1. sakmaod cxadi is iyo, rom
fenomenologiuri orientaciis momxreTaTvis “cocxali ena” da “cocxali
dakvirveba” gacilebiT relevanturi iyo maTi Teoriuli Sexedulebebisa,
vidre formalizebuli gamokiTxvebis monacemebi; 2. mogvianebiT,
eTnomenologiuri sociologiis fuZemdebelTa naSromebis gavleniT
interesi biografiuli da zepiri istoriebis meTodebis mimarT
sakmarisad gaRvivda da orivem arsebiTi meTodikuri da Teoriuli
ganviTareba hpova.
I - Tu zemoaRniSnul ideologiur sakiTxebs ar CavTvliT,
meToduri sakiTxebis fokusis gadanacvlebis procesi mTlianobaSi
normalurad SeiZleba CaiTvalos, ramdenadac konceptualuri
warmodgenebis yoveli specifikuri sistemis da misi Sesatyvisi
specifikuri obieqtisTvis arsebobs meTodebis bunebrivi wonasworoba,
romelic ideologiuri midrekilebebiT ki ar ganisazRvreba, aramed
28
Sesaswavli problemis obieqturi TvisebebiT (amas fenomenologiuri
sociologiis warmomadgenlebic aRniSnaven). sruli suraTis Sesaqmnelad
davamatebT, rom Cveni azriT, Teoriuli sociologiis sferoSi
raodenobrivi meTodebis mimarT interesis daqveiTeba am meTodebis
relevanturobis zonebisadmi interesis dacemas ukavSirdeba da ara am
problemuri zonebis (rogorc aseTis) gaqrobas (Дмитриева, Е. 1999).
raodenobrivi meTodebis kritikis II mizezi, rogorc Cans, pirvelze
ufro mniSvnelovania, magram am dromde cudad gacnobierebuli isaa, rom
fenomenologiuri orientaciis Teoretikosebi, ukidures SemTxvevaSi,
maTgan ufro axalgazrdebi, gamodiodnen “sociologiuri
istebliSmentis” winaaRmdeg. isini erT obieqtad aerTianebdnen
struqturul-funqcionalur Teoriul sociologias da rac ar unda
ucnaurad mogveCvenos, universitetebsa da kolejebSi gavrcelebul
empiriuli sociologiuri gamokvlevis swavlebis meTodebs. raodenobrivi
da maTematikuri meTodebis moWarbeba Teoriul sociologias aranairad
ar axasiaTebda, mas adgili hqonda sociologTa meTodikuri ganaTlebis
sistemaSi, romelsac safuZvlad xelovnuri hibridi edo gamoyenebiT
raodenobriv meTodikebsa da maTi validurobis dasabuTebebs Soris
pozitivisturi filosofiis WrilSi, ise rom gamoyenebiTi gamokvlevebis
realuri specifika amgvar aRwerebSi TiTqmis ignorirebuli iyo.
pozitivisturi meTodologiuri koncefciis ZiriTadi naklia is,
rom igi koncentrirdeboda gazomvis sizustesa da hipoTezebis
maTematikur Semowmebaze, araferi iyo naTqvami imis Sesaxeb, Tu ra aris
Sinaarsobrivi Teoriebi da hipoTezebi da saidan Cndebian isini?
sociologiuri ganaTlebis sistemis aseT araadeqvaturobas Rrma mizezi
gaaCnia. sociologiis, rogor mecnieruli disciplinis e.w. “tragedia”
isaa, rom mravalricxovan did Teoriul SromebTan erTad, man ver Seqmna
Teoriuli saxelmZRvanelos Janri, romelSic misi Sromebis adekvaturi
ganzogadeba moxdeboda. Aamis Sedegad sociologTa yoveli axali Taoba
Tavisi profesiuli zrdis procesSi iZulebulia TviTganaTlebas
daeyrdnos. Aaqedan gamomdinareobs sociologiis perioduli
ideologizacia, “TaobaTa konfliqti”, aRmasvlis da dacemis periodebi,
mkveTri ideologiuri Semobrunebebi da a.S. aqedanve gamomdinareobs
SesamCnevi gadaxra sociologiuri ganaTlebis kvlevis meTodebis
29
Seswavlisaken, romlis saSiSroebac araorazrovnad gamoxata ekonomistma
f. xaiekma: “saubedurod, kvleviTi samuSaos teqnikuri xerxebi SedarebiT
iolad asaTvisebelia, amitomac maswavleblis mdgomareobaSi xSirad
aRmoCndebian xolme adamianebi, romlebic floben teqnikas, magram
sustad erkvevian kvlevis saganSi, amitomac maTi Sroma, mecnierulobis
TvalsazrisiT, Seumdgari, uZluri aRmoCndeba” (Общество свободных, 1990).
zemoTqmulidan gamomdinare, unda SevecadoT ganvsazRvroT is
realuri sfero, romlisadmic gamokiTxvebis raodenobrivi meTodebis
kritika marTlac safuZvliani iqneboda. aseTi kritika namdvilad ar iyo
mimarTuli organizebuli komerciuli gamokiTxvebisadmi, romlebic
avtonomiurad xorcieldeboda, romelTac hqondaT dafinansebis
damoukidebeli wyaroebi da warmatebiT wyvetdnen praqtikul amocanebs.
amas garda, Tvisebrivi meTodebi aqtiurad gamoiyeneboda komerciul
gamokiTxvebSi 50-iani wlebis dasawyisSi, anu akademiuri debatebis
dawyebamde didi xniT adre.
meore mxriv, meTodikuri kritikis obieqti ar iyo struqturul-
funqcionaluri sociologia, romelic sociologiuri meTodebis
arsenaliT, raodenobrivi da Tvisebrivi gamokiTxvebis CaTvliT,
koreqtulad da refleqsiis maRali doniT sargeblobda. mivuTiTebT, rom
CvenTvis cnobili ar aris arc erTi publikacia, romelSic meTodikuri
TvalsazrisiT im raodenobrivi gamokiTxvebis Sedegebi yofiliyo
gakritikebuli, romlebic safuZvlad r. mertonis, p. lazarsfeldis, s.
staueris da struqturul-funqcionalisturi mimdinareobis cnobil
sociologTa Teoriul Sromebs daedo. ufro naklebi safuZvelia,
meTodikuri kritikis obieqtad organizaciebis sociologia CavTvaloT,
ramdenadac am sferoSi, marTalia, formalizebuli masobrivi
gamokiTxvebi gamoiyeneboda, magram isini arasodes yofilan gabatonebuli
B(gamonaklisia sxvadasxva anketebi da formularebi, romlebic Znelad
Tu CaiTvleba da daxasiaTdeba sociologiurad). rac Seexeba III
maRalganviTarebul kulturul-anTropologiur skolas, igi arasodes
ganicdida raodenobrivi meTodebis zewolas, razec k. levi-strosis
sityvebic miuTiTebs: “korelaciis arsebobis namdviloba (WeSmariteba),
romelic STambeWdav statistikur monacemebs emyareba, sabolood
damokidebulia im movlenaTa winaswari gamoyofis sisworeze, romelTa
30
Sorisac myardeba korelaciebi, rac mojadoebuli wris saSiSroebas
qmnis... statistikuri meTodi yovelTvis efeqturia araswori
korelaciebis aRmosaCenad “(Леви-Стросс, 1985).
31
Semcirda asignebebi (Giddens, A., 1993). 60-iani wlebis sauniversiteto
revoluciam sociologiaSi dargobrivi depresiis klasikur formasTan
migviyvana. mxolod Semdgom wlebSi xdeba SesaZlebeli misi gadalaxva,
Tanac, pirvel rigSi, im saganTa xvedriTi wilis zrdis xarjze,
romlebic gamoyenebiT da komerciul miznebzea orientirebuli.
rac Seexeba komerciul gamokiTxvebs, maTi raodenoba omis Semdgom
periodSi gaizarda, Tavisi tempebiT gauswro ekonomikis zrdas
mTlianobaSi da araviTari depresiis niSani ar datyobia.
rogorc ukve aRvniSneT, XX saukunis 20-ian wlebSi komerciuli
kvlevebis sferom Seqmna masobrivi raodenobrivi gamokiTxvebis
teqnologia da igi mTel sociologiaze gaavrcela. gasuli saukunis 50-
iani wlebidan, axali sagnobrivi sferos, kerZod, marketinguli kvlevebis
aTvisebisas, pirvel rigSi swored komerciulma sferom ganicada
ukmarisoba da raodenobrivi aparatis araadekvaturoba, Tanac wminda
pragmatuli mosazrebebiT. mniSvnelovania aRiniSnos, rom am sferoSi,
ZiriTadad, damatebiT meTodad ara zogadad Tvisebrivi meTodebi iqca,
aramed - fokus-jgufebi, aseve, Tumca naklebad - individualuri
araformalizebuli interviu. fokus-jgufebis Sesaxeb Tanamedrove
monografiebis yvela avtori erTi azrisaa imaSi, rom aSS-Si fokus-
jgufebi aqtiurad gamoiyeneboda marketingul kvlevebSi 50-iani wlebis
Sua periodidan, zogierTis azriT ki - 40-iani wlebis bolodan (Goldman,
Macdonald, 1987.).
32
T a v i II
33
pozitivisturi paradigma, romelic raodenobriv meTods udevs
safuZlad, emyareba imas, rom Cven garemomcvel realobas obieqturi
ontologiuri struqtura aqvs da Cven, rogorc misi Semadgeneli
individebi, garkveulad vreagirebT am realobaze (Morgan, G. & Smircich, L.
1980). pozitivizmis momxreebi amtkiceben, rom arsebobs obieqturi
WeSmariteba, romelic SeiZleba gaizomos da Teoriulad dasabuTdes. amas
garda, raodenobrivi monacemebi ufro zustia, Rirebuli da xels uwyobs
obieqtur realobaSi mimdinare movlenebs Soris mizez-Sedegobrivi
kavSirebis dadgenasa da ganzogadebas (Morgan, G. & Smircich, L. 1980).
34
informaciis miRebis SeuZlebloba sakvlevi movlenis situaciuri
konteqstis Sesaxeb;
yvela im garemoebis kontrolirebis SeuZlebloba, romlebic ar
zemoqmedeben respondentebis pasuxebze;
daskvnebis SezRuduloba, rac ganpirobebulia kvlevis formatiT:
kiTxvebis formulirebis sicxade da sxv.
kvlevis Catarebis SeuZlebloba movlenebis dinamikaSi Sesaswavlad.
35
cxovrebas. sociologiuri analizis obieqts ki mocemul SemTxvevaSi
garkveuli socialuri erTobebi/jgufebi warmoadgens, romelTac
sociologi Tavisi miznebisa da amocanebis Sesabamisad irCevs.
raodenobrivi sociologiuri kvlevis erT-erT mTavar amocanas
Seadgens mizezebisa da Sedegebis gamovlena. am mizniT isini
sargebloben sakvlevi obieqtis niSniT – cvladiT, romelsac sxvadasxva
mniSvneloba SeiZleba mieniWos (mag., sqesi, asaki, statusi, Semosavali,
profesia da a.S.).
36
raodenobriv kvlevebSi gazomvis problemebisadmi sociologTa
yuradReba sam ZiriTad etapzea gamaxvilebuli.
TviT ideis evoluciis ZiriTadi etapebi gazomvis problematikiT
mzardi dainteresebis periodebs emTxveva. saxeldobr: a) socialuri
ganwyobebisa da subieqturi cvladebis gazomva (1930-1950 wlebis
dasawyisi); b) gazomvis xarisxis Sefasebisadmi axali midgomis
warmoSoba-gaCena (1960-1970 ww.); g) kavSiris - “konceptualizacia-gazomva” -
Sesaxeb warmodgenebis SemuSaveba, maT Soris urTierTkavSiris analizi
(1970-1980 ww.).
gazomvis ideis ganviTarebaSi perspeqtiuli mimarTulebaa
gazomvisadmi modelebiT midgomis Teoriul-meTodologiuri dasabuTeba
da gazomvis samdoniani koncefciis procesi.
yoveli mecnieruli disciplinisaTvis mniSvnelovania realobis
sakvlev movlenaTa Teoriuli modelebis axsnisa da miRebuli
faqtobrivi masalis urTierTkavSiris sakiTxi. p. lazarsfeldma,
amerikuli sociologiis daxasiaTebisas, miuTiTa, rom empiriul
monacemTa analizi sruliadac ar warmoebs zogad sociologiuri
Teoriis poziciebidan. tardeba socialur-politikuri, socialur-
samarTlebrivi gamokvlevebi, arsebobs medicinis, ojaxis, urbanizaciis
da a.S. sociologiebi. misi azriT, am mimarTulebebs Sors ver mivyavarT,
ramdenadac iseTi cnebebi, rogoricaa “referentuli jgufi”, “roli”,
“stratifikacia”, “socializacia” da a.S., romlebic Zalian
mniSvnelovania analizisaTvis, sruliad ar qmnian urTierTdakavSirebul
mTlianobas, romelic “sazogadoebis Teorias” Seadgens (Лазарсфельд, П.
1972). mwvaved dgas empirizmis problema. robert makginisis azriT,
Tanamedrove amerikeli sociologi, upirveles yovlisa, faqtebis
Semgrovebelia, romlis mTavar samuSao instrumentebsac jer kidev
interviuirebis teqnika da statistikuri analizi warmoadgens. “misi
mTavari meTodologiuri sazrunavi dakvirvebebis adeqvaturoba da
saimedooba da masTan dakavSirebuli gazomvis problemebia”. sociologs
uamravi faqti aqvs, magram esaWiroeba saimedo Teoriebi, romlebic am
faqtebs moawesrigeben. amiT Teoriis ena imdenad daSorda gamokvlevis
enas, rom erTi enidan meoreze gadayvana praqtikulad SeuZlebeli gaxda
(TeoretikosTan – “kauzacia”, empirikosTan – korelacia da sxv.).
37
TeoriaSi arsebobs fundamenturi cnebebi: roli, statusi, Zalaufleba;
kvlevaSi gamoiyeneba empiriuli kategoriebi – asaki, sqesi, profesia da
a.S.
38
praqtikulad SeuZlebelia icode romelime profesiuli jgufis Tavisi
saqmianobiT kmayofilebis xarisxi, Tu ar gazomav misi TiToeuli wevris
kmayofilebis xarisxs. amdenad, sociologiuri gazomvis ZiriTadi
problemaa SerCevis anu reprezentatulobis problema. igi
sabunebismetyvelo mecnierebebsa da sociologiaSi sxvadasxvagva-rad
daismis da wydeba.
misi arsebiTi Taviseburebaa isic, rom SeuZlia kvlevis (gazomvis)
obieqtiT manipulireba. amasTan gasaTvaliswinebelia, rom fizikuri,
qimiuri, biologiuri da a.S. obieqtebiT manipulirebis farglebi
(CarCoebi) sakmaod farTea – faqtobrivad, es maTi arsebobis sazRvrebia.
sociologiuri obieqtebi ki, romlebsac sakuTari neba gaaCniaT,
gacilebiT naklebad ganicdian amgvar manipulirebas. ufro metic,
mkvlevari SesaZloa TviTon aRmoCndes eqsperimentul situaciaSi,
dakvirvebisa da Seswavlis ibieqti gaxdes. damkvirveblisa da Sesaswavli
obieqtis urTierTqmedebis problema TavisTavad farTe, sadiskusio da
rTulia. misi ZiriTadi Taviseburebebia:
upirveles yovlisa, adamianTa Sesaswavli erToblioba, da aqedan
gamomdinare gasazomi Tvisebebi, damkvirveblis zemoqmedebiT,
SesaZlebelia deformirdes;
meore – erTsa da imave obieqtze (adamianTa erTobliobaze),
sabunebismetyvelo mecnierebebisagan gansxvavebiT, ar SeiZleba
ramdenjerme zedized eqsperimentis Catareba: isini iRlebian, pasuxze
uars amboben, interess kargaven da a.S.
mesame – yvela Tvisebas, rac mkvlevars ainteresebs, ver gazomav da
ver Seiswavli im martivi mizezis gamo, rom adamianebi yvela kiTxvas ar
pasuxoben. arsebobs kvlevis eTikuri normebi. da bolos – arsebobs, ase
vTqvaT, ideologiuri momentebi, msoflmxedveloba (rogorc mkvlevris,
ise Sesaswavli erTobliobis). gansxvavebuli socialur-politikuri
struqturis sazogadoebis warmomadgenlebi sxvadasxvagvarad pasuxoben
erTsa da imave SekiTxvebs da afaseben movlenebs, aqvT gansxvavebuli
RirebulebiTi orientaciebi.
ase rom, sociologisaTvis gazomvis ZiriTadi Taviseburebebis
gamoyvana Ggasazomi da Sesaswavli obieqtis specifikidan sruliad
bunebrivia.
39
Taviseburebebis Semdegi jgufi gazomvis erTeuls ukavSirdeba.
mraval sabunebismetyvelo mecnierebaSi arsebobs gazomvis erTeulebis
ara marto erToblioba (nakrebi), aramed es erTeulebi garkveuli wesiT
imgvarad ukavSirdeba erTmaneTs, rom qmnian gazomvis sistemas. amave
dros, yvela fizikuri sidide raRac zomiT xasiaTdeba.
ramdenadac sociologiaSi gasazomi xelsawyo aris skala, amdenad
arsebobs gazomvis doneebis problemac. magram es done mxolod
intervaluri da proporciuli skalebis meSveobiT miiRweva, romelTa
agebac mravali seriozuli saxis sirTulesTan aris dakavSirebuli. amas
garda rCeba gazomvis procedurebis unifikaciis problema, radganac
yovel axal kvlevaSi axali skalis konstruirebaa saWiro .(Толстова, Ю.
1998).
40
magaliTad, wyviladi Sedarebebis da mimdevrobiT intervalebis meTodis
gamoyenebac.
41
erTeulebSi, ganaTleba - swavlebis wlebiT) mimarTebaSi saqme SedarebiT
martivad aris. maTTvis ukve arsebobs sayovelTaod miRebuli gazomvis
etalonebi: erTi weli asakis an saganmanaTleblo momzadebisaTvis, erTi
lari xelfasis gamosaangariSeblad, erTi adamiani ojaxis zomis
dasadgenad da a.S.
raodenobrivisagan gansxvavebiT, Tvisebriv maxasiaTeblebs
(socialuri mikuTvnebuloba, adamianTa Sexedulebebi da a.S.) ara aqvT
dadgenili gazomvis etaloni. MmaTi konstruireba Sesaswavli obieqtis
bunebis Sesabamisad da kvlevis hipoTezebis Tanaxmad xdeba. Aamitomac
Tvisebriv maxasiaTeblebTa gazomvis procedurebi erTgvari
gamogonebebia, romlebic garkveuli tipobrivi xerxebiT xorcieldeba.
pirvel miaxloebaSi gazomvis xerxebi or kategoriad SeiZleba
daiyos. pirvel kategorias is xerxebi Seadgens, romelTa meSveobiT
obieqtTa raodenobrivi maxasiaTeblebi izomeba drosa da sivrceSi maTi
fizikuri arsebobis TvalsazrisiT.
sivrceSi grZlioba SesaZloa gamoviyenoT rogorc adamianTa
daSorebis zoma industriul-kulturuli, politikuri centridan
politikuri moZraobebis kvlevebSi. urTierTqmedebaSi myof
(urTierTqmed) adamianTa Soris komunikaciis fizikuri gangrZobadoba
axasiaTebs maTi erToblivi moRvaweobis erT-erT pirobas. teqstis
striqonebis ricxvi, romlebic garkveuli azris mqonea, azris
ganmeorebis sixSiris mixedviT teqstebis klasifikaciis saSualebad
gamoiyeneba (an movlenis).
droSi gangrZobadi EerTeulebi - movlenis sixSire, xangrZlioba,
drois intervalis sidide - aseve axasiaTebs socialur procesebs
raodenobrivi mxriv. Yyvela am SemTxvevaSi gamosadegia “bunebrivi”
gazomvis etalonebi (Осипов, Г., Андреев, Э. 1980).
gazomvis meore kategoria miekuTvneba obieqtebs, romelTaTvisac
sayovelTao skalebi ar arsebobs. magram yvelaze rTuli socialuri
movlenebic ki SeiZleba kvantificirdes maTi grZlivobis., intensivobis,
ganmeorebadobis sixSiris mxriv. amgvari mtkicebis ontologiuri
safuZveli - realobis obieqtebis Tvisebriv-raodenobrivi garkveulobaa
(gansazRvrulobaa), rogoric xasiaTdeba zomis filosofiur kategoriaSi.
rac Seexeba gazomvis praqtikul SesaZleblobebs, isini mTlianad
42
damokidebulia Cvens unarze, - movnaxoT an movigonoT saimedo gazomviTi
procedura.
43
indeqsi – specialurad Seqmnili maCvenebelia, romelic gamoxatavs
kavSirs, indikatorebis kombinacias, gamoiyeneba garkveuli hipoTezebis
Sesamowmeblad. mag., jgufis simWidrovis indeqsi.
44
maTematikuri sistemebis efeqturi gamoyenebac _ nawilobriv
mowesrigebuli simravleebis, grafebis, matricebis da a. S.
adekvaturi gazomva gulisxmobs dakvirvebis obieqtebze da maT
Sesaswavl mxareebze zogadi warmodgenis arsebobas. es ukanaskneli
saSualebas iZleva gamovyoT mimarTebebi obieqtebs Soris, romlebic
unda aisaxon gamoyenebuli maTematikuri sistemis elementebs Soris
Sesatyvis mimarTebaSi. ramdenadac gazomvis praqtikulad
ganxorcielebisas sociologebi umravles SemTxvevaSi ricxviT sistemebs
iyeneben, SevCerdebiT sociologiaSi maTi gamoyenebis principebze.
cvladebis operacionalizacias vaxdenT imisaTvis, raTa
abstraqtuli cnebebi warmovadginoT raodenobrivad da ganvaxorcieloT
realuri samyaros movlenaTa azrobrivi Sedareba am cnebebiT
gadmocemul TvisebaTa terminebSi. ricxobriv mniSvnelobaTa miweras
TvisebaTa warmosadgenad vuwodebT gazomvas. nebismier konkretul
SemTxvevaSi gazomvis Sedegad cvladebTan raRac mniSvnelobebi
asocirdeba. es ki imas niSnavs, rom meti sazustiT SegviZlia vimsjeloT
imis Sesaxeb, Tu dakvirvebis mocemuli obieqti (adamiani, qalaqi, eri,
organizacia) ramdenad avlens im Tvisebas, romelic gasazom cvlads
axasiaTebs. davuSvaT, imis magivrad, rom vTqvaT “qalaqSi cudi
mdgomareobaa damnaSaveobasTan dakavSirebiT”, SegviZlia uSualod
damnaSaveobis konkretul zomaze vimsjeloT (Осипов, Г., Андреев, Э. 1980).
gazomvis procedurebi warmoadgenen movlenaTa kategorizaciisaa
(kategoriebad dayofa) da mowesrigebis saSualebas. amasTanave, zogierTi
proceduris meSveobiT gamovlindeba movlenebs Soris ufro detaluri
da niuansobrivi gansxvaveba. amitomac saWiro xdeba gazomvis sxvadasxva
donis konstatacia.
Aam doneebidan gamovyofT: saxeldebis (nominaluri), rigis,
intervalurs. nominaluri gazomva movlenis Sesaxeb minimalur
informacias iZleva. igi mxolod diskretul kategoriaTa nakrebia,
romelic saSualebas gvaZlevs erTmaneTisagan ganvasxvavoT esa Tu is
obieqti. mag., erovneba nominalur doneze gaizomeba adamianTa
klasifikaciis meSveobiT: qarTveli, ingliseli, frangi, rusi, germaneli
da a.S.
45
rigiTi done met informacias iZleva, ramdenadac arsebobs ara
mxolod kategoriebad dayofis, aramed movlenaTa rigobiTi warmodgenis,
ranJirebis SesaZlebloba. rigiTi gazomva yovel obieqts mianiWebs
ricxvs, romelic aRniSnavs ara mxolod imas, rom mocemuli obieqti
sxvaTagan gansxvavdeba an maTi msgavsia gasazomi cvladis TvalsazrisiT,
aramed es ricxvi aseve miuTiTebs Tu ramdenad aris mocemuli obieqti
sxvasTan dakavSirebuli im konkretuli Tvisebis raodenobriv terminebSi,
romliTac igi xasiaTdeba. SegviZlia obieqti ganvasxvavoT sididis,
simciris, agreTve misi maxasiaTebeli Tvisebis odenobis mixedviT. mag.,
socialuri klasis cneba izomeba rigiT doneze: yovel adamians miewereba
dabali, saSualo an maRali klasi.
intervaluri gazomva kidev ufro met informacias iZleva. am dros
klasificirebisa da ranJirebis garda SegviZlia vimsjeloT gasazomi
Tvisebis metoba-naklebobaze sxva obieqtebTan SedarebiT. intervaluri
gazomva efuZneba gasazomi Tvisebis raRac standartuli erTeulis
arsebobas. standartuli erTeuli gulisxmobs daSorebas obieqtis
gasazomi Tvisebis sxvadasxva mniSvnelobebs Soris. mag., standartuli
erTeulis gamoiyenebiT Cven SeiZleba vamtkicoT, rom yovelTviur
Semosavals - 200 da 300 lars - Soris absoluturad iseTive sxvaobaa,
rac 800 da 900 lars Soris. (skalebis Sesaxeb dawvrilebiT ixileT
qveviT).
3. validuroba da saimedooba
validurobis cneba
46
maTi meSveobiT gasazomi cnebebi. aseTi SemTxvevisaTvis gamoiyeneba
termini validuroba (validity). semantikurad igi miRebuli informaciis
“simyaris”, “mdgradobis” elementebs Seicavs. gazomvis validurobiT
sargebloba niSnavs, rom dainteresde, marTla aris Tu ara SesaZlebeli
gazomvis mocemuli saSualebiT ama Tu im (Cvens mier SerCeuli) cnebebis
gazomva. validurobis uzrunvelyofa xSirad socialur mecnierebebSi
gazomvasTan dakavSirebul ZiriTad problemad miiCneva. gazomva rom
validurad CaiTvalos, igi unda iyos amomwuravi da sruli (Толстова, Ю.
1998).
am dros Cndeba ori kiTxva: 1) rogor ganvaxorcieloT amomwuravi,
sruli da Sesatyvisi gazomva; da 2) rogor davrwmundeT imaSi, rom amas
mivaRwieT.
pirvel kiTxvaze pasuxi iwyeba operacionalizaciis procesiT.
validurobis gansazRvra SegviZlia rogorc xarisxis, romliTac
gazomvis SefasebaTa sxvaoba asaxavs gansxvavebebs mxolod gasazomi
cvladis mniSvnelobaTa ganawilebaSi. farTo azriT, sityva validuroba,
anu meTodis dasabuTebuloba, niSnavs misi meSveobiT miRebuli empiriuli
monacemebis Sesabamisobas (Sesatyvisobas) kvlevis ZiriTad miznebTan.
ramdenadac albaT sruli da sayovelTao validuroba Znelad
misaRwevia. Cvens mizans iseTi gazomvis SerCeva unda warmoadgendes,
romelic minimalurad mgrZnobiare iqneba yvela sxva gansxvavebaTa
zemoqmedebisadmi (CvenTvis saintereso cvladiT gapirobebuli
gansxvavebebis garda). amisaTvis aucilebelia yvela Cvens gazomvasTan
dakavSirebuli procesebis yuradRebiT ganxilva SefasebebSi
gansxvavebaTa SesaZlo mizezebis dadgenis mizniT. am etapze
gansakuTrebuli sifrTxile da yuradRebaa saWiroa, raTa dazRveuli
viyoT sistematuri Secdomebis daSvebisagan. mag., SeiZleba dagvWirdes
sxvadasxva saxelmwifoTa moqalaqeebis TavianT mTavrobaTa politikiT
kmayofilebis xarisxis gasazomva. amisaTvis Cven vuSvebT, rom mTavrobis
politikiT kmayofileba-ukmayofilebis maCveneblad CavTvaloT
respodentTa pasuxebi specialurad SemuSavebul kiTxvebis blokze. am
SemTxvevaSi gansxvavebaTa erTaderT wyarod respodentTa pasuxebSi
gansxvaveba miiCneva, magram faqtobrivi viTareba gvafiqrebs amgvari
daSvebis arasakmarisobaze da variaciaTa sxva SesaZlo wyaroebis
47
arsebobaze. Tu sakvlev saxelmwifoebs Soris aris saxelmwifoebi
mmarTvelobis avtoritaruli sistemiT, romlebic mimarTaven saidumlo
policiis samsaxurs disitenturi azrovnebis CasaxSobad da TavianTi
politikis kritikis nebismier mcdelobas aRiqvamen saxelmwifoebrivi
Ralatis aqtad, maSin savsebiT SesaZlebelia, am saxelmwifoTa
moqalaqeebi interviuSi SiSobdnen TavianTi ukmayofilebis gamoTqmas
TavianTi mTavrobis politikis mimarT. am SemTxvevaSi gasazomad miRebul
Sefasebebs SeiZleba iseve gansazRvravdes mTavrobis damokidebuleba
nonkonformistebisadmi, ramdenadac respodentTa mosazreba. ramdenadac
amgvari gazomvis Secdomis albaToba Zalian maRalia, momzadebuli
kiTxvebi operacionalizaciis sruliad Seusabamoa.
validurobis Sefasebis process validizacia ewodeba.
validurobis tipologia damokidebulia kvlevis im instrumentze,
romelic ganixileba rogorc amomwuravi, argumentebis ganmamtkicebeli
da maTi specifikuri gamoyenebisa da gamarTlebis procesisadmi
mgrZnobiare.
validurobisadmi midgomas mecnierebi sxvadasxvagvarad ganixilaven
da Sesabamisad klasifikaciac cotaoden gansxvavdeba erTmaneTisagan.
am sakiTxTan dakavSirebiT ganvixilavT validurobis oTx formas.
zogadad gazomvis validuroba, mas sxvanairad konstruqtorul
validurobas uwodeben (Frankfort-Nachmias, C., & Nachmias, D. 1992), SeiZleba
ganvsazRvroT, rogorc cnebebs, konstruqtebsa da operacionalur
gansazRvrebebs Soris myari Sesabamisobis maqsimaluri gazrda
(maqsimizacia). ramdenad aris SesaZlebeli Sedegebis, rogorc
specifikuri niSnebisa Tu konstruqtebis mniSvnelovnebis maCveneblis,
interpretacia? am kiTxvaze pasuxi moiTxovs empiriuli monacemebis gziT
Sesabamisobisa da axsnis logikur analizs. tradiciulad diskusia
warmoebs fsiqologiur TeoriebTan dakavSirebiT, magram am SemTxvevaSi
igi ganixileba socialur mecnierebaTa kvlevebSi zogadi formiT
gamoyenebis TvalsazrisiT. Tumca, mxolod am gamartivebuli
gansazRvrebiT monacemebis mopovebisa da kvlevis instrumentis Sefasebis
procesSi xelmZRvaneloba garkveul siZneleebs warmoSobs. aqedan
gamomdinare, unda ganxilul iqnes ara marto konstruqtuli validuroba
(mag., IQ-testis SemTxvevaSi vikvlevT Tu ramdenad SeuZlia mas
48
inteleqtis donis realuri gazomva), aramed, agreTve sxvadasxva
indikatorebis gamoyenebis validuroba, romelic ganixileba rogorc
individebis sxvadasxva socialur klasebSi ganawilebis safuZveli.
specialur literaturaSi terminis “konstruqtoruli validuroba”
gamoyeneba erTmniSvnelovnebiT ar xasiaTdeba. gazomvis problemebze
arsebul sociologiur saxelmZRvaneloebi ZiriTadad orientirdebian
kvlevis calkeul arealsa da instrumentebis gamoyenebis sakiTxebze. am
TvalsazrisiT, aRniSnuli termini gazomvis instrumentis (an homogenuri
qveseqtorebis), dakvirvebis teqnikisa Tu klasifikaciis sqemis
validurobis farTe gansazRvrebaa socialur kvlevebSi konstruqtis
warmodgenis (reprezentacia) mizniT. qronbaxi (Cronbach,1990) amtkicebs,
rom konstruqtuli validuroba faqtobrivad validurobis sxva
formebisagan gancalkevebulad ar ganixileba, gansxvavebiT kriteriuli
da kontenturi validurobisagan. konstruqtuli validurobis farTe
mniSvneloba gulisxmobs, zogadad, gazomvis validurobas. viwro
mniSvnelobaSi ki argumentebis logikuri urTierTSesabamisoba
(Tanmimdevroba) igulisxmeba.
qronbaxi ganixilavs validurobas rogorc damajerebel
arguments. igi SeniSnavs – aucilebelia Sedegidan gamomdinareobis
dacva. bevri SemTxveva (magaliTi) moiTxovs Sedegidan gamomdinareobis
dacvas. es magaliTebi Sexedulebis savaraudo axsnebs warmoadgens,
romelTagan zogi gamoxatavs apelirebas sayovelTaod aRiarebul
mosazrebaze, cxad upiratesobasa Tu logikur wanamZRvarze. Tu saTanado
auditoria cdilobs moZebnos SesaZlo SemTxvevebi da gasagebi
argumentebi, es niSnavs, rom maTTvis daskvna misaRebia. roca diskusia ama
Tu im profesiis specifikiT SemoisazRvreba, eqspertTa interpretaciebis
gaziareba aucilebelia. sxva interpretaciebi sajaro ganxilvis xasiaTs
Rebulobs. fsiqologTa Tvalsazrisebis gaziareba im SemTxvevaSi xdeba,
roca maTi argumentebi arsebul alternativaTa Soris marTebulad
miiCneva (Cronbach, L.J. 1951)..
termini kriteriuli validuroba gulisxmobs instrumentis
rogorc obieqtTa klasifikaciis saSualebis (meTodis) gamoyenebas
kvantitatiuri (raodenobrivi) niSnebis safuZvelze. raodenobrivi
instrumentis validizaciis erT-erTi xerxia im respondentTa Sefasebebis
49
ganxilva, romlebic mocemuli maxasiaTeblis matareblad iTvlebian. igi
ganisazRvreba specialuri teqnikiT da SesaZlebelia kvlevis miznis
Sesabamisad ramdenime xerxTan erTobliobaSi gamoiyenebodes. erT-erTi
xerxia maTi konkurentuli validurobis Sefaseba Semowmebis meSveobiT,
paraleluri gazomvis an klasifikaciisagan gasxvavebiT. subieqtTa
(romelTac fsiqikis moSla aReniSnebaT) indetifikaciis instrumenti,
SeiZleba individTa or jgufze Semowmdes, romelTagan erTma icis am
faqtis Sesaxeb, meorem ki – ara. Tu Sedegebi gamoavlens raime gamorCeul
(sxvisagan gansxvavebul) Tvalsazriss, romelic am jgufebs
erTmaneTisagan ganasxvavebs, maSin es testi validuria. amis
sapirispirod, sainteresoa, korelirebs Tu ara garkveuli instrumentiT
miRebuli Sedegebi sxva instrumentTan, romlis validurobac
damtkicebulia. meore xerxia prognozul validurobaze fokusireba
testis Sedegebis savaraudo SedegebTan Sedarebis safuZvelze. mag.,
ramdenad korelirebs maTematikaSi meore safexuris swavlebis
skolebisTvis SemuSavebuli akademiuri unarebis (moswrebis) testis
Sedegebi umaRlesi maTematikis programis aTvisebis kursdamTavrebulTa
SedegebTan.
50
kvlevebSi maTi specifikuri gamoyeneba uCvenebs problemis xasiaTs. mag.,
AA safexuris swavlebis gamocdebi rogorc codnis garkveuli donisa da
specifikur sakiTxebSi garkveuli unar-Cvevebis gansazRvruli indikatori
inglissa da uelsSi potenciuri dasaqmebis sazomad miiCneva. garda amisa,
gamomcdelebi universitetSi misaReb gamocdebze mas Tvlian
sauniversiteto warmatebis ganmsazRvrelad da studentTa SerCevis
kriteriumad. am testebis gamomSvebi sagamomcdelo dawesebulebebi icaven
kontenturi validurobis moTxovnas mocemuli testis Sinaarsis
namdvilobis dadgenis meSveobiT. meore mxriv mravali gamokvleva
gviCvenebs, rom es gamocdebi mcired Tu gansazRvravs sauniversiteto
warmatebas. garkveuli sirTule iqmneba amasTan dakavSirebiT. am
SemTxvevaSi gvaqvs specialurad erTi miznisTvis Seqmnili instrumenti
(testireba), romelic sxva miznebisTvis (kvlevisTvis _ konkretuli
validuroba, akademiuri warmatebisTvis _ prognozuri validuroba) didi
validurobiT ar xasiaTdeba.
51
ramdenadac ukve kvlevis mravali instrumenti arsebobs, sasurvelia
daisvas sakiTxi konkurentuli validurobis Sesaxeb.
institucionalizebulad SizofreniiT daavadebulad miCneuli
individebis ranJireba asaxavs Tu ara maT problemebs? Tu instrumenti
validuria, ufro advilad unda gaizomos farTe skalaze, vidre
intervius ramdenime seriis meSveobiT.
prediqtuli/prognozuli (predicted) validuroba xSirad dgindeba
gazomvis instruments an sazomsa da prognozirebadi Sesrulebis zomas
Soris korelaciis moZiebiT. mag., unarebis testis Sedegebis gamoyeneba
umuSevrobasTan dakavSirebuli konsultaciis mizniT, validurad asaxvs
Tu ara maT potenciur warmatebas specifikur sferoebSi. arcerTi
instrumenti validurobiT ar xasiaTdeba. SeiZleba iTqvas, rom
validurobis dacvis Sedegi aris Sefaseba instrumentis validurobis
skalaze erTsa da aTs Soris. ra ufro mniSvnelovania: - is, rom amgvar
skalaze instrumenti SeiZleba dabla daeSvas, Tu is, ramdenad fasdeba
validuroba da ramdenad kargadaa dokumentirebuli Semdgomi ganxilvisa
da analizisTvis. kvlevis erT-erTma gamiznulma Sedegma ufro SeiZleba
gamoiwvios cnebis an konstruqtis Secvla an modifikacia, vidre kvlevis
instrumentma. sxva sityvebiT rom vTqvaT, is SeiZleba ar zomavdes imas,
rac navaraudevi iyo, magram SesaZlebelia CvenTvis saintereso gamodges
sxva romelime cnebis gasazomad. mag., dRes inteleqtis bunebis
gaazrebis garkveuli Sefaseba arsebobs, romelic inteleqtis gazomvis
gamoyenebasa da ganviTarebas efuZneba. pirovnuli dakvirveba SeiZleba
daemTxves im Tvalsazriss, rom inteleqtis donis dadgena SesaZlebelia
daswavlisa da axali problemebis daZlevis unaris mixedviT da igi
ufro metia, vidre faqtebis damaxsovrebisa da cnebebis gagebis unari.
es exmaureba klinis Tvalsazriss, rom inteleqtis gazomva
umTavresad moicavs orive tipis unaris kombinacias: kristalizebulsa
(verbaluri, meqanikuri, ricxviTi da socialuri) da fluidurs
(azrovnebis aucilebloba problemis gadawyvetis procesSi). adre
arsebuli testebi ZiriTadad gamiznuli iyo kristalizebuli unarebis
gasazomad, romlebic xSirad kulturul Rirebulebebs asaxavs. dRes
ukve sabuTdeba am ori tipis unaris balansirebis aucilebloba. maTi ra
Tanafardoba miiReba memkvidreobiT da ramdenadaa SesaZlebeli maTi
52
gaZliereba swavlebis (rogorc formaluri, aseve araformaluri
swavlebis) gziT. sainteresoa inteleqtis gazomvis mcdeloba, roca
aranairi safuZveli ar arsebobs mimdinare debatebis garda. arsebobs
argumentTa garkveuli rigi, romelic cxadad miuTiTebs abstraqtuli
cnebebis validizaciis bunebaze.
da bolos, fasaduri/zedapiruli validuroba (face validity) aris
termini, romlis gamoyenebac ar ukavSirdeba konstruqtul validurobas,
magram amis miuxedavad mkvlevris instrumentisadmi garkveul interess
amJRavnebs (Frankfort-Nachmias, C., & Nachmias, D.1992).
daismis sakiTxi, Tu ramdenad validuria kvlevis mocemuli
instrumenti? Tu respondentebisTvis igi misaRebi ar aris, maT SeuZliaT
pasuxze uari ganacxadon an SekiTxvas gulwrfelad ar upasuxon,
seriozulad ar moekidon mocemul amocanas an SecdomiT gascen pasuxi.
53
msjeloba warimarTeba ori mimarTulebiT. Tu X cneba dadebiT kavSirSia
YY cnebasTan da uaryofiT kavSirSia Z cnebasTan (rogorc varaudobs
mocemuli Teoria), maSin swori iqneba isic, rom validuri gazomvis
SemTxvevaSi X cnebasTan dakavSirebuli Sefasebebi dadebiT kavSirSi
iyos Y cnebasTan dakavSirebul SefasebebTan da uaryofiT kavSirSi Z
cnebis SefasebebTan. ar SegviZlia gazomvis validizeba am gazomvaSi
cnebebis Sefasebebis Sedarebis meSveobiT sxva gazomvaSi imave cvladis
SefasebebTan, romelic viciT, rom validuria (rogorc dabadebis
mowmobis SemTxvevaSi). Tumca gazomvis validurobis dadgena
SesaZlebelia imdenad, ramdenadac cvladis maCveneblad gamoyenebuli
gazomva qmnis imave tipis urTierTobebs mocemul cvladsa da sxva
cvladebs Soris, romelic Cveni Teoriis Tanaxmad aris mosalodneli.
konstruqtuli validizaciis erT-erTi saxea garegani validizacia.
am dros xorcieldeba SefasebaTa Sedareba erTi mxriv, gazomvaSi,
romelic validizacias eqvemdebareba da meore mxriv, SefasebebTan sxva
cvladebisTvis gazomvaSi. validizaciis am meTodis gamoyenebisas
gamokvlevaSi unda CavrToT gazomvebi sxva cvladebisTvis. es ki niSnavs,
rom Cveni gazomvebisTvis validizaciis xerxebis dadgena kvlevis
procesis sawyis etapzeve unda movaxdinoT. rasakvirvelia, am droisaTvis
unda vicodeT rogor SevamowmebT gazomvis validurobas. es
aucilebelia saWiro informaciis mopovebis uzrunvelsayofad. xSirad
cvladebisaTvis validuri maCveneblebis aRmoCena, romelTac ZiriTadi
cvladi unda ukavSirdebodes, gaZnelebulia; amitom Sinagani
validizaciis procedura frTxilad unda Catardes. yovelive es Zalian
hgavs hipoTezis Semowmebis proceduras. calke aRebuli arc erTi Sedegi
ar iZleva gazomvis validurobis (an aravalidurobis) garantias. swori
validizaciis SemTxvevaTa zrdasTan erTad Cven metad vrwmundebiT
gazomvis validurobaSi. am mizezis gamo Sinagan validizaciaSi
marTebulia TeoriiT nakarnaxevi ufro meti urTierTobebis Zieba.
validizaciis Semowmebis rac ufro meti xerxi gvaqvs, miT ufro saimedoa
Sedegi (mravlobiTi maCveneblis gamoyeneba).
msjelobaTa igive logika miesadageba konstruqtuli validizaciis
meore tips _ Sinagan anu konvergentul validizacias. validizaciis es
tipi moicavs erTi da imave cvladisaTvis ramdenime gazomvis SemuSavebas
54
da maT urTierTSedarebas. Tu AA, BB da C validuri gazomvebia X- Tvis,
maSin AA, BB da C gazomvebSi yoveli konkretuli obieqtis Sefase-bebi
Zalian daaxloebuli unda iyos erTmaneTTan (Frankfort-Nachmias, C., &
Nachmias, D. 1992).
3. validizaciis mesame xerxs diskriminantuls uwodeben. am
SemTxvevaSi sakiTxi ase daismis – ZiriTadad Cven gvainteresebs,
SesaZlebelia Tu ara raime cnebis maCveneblad mocemuli gazomvis
gamoyenebis SemTxvevaSi, es cneba ganvasxvavoT sxva cnebisagan. mag., Tu
gvsurs gavzomoT politikuri moRvaweebisadmi ndobis cneba sxvadasxva
kiTxvis meSveobiT, xolo Cvens kiTxvarSi aris SekiTxvebi, zogadad,
adamianebis mimarT ndobis gasazomad, am ori gazomvis Sefasebis
Sedarebisas, Cndeba kiTxva – xom ar asaxavs kiTxvaTa pirveli wyeba
saerTod adamianTa mimarT ndobis gazomvis sxvagvar xerxs? roca
pasuxebi erTmaneTs Zalian uaxlovdeba, SeiZleba iTqvas, rom politikuri
ndobis gazomvas ar gaaCnia diskriminantuli validuroba, ramdenadac ar
iZleva am ori cnebis erTmaneTisagan gansxvavebis saSualebas. sxvanairad
Tu vityviT, diskriminantuli validizacia niSnavs maCveneblis Sesaxeb
daskvnis gakeTebas sxva cnebebisadmi Seusabamobis xarisxis safuZvelze,
romlebic gasazomi cnebebisagan Teoriulad gansxvavebulia.
4. cxadi validuroba. zogierTi gazomva sakvlevi qcevis imdenad
pirdapir da uSualo dakvirvebas efuZneba, rom maTi validurobis
Sesaxeb sakiTxis dasmac ugunureba iqneba: aseTi gazomva garegnuladac ki
validurad gamoiyureba. vTqvaT, gvinda saxelmwifoebrivi kanonis dacvis
xarisxis gazomva saaqcizo niSnebis gamoyenebis Sesaxeb. damkvirvebeli, am
SemTxvevaSi ubralod afiqsirebs am gamoyenebis arseboba-ararsebobas.
amiT ki vRebulobT kanonis Sesrulebis cxad validur gazomvas. magram
mxolod amgvar validurobaze dayrdnoba SecdomaSi Segviyvanda. Tu
gamokvlevis safuZvelze swori daskvnebis miReba gvsurs, gazomvis
validuroba zemoT CamoTvlili procedurebiT unda damowmdes.
55
mniSvnelobebis simyare (mdgradoba). SesaZlebelia Tu ara gazomvis
ramdenjerme gamoyenebiT nebismieri mocemuli obieqtisTvis miviRoT erTi
da igive mniSvneloba? Tu saqme sxvagvaradaa da saxvadasxva midgomis
Sedegad erTsa da imave obieqts sxvadasxva mniSvneloba eniWeba?
Tu romelime gazomvis araerTjeradad gamoyenebisas erTi da igive
obieqti ar Rebulobs erTsa da imave mniSvnelobas, es gazomva Sesabamisi
cnebis arasaimedo maCvenebelia. mag., saxazavis saimedoobis garantiis
mizniT, maT amzadeben iseTi masalisagan, romelic ar iweleba, ar iWimeba.
welvadi masaliT damzadebis SemTxvevaSi, maT SeuZliaT erTi da igive
obieqtis sxvadasxva sigrZe gviCvenon.
roca gazomva arasaimedoa, igi ver iqneba validuri, ramdendac
zogi gazomva SefasebebSi, romlebsac obieqtebs mivawerT, gazomvis
SecdomebiTaa gapirobebuli da ara obieqtebs Soris realuri
gansxvavebiT (erTi da igive sagnis wona).
SesaZlebelia gazomva savsebiT saimedo iyos, magram mainc
aravaliduri aRmoCndes. mag., ramdenad moswonT sxvadasxva qveyanaSi
adamianebs TavianTi mTavrobis politika. kvlevis dros dasmulma
kiTxvebma aravalidur gazomvasTan SeiZleba migviyvanos, ramdenadac
avtoritarul qveynebSi xalxs simarTlis Tqmis eSinia da rasac fiqrobs,
imas ar ambobs. radgan mocemuli faqtori ganapirobebs ufro sistematur,
vidre SemTxveviT Secdomas, SekiTxva sakmaod myar da mdgrad Sedegebs
mogvcemda. imisgan damoukideblad, Tu ramdenjer SeekiTxebi, xalxi
erTsa da imave pasuxs iZleva. amiT ki, cxadia, gazomva validuri ver
xdeba.
igi saimedo iqneba, Tumca SeiZleba ar iyos validuri, magram igi
veranairad ver iqneba validuri, Tu saimedo ar aris. saimedoobas
safrTxe mxolod SemTxveviTi Secdomis mxriv emuqreba (maSin, roca
safrTxe validurobas sistematurobis da SemTxveviTi Secdomis mxriv
aqvs). es niSnavs, rom Tu wina (adre Catarebul) kvlevebSi gazomva
damajereblad validizebuli iyo, misi gamoyeneba SegviZlia ise, rom
saimedoobis gamo SiSi ar gvqondes: Tu gazomva validuria, is saimedoc
unda iyos.
rogor davizRvioT Tavi arasaimedoobisagan? rogor ganvsazRvroT
saimedoa Tu ara mocemuli gazomva?
56
arasaimedooba rom aviSoroT, aucilebeblia gazomvis SemTxveviTi
Secdomebis wyaroebis codna da maTze kontrolis daweseba. kerZod, unda
moviazroT gazomvis realuri procesi da movaxdinoT gazomvis
instrumentis winaswari testireba, riTac gamovlindeba SemTxveviTi
Secdomebis adre ucnobi mizezebi.
socialur mecnierebebSi rTulia gansazRvro, saimedoa Tu ara
gazomva. es ki imiT aris gamowveuli, rom im cvladebis mniSvnelobebi,
romelTanac saqme gvaqvs, SeiZleba droTa ganmavlobaSi, sxvadasxva
garemoebaTa gamo, Zireulad Seicvalos: adamianebi icvlian Sexedulebebs
gamocdilebis dagrovebasTan erTad; qveynebi cvlian polotikas,
resursebs da a.S. roca realuri mniSvnelobebi ase Tu ise icvleba,
rTuldeba gazomvis SemTxveviTi Secdomebis zemoqmedebiT Sedegebi
ganasxvavo realuri meryeobisagan gasazomi cnebis farglebSi. es niSnavs,
rom saimedoobis testebi unda Catardes maqsimalurad mcire droiT
SualedebSi.
rogorc aRiniSna, saimedooba erT-erTi mniSvnelovani faqtoria
raodenobriv kvlevebSi gazomvis dros. socialur mecnierebebSi gazomvis
saimedoobis gansazRvris meTodebis sami tipia:
1. araerTjeradi testirebis meTodi – am SemTxvevaSi erTi da igive
gazomva ramdenjerme gamoiyeneba erTi da imave obieqtebisadmi. Tu isini
(obieqtebi) yovel jerze erTnair Sefasebas Rebuloben, gazomva saimedod
iTvleba. am meTodTan dakavSirebiT sirTuleebi maSin Cndeba, roca
gazomva interviuirebas ukavSirdeba (gansxvavebiT usulo obieqtebis
maxasiaTeblebis gazomvis an adamianebze faruli dakvirvebisagan). Tu
SekiTxvebs drois xanmokle periodis Semdeg vimeorebT, respondentebs
xSirad axsovT maT mier gacemuli pasuxebi, da im mosazrebiT, rom
Tanmimdevrulni iyvnen TavianTi poziciis gamoxatvaSi, imeoreben xolme
maT, imis nacvlad, rom gulaxdili da marTali pasuxebi Tqvan. roca
aseTi situacia iqmneba, nakleb savaraudoa da TiTqmis SeuZlebelic, rom
sworad SevafasoT kiTxvebis saimedooba, rogorc am cnebis maCvenebeli.
amgvari situacia rom aviciloT, ganmeorebiTi gamokiTxvis Catareba
mxolod da mxolod drois mniSvnelovani Sualedis Semdeg SegviZlia.
Tumca am dros sxva problemas vawydebiT: drois ganmavlobaSi cvladis
namdvili mniSvnelobebi SeiZleba Seicvalos, da aRmovCndeT im
57
mdgomareobaSi, rom ver movaxdinoT SefasebebSi sxvaobebis dadgena, rac
SeiZleba ganapirobos gazomvis arasaimedoobam an cvladis realurma
cvalebadobam (Толстова, Ю. 1998).
2. aRniSnulma problemam warmoSva saimedoobis sxva testis Seqmnis
saWiroeba – es aris alternatiuli formis meTodi. mis Tanaxmad,
gazomvis sxvadasxva formebi erTsa da imave momentSi erTi da imave
jgufis obieqtebisaTvis gamoiyeneba, an erTi da igive gazomva gamoiyeneba
obieqtTa sxvadasxva jgufisaTvis. am SemTxvevaSi test-efeqti
SeuZlebelia, ramdenadac erTze metad arc erTi obieqti ar izomeba, da
radganac gazomvebi erTmaneTisagan aranairi droiTi intervalebiT ar
arian daSorebulni, gazomvis Sedegebze sakvlevi cvladebis realuri
cvlilebebi ver moaxdenen gavlenas (ar aisaxebian). am strategiis
warmateba imazea damokidebuli, ramdenad kargad SevupirispirebT
erTmaneTs gazomvis alternatiul formebs, rogorc mocemuli cnebis
gazomvas da aseve imaze, namdvilad ekvivalenturia Tu ara ori jgufi
gasazomi cvladis distribuciis TvalsazrisiT. Tu imis varaudis
safuZveli arsebobs, rom pirobebi sruldeba, maSin, rac ufro axloa
ori gazomvis an ori jgufis Sefasebebi, gazomvis saimedooba miT metad
sarwmunoa. magram Tuki Sesadarebeli gazomvebi an jgufebi ar gvaqvs, am
meTods saTanadod ver gamoviyenebT.
3. da bolos, gazomvis saimedoobis testirebis bolo xerxia
qveSerCevis meTodi. misi arsi imaSi mdgomareobs, rom obieqtebisagan
vayalibebT SerCevas, mas vyofT ramdenime qveSerCevad ise, rom isini
erTmaneTs hgavdnen. Semdeg erTsa da imave gazomvas viyenebT yvela
qveSerCevisadmi da gamoviyenebT Sedegebis msgavseba-gansxvavebas, rogorc
gazomvis saimedoobis maCvenebels. ramdenadac erTsa da imave gazomvas
viyenebT, aucilebebli ar aris Sepirispireba-Sejereba, rogorc
alternatiuli formis dros.
zemoT moyvanili saimedoobis testebidan nebismieris Sedegebis
interpretaciisaTvis mravali statistikuri procedura arsebobs. magram
romeli maTganic ar unda moviSvelioT gazomvis saimedooba kvlevis
dawyebamde unda dadgindes.
58
rogori rTulic ar unda iyos sociologiuri gazomva, misi
erTaderTi mizania Sedegebis miReba.
sociologiuri gazomva ar mTavrdeba skalis meSveobiT ricxviTi
maxasiaTeblebis miRebis Semdeg. igi iTxovs sistematizacias, sxva
ricxviT maCveneblebTan Sedarebis saSualebas da aqedan gamomdinare,
miRebuli socialuri informaciis analizis saSualebaa.
aq vawydebiT sociologiuri gazomvis iseT Taviseburebebs,
romlebic mas sxva sazogadoebriv mecnierebebSi, kerZod ki,
fsiqologiaSi gamoyenebuli gazomvisagan ganasxvavebs.
istoriulad ise moxda, rom gazomvis procedurebi Tanamedrove
saxiT sazRvargareTul sociologiaSi eqsperimentuli fsiqologiidan
Sevida. isini sakmaod iyvnen ganviTarebuli da Seesatyvisebodnen
socialur maxasiaTebelTa pirveladi kvantifikaciis amocanebs, radganac
garkveulwilad hqondaT validurobasa da sandoobaze Semowmebis unari.
sociologebs xandaxan kidec aviwydebaT, rom sociologiasa da
fsiqologias principulad gansxvavebuli gazomvis obieqtebi aqvT. (...)
socialuri statistikis monacemebi aseve SeiZleba iyos
sociologiuri maxasiaTeblebi. magram aucilebelia erTmaneTisagan
ganvasxvavoT socialuri da siciologiuri maCvenebeli. aucilebeli ar
aris, rom mainca da mainc sociologiuri maCvenebeli miviCnioT
socialurad. socialuri SeiZleba iyos aseve ekonomikuri, demografiuli
da a. S. maCveneblebi. ar aris aucilebeli, rom sociologiuri
maCvenebeli gazomvis Sedegebze aigos, magram gazomvis Sedegi yovelTvis
sociologiuri maCvenebeli unda iyos.
59
Semdegia ganwyobebis (damokidebulebebis) skalebis agebis
procedurebi, romlebic maT (ganwyobebis) gazomvas ukavSirdeba. maTi
mizania ricxviTi maCveneblis miwera, romelic sakvlevi erTobliobis
yoveli individis ganwyobis gamoxatvis intensivobas axasiaTebs.
60
daismis. arc Tu bevri aseTi meTodisaTvis, romlebic sociologis
bunebriv logikas pasuxobs (sociologis, romelic amgvar monacemebs
Seiswavlis), aris SemuSavebuli Sesabamisi maTematikur-statistikuri
koncefcia. xSirad sruliad bundovania, rogor unda gadaitano Sedegebi
SerCevidan generalur erTobliobaze. am mimarTulebiT mimdinareobs
muSaoba.
2) skalis xasiaTi damokidebulia gazomvis Sedegebis analizis
meTodze. es debuleba imaze metyvelebs, rom monacemTa Cveni
formulireba (interpretacia) gapirobebulia ara marto “gazomvamdeli”
nabijebiT (Tundac maTi fizikuri miRebis xerxiT), aramed “gazomvis
Semdgomi” warmodgenebiT im meTodebis arsze, romlebsac savaraudod
gazomvis Sedegebis analizisaTvis gamoviyenebT.
am aspeqtiT ori mxare SeiZleba gamoiyos:
a) Sinaarsobrivi mxare. rodesac cnobierebaSi im movlenis
garkveuli Sinaarsobrivi koncefcia gvaqvs, romelic gazomvis Sedegebis
analizis safuZvelze unda SeviswavloT, sociologi amosaval
monacemebSi debs azrs, romelic am koncefciiT da Sesabamisad analizis
meTodis xasiaTiTac aris gansazRvruli. warmodgenili aspeqtis kerZo
SemTxvevas pasuxobs bleilokis gazomvis damxmare Teoria, romelic man
Semoitana HhipoTezebis gazomvis procesSi Semdgomi Sesaswavli
kavSirebis Sesaxeb. daaxloebiT igive mosazrebebia gamoTqmuli gutmanis
mier, sadac igi ambobs, rom gazomvis farglebSi aucilebelia
specialuri Teoriuli konstruqciebis SemuSaveba da, rom gazomvis
Teorias, statistikurisagan gansxvavebiT, saqme aqvs ara SerCevis
daskvnebTan, aramed struqturuli hipoTezebis konstruirebasTan. magram
am SemTxvevaSi, gutmans viwro azriT aqvs gagebuli konstruirebuli
hipoTezebi, anu iseve, rogorc bleiloki, isic mxolod cvladebs Soris
korelaciis struqturas gulisxmobda .
b) formaluri mxare. monacemTa analizis zogierTi meTodi im
varaudebs eyrdnoba, rom es monacemebi garkveul pirobebs akmayofilebs.
es pirobebi xandaxan arc Tu uvnebelia.
daskvnis saxiT SeiZleba iTqvas, rom sociologiaSi gazomvis
problemebi arsebobs da bevri maTgani gadauWrelia. dgeba iseTi Teoriis
Seqmnis aucilebloba, romlis ZiriTadi miznebic iqneba: 1. skaluri
61
mniSvnelobebis miRebis principebis SemuSaveba, romelic adekvaturad
asaxavs realobas ama Tu im konkretul, sociologisaTvis saintereso
situaciaSi; 2. aparatis SemuSaveba, romelic saSualebas mogvcems
mkafiod ganvsazRvroT skaluri mniSvnelobebis interpretaciis
principebi; 3. dasaSvebobis (ardasaSvebobis) cnebis SemuSaveba aseTi
mniSvnelobebis analizis konkretuli xerxebi (Татарова, Г. 998).
aseTi Teoria jer ar arsebobs.
62
Tavi III
63
fsiqologebi, romlebic ganwobebs Seiswavlidnen, eqsperimentul
tradicias misdevdnen, mis normebs icavdnen da naklebad cdilobdnen,
miesadagebinaT laboratoriuli samyaro realuri socialuri
konteqstisaTvis. Tavis mxriv, sociologebic ar TanaugrZnobdnen
eqsperimentuli meTodebis Rirsebebs da naklovanebaTa miuxedavad, maTi
azriT, masobrivi gamokiTxvebi iZleva SesaZleblobas, rom monacemebi
miviRoT jgufebze, subkulturebze da a.S. oRondac, gansxvavebulia
gazomvis teqnika, respondentTa SerCeva da kvlevis Catarebis pirobebi,
aseve indikatorebis mizanSewoniloba (vin romels miiCnevs m.b.).
1920-30-ian wlebSi fsiqologiaSi ganwyobaTa gazomvis Sesaxeb mravali
Sroma gamoCnda. maTi avtorebi, erTi mxriv, cdilobdnen kvantifikacia
SemoetanaT kvlevebSi da amiT alternativa SeeqmnaT radikaluri
biheviorizmisaTvis, da meore mxriv – fsiqometruli midgomisa da
testebis Teoriis gamoyenebis sferoebi gaefarToebinaT. fsiqologiuri
kvlevebis monawileni ZiriTadad studentebi iyvnen. 1935 wlis klasikur
mimoxilvaSi (gordon olportis), arc aris naxsenebi, rom kvlevebi
studentebsa da moswavleebze tardeboda, Tanac studentebi
ganixileboda ara rogorc specifikuri jgufi, aramed rogorc “xalxis
nawili” zogadad.
64
Sexedulebebis kavSiris arawrfivoba mkafiod aRiqmeboda, fsiqologebs
sociologebze naklebad eparebodaT eWvi TavianTi gasazomi instrumentis
validurobaSi, da TviT gasazomi konstruqtis anu ganwyobis statusSi.
66
meore mizezi ufro msoflmxedvelobrivi xasiaTis iyo da am istoriul
epoqaSi mecnieruli codnis bunebaze pozitivisturi Sexedulebebis
warmoSobasa da ganviTarebas ukavSirdeboda.
67
midgomas ukavSirdeboda. 60-iani wlebis bolosa da 70-ianis dasawyisSi
mniSvnelovani cvlilebebi (Tumca araerTmniSvnelovani) TviT
sociologiuri Teoriis SigniT moxda. da isini axali Teoriuli
mimarTulebebis – fenomenologiisa da eTnomeTodologiis warmoSobas
ukavSirdebida.
68
Tvisebriv meTodologias xSirad uwodeben interpretaciuls an
gagebiTs, ramdenadac am SemTxvevaSi sociologi socialuri agentebis
qmedebas ganixilavs rogorc motivirebuls, romelsac aqvs sazrisi da
sxvebzea orientirebuli. es qmedebebi analizs swored im mniSvnelobebSi
SeRwevis meSveobiT eqvemdebareba, romelsac maT adamianebi aniWeben anu
socialuri moqmedebebis gagebisa da interpretaciis gziT (veberi,
zimeli).
Tvisebriv paradigmaSi aqcentirebulia individualuri mxare da igi
erwymis am individualuris Sesaxeb bunebrivi gziT monacemTa mopovebis
xerxs. es niSnavs, rom sociologma imgvarad unda aagos kvlevis procesi,
rom ar daarRvios aqtorebisTvis Cveuli wesi. sxvagvarad Tu vityviT,
Tvisebrivi kvleva principulad uaryofs iseT kvleviT procedurebs,
romlebic respondentebs iyenebs “sacdel baWiebad” (magaliTad, rogorc
eqsperimentSi). gamokiTxvis meTodi, rogorc nebismieri kvleviTi
instrumenti, yovelTvis xelovnuria. Tumca ganicdis transformacias da
cdilobs iyos maqsimalurad bunebrivi. am TvalsazrisiT ki, Tvisebrivi
kvlevebi yovelTvis naturalisturia: “Tvisebrivi sociologebi”
upiratesobas aniWeben adamianebis, sagnebisa da movlenebis kvlevas
bunebriv garemoSi.
Tvisebrivi sociologia principulad aRiarebs indeterminizms,
radganac miiCnevs, rom socialur moqmedebaSi, romelic nebismieri
socialobis sawyisia, Sedis subieqturoba, refleqsuroba, situaciuri
gadmocemebi/gamovlinebebi, moulodneli siaxlis gamoCena. socialuri
realoba am SemTxvevaSi aris procesi, raRacis Camoyalibeba,
dausrulebeli ram.
“Tvisebrivi midgomisas mkvlevari velze gadis koncepciebiT,
hipoTezebiT da gazomviTi instrumentebiT SeiaraRebuli da im
ganzraxviT, rom am fokusis gavliT wesrigi Seitanos gansxvavebuli
obieqtebisa da movlenebis erTobliobaSi. anu mkvlevari miemgzavreba
eqspediciaSi SeuiaraRebeli, magram momzadebuli winare gamocdilebiT,
mocemul problemebTan dakavSirebuli winaswari codniT, im ganzraxviT,
rom amoxsnas da Cawvdes, Tu ra xdeba sinamdvileSi da es aRweros
Teoriulad”. rogorc vxedavT, Tvisebrivi midgomisas Teoria
69
agvirgvinebs kvlevis process, sawyisad ki mxolod “mocemuli
problemebis Sesaxeb arsebuli socialuri gamocdileba” gvaqvs.
70
sociologiisTvis unikalur SesaZleblobad iqca, ramac socialuri
movlenebis ufro siRrmiseul Seswavlas Seuwyo xeli. mizezebis ori
jgufi SeiZleba gamoiyos, romelmac sociologiur kvlevaSi am
alternatiuli midgomis warmoSobas ubiZga:
1. globaluri xasiaTis mizezebi, romlebic XX saukuneSi Teoriuli
paradigmebis cvlasTan aris dakavSirebuli
2. lokaluri, Sinagani, romelic ganpirobebuli iyo
daukmayofileblobiT klasikuri midgomis “SemecnebiTi
horizontisadmi”.
71
miusadagon uaxlesi maTematikuri modelebi da originaluri
maTematikuri aparati.
kidev erTi principuli Sinagani pretenzia is aris, rom
SeuZlebeli iyo klasikuri midgomis farglebSi aRweriliyo socialuri
obieqtis realuri mTlianoba-erTianoba, radgan zogjer es iyo
araTavsebadis, winaaRmdegobrivis Serwyma. magram ra vuyoT rTul
socialur maxasiaTeblebs, realur mTlianobebs, rogoric aris
cnobierebis tipi, cxovrebis stili, moxmarebis xarisxi (Tvisebriobis
aspeqtiT)?
klasikuri sociologiis uaryofiT mxareebs akuTvneben imas, rom
socialuri obieqtebis Seswavla SeuZlebelia mis droiT cvalebadobaSi,
romelic ganpirobebulia rogorc obieqtis genetikuri bunebiT (mag.,
mozardTa zrda), ise socialuri procesebiT. longituduri kvlevebi,
romlebic cdiloben aRweron TaobaTa cvlilebebi qcevis formebSi,
cnobierebis tipebSi, sadac aTwleulebis ganmavlobaSi erTi da igive
adamianebi Seiswavlebian, romlebic cxovrebiseuli ciklis sxvadasxva
etapze imyofebian; ufro egzotika, vidre realuri kvleviTi praqtika da
aseve, naklvanebebs SeiZleba mivakuTvnoT subieqturoba.
amas garda, gaCnda imis gancda, rom Tvisebrivi monacemebi,
romlebic gamokiTxvebiT miiReba, sruliadac ar aris obieqturi – es
aris pasuxebis jami standartizebul SekiTxvebze – pasuxebis, romlebic
Tanamedrove frangi sociologis d. bertos azriT, sruliad subieqturia
TavisTavad da aseTad rCeba, gind cifrebiT moaxdino maTi kodireba,
gind Seurio da ise gamoiyvano saSualo statistikuri maCvenebeli. “ra
xerxiTac ar unda moamzado katebi an katebis reprezentatuli SerCeva
moaxdino, isini verasdros gadaiqcevian bocvrebad” (Берто, Д. 1997).
warmodgenili naSromis avtori srulad ver daeTanxmeba da
gaiziarebs am pozicias. amis pasuxad ki SegviZlia vTqvaT, rom
sociologiuri kvlevis xarisxi tradiciul samecniero midgomisas
fasdeba misi obieqturoba-subieqturobis kriteriumebiT da gulisxmobs,
rom mxolod obieqturi kvleva SeiZleba davaxasiaToT rogorc sando,
saimedo, validuri, dasabuTebuli. Tvisebriv kvlevebSi aRniSnuli
problema yovelTvis maTi SemecnebiTi bunebis kritikis centrSi rCeboda.
amis mizezi aris Semdegi: Tvisebrivi kvlevis procesi, ZiriTadad,
72
monacemTa mopovebis etapze araformalizebuli da naxevrad
formalizebuli intervius Catarebas gulisxmobs. amasTan, yoveli
interviu aris unikaluri saubari, romelsac kritikulad SeuZlia
gavlena moaxdinos Semdgom monacemTa analizis msvlelobasa da ZiriTad
daskvnebze. am azriT, sakvlevi piri, ise rogorc interviueri,
mniSvnelovan rols asrulebs.
cxadia, rom Tvisebriv kvlevaSi, rodesac obieqtTan xdeba
socialuri daaxloeba, obieqti-adamiani iwyebs kvlevis msvlelobaze
gavlenis moxdenas, anu sul ufro metad iZens kvlevis procesis
subieqtis Tvisebebs, e.i. xdeba kvlevis procesis subieqtivizacia
(Савинская, И. 2002).
subieqturobis daZlevis mizniT avtorTa nawili Semdeg gzebs
gvTavazobs:
jgufuri analizi da monacemTa interpretacia
triangulacia da sxva procedurebi, rac saSualebas iZleva
gaizardos rezultatebis sandooba da saimedooba
“kritikosis” yofna/arseboba kvleviT jgufSi
73
komunikaciis sazrisebis interpretaciisTvis. am midgomis Tanaxmad,
sazogadoebaSi interaqcia xorcieldeba enis meSveobiT, Jestebis
gacvliT, simboloebiT.
fenomenologiur tradiciaSi es ideebi ganviTarebulia im
warmodgenamde, rom adamianis qcevis motivebis gageba SesaZloa mxolod
misi biografiuli situaciidan gamomdinare, alfred Siucis mixedviT,
“cxovrebiseuli samyarodan gamomdinare”. adamianebi subieqturad ageben
socialur realobas, yovel socialur situaciaSi TavianTi motivebi da
qcevis modelebi SemoaqvT (p. bergeri da t. lukmani) da, roca aseTi
situaciebi meordeba, imave motivebsa da modelebs iyeneben, axdenen maT
tipizacias.
eTnomeTodologia eyrdnoba qcevis mniSvnelobaTa kvlevas
adamianTa rutinuli yoveldRiurobis taqtikas empiriuli dakvirvebis
gziT. aq eqspertebad iTvlebian rigiTi adamianebi, romlebic ufro
kompetenturi arian yoveldRiur gamocdilebaSi, vidre romelime
profesionali sociologi. analizis mocemul aspeqts aseve uwodeben
folklorul sociologias (g. garfinkeli).
amgvarad, sociologiuri literaturis analizma problemasTan
dakavSirebiT saSualeba mogvca gamogvevlina Tvisebrivi meTodis
gansxvavebuloba raodenobrivisgan, romelic imaSi mdgomareobs, rom mas
SeuZlia axsnas socialuri movlenebisa da procesebis adamianuri “arsi”,
kvlevis obieqti masSi aris individi, misi socialuri samyaro, mis mier
gare realobis da misi TviTSecnobis samyaros axsna. Tvisebrivi midgoma
dasavleTSi me-20 saukunis 20-30 wlebSi warmoiSva. amas xeli Seuwyo
raodenobriv kvlevaSi kvleviTi krizisis gaCenam, romelic im axsnas
emyareboda, rom mas ar SeuZlia axsnas individis Sinagani samyaro, misi
pirovnuli maxasiaTeblebi, romlebic uSualo gavlenas axdenen
sociumTan urTierTqmedebaze.
74
Semdgom araklasikur versiebs: fenomenologiur sociologias,
eTomeTodologias, kognitur sociologias da a.S. mis postmodernistul
proeqtamde (z. baumani, v. velSi da sxv.); agreTve, sociologiuri
analizis iseT araklasikur mimarTulebebs, rogoricaa kulturis
sociologia da codnis sociologia (Ионин Л.Г. 2004)..
gagebiTi sociologia SeiZleba ganvixiloT, rogorc
sociologiuri codnis humanisturi alternativis erT-erTi pirveli
redaqcia. gagebiTi Teoriul-meTodologiuri paradigmis Camoyalibeba
socio-humanitarul codnaSi, upirveles yovlis, ukavSirdeba dilTeis da
veberis, aseve, zimelis da nawilobriv j. midis saxelebs. mis uSualo
wyaroebad ganixilaven sicocxlis filosofias da neokantianelobas
(pirvel rigSi, badenis skolis saxiT). Tvisebrivis Semobruneba
ukavSirdeba a. Siucis saxels, romelmac gviandeli huserlis
fenomenologiis orientiri Secvala sociologiisken, xolo Semdeg
sociologiuri analizis fokusSi moaqcia enis problemebi, rac
vitgenSteinis lingvistur midgomaSi iyo mocemuli da aseve Tanamedrove
hermenevtikuli analizi.
gamaerTianebel Teoriul-meTodologiur amosavlad “gagebis”
sociologebisTvis gvevlineba principulad gansxvavebuli ontologiebis
mtkiceba bunebrivi da socialuri samyaros Sesaxeb. am wanamZRvarTan
mWidrod aris dakavSirebuli meore, romelic eWvqveS ayenebs socialur
cxovrebaSi obieqt-subieqtis SemecnebiTi sqemis SesaZleblobas.
gagebis sociologiSi kvleviTi interesi Sereulia socialuri
aqtivobis uSualo subieqtebis analizis doneze, aqcentirebulia
“pirovnebis CarCoebi” sociologiur codnaSi. es xazi Semdgom gamoikveTa
fenomenologiur variantSi da, gansakuTrebis, eTnomeTodologiaSi.
Sinagani sazrisebis aspeqtebis da socialuri moqmedebis aqtualizaciam
gardatexa Seitana gagebiT orientaciaSi kulturis analizis, rogorc
obieqturi mniSvnelobebis sferos mimarT, rogorc “me”-s da “sxva”-s
gagebis SesaZleblobis maorganizebelma. am TvalsazrisiT gagebiTi
sociologia meore gavlenian sociologiur mimarTulebasTan –
simbolur interaqcionizmTan - sakmaod axlos aRmoCnda. Tumca, ufro
koreqtulia, rom movaxdinoT am mimarTulebebis diferencireba. da
bolos, am wris moazrovneTa gamaerTianebeli Tema, sakuTriv gagebis
75
problemaa, romelmac saxelwodeba misca mTlian Teoriul
moTodologiur mimarTulebas. veberma mogvawoda gagebis koncefcia,
rogorc procedurebi (meTodis), romlebic, mxolod da mxolod,
sociologiur axsnas qmnian. socialuri moqmedebis konstituireba xdeba
azris/sazrisis gacnobierebiT, romelsac subieqti ganicdis da iTxovs,
mivakuTvnoT SesaZlebeli moqmedeba sxvaTa aseve SesaZlebel moqmedebebs.
aseTi mikuTvnebuloba warmoSobs qcevis azrobriv kavSirs (veberi). es
ukanaskneli sociologiuri Seswavlis uSualo sagania, romlis amocanac
aris socialuri moqmedebis gageba, interpetaciis safuZvelze. gagebis
saSualebad ki moviazrebT logikurad konstuirebad idealur tipebs
(Семенова, В. 1998).
gageba SeiZleba ganvixiloT, rogorc adamianis cxovrebis ZiriTadi
movlena, rogorc erTi sulis damokidebuleba meorisadmi, rogorc
sicxadis kritikis universaluri xerxi. dilTeis koncefciaSi SeiZleba
gagebis sami tipi aRmovaCinoT; 1. rogorc Sinagani xedviT adamianuri
cxovrebis saboloo realobis uSualo ganxilva; 2. rogorc Secnoba –
Tanagancda sxvisa garedan mocemuli niSnebiT; 3. rogorc sakuTari Tavis
gagebis ganviTareba cxovrebiseuli konteqstebis gafarToebiT da maTi
mudmivi reinterpretacia, romelic enobrivi saSualebebiT xdeba
garkveul teqstebSi.
eTnomeTodologia
moZRvreba imis Sesaxeb, Tu rogor iqcevian xalxebi/eTnosebi.
radikaluri Teoriul-meTodologiuri mimrTuleba amerikul
sociologiaSi, romelmac principulad axali interpretacia moaxdina
fenomenologiuris da kulturuli da socialuri anTropologiis
safuZvelze sociologiis sagnisa da amocanebis, rogorc mecnieruli
disciplinis. eTnografiis sxva wyaroebidan SeiZleba davasaxeloT
vitgenSteinis lingvisturi filosofia da J. gurviCis “dialqtikuri
hiperempirizmi”.
kritikis ZiriTadi obietebi – funqcionalizmi diurkemis saxiT
(upirveles yovlisa, misi klasikuri Tezisi socialuri faqtebis rogorc
nivTebis/sagnebis mimarT) da parsonsis saxiT, aseve, pozitivizmi da
marqsizmi.
76
tradiciul sociologiur meTodologias daupirispires “savele
anTropologiis midgomebi da xerxebi”, rac gulisxmobda sakvlevi
erTobebis cxovrebaSi uSualo CarTvas da romelTa univesalizaciac
moxda Semdgom zogadsociologiur meTodebad. 1970 wels (es
eTnomeTodologiis aRmavlobis mwvervalis xanaa) eTnomeTodologias
sauniversiteto sociologTa mxridan winaaRmdegoba Sexvda (misi
swavlebis uflebas ar aZlevdnen).
eTnomeTodologiis rogorc damoukidebeli mimarTulebis
Camoyalibebas ukavSireben g. garfinkelis krebulis “eTnomeTodologiis
kvlevebis” gamosvlas, 1967 wels.
meore didi warmomadgeneli iyo a. sikureli, romlis koncepciasac
avtorTa nawili ganixilavs, rogorc kognituri sociologiis proeqts.
sxva warmomadgenelTagan gamovyofT g. saqss, a. blums, b. lutars, m.
polners da a.S.
eTnomeTodologia, fenomenologiuri sociologiis kvaldakval,
sociologiis yuradRebas aaqtiurebs yoveldRiurobis samyaroze, Tanac
aqcentirebas axdens meTodebis gamovlenaze im mxriv, Tu rogor qmnian
adamianebi varaudebs imis Sesaxeb, rom socialuri samyaro namdvilad
realuri saxiT arsebobs da igi mowesrigebulia. am miznobrivi
disciplinaruli damokidebulebis ganxorcielebam moiTxova Svidi
klasikuris alternatiuli meTodologiuri varaudis wamoyeneba (j.
terneri) socialuri samyaros bunebis mimarT. amosavali daSveba iyo –
adamianTa swrafva, urTierTqmedebaTa yvela situaciaSi moCvenebiTi
Tanxmobis miRweva “urTierTqmedebis garemos relevanturi niSnebis”
mimarT (Given L. 2008). es Tanxmoba, SesaZlebelia, daefuZnos ganwyobebs,
rwmenebs, codnas urTierTqmedebis situaciis bunebis Sesaxeb. igi
gulisxmobs pirovnulSoris urTierTqmedebis praqtikebs da misi
Sesatyvisi konstruirebis, mxardaWeris, moCvenebiTi Tanxmobis cvlilebis
meTodebs, romlebic SeiZleba iyos rogorc eqsplicituri, ise –
implicituri. am praqtikebsa da meTodebs imis aRqma uzrunvelyofs, rom
urTierTqmedebis situaciebs aqvT mowesrigebuli struqtura. Tanxmobis
moCvenebiToba ara mxolod SeTanxmebis (konvenciis) Sedegia, aramed
yoveli monqwilis Tanxmobis gamoxatulebaa “wesebTan da procedurebis”
SeqmnasTan da am Tanxmobis darRvevasTan, anu moCvenebiTi Tanxmoba
77
niSnavs, rom igulisxmeba “usityvod” yvelas mier daSvebuli pirobebi -
urTierTqmedeba-urTierTqmedebis wesebi. yoveli situacia TavisTavad
unikaluria da gulisxmobs sakuTar gansazRvras da TviTgamorkvevas
SeTanxmebaSi, romelic SeuZlebelia ukritikod gadaitano romelime sxva
situaciidan. yovel jerze, rodesac qmni, xelaxla amtkiceb an cvli
situaciis gansazRvris wesebs, masSi CarTuli adamianebi erTmaneTs
sTavazoben TiTqosda/moCvenebiTad mowesrigebul “maT miRma/gareSe”
samyaros, romlebic maT garkveuli aRqmebisa da qmedebebisken ubiZgebs
(Silverman, D. 2000).
amgvarad, gamodis, rom urTierTqmedebis nebismieri situacia
problemuria, da adamianTa mudmivi mcdelobis Sedegia, anu im saerTo
azris Sesaqmnelad aris, rom realurad saxezea erTmaneTSi gardamavali
situaciebi, romelzec adamianebs SeuZliaT SeTanxmdnen.
fenomenologia
al. Siuci - avstrieli filosofosi, fenomenologiuri
sociologiis fuZemdebeli, romlis ZiriTadi naSromia “socialuri
samyaros fenomenologia” (1932 w.). misi fenomenologiis filosofiur
safuZvels huserlis ideebi Seadgens, gadauwyveteli winaaRmdegoba
obieqtur samyarosa da mis Semmecnebel subieqtebs Soris, SeiaraRebuli
mecnieruli cnebebiT – “ganivTebuli bunebrivi samyaro”. am
winaarmdegobis dasaZlevad Siucma SemogvTavza ori reduqciis
ganxorcieleba. pirveli – es aris fenomenologiuri reduqcia: uari Tqva
samyaros kvlevaze “bunebrivi ganwyobis’ gziT da cxovrebiseuli samyaro
ikvlio “intencionalobis” gziT. yvela empiriul mecnierebas Tavis
sagnad aqvs samyaro, rogorc “winare mocemuloba”, magram TviTon isini,
ise rogorc maTi instrumentebi, am samyaros elementebia. e.i. Tuki
mecnierebas surs, rom iyos mkacri misTvis aucilebelia, misi genezisis
da winare mocemulobebiT ganpirobebulobis dadgena, saidanac is Cndeba
da romelSic cxovrobs. es samyaro, romelic mecnieruli refleqsiis
winmswrebia, aris “cxovrebis samyaro”. Siuci gansazRvravs Cvens uSualo
“intuiciur garemos”, romelSic “Cven rogorc adamianuri arsebebi Cvens
msgavsTa Soris, viziarebT kulturas da sazogadoebas, garkveuli wesiT
vebyrobiT Cvens irgvliv obieqtebs, vzemoqmedebT maTze da vimyofebiT
78
maTi zemoqmedebis qveS. sociologiam es samyaro unda Seiswavlos sul
dasawyisidanve. magram es ver gvpasuxobs kiTxvaze, rogor aris
SesaZlebeli sazogadoeba? amisTvis ki Siuci gvTavazobs meore
reduqcias – transcendentalurs – uari vTqvaT subieqtis analizze da
gavaanalizoT misi “wminda cnobiereba”. fenomenologs araferi saqme ar
aqvs TviT obieqtebTan. mas ainteresebs maTi mniSvnelobebi, romelic
Cveni gonis mier aris agebuli, konstruirebuli. misi analizis sagani
aris ara realuri socialuri obieqtebi, aramed reducirebuli,
romlebic individis cnobierebis nakadSi aRmoCndebian da aorganizeben
Siucis azriT es aris konstruirebuli “intersubieqturi samyaro”. es
paradigma gadamwyvetia fenomenologiur sociologiaSi da saSualebas
iZleva avxsnaT cnobierebis socialuri arsi da adamianTa
urTierTkavSirebi, romlebic cxovrebiseuli samyaris arsebebia.
intersubieqtur ZiriTad formas Siuci aRwers konstruqtiT
“urTierTperspeqtivebi”, rac ori idealizaciis arsebobas gulisxbobs.
pirvelia “Tvalsazrisebis, Sexedulebebis urTierTSenacvlebadoba”.
rodesac socialur adgilebs cvlian sunieqtebs cxovrebis gancdis
identuri xerxebi aqvT. meore idealizacia aris wesi – “relevantobaTa
sistemebis damTxveva”. Siucis mixedviT, “me” da “nebismieri sxva”
vRebulobT im faqts, rom miuxedavad Cveni biografiuli situaciebis
unikalobisa, mniSvnelobaTa kriteriumebis sistemis gansxvaveba
arapirobiTia arsebuli miznebis TvalsazrisiT. Cven orives migvaCnia,
rom “me da is, anu Cven” sakmaod erTnairad vaxdenT CvenTvis saerTo
obieqtebis, faqtebisa da movlenebis interpretacias. Semdegi
mniSvnelovani intersubieqturobis elementia “alter ego – sxva me”.
Siucis mixedviT “meore me” aRwers individis mier sxvisi aRqmis zogierT
aspeqts mis “cocxal awmyoSi”. erTurTis Tanadrouli aRqma niSnavs, rom
“me” garkveuli azriT “sxvaze, meoreze” mocemul momentSi meti vici,
vidre man Tavis Sesaxeb. rogorc fenomenologiur filosofiaSi, ise
fenomenologiur sociologiaSi erT-erTi centraluri konstruqtia
“intencialoba”, romelic motivirebuli moqmedebis, aseve cnobierebis
arsobrivi maxasiaTebelia da gamoxatavs im fundamentur faqts, rom
cnobierebis/Semecnebis obieqti aris “nagulisxmevi”, yovelTvis
“mniSvneladi” cnobierebisaTvis. intencionalobis urTierTdamatebiT
79
aspeqtebad fenomenologiur sociologiaSi gamoiyeneba terminebi
“noezisi” da “noema”. intencionaluri cnoebierebis gansakuTrebuli
modusi (“vazrovneb, aRviqvam”) iwodeba “noezisad”, xolo obieqturi
korelati (is, rasac vazrovneb an aRviqvam) – “noemad”. am terminebs
SiucTan meTodologiuri mnisvneloba aqvs, ramdenadac emsaxureba
cnobierebis Semecnebis obieqtis aRweras (noema) da maTi konstruirebis
procesis aRweras (noezisi).
Siucma mogvca Tavisi sociologiis mniSvnelovani paradigmebisa da
konstruqtebis monaxazi da amiT daasabuTa, rogor unda yalibdebodes
sociologiuri Teoria. igi gvTavazobs Semdegs: sociologma unda
daiwyos mniSvnelobis donidan; sociologis cnebebi da konstruqtebi am
SemTxvevaSi iqceva “meore rigis” konstruqtebad, ramdenadac isini
pirveli namdvili yofiTi konstruqtebidan momdinareobs, romelTac
individebi yoveldRiurobaSi moixmaren. isini arian obieqturi
(verificirebuli) idealur – tipuri konstruwtebi, romlebic efuZneba
pirveli donis yofiT konstruqtebs e.i sxva rigis/donis konstruqtebia.
Siuci ikvlevda socialuri moqmedebis motivTa konstruqtebs,
yoveldRiuri cnobierebi formebsa da meTodebs, adamianis urTierTobis
struqturas, socialur aRqmas, racionalobas da agreTve, meTodolgiasa
da procedurebs 9socialuri cnobierebis). am kvlevebis Sedegebi
gadmocemulia misi naSromebis mraval gamocemaSi 1970-1980 wlebSi.
Tvisebrivi kvlevis mniSvnelovani komponentebi
sami mniSvnelovani komponenti SeiZleba gamoiyos. pirvel rigSi,
monacemebi, romlebic sxvadasxva wyaroebidan SeiZleba
momdinareobdes/miviRoT. interviu da dakvirveba yvelaze gavrcelebuli
wyaroebia.
meore komponenti sxvadsxva analitikuri da interpretaciuli
procedurebisgan Sedgeba, romlebic monacemebisa da Teoriebis misaRebad
gamoiyeneba. es procedurebi gulisxmobs/moicavs teqnikebs monacemebis
konceptualizaciisTvis (Becker, G.1970). sxva procedurebi aseve
analitikuri procesis nawilad gvevlineba. isini moicavs arastatistikur
SerCevas (ix. Schatzman, Strauss), analitikuri “SeniSvnebis” daweras da
cnebobrivi urTierTkavSirebis diagramebis agebas.
80
werilobiTi da zepiri angariSebi mesame Tvisebrivi kvlevebis
komponents Seadgens. isini SeiZleba warmovadginoT samecniero
Jurnalebsa da konferenciebze da sxvadasxva saxes Rebuloben
auditoriisa da warmodgenili rezultatebis aspeqtebisa Tu Teoriebis
mixedviT. mag., viRacas SeuZlia warmoadginos an Sedegebis mimoxilva an
kvlevis erTi nawilis CaRrmavebuli mimoxilva.
82
wyaroa CarTuli dakvirveba, fotografiebi, fokus-interviuebi an
CaRrmavebuli interviu, bolo xanebSi amas daemata videomasalebi.
Case studys-s specifika gulisxmobs obieqtis Taviseburebis Rrma
Seswavlas, daskvnebi Sedegebis Sesaxeb, lokaluri, gamoyenebiTi
xasiaTisaa da emsaxureba konfliqtebis mogvarebis rekomendaciebis
Seqmnas an erTobis ufro ukeT funqcionirebas.
eTnografiuli kvlevebi, wesisamebr, aRweriTi xasiaTisaa da
garkveuli erTobis yoveldRiuri praqtikis mravalmxriv analizs
warmoadgens misi kulturis (normebi, Rirebulebebi, ena, miTebi)
TvalsazrisiT, romlebic stiliTa da qcevis nimuSebiT mosaxleobis
ZiriTadi masis kulturisagan gansxvavdeba. magaliTad SeiZleba
moviyvanoT manCesteris universitetis moqmedi profesoris, teodor
Saninis xelmZRvanelobiT Sesrulebuli ruseTis glexobis kvleva,
romelsic TviT glexebis sityvebidan ikveTeba, rom es kultura
aTwleulebis ganmavlobaSi ucnobi da daxuruli sfero iyo rogorc
mkvlevarTaTvis, ise farTe sazogadoebisaTvis. informaciis wyaros
eTnografiul kvlevaSi warmoadgens werilebi, piradi dokumentebi,
fotoebi, folkloris nimuSebi, aseve, jgufuri interviuebi.
istoriuli kvlevebi, anu zepiri istoria, aRwers garkveuli
istoriuli movlenebis gancdis subieqtur gamocdilebas. sociologiis
interesia lokaluri zogadi mniSvnelobis istoriuli movlenebis
Seswavla (moZraobebis, organizaciebis, dasaxlebuli punqtebis). aseTi
gamokvleva gansakuTrebulad Rirebulia, rodesac zogadsocialuri
masStabis movlenis Sesaxeb dokumenturi informaciis naklebobaa.
magaliTad, gakulakebis Sesaxeb 20-30-ian wlebSi, stalinis represiebis, II
msoflios omis epizodebis Sesaxeb. SeiZleba “zepiri arqivis” Seqmna. am
mimarTulebis Taviseburebaa informantisadmi, rogorc istoriuli
movlenis TviTmxilvelisadmi, damokidebuleba. amitomac, meTodikis
TvalsazrisiT, aq wina planzea wamoweuli namdvilobis problemebi,
mogonebebis adekvaturobis, misi mexsierebis SesZleblobebi. amisaTvis
aucilebelia socialur-istoriuli konteqstis Rrma analizi.
informaciis Cveuli wyaroebia: memuarebi, dRiurebi, werilebi, interviu
da raRa Tqma unda, arsebuli oficialuri istoriuli mtkicebulebebi.
83
ojaxis istoria. es mimarTuleba Seiswavlis ojaxisa da
sazogadoebis urTierTqmedebas TaobaTa mimdinareobaSi. ojaxi
ganixileba rogorc istoriul perspeqtivaSi aRebuli SedarebiT myari
mcire jgufi, romelic yovel TaobaSi nawevrdeba da gardaiqmneba, rac
ar gamoricxavs misi rogorc fenomenis “uwyvetobas”. xdeba ojaxis
wevrTa teritoriuli da socialuri mobilobis procesebis gaanalizeba,
aseve memkvidreobiTobisa da ojaxis socialuri statusis cvlileba
Taobidan Taobaze, “kulturuli kapitalis“ gadacema an RirebulebaTa
transformacia.
Tvisebrivi midgomis specifika socialuri mobilobis problemis
mimarT sxva Temaa. rigi aseTi Ziebebis Sedegad, faqtobrivad, socialuri
mobilobis problematikis axali aspeqti gaCnda ojaxuri strategiebis
Seswavla da kulturuli kapitalis gadacema Taobidan Taobaze;
socialuri statusisa da qalTa socialuri mobilobis problema; ojaxis
statusis dacema socialuri revoluciis Sedegad da revoluciis
Semdgom situaciasTan adaptacia; ojaxuri sacxovreblis tipi rogorc
socialuri statusis amsaxveli. CamoTvlili Tematikis ganxilva ki
raodenobrivi strategiis farglebSi Znelia (Riessman, К.1993).
am SemTxvevaSi informaciis wyarod vargisia ojaxuri arqivebi,
CaRrmavebuli interviuebi sxvadasxva Taobis warmomadgenlebTan,
genealogiuri grafebi.
adamianis cxovrebis istoria bavSvobidan zrdasrulobisa da
xandazamuloba-siberisken, SeiZleba iTqvas, erT-erTi yvelaze
gavrcelebuli mimarTulebaa Tvisebriv sociologiaSi. informaciis
miRebis meTodi – biografiuli interviu warmoadgens cxovrebiseuli
Txrobis Tavisebur “sceniur warmodgenas” (e. hofmanis metafora)
sakuTari Tavisa da cxovrebis Sesaxeb. biografiul meTods bevri saerTo
aqvs CarTuli dakvirvebis meTodTan da arseobrivad “case study”-sadmi
eTnografiuli midgomis kidev erTi saxesxvaobaa. biografiuli meTodis
gansxvavebad SeiZleba CaiTvalos fokusirebis maRali xarisxi adamianis
cxovrebis istoriis unikalur aspeqtebze (zogjer es aris jgufebi,
organizaciebi) da subieqtur, pirovnul midgomaze adamianuri cxovrebis,
karieris, siyvarulis istoriis da a.S. aRwerebisadmi.
84
biografiuli Txrobebi SesaZloa analizis sagnad iqces, rogorc
garkveuli socialuri situaciis “arsebobis” koleqtiuri gamocdileba.
didi raodenobis analogiuri situaciis SedarebiTi analizi aris
socialuri problemis aRweris safuZveli, romelic ikveTeba msgavsi
garemoebebis da qmedebebis saerTo socialuri praqtikis kvalobaze.
aseTi meTodologiuri midgoma saSualebas iZleva cxovrebiseuli
strategiebis tipologia movaxdinoT msgavs situaciebSi, avagoT qcevis
nimuSebi (normatuli modelebi) an kulturulim orientaciebis,
cxovrebis stilis tipebi.
jgufuri diskusia anu fikus-jgufis meTodi gvexmareba, adamianTa
jgufebis meSveobiT gamovavlinoT gansxvaveba raime problemis, movlenis,
cxovrebiseuli procesis aRqmasa da gagebaSi. mocemuli meTodis
gagebisaTvis aseve arsebobs terminebi “fokusirebuli interviu jgufSi”,
“CaRrmavebuli jgufuri interviu”. saxelwodebaTa mravalferovneba imiT
aixsneba, rom meTodis gageba da moxmareba imTaviTve moeqca sxvadasxva
Teoriuli mimarTulebebis gavlenis qveS. r. mertoni sociologiaSi am
terminis SemotaniT mas gansazRvravda, rogorc “fokusirebul intervius
jgufebTan, romlebSic yvela gamokiTxuli garkveul situaciaSi
imyofeboda: naxes filmi, mousmines radioprogramebs, waikiTxes broSura,
statia an wigni...“. jgufuri diskusiis meTodi farTed gamoiyeneba
marketingul kvlevebSi, myidvelTa moTxovnebis, reklamaze reaqciis,
politikur moRvaweTa mimarT damokidebulebebis Seswavlisas da a.S.
diskusias uZRveba moderatori anu TviT mkvlevari an kvleviTi
koleqtivis wevri. igi sTavazobs Temas (romlis Sesaxebac wevrebi ukve
informirebuli arian) da kamaTisken da sakuTari azrebis gamoTqmisken
mouwodebs monawileebs. moderatoris kiTxvebi kargad aris mofiqrebuli
programul miznebs Seesabameba. igi SemoqmedebiTad warmarTavs
diskusias, xolo diskusiis Sinaarsi, ise rogorc monawileTa qceva,
Tvisebrivi analizis sagania rogorc argumentaciis TvalsazrisiT, ise
leqsikis, intonaciis, anu yvela mtkicebulebis, romlebic saSualebas
iZleva CavwvdeT gamonaTqvamebis azrs anu swored im azrs, rasac qmedebis
wevrebi (fokus-jgufis monawileebi) msjelobebSi deben (Selltiz, C ,
Wrightsman, T. S. et Cook, S. W. 1977.
85
mkvlevari yuradRebis fokusirebas axdens sadiskusio saganze da
romelime gansakuTrebuli erTobis warmomadgenelTa konkretul jgufze
(socialuri fena, profesia, romelime sazogadoebrivi moZraobis
mxardamWerebi da a.S.)
jgufis Semadgenloba ganisazRvreba kvlevis miznebiTa da
amocanebiT. SesaZlebelia eseni iyvnen sapirispiro/polaruli erTobebis
warmomadgenlebi (romelime politikuri partiis momxreebi da
mowinaaRmdegeebi, xelovnebis Janris moyvarulebi da misadmi gulgrilebi
da a.S.), homogenuri jgufebi (studentebi, samxedroebi, pensionerebi),
amianebi“miznobrivi” (romelime masobrivi sainformacio wyaros
mayurebeli, msmeneli, mkiTxveli), “SemTxveviTi” jgufi (adamianebi,
romlebmac erTi da igive gasaWiri an ubedureba gadaitanes). diskusia
iwereba firze (audio/video), raTa Semdgom dawvrilebiT gaanalizdes
misi Sinaarsi da moxdes misi gaazreba kvlevis amocanebis Sesabamisad.
ra aris Grounded theory? es aris Teoria, romelic induqciurad
gamoiyvaneba im fenomenis Seswavlidan, romelsac igi warmoadgens. anu
Teoria iqmneba, viTardeba da mowmdeba sxvadasxva pirobebSi monacemTa
sistematuri Segrovebisa da analizis meSveobiT, romelic Sesaswavl
movlenas ganekuTvneba. maSasadame, monacemTa Segroveba, analizi da
Teoria urTierTkavSirSia. ar SeiZleba daiwyo TeoriiT da Semdeg
daamtkico igi. ufro metad, iwyeben kvleviTi sferoTi da yvelafers,
rasac am sferosTan aqvs saerTo, Sansi aqvs gamovlindes.
86
gasagebia, interpretaciebi farTea da konceptualuri, maSin Teoria
sakmaod abstraqtuli unda iyos da mraval variacias mocavdes, raTa misi
gamoyeneba SesaZlebeli gaxdes mravali konteqstisTvis, rac am
fenomenTan aris dakavSirebuli. da bolos, Teoriam unda uzrunvelyos
kontroli, romlebic fenomenTan dakavSirebul qmedebebs ukavSirdeba. es
ukanaskneli imiT aris ganpirobebuli, rom hipoTezebi, romlebic cnebebs
Soris iseT kavSirebs gulisxmobs, romlebic mogvianebiT imisTvis
SeiZleba gamoviyenoT, raTa moqmedebas mimarTuli saxe mivceT –
sistematurad gamoiyvaneba faqtobrivi monacemebidan, romlebic mxolod
da mxolod am fenomens ukavSirdeba (Glaser В. 1992.).
87
anselm strausma Cikagos universiteti daamTavra. am universitets
Tvisebrivi kvlevebis didi tradicia gaaCnia. im periodSi igi
interaqcionistuli da pragmatistuli midgomebis gavlenas ganicdida.
strausma ganicada robert parkis, uiliam tomasis, jon diuis, jorj
midis, everet hiuzis da herbert blameris gavlena. amis Sedegad man
Tavis meTodSi (sxva rameebTan erTad) CarTo: 1. velze gasvlis
aucilebloba, raTa gaigo, Tu ra xdeba; 2. Teoriis mniSvneloba, romelic
realurad dasabuTebulia, disciplinis ganviTarebisTvis; 3. cdis buneba
da gancdebi (rogorc uwyvetad ganviTarebadi); 4. subieqtebis aqtiuri
roli im samyaroTa formirebaSi, romlebSic isini cxovroben; 5.
aqcentireba cvlilebebsa da procesebze, cxovrebis cvalebadobasa da
sirTuleebze da 6. urTierTkavSirebi pirobebs Soris, mniSvnelobebsa da
qmedebebs Soris. amas garda, strauss mniSvnelovani gamocdileba savele
kvlevebSi ukve hqonda, bevrs fiqrobda monacemTa Segrovebisa da
analizis Znelad SesamCnev kavSirze da kodirebis procedurebze.
88
Grounded theory-is meTodiT kvlevis unari misi xangrZlivi Seswavlisa
da gamoyenebis Sedegad vlindeba. misi gamoyenebis yoveli msurveli
SeZlebs miaRwios garkveul dones, Tuki Semdeg pirobebs daicavs:
1. unda Seiswavlos sxvadasxva wignSi aRwerili procedurebi da
Seasrulos isini. procedurebi imisTvis iqmneba, rom sistemurad da
akuratulad aigos Teoria. samuSaos Sekvecas moaqvs cudad agebuli da
viwrod gagebuli Teoria, romelic ver SeZlebs realobis
reprezentatulad asaxvas.
2. unda daicva procedurebi da mTeli kvlevis manZilze maTi
gamoyenebiT gaigeb, rogor muSaoben isini.
3. aucilebelia Riaobis da moqnilobis erToblioba, raTa SeZlo
procedurebis adaptireba sxvadasxva fenomenebisa da kvleviTi
situaciebisadmi (Glaser, Barney G. et Strauss, Anselm L. 1965).
89
kriteriumebs: mniSvnelovnebas, Teoriisa da dakvirvebis Tavsebadobas,
ganzogadebas, kvlavwarmoebas, sizustes, simkacres da verifikacias
(Glaser, B. et Strauss, A. 1973). problema aq is ki ar aris, Seesabamebian Tu ara
isini kanonebs, aramed rogor xdeba maTi interpretacia da gansazRvreba
gr. theory-s midgomis CarCoebSi. kanonebi zogad princips warmoadgens da
Tvisebrivi mkvlevrebi Tavs arideben maT Zalian konretulad
interpretacias, rac raodenobrivma mkvlevrebma ganaviTares. aRmoCenis
yoveli xerxis momxreebi realurad unda aviTarebdnen ufro metad
konkretul kriteriumebs, romlebic garkveul kriteriumebs efuZneba, rac
sasargeblod CaTvales TavianT kvlevebSi (Glaser, B. et Strauss, A. 1973)..
SemoqmedebiTi midgoma Grounded theory-s meTodis sasicocxlo
mniSvnelobis komponentia. procedurebi mkvlevars ubiZgeben gaarRvion
varaudebi da Seqmnan Zvelidan axali wesrigi/wyoba. SemoqmedobiToba
vlindeba mkvlevris unarSi swori saxelwodebebi misces kategoriebs;
amas garda imaSic, gasaqani misce azrebs da warmoqmna axali asociaciebi,
romlebic aucilebelia mastimulirebeli sakiTxebi/kiTxvebi warmoSobisa
da SedarebebisTvis, romelTac aRmoCenamde mivyavarT. Sedarebebi
amaRlebs mkvlevris mgrZnobelobas da mas unarians xdis, amoicnos
potenciuri kategoriebi da saqmesTan dakavSrebuli pirobebisa da
Sedegebis identificireba moaxdinos, roca isini monacemebSi Cndebian.
efeqturi Teoriis ganviTarebisTvis SemoqmedebiTobis aucileblobis
miuxedavad, mkvlevari yovelTvis unda axdendes nebismieri kategoriis da
kavSirebis formulirebbis validizirebas, romlebTanac is
SemoqmedebiTad mivida kvlevis procesis dros.
90
monacemebidan aris aRebuli. aq, Tuki is aris, monacemTa interpretacia
umniSvneloa.
daskvnis saxiT SeiZleba iTqvas, rom Grounded theory aris Tvisebrivi
kvleviTi midgoma, romelic erToblivad SeimuSaves glezerma da
strausma. misi sistematuri teqnikebi da analizis procedurebi
mkvlevars SesaZleblobas aZlevs SemuSavdes Teoria, romelic
konkretul sagnobriv sferos miekuTvneba, akmayofilebs “kargi”
mecnierebis Semdeg kriteriumebs: mniSvnelovnebas, Teoriisa da
dakvirvebis Tavsebadobas, ganzogadebas, kvlavwarmoebas, sizustes,
simkacresa da verifikacias.
92
sakuTari momzadebidan. aseT SemTxvevaSi alternatiuli monacemebi kargi
sailustracio masalaa Sedegebis aRwerisas.
93
ise mcire, rom monacemi arsobrivad ar gansxvavdebodes arTi
adamianisgan miRebulisgan.
monawileTa raodenobis qveda zRvari imiT ganisazRvreba, rom
sakiTxis ganviTareba ver xerxdeba mcire zomis jgufSi (mag., 4-ze
naklebi), diskusia swrafad “qreba”. monawileTa didi raodenoba bariers
uqmnis zogierTs azris gamosaTqmelad da interaqcia moderatorsa da
wevrebis erT nawils Soris xdeba anu jgufSi iwyeba defragmentacia anu
nawilebad gaxleCa amitomac zoma iSviaTad Tu aRemateba 8 adamians.
xSirad ki misi zoma 8 wevriT ganisazRvreba.
rogorc yvela kvlevaSi, scenaris ganviTareba problemis detaluri
konceptualizaciiT da operacionalizaciiT iwyeba (programuli
sakiTxebis terminebSi). daaxloebiT 10 ZiriTad sakiTxsa da qvesakiTxebs
Seicavs da 1,5-2,5 sT. grZeldeba
94
amrigad, Tvisebriv kvlevas safuZvlad udevs interpretacia,
romelic sami niSnis mixedviT xasiaTdeba. pirvel rigSi, Tvisebrivi
kvleva aris diskursis Seswavla (teqsti da misi realisazia saubris
dros). meore, Tvisebrivi kvleva xels uwyobs interpretaciuli
principebis Seswavlas, rac gamoiyeneba informaciis gaSifrvis procesSi.
mesame, Tvisebrivi kvleva aris konteqstualuri faqtorebis gamovlena,
anu komunikantebis rolebis ganawilebis specifikis, urTierTobiTi
situaciis fizikuri konteqstis, situaciuri movlenebis modifikaciis,
romlebic diskursis interpretaciaze axdenen gavlenas (Ting-Toomey, 1984).
95
safuZvelze susti da Seusabamo daskvnebis gamotana da
formulireba;
araobieqturi da arasando daskvnebis SesaZlebloba, ramdenadac
respondenti TviTon gansazRvravs, Tu ra Tqvas.
96
kvleviT amocanebze, miznebze, saganze da kvlevis obieqtzea
damokidebuli, mas ganapirobebs, agreTve, ama Tu im paradigmisadmi
mkvlevris interesze.
cvladis sxvadasxva mniSvnelobis gavrcelebis xarisxis dasadgenad
did erTobliobebSi gamoiyeneba raodenobrivi midgoma, romelsac Semdegi
Tvisebebi aqvs:
1. gamoiyeneba obieqtebis sakmaod didi ricxobriobis
Sesaswavlad (socialuri jgufebi, erTobebi, didi odenobis
dokumentebi).
2. kvleviTi mizania mizezobrivi axsna da urTierTkavSirebis
gazomva.
3. Seswavlis koncentrireba xdeba makroanalizis faqtebisa
da movlenebis doneze.
4. analizis logika deduqciuria: abstraqciidan faqtebisken
operacionalizaciis cnebebis meSveobiT.
5. koncepciebis formulireba xdeba Teoriidan da gadaiyvaneba
monacemTa operaciebis enaze.
6. raodenobrivi kvlevebis Casatareblad gamoiyeneba
sociologiuri informaciis mopovebis meTodebis
standartizebuli saxeobebi, gazomvis meTodi, SerCevis
meTodi da analizis statistikuri meTodebi.
7. gazomvis instrumentebis SemuSaveba da Semowmeba xdeba
pilotaJis dros.
8. monacemebi warmodgenilia statistikuri ganawilebebis,
skalis mniSvnelobebis da urTierTkavSiris gazomvis
Sedegebis saxiT.
raodenobrivi meTodebi naklebad iTvaliswinebs individualur anu
subieqtur gamocdilebas. maT upiratesobas is sociologebi aniWeben,
romlebic sistemur an struqturul koncepciebs gamoiyeneben.
raodenobrivi monacemebi yvelaze xSirad pozitivistur meTodebTan
asocirdeba da ufro sarwmunod miiCneva. es niSnavs, rom arsebobs
kvlevis nawilis ganmeorebis SesaZlebloba da Tu Sedegi igive iqneba
amiT vaCvenebT, rom arsebobs kanonzomiereba, rasac mivyavarT Sesabamis
daskvnebamde.
97
raodenobrivi strategiis ganviTareba sociologiur kvlevebSi e.
diurkemis pozitivizms ukavSirdeba, romlis Tanaxmadac “sociologiis
mecniereba Sedgeba sazogadoebis cxovrebis Sesaxeb raodenobrivi
monacemebis Sekrebisa da statistikuri analizisagan”.
mniSvnelovani roli raodenobrivi strategiis ganviTarebaSi
Seasrula p. lazarsfeldis Sromebma, romlebic raodenobrivi meTodebis
aRweras eZRvneboda. misi azriT, am meTodologiisaTvis mniSvnelovania
klasifikacia – kvlevis sxvadasxva monacemTa sistematizaciis da
mowesrigebis xerxi.
“masalis klasificirebis xelovneba TvalnaTlad mowmobs
sociologis profesionalizmis dones”. lazarsfeldi gamudmebiT
imeorebda, rom “es xelovneba aucileblad unda aswavlo studentebs”.
amasTan, igi xazgasmiT aRniSnavda, rom meTodologiis dayvana
raodenobriv procedurebze ar SeiZleba. raodenobrivi meTodebi
TvisebrivTan erTobliobaSi saSualebas gvaZlevs movaxdinoT socialuri
sistemis mdgomareobis modelireba da ganvaviTaroT metaTeoriuli
warmodgenebi.
Tvisebrivi meTodologiis ganviTareba SesaZlebeli gaxda
mikrosociologiis wyalobiT, romelic warmodgenilia iseTi
mimarTulebebiT, rogoric aris simboluri interaqcionizmi (j. midi, i.
habermasi, h. blumeri), fenomenologiuri sociologia (a. Siuci) da
eTnomeTodologia (h. garfinkeli). mikrosociologiuri mimarTuleba
warmoadgens Tvisebrivi midgomis meTodologiur bazas sociologiuri
gamokvlevisTvis, romelic ganixileba, rogorc sociologiuri analizis
“sxva” meTodologia.
Tvisebrivi strategia emsaxureba socialuri problemebis
Seswavlas individualuris da kerZos TvalsazrisiT (Семенова, В. 1998)..
kvlevis obieqtebs calkeuli individebi an maTi viwro erToba
warmoadgens TavianTi specifikuri socialuri maxasiaTeblebiT. kvlevis
sagania socialuri rolebi da maTi Sesruleba yoveldRiuri cxovrebis
konkretul praqtikaSi. isini monacemebs gvaZleven socialuri qcevis
mizezebze da sakuTar gamocdilebaze. amasTan, ufro metad xdeba
individualuri gamcdilebisa da grZnobebis gaTvaliswineba, vidre imisa,
Tu rogor zemoqmedeben adamianebze msxvilmasStabiani sazogadoebrivi
98
struqturebi. Tvisebrivi informaciis mopovebis stanartuli meTodebia
dakvirveba da Tavisufali interviu. am meTodebs xSirad iyeneben is
sociologebi, romlebic iziareben socialuri moqmedebis,
interaqcionistul an feministur koncefciebsa da Sexedulebebs.
Tvisebrivi monacemebi asocirdeba kvlevis interpretaciul meTodebTan
da ufro dasabuTebulad, sarwmunod da validurad iTvleba.
dasabuTebulloba iZleva Sesaswavli fenomenis ufro realur da naTel
suraTs. Tvisebriv monacemebs ufro dasabuTebulad miiCneven, vidre
raodenobrivs, magram naklebad sarwmunod.
Tvisebrivi midgoma niSnavs, rom monacemebi miRebulia ara
statistikuri an sxva maTematikuri meTodebis moSveliebiT, aramed,
nominaluri pasuxebis interpretaciiT da azris wvdomiT, romlebic
gamoxataven mocemuli sagnis subieqtur Rirebulebas. amgvari kvlevis
miznebi mdgomareobs socialuri procesebis subieqturi aspeqtebis
gagebasa da interpretaciaSi. es mimarTuleba Tavisi meTodologiiT,
ideologiiT, kvlevis eniT da aseve interesebis doniT (kerZo, lokaluri,
konkretuli situaciebis mikro analizi) sociologiis calke sferos
warmoadgens.
Tvisebrivi midgoma Semdegi TaviseburebebiT xasiaTdeba:
1. igi gamoiyeneba ricxobrivad mcire obieqtebis Sesaswavlad
(mcire jgufebi an calkeuli individebi).
2. kvleviTi mizania subieqturi sazrisebis da mniSvnelobebis
gamovlena da interpretacia.
3. Seswavla koncentrirebulia calkeuli SemTxvevvebis
mikroanalizis doneze da socialuri urTierTqmedebebis
mdgomareobaze.
4. analizis logika induqciuria: cxovrebiseuli faqtebidan
maTi klasifikaciisa da konceptualizaciisken.
5. es ZiebiTi strategia, axdens Teoriuli koncepciebis
formulirebas kvlevis procesSi obieqtis Sesaxeb
araerTgvarovani informaciis ganzogadebis gziT.
6. monacemTa Sesagroveblad gamoiyeneba arastandartizebuli
saxeebi: dakvirveba, Tavisufali (CaRrmavebuli an
naratiuli) an naxevrad struqturirebuli interviu
99
(biografiuli, fokusirebuli), fokus-jgufi da piradi
dokumentebis analizi.
7. monacemTa analizisTvis ar gamoiyeneba statistikuri
meTodebi. Sedegebi warmodgenlia citatebis saxiT adamianTa
zepiri an werilobiTi wyaroebidan (Лаба Л.Я. 2004)..
100
spacialistebi Tvisebrivi meTodebis gamoyenebis ZiriTad sferoebs
gamoyofen, romelTa Sorisaa: deviantologia, genderuli kvlevebi,
ojaxis sociologia, pirovnebis sociologia, kulturis sociologia,
politikis sociologia, urbanistika, socialuri mobilobis Seswavla da
a.S.
Tvisebrivi kvlevis CatarebisTvis gamoiyeneba, ZiriTadad, Semdegi
taqtikebi, romelSic moiazreba monacemebisadmi midgomis xerxebi (anu
rogor vikvlioT): case study, eTnografiuli kvleva, istoriuli kvleva,
cxovrebis istoria, ojaxis istoria, Teoriisken svla anu grounded theory.
informaciis mopovebis ZiriTadi meTodebia – dakvirveba,
Tavisufali interviu an naxevradstruqturirebuli, fokus-jgufi, piradi
dokumentebis analizi.
es midgomebi SeiZleba ganvixiloT, rogorc urTierTdamatebiTi,
kvleviT praqtikaSi am meTodikebis gaerTianebis tendenciebi karga xania,
rac arsebobs da, Sesabamisad, arsebobs maintegrirebeli modelebic
Готлиб, А.2002).
integraciis pirveli klasikuri modeli jer kidev 50-ian wlebSi
SemogvTavazes a. bartonma da p. lazarsfeldma hipoTezebis SemuSavebisa
da formulirebisaTvis, romelTa Semowmebac Semdgom raodenobrivi
meTodebiT unda momxdariyo. sxvagvarad Tu vityviT es aris piloturi
kvlevis gafarToebuli modeli.
meore modeli – “meTodologiuri triangulacia” – meTodebis
integraciis kidev ufro gafarToebuli modelia. triangulacia SeiZleba
ganxorcieldes, rogorc: a) sami gansxvavebuli kvlevis gansxvavebuli
interpretaciebis Sepirispireba; b) rogorc interpretaciebis Sedareba
sxvadasxva meTodebis poziciebidan; g) rogorc mocemuli situaciis
Sepirispireba analogiur SedegebTan, rac sxva kvlevebis meSveobiT aris
miRebuli; d) rogorc Sedegebis gameoreba imave obieqtze garkveuli
drois Sualedis Semdeg. amrigad, kvleviTi parqtika axdens SeTanxmebis,
harmonizaciis da urTierTqmedebis meTodebTan dakavSirebuli problemis
aqtualizebas, romelsac Tanamedrove sociologia flobs da amis
safuZvelze SesaZlebelia kvlevis xarisxis amaRleba. am mimarTulebiT
samomavlo amocanebad gvesaxeba kategoriul-cnebiTi aparatis
101
ganviTareba, mravalferovani saxelmZRvaneloebis Seqmna, saswavlo
procesSi cvlilebebis Setana da a.S.
102
socialuri faqtebis paradigmis principulad sxva tipis xelaxali
gansazRvrebaa. es niSnavs, rom Tvisebrivi kvleva, zustad iseve, rogorc
raodenobrivi, ewereba/jdeba gansazRvrul Teoriul perspeqtivaSi,
romelic mis meTodologiur safuZvlebsac da konkretul kvleviT
praqtikebsac gansazRvravs.
amdenad, terminebis – Tvisebrivi meTodologia, midgoma an
paradigma – gamoyeneba ufro marTebulad unda CaiTvalos. am
damokidebulebis farglebSi moiazreba sociologiuri gamokvlevis
gansakuTrebuli tipi, romelic klasikuri meTodologiisagan
radikalurad gansxvavebulia (klasikurSi gulisxmoben raodenobriv
sferos).
sainteresod aqvs warmodgenili Tvisebriv-raodenobrivi midgomebis
Tanafardoba a. gotlibs (Готлиб, А.2002)., romelsac qveviT ganvixilavT.
igi miiCnevs, rom es Tanafardoba dasavleTSic da postsabWoTa
sivrceSic oTxi poziciiT vlindeba: 1. radikalisturi, 2.
egzistencialuri, 3. pragmatuli da 4. empiriuli.
radikalisturi poziciis Tanaxmad, raodenobrivsa da Tvisebriv
midgomebs Soris Tanafardoba ufskruls warmoSobs da Seurigebelia,
ramdenadac kanonmdeblobiT da interpretaciul gons hyofs da
gulisxmobs, rom “modernistuli proeqtis Senelebul daSlasTan erTad”
klasikuri sociologia (kanonmdeblobiTi goni), rogorc moZvelebuli da
mcdari, unda gaqres da man adgili unda dauTmos Tvisebrivs –
interpretaciul gons. mosazrebis meore nawils SeiZleba daeTanxmo,
ramdenadac dRes msoflioSi Tvisebrivi kvlevisadmi interesis zrdis
tendencia saxezea.
meore – egzistencialuri - poziciis Tanaxmad, raodenobrivsac da
Tvisebriv midgomasac SemecnebiTi SesaZleblobebis Tavisi speqtri,
Rirsebebi da amasTan, naklovanebebic gaaCnia. Tumca, kriteriumebi,
romlebic romelime erTi midgomis utyuar upiratesobas daamtkicebs
meoresTan mimarTebaSi, ar arsebobs da meTodologiis prioritetis
Sesaxeb gadawyvetileba uSualod mkvlevris egzistencialuri arCevania.
mesame pozicia, romelsac avtori pragmatuls uwodebs, gulisxmobs
Semdegs: am SemTxvevaSic gadawyvetilebas midgomis arCevis Sesaxeb
TviTon mkvlevari iRebs. erTi SexedviT, es TiTqos arafriT gansxvavdeba
103
egzistencialuri midgomisagan. magram aq sagulisxmoa erTi ram: amodis
ra kvlevis miznebidan da amocanebidan, mkvlevari iTvaliswinebs
relevanturobis zonas anu kvleviTi amocanebis sferos, rac
faqtobrivad ganapirobebs mis gadawyvetilebas.
meoTxe, viwro empiriuli poziciis Tanaxmad, gansxvavebebi arc Tu
didi da TvalSisacemia: sociologebi yovelTvis iyenebdnen gansxvavebul
meTodebs. aqed gamomdinare, amis Sesaxeb diskusiac araproduqtiulia da
veraviTar Sedegs ver mogvcems (Готлиб, А., 2005).
faqtia erTi ram – dRes yvelaze didi popularobiT Cvens mier
zeviT aRwerili mesame, pragmatuli pozicia sargeblobs, romelic
orientirebulia midgomebis integraciaze, Tuki es SesaZlebelia da
kvleviTi amocanebiT aris ganpirobebuli.
amis ara erTi magaliTi arsebobs dasavlur, postsabWour Tu
qarTul socialur sivrceSi, rodesac erT kvleviT ciklSi warmatebiT
xorcieldeba paralelur Tu mimdevrobiT reJimSi meTodebis
(raodenobrivisa da Tvisebrivis) paralelurad da mimdevrobiT
gamoyeneba.
amis magaliTad SeiZleba dasaxeldes frangi mkvlevris n.
lefoSeris mier ganxorcielebuli qorwinebaSi armyofi dedebis kvleva.
pirvel, raodenobriv etapze, statistikuri analizis meTodiT Mmoxda 250
axalgazrda martoxela dedis oficialuri dokumentebis (dosie,
samoqalaqo mdgomareobis baraTebi) Seswavla. meore, Tvisebriv etapze
gamoyenebuli iyo “cxovrebis istoriis” kvleviTi strategia, romlis
meSveobiTac 6 antilieli axalgazrda martoxela dedis istoria
moipoves. kvlevis aseTma logikam saSualeba Seqmna aReweraT cvlilebebi
socialur normebSi, rac erTi Taobis ganmavlobaSi moxda antiliis
kunZulebze.
aseve teodor Saninis kvleva, romelic ruseTis glexobas exeboda
da Catarda 1990-96 ww.
es iyo magaliTebi, romlebic am ori midgomis erTi-meoris
mimdevrobiT gamoyenebis SesaZleblobas adasturebs.
amasTanave, xSirad es Tanmimdevruloba sxvagvaria: pirvel etapze
Tvisebrivi, xolo meoreze – raodenonrivi meTodologia gamoiyeneba.
104
xazi minda gavusva, rom mTavari, rodesac am ori midgomis Serwymaze
vlaparakobT, misi pragmatulobaa. eakiTxi.
niSnavs, rom srulebiT ar aris aucilebeli, rom Tvisebrivi etapi
dasruldes raodenobriviT. Tvisebriv etapze ukve iwarmoeba codna,
romelic aRwers mini-TeoriaSi, komentarebsa Tu informantis enaze
socialur fenomens. raodenonriv etapze gadasvla srulad da mTlianad
kvlevis amocanebiT ganisazRvreba.
da bolos, mesame sakiTxi. raodenobriv sociologiur kvlevaSi
arsebuli saimedoobis problema Tvisebriv sociologiaSi gardaiqmneba
gagebis siRrmis kriteriumad amocanebis Sesabamisad. gagebis siRrmis
gazomva, ra Tqma unda, SeuZlebelia, magram garkveuli receptebi
arsebobs: aseTia triangulacia (miRebuli monacemebis Sedareba sxva
kvlevebTan); kvlevis daskvnebis gasageboba da miReba/gaziareba maT mier,
visi Seswavlac xdeboda; kvlevis “samzareulos” Riaoba sxva
mkvlevarTaTvis interpretaciis proceduris ganmeorebis mizniT. amas
garda, Tvisebrivi kvlevis Sedegebs (mis samecniero mimarTulebiT)
Sinagani arawinaaRmdegobriobis, logikuri Tanmimdevrulobis igive
kriteriumebi waeyeneba, rac raodenobrivi kvlevis Sedegebs. Tu am wesebs
mivyvebiT Tvisebriv kvlevaSi, SesaZlebloba gvaqvs miviRoT damajerebeli
Sedegebi.
105
narkotikebis kvlevaSi gamoyenebuli iyo ori meTodi:
106
mieniWa biografiul-naratiul meTods, cxovrebis istoriasa da zepir
istorias.
107
SemTxvevaSi, rac narkotizmTan dakavSirebul sakiTxebs exeboda, Cveni
mizani iyo sawyis, Tvisebriv etapze gvewarmoebina garkveuli codna,
romelic informantis enaze aRwerda socialur fenomens an komentarebs
(Tundac mini-TeoriaSi). raodenobriv etapze gadasvla mTlianad kvlevis
amocanebidan gamomdinare ganisazRvra. aRsaniSnavia isic, rom aseTi
dagegmva ufro produqtuli aRmoCnda informaciis TvalsazrisiT.
108
erTeulis da gansakuTrebulis Sesaxeb da ara regularulis da
Cveulebrivis yuradRebis centrSi moqcevaze. Tvisebrivi meTodebis
perspeqtividan SeuZlebelia cnebebiT gamoxato sistemuri struqturebi
maTi Semadgenlebisgan damoukideblad, aseve, sazogadoebaSi moqmedi
wevrebisgan damoukideblad.
ra principuli gansxvavebebia Tvisebrivsa da raodenobriv meTodebs
Soris?
es gansxvavebebi, upirveles yovlisa, socialuri sinamdvilis
ganxilvisas gansakuTrebul xedvas Seexeba. Tu raodenobrivi meTodebi
sociologiur kvlevebSi zogad niSnebzea mimarTuli (monacemTa
analizze zogadi niSnebis mixedviT, raTa Semdeg maTi
tipizacia/tipologia moxdes), Tvisebrivi orientirebulia gansxvavebebis
dadgena/gansazRvraze da isini saSualebas gvaZlevs gavaanalizoT ori an
ramdenime niSan-Tvisebis saerTo.
raodenobrivi ki imis saSualebas iZleva, gansxvavebebi davadginoT
imiT, zogadi niSan-Tvisebebi/maxasiaTeblebi Sedarebis sabaziso
safuZvlad gamoviyenoT. amitomac ama Tu im meTodis miznobrioba
sxvadxvaa: erT SemTxvevaSi – kavSirebis gaxsna, meore SemTxvevaSi – ukve
cnobili gamoxatulebebis/gamonaTqvamebis gazomva.
raodenobrivi meTodebis SesaZlebloba, upirveles yovlisa, imaSi
vlindeba, rom isini saSualebas gvaZlevs safuZvlianad da
sistematizebuli saxiT aRmovaCinoT da gamovavlinoT siaxle. amgvarad,
specilistebi sociologiuri kvlevis raodenobriv meTodebs
gansazRvraven, rogorc socialuri diagnostikis saxesxvaobas.
xazgasasmelia, rom meTodebis orive klasi ara Tu ewinaaRmdegeba,
aramed piriqiT, erTimaneTs avsebs, Tumca maTi gamoyeneba sociologiur
kvlevebSi gansxvavebulad xdeba. raodenobriv meTodebs upiratesoba
eniWeba tradiciul, “klasikur” empiriul sociologiur gamokvlevebSi,
Tvisebrivs – socialuri realobis hermenevtikuli analizis principis
gamoyenebisas. amasTan, yoveldRiurobis/yofiTi sakiTxebis SeswavlisTvis
teqnikuri xerxebi socialur mecnierebaTa meTodebis gamoyenebisTvis
rezervuars Seadgens.
109
Tvisebriv meTodebs upiratesoba eniWeba socialuri muSaobis
sferos kvlevebSi. socialuri kvleva, ZiriTadad, verbaluri gadmocemiT,
sasaubro formiT xdeba. mniSvnelovania Tvisebriv-empiriuli kvlevis
iseTi aspeqtebi, rogoricaa orientireba:
- subieqtze
- movlenis saerTo konteqstis gagebaze
- konkretul situaciaze
- movlenis hermenevtikul analizze
110
obieqtebis dajgufeba nominaluri (saxeldebis) Tu rigiTobis principis
safuZvelze, romelic xSirad ganixileba, rogorc damoukidebel
cvladTa gansazRvris procesis Semedgeneli nawili.
111
monacemebis mopovebisa da dafiqsirebis (registraciis) meTodebis
dajgufeba oTx tipad xdeba:
uSualo faqtobrivi masalis mopoveba;
kiTxvari – skalebi, alternativebi, Ria-daxuruli
tipis kiTxvebi Tavisi kodebiT;
dakvirveba / struqturirebuli interviu;
testebi
es kategoriebi mTlianobaSi gviqmnis warmodgenas gazomvis
sferos Sesaxeb.
112
miRwevebi;
inteleqtis done, SemoqmedebiToba (kreatuloba) da a.S.
subieqtivisturi ◄ ◄► ► obieqtivist
midgomebi midgomebi
113
Morgan, Smircich, 1998.
d a s k v n a
114
mivakvlioT - sad aris xarvezebi gagebis TvalsazrisiT. igi aseve
gansazRvravs (moxazavs) Teoriul da konceptualur CarCoebs, sazRvrebs,
romelTa gamoyenebac SeiZleba, raTa swori mimarTuleba mivceT
raodenobriv kvleviT proeqtebs da maTi daskvnebis interpretacia
movaxdinoT. Aamas garda, specialuri Lliteratura mkvlevars exmareba
mniSvnelovani Sesaswavli cvladebis gamoyofaSi da maT Soris
kavSirebis dadgenisaken gvibiZgebs. Ees yvelaferi raodenobrivi
kvlevisaTvis mniSvnelovania, imitom, rom mkvlevrebs ZiriTadad
ainteresebT cvladebs Soris kavSirebis Semowmeba an imis gansazRvra, Tu
rogor jgufdebian isini klasterebad. sanam Seswavlas daiwyebdnen, maT
unda icodnen, Tu romeli cvladebi ainteresebT, Semdgom, rogor
movaxdinoT maTi interpretacia, romlebsac Semowmebis standartuli
xerxebiT vRebulobT.
115
erTmaneTs xels. SeiZleba sapirispiroc vamtkicoT. miRebuli monacemebi
axdens Sedegebis verifikacias, iZleva Sejerebis saSualebas da aqedan
gamomdinare adekvaturi da araorazrovani interpretaciis safuZvelia,
rac uzrunvelyofs kvlevis warmatebulobas.
TviTon sociologiis dayofa “raodenobrivad” da “Tvisebrivad”,
Cveni azriT, marTebuli mxolod empiriuli meTodikebis mimarT aris.
sxvadasxva Teoriuli midgomebi da praqtikuli amocanebi ama Tu im
zomiT unda mivusadagoT maT instrumentebs, magram maTi dayofa-
daxasiaTeba “raodenobrivad” da “Tvisebrivad”, Zalian rTulia.
arsebobs da, albaT, momavalSic SenarCundeba arsebiTi gansxvaveba
akademiur da komerciul kvlevebSi gamoyenebuli Tvisebrivi meTodebis
balansSi. akademiur kvlevebSi meTodikebis mTeli arsenali gamoiyeneba
da fokus-jgufi ar aris dominirebul poziciaze. Tumca, isic unda
iTqvas, rom sociologiuri ganaTlebis sferoSi jgufuri diskusiebis
Catarebis praqtika swavlebis efeqturi saSualebaa.
116
saerTo Tvisebebi aqvT, rac saSualebas iZleva, isini “Tvisebrivi
meTodebis” kategoriaSi gavaerTianoT, magram ar unda daviviwyoT maTi
arsebiTi gansxvavebuloba da maTi “SekavSirebuloba” sxvadasxva
problemur sferoebTan. kerZod, Tamamad SeiZleba vamtkicoT, rom
biografiuli meTodi farTo gamoyenebas verasodes hpovebs marketingul
kvlevebSi. meore mxriv ki, igi Seucvlelia grZelvadiani socialuri
Zvrebis Tu sxva problemis Seswavlisas, romelSic fokus-jgufebi
(romlebic viwro problemaze koncentrirdeba) kvlevis ZiriTadi
instrumenti ver iqneba.
amrigad, SeiZleba iTqvas, rom Tanafardoba raodenobrivsa da
Tvisebriv midgomebs Soris sxvadasxvagvaria sociologiis Teoriul da
empiriul donebze. Teoriul doneze es midgomebi mkveTrad aris
gamijnuli da kvleviTi Ziebis sxvadasxva strategiebs gansazRvravs.
empiriul doneze, romelzec maTi realizeba myari/xisti da
rbili/moqnili meTodebis meSveobiT xdeba, maTi polarizebuli formebis
garda, arsebobs maTi gansxvavebuli Sualeduri modifikaciebi, rac
saSualebas gvaZlevs vimsjeloT empiriul monacemTa Segrovebisa da
analizis meTodebis SemecnebiTi SesaZleblobebis kontinuumis Sesaxeb.
raodenobriv da Tvisebriv midgomebs Soris damokidebulebebi
pasuxobs damatebiTobis princips, ise rogorc sxva meTodologiuri
diqotomiebi, romlebic Semecnebis procesisTvis aris damaxasiaTebeli:
racio da intuicia, mikro da makro analizi, analizi da sinTezi da sxva
mravali. aqedan ki gamomdinareobs, rom kvlevis meTodologiuri donis
Sefasebis mTavari kriteriumia kvleviTi amocanidan kvlevis saganze,
empiriul monacemTa mopovebisa da analizis meTodebze gadasvlis
adekvaturobis problema.
zogierTi avtori miiCnevs, rom kvalificirebuli mkvlevari
arasodes upirispirebs erTmaneTs raodenobrivsa da Tvisebriv meTodebs,
aramed mTeli arsenalidan im saSualebebs irCevs, romlebic yvelaze
metad daaaxlovebs da uzrunvelyofs dasaxuli amocanis gadaWras.
sociologiis Teoriul da empiriul doneebze raodenobrivi da
Tvisebrivi midgomebis Tanafardoba sxvadasxvagvarad yalibdeba.
117
TeoriaSi es midgomebi erTmaneTisagan mkveTrad aris gamijnuli da
kvlevis gansxvavebul strategiebs gansazRvravs. TiToeuli strategia
“idealur tips” warmoadgens sagnis, obieqtisa da meTodis
urTierTqmedebis TvalsazrisiT da ganpirobebulia kvleviTi situaciisa
da Semecnebis subieqtis TaviseburebebiT.
gamoyenebuli literatura:
118
5. sociologiuri kvlevis meTodebi, (1998). Tbilisi: Tsu
gamomcemloba.
6. surmaniZe, l. (2010). kultura meTodologiur perspeqtivaSi,
Tbilisi: universali.
7. wulaZe, l. (2005). raodenobrivi sociologiuri kvlevis meTodebi,
Tbilisi: socialur mecnierebaTa centri.
119
23. Coenen-Huther, J. 1995. Observation participante et théorie sociologique. Paris,
L’Harmattan, Coll. « Logiques sociales ».
24. Coenen-Huther, J. La sociologie des sciences entre positivisme et sociologisme, « Revue
internationale des sciences sociales », Tome XL, No 124, pp. 219-231, 2002.
25. Debus, M.1997, Handbook for Excellence in Focus Group Research. Academy for
Educational Development, New-York.
26. Demazière, D. et Dubar, C. 1997, Analyser les entretiens biographiques. L’exemple de
récits d’insertion. Paris, Nathan, Coll. “Essais et Recherches”,.
27. Denzin N., Lincoln Y. 2005. The SAGE Handbook of Qualitative Research. London.:
Sage Publications Inc.
28. De Vaus, D. (2002). Surveys in Social Research (5th ed.). London: Routledge.
29. Frankfort-Nachmias, C., & Nachmias, D. (1992). Research methods in the social sciences
(4th ed.). New York: St. Martin's Press.
30. Given L. 2008. The SAGE Encyclopedia of Qualitative Research Methods. Vol. I-II, Sage
Publications Inc.
31. Glaser, Barney G. et Strauss, Anselm L. 1965. Awareness of Dying. Chicago, Aldine
Publishing Company,
32. Glaser, Barney G. et Strauss, Anselm L. 1973. The Discovery of Grounded Theory.
Chicago, Aldine Publishing Company.
33. Glaser В. 1992. Basics of grounded theory analysis. Mill Valley. CA: Sociological Press.
34. Gouldner, Alvin W., 1972, The Coming Crisis of Western Sociology. Londres,
Heinemann, 1970, paperback edition.
35. Gubrium J, Holstein J., 1997, The New Language of Qualitative Method. N. J., Oxford:
Oxford University Press.
36. Hummersiy М. and Atkinson P., 1993, Ethnography Principles in practice. London and
New York.
37. Handbook of Interview Research: Context and Method. London, New Delfi, Thousand
Oaks: Sage Publications, 2001.
38. Hoinville, G. and Jowell, R. (1977). Survey Research Practice. London: Heinemann
Educational Books.
39. Kaplan B., Duchon D. (1988). Combining Qualitative and Quantitative Methods in
Information Systems Research: A Case Study. http://staff.blog.ui.id...
40. Kealey, D.J., & Protheroe, D.R. (1996). The effectiveness of cross-cultural training for
expatriates: An assessment of the literature on the issue. International Journal of
Intercultural Relations
120
41. Kemmis, S. and McTaggart, R. (1988). The Action Research Planner (3rd ed.). Geelong:
Deakin University.
42. Krahn Harvey, 1990, Quantifying semi-structured interviews, Research discussion paper
n°73, University of Alberta, Edmonton. http://www.stes-
apes.med.ulg.ac.be/Documents_electroniques/.
43. Lazarsfeld, P.1(993). Social Research and Its Language / Ed. by R. Bouton. Chicago; L.:
University of Chicago Press.
44. Methodes des Sciences Sociales. 1999. Dizieme edition, Paris.
45. Morgan, G. & Smircich, L. 1980. The case for qualitative research.// The Academy of
Menagement Review, vol.5, N 4.
46. Newman, W. L. (2003). Social Research Methods: Qualitative and Quantitative
Approaches (5th ed.). Boston: A&B.
47. O'Brien, R. (2001). An Overview of the Methodological Approach of Action Research.
Toronto: University of Toronto.
48. Oppenheim, A. N. (1992). Questionnaire Design, Interviewing and Attitude
Measurement. London & NY: Continuum
49. Passeron, Jean-Claude et Prost, Antoine, 1990, L’enseignement, lieu de rencontre entre
historiens et sociologues, « Sociétés contemporaines » No 1, mars.
50. Passeron, J-C. (1991). Le raisonnement sociologique. L’espace non-poppérien du
raisonnement naturel. Paris, Nathan, Coll. “Essais et Recherches”,
51. Passeron, Jean-Claude, 1996, « L’espace mental de l’enquête (II). L’interprétation et les
chemins de la preuve», Enquête, n°3 .
52. Patton, M. Q. (1980). Qualitative evaluation methods. Newbury Park, CA: Sage.
53. Pelletier, M. et Demers M., 1994, Revue des sciences de l'éducation, vol. 20, n° 4.
http://id.erudit.org/iderudit/031766ar
54. Punch, K.F., 1998, Introduction to Social Research. Qualitative and Quantitative
Approaches. London, Thousand Oaks, New Delfi: Sage Publications.
55. Reason, P. (1988). Human Inquiry in Action. London: Sage.
56. Riessman, К.1993, Narrative Analyisis. London, New Delfi: Sage Publications.
57. Schön, D. (1983). The Reflective Practitioner - How Professionals Think in Practice.
New York: Basic Books.
58. Selltiz, C , Wrightsman, T. S. et Cook, S. W. (1977). Les méthodes de recherches en
sciences sociales (trad, de D. Bélanger). Laval: HRW.
59. Silverman, D. (2000), Doing Qualitative Research. London, Thousand Oaks, New Delfi:
Sage Publications.
121
60. Strauss, A., Corbin, J. (1990). Basics of qualitative research: Grounded theory
procedures and techniques. Newbury Park: Sage Publications.
61. Thompson, J. L. Priestley, Judith., (1991). Sociology.
62. Van Maanen, J. (1983). Qualitative methodology. Beverly Hills, CA: Sage Publications.
63. Wadsworth, Y. (1997). Do It Yourself Social Research (2nd ed.). Sydney: Allen &
Unwin.
64. Winter, R. (1989). Learning From Experience: Principles and Practice in Action-
Research. Philadelphia: The Falmer Press.
65. Whyte, W. 1994. Participant Observer. An Autobiography. Ithaca, New York, IRL Press,
66. Yan Hutchly and Robin Wooffit. Conversation Analyisis: principles, practice and
applications. Polity Press,
67. Zetterberg, Hans L., 1(998). On Theory and Verification in Sociology.
68. Totowa, N.J. (1965) The Bedminster Press.
58. Арефьева, Г.С. 1995. Общество как объект социально-философского анализа. М.,
69. Балабанова, Е.С. (2002).. О комплексном характере социологических
исследований// Социологические исследования. №10
70. Баньковская, И.П. (1998) Чикагская школа в американской социологической
теории: от кризисного сознания к стабилизационному // История теоретической
социологии: В 4 т. М.: Канон,. Т.З
71. Баразгова, Е.С. 1997. Американская социология: традиция и современность.
Екатеринбург: Деловая книга.
72. Батыгин, Г. 1995. Лекции по методологии социологических исследований. М.:
Аспект-пресс.
73. Батыгин, Г.С., (1986), Обоснование научного вывода в прикладной социологии. М.:
Наука.
74. Белановский А., (1996), Метод фокус-групп. М.: Изд. «Магистр».
75. Бернгард Г. (2001). Качественные и количественные методы исследования в
социальной работе. //Социол. исслед. - № 1.
76. Берто, Д. (1997). Полезность рассказов о жизни для реалистичной и значимой
социологии // Биографический метод в изучении постсоциалистических обществ.
Материалы международного семинара. Санкт-Петербург, 14-17 ноября 1996. СПб.
77. Васильева, Т. (1996), Основы качественного исследования: обоснованная теория //
Методология и методы социологических исследований. М.: Институт социологии
РАН.
122
79. Воронов, Ю.П. 1974. Методы сбора информации в социологических
исследованиях. -М., Прогресс.
80. Голофаст , В. (2002). Многообразие биографических повествований //
Социологический журнал, Бурдье П. Биографическая иллюзия // Inter №1.
123
97. Саганенко, Г. (1993-1994). Структура эмпирического результата а социологии и
проблема его надежности // Социология-4М, Т.3-4.
98. Семенова, В. (1998). Качественные методы: введение в гуманистическую
социологию. М.: Добросвет.
99. Страусc, А., Корбин Дж. (2001). Основы качественного исследования. М.: УРСС.
100. Судьбы и перспективы эмпирической социологии. 2005, Дискуссия N 10. //
Соц. ис.
101. Татарова, Г. (998). Методология анализа данных в социологии. М.:
Стратегия.
102. Тернер, Д. (1985). Структура социологической теории. М.: Прогресс.
103. Толстова, Ю. (2001). О системности социологических объектов //
Социологические исследования. №7.
104. Толстова, Ю. (1998). Измерение в социологии. М.: Инфра-М.
105. Томас, У., Знанецки, Ф. (1994). Методологические заметки /Американская
социологическая мысль. М.: МГУ.
106. Томпсон, Д., Пристли, Д. (1998). Социология: Вводный курс / Пер. с англ. –
М.: ООО «Фирма «Издательство АСТ»; Львов: «Инициатива»,
107. Ядов, В. (1972). Социологическое исследование. Методология, программа,
методы. - М. Добросвет.
108. Ядов, В. (1998). Стратегия социологического исследования. Описание,
объяснение, понимание социальной реальности. М.: Добросвет.
Kealey, D.J., & Protheroe, D.R. (1996). The effectiveness of cross-cultural training for
expatriates: An assessment of the literature on the issue. International Journal of Intercultural
Relations
124