Você está na página 1de 6

PARLAMENTO NACIONAL

Secretariado da Bancada Parlamentar de FRETILIN

DEKLARASAUN BANKADA FRETILIN,


HUSI PREZIDENTI BANKADA REPREZENTANTE ANICETO LONGINHOS
GUTERRES LOPES
IHA DEBATE GENERALIDADE ORSAMENTU JERAL ESTADU 2018.

Sua Excelencia Sr. Primeiro Ministro,

Orsamentu Estadu mak sai hanesan instrumentu fundamental husi Governu sira nian,

hodi halo intervensaun ekonomika iha ita nia rai atu hadia bem-estar povu nian. Ne’e

duni mak, hakarak ka lakohi Orsamentu Estadu tenke planeia ho kuidadu, rigor,

matan moris no responsabilidade, bazeia ba situasaun ohin loron no aban-bainrua

nian.

Ita hotu hatene, husi 2007 to’o 2017, Estadu liu hosi Governu sira gasta ona osan liu

$10 bilioens, maibe Sr. Primeiro Ministro, hanesan ita bot rasik rekonhese no hatete

sai ona iha itabot nia diskursu sira enkuantu sei Presidente da Republica, katak apezar

de halo ona despeza barak liu husi orsamentu estadu, ESTADU NASAUN ladun hetan

melhoria ne’ebe signifikativu, ita nia economia sei nafatin la sustentável no inkluzivu

ba Timor oan sira, no diversifikasaun ekonomika la lao, Nune’e mak ita nia economia

depende nafatin ba mina-rai, economia ida ho produtividade ne’ebe kiik no laiha

kapasidade atu compete ho economia rai seluk.

Sr. Primeiro Ministro,

Situasaun ida ne’e akontese tanba Politika Makroekonomika la los, no tanba falhansu

iha politika orsamental hosi governu sira uluk durante tinan 10 nia laran, ne’ebe:

n la promove no garante efisiensia iha gastus publikus hodi dudu kresimentu

ekonomiku saudável, no garante bem estar ba populasaun sira iha área rural;

fb.me/FRETILINPN Página 1 de 6
n la halo tuir objetivus distribuisaun ekuitativa rikusoin atu hamenus kiak;

n Esbanjamento ka fakar osan barbarak maibe la iha kualidade ezekusaun orsamentu,

ka gasta arbiru deit, desperdisiu iha administrasaun publika, mal gestaun iha finanças

publikas;

n No tanba la iha gestão ida racional ba ita nia reiseitas hosi mina-rai ne’ebe bele

produz rikeza barak liu hodi distribui ba povu tomak.

Agora, OGE 2018 ida ne’e sei mai nafatin ka aprofunda deit politika orsamental ou

fiscal sira durante tinan 10 ba kotuk nian ne’ebe falha tiha ona.

Hanesan orsamentu sira uluk-uluk nian, OGE2018 ne’e sobredimensionadu no

hatudu momos karakter expansionista no esbanjamento, kompara ho kapasidade

ezekusaun no kapasidade absorsaun economia nian, kompara mos ho tempu atu

ezekuta ne’ebe praticamente hela deit fulan 2 se ita sura ho prazu ba promulgasaun

lei nian, no pratika normal ezekusaun ne’e, lolos to’o deit 15 de Novembro.

Oin sa Governu ida ne’e bele ezekuta kuaze $700 milhoes iha fulan 2 ka 3 nia laran?

Karik ezekusaun 90 %, significa kada fulan tenke gasta mais de $200 milhoes, ke ida

ne’e hatodan sistema ne’e rasik hosi aspektu verifikasaun, aprovisionamentu,

akizisaun, no sst. Katak, mesmu atu halo pagamento ba divida ruma mos, presiza

tempu atu halo verifikasaun ba nia rekizitus no legalidade despesas. Tanba tenke

halo verifikasaun didiak uluk, a nao ser ke atu selu taka matan deit hodi fahe osan ba

apoiantes partido Governo nian.

Ho ita nia situasaun makina estadu no kapasidade rekursus humanos atu ezekuta

planu sira hanesan dadaun ne’e, ita bele fiar katak kualidade ezekusaun sei laiha ke

no fim aumenta tan nível depresiasaun. Significa tau osan barbarak, depois gasta

narnaran latuir objetivu sira, no sei la lori resultado ne’ebe diak ba ekonomi

Sr. Primeiro Ministro,

OGE2018 sei nafatin orientadu ho politika “Front Loading” hosi Governo sira

anterior nian, hodi tau osan barbarak atu investe iha infraestrutura hodi estimula

crecimento económico, conduzindo a receitas fiscais mais elevadas e a menores

fb.me/FRETILINPN Página 2 de 6
despesas governamentais no longo prazo, o que permitira eliminar gradualmente os

levantamentos excessivos do fundo petrolífero.

Enkuanto osan ba áreas sira seluk hanesan Edukasaun, saúde no Agrikultura, tolu

ne’e tau hamutuk mais ou menos 10% deit, ne’e uitoan tebes kompara ho

Infraestrutura ne’ebe hetan 30% hosi total OGE.

Politika ida ne’e hatudu kontradisaun bot ida ho Politika Makro ekonomika ne’ebe

defini kedas ona iha Programa VIII Governo Konstitusional nian, no sai nudar baze ba

OGE 2018 nian, katak, atu orienta ba dezenvovimento ekonomiku, ho kresimentu

elevadu, inkluzivu no sustentável, ba diversifikasaun economia liu husi

dezenvolvimentu seitor produtivu sira hanesan agricultura, turismo nsst.

Se la iha proporcionalidade ne’ebe hatudu distribuisaun ekuitativa iha áreas sira

hanesan saúde, Edukasaun no Agrikultura, oin sa mak ita koalia konaba

inkluzividade?

Tanba, Inkluzividade iha natureza kresimentu PIB nao-petrolifero, significa atu hetan

kresimentu inklusivu, entaun ita tenke halo investimento maka’as mos: (i) iha seitor

sira ne’ebe ita nia maioria populasaun moris ba (hanesan: agricultura, industria

kazeira, baniben, peska artesanal nsst); (ii) iha área rural ne’ebe maioria populasaun

kiak moris ba, no; (iii) tenke mantein presu asesivel ba ema hotu.

Sr. Primeiro Ministro,

Se laos hanesan ne’e, mak inkluzividade hanesan buat mamuk, la iha sentidu, no sei

la lori ita sai hosi situasaun hanesan dadaun ne’e, no ikus halo bot liu tan

desigualdade entre rejiaun sira no entre família sira iha fatin sidade no área rural

ne’ebe ohin loron existe duni.

Wainhira hatan ba pergunta deputadu sira nian tanba sa tau osan uitoan deit ba

Edukasaun, Saude, Agrikultura no Turismu, Sr Primeiro Ministro dehan OGE 2018

ne’e atu selu divida no obrigasoens kontratuais, sustenta makina estadu, ita bot mos

promete atu tau atensaun bot liu ba área sira ne’e iha OGE 2019.

fb.me/FRETILINPN Página 3 de 6
Entaun Klaru ona katak, OGE2018 ida ne’e orçamento atu selu tusan ka divida oioin

hosi Governo anterior sira, ne’ebe hatodan ita nia estadu.

Se ita intende Estadu hanesan continuidade ida, los duni VIII Governo ida ne’e tenke

assumi todan ne’ebe Governu sira uluk husik hela.

Certamente tanba ida ne’e duni maka, VII Governo iha tinan kotuk apresenta

Orsamentu Retifikativu 2017 nian atu selu tusan hotu-hotu estadu nian hosi IV, V no

VI Governo sira, maibe tanba ita nia vizaun fraksionista no la komprende saída mak

estadu ne’e, orsamentu retifikativu hetan blokeiu iha Parlamentu ida ne’e duni.

Hosi ne’eba kedas, ate mesmu antes, seitor privadu (liu-liu companhia empreteiru

sira) sofre ona konsekuensias tanba la hetan pagamento ba obra sira ne’ebe sira

konklui ona. Agora, tanba situasaun ida ne’e, ita balu komesa hatudu liman ba malu

hodi temi “krize inventadu”, la hatene se mak inventa krize no inventa oin sa. Dala

ruma ema sira be koalia ne’e, kala sira toman ona inventa krize, maibe “lempar batu

sembunyi tangan”, tuda tiha fatuk subar liman ba kotuk, hafoin hakilar buka kambing

hitam, bode espiatoriu.

Sr. Primeiro Ministro,

Dividas, ou melhor Dividas nao-financeiras, ne’e kestaun ida seriu tebes, tanba laos

deit hatodan orsamentu estadu, maibe kebra ita nia gestão finanças publikas iha

estadu tomak, ne’ebe kontribui ka sai fontes ba hamosu inefisiensia, esbanjamento

no haburas korrupsaun. Tanba ne’e, Governo tenke resolve problema divida, resolve

devez, no garante katak iha futuru divida sei la mosu tan.

Iha 2016 iha debate orsamentu 2017 nian VI Governu Konstitusional liu hosi PM no

Ministro Planeamento e Investimento Estrategico compromete atu to’o 2017 halo

likidasaun total ba dividas nao financeiras ne’ebe iha tempo neba atinji kuaze $300

milhoes, ne’be resulta hosi projetus emergencia 2013, projetus eletricidade sem

kontratus, no dividas oioin tanba mal gestaun iha finanças publikas (halo projetu no

halo despeza sem planu no sem orsamentu previstu iha OGE).

fb.me/FRETILINPN Página 4 de 6
PN ne’e rasik iha inisiu 2017 forma tiha komisaun ida hanaran Komisaun Eventual ba

Akompanhamentu Likidasaun divida nao Finanseira. Maibe to’o agora laiha tan

informasaun hosi VI Governo konaba likidasaun ne’e halo ona to’o ne’ebe no halo

oin sa, no Komisaun ne’e rasik la apresenta buat ida mai iha Plenario PN nian to’o III

Legislatura ramata. Relatorio no arkivu dokumentu sira komisaun ida ne’e nian mak

sei trankadu hela iha Gabinete Presidente Parlamento nian neba! Karik sei hein

insidensia parlamentar ka konsensus ruma atu trata asuntu sensível ida ne’e.

Maibe saída akontese mak VI Governo liu hosi KAFI aprova 140 e tal projetus iha

fulan Julho 2017 ho valor $350 e tal milhoes, iha vésperas eleisaun legislativa 22 de

Julho 2017, maske laiha orsamentu previstu iha OGE 2017. Hosi montante ida ne’e,

$13 milhoes e tal mak inklui ona iha OGE 2018 atu halo pagamento, enkuantu $280

milhoes e tal maka previstu atu tau iha OGE2019 nian. Ne’ebe, Sr Primeiro Ministro,

oin sa mak bele tau osan barak ba Agrikultura, saúde no edukasaun iha OGE 2019,

hanesan itabot promete ona, enkuantu tusan bot infraestrutura nian ne’ebe ejizi mos

atu tau osan barak liu tan.

Ho lia fuan badak nune’e, Governante sira halo tusan hela deit, halo tiha tusan mak

tau osan iha OGE atu hetan pagamentu, tusan ida uluk seidauk likida hotu, halo tan

tusan foun. Ne’e hanesan mau habito “Gali lubang, tutup lubang” ne’ebe existe

durante tinan barak nia laran iha ita nia gestaun finanças publikas.

Sr. Primeiro Ministro,

Hakarak hatete katak, Politika orsamental ka fiscal hosi hosi OGE sira anterior nian

ne’ebe sai mos baze OGE 2018, ne’e prova ona la adekuadu duni atu halo

intervensaun ekonomika no kria modelu kresimentu ekonomiku ne’ebe ideal.

Iha diskursu aprezentasaun Programa Governo fulan ida liu ba, iha parte ikus diskursu

nian, itabot hatete nune’e:

“O meu Governo assume ser orientado para as “Mudancas”, pois quando algo

funciona bem, deve continuar em frente, mas se algo funcionar mal deve ser

corrigido, reformado ou simplesmente cancelado.

fb.me/FRETILINPN Página 5 de 6
Todos aqueles que recebem, usufruem ou utilizam dinheiros, bens ou equipamentos

devem ser responsabilizados, para que a despesa seja sensata, para que exista um

espírito de poupança, para que haja transparência nos gastos e para que se

reformem os maus hábitos estabelecidos.”

Sr. Primeiro Ministro, urgente duni atu halo mudança ba politika orsamental, no

hadia mal gestaun iha Financas Publikas. Hosi diskursu sira no forma de koalia

wainhira hatan ba preokupasoes sira ne’e, ami hare Itabot iha duni vontade, ate bele

dehan determinadu atu halo mudança. Ne’e dezafiu bot ida ba itabot, maske presiza

energia politika no ezersisiu politiku bot tebes, maibe bele sura ho Bankada FRETILIN

nia apoiu ba atu halo mudansa sira iha area ne’e! Tudik ho Keju iha itabot nia liman!!!

Obrigado!!!

fb.me/FRETILINPN Página 6 de 6

Você também pode gostar