Você está na página 1de 11

CONGRESSO NACIONAL DE RECONSTRUÇÃO DE TIMOR-LESTE

MOVIMENTO PROFISSIONAL APOIO XANANA GUSMÃO-CNRT


(MOPAX-CNRT)

REUNIÃO REGULAR MOVIMENTO APOIO-XANANA-CNRT


ATA Nº. ___ /VII/2020

Iha sá bado loron rua nulu resin lima fulan julho tinan rihun rua-ruanullu, grupo
Movimento Profissional Apoio Xanana-CNRT (MOPAX-CNRT) hala'o sorumutu regular
iha Cede CNRT Bairo dos Grilhos Díli hahú iha tuku sia liu minuto haatnullu-resin-lima
oras Timor-leste.

Reuniã o ne’e loke direita husi. Coordenador-Geral Companheiro Carlito R. Cabral iha
tuku sia liu minuto haatnullu-resin-lima oras Timor-Leste.

Agenda reunião mak hanesan tuirmai:

1) ABERTURA NO ORASAUN
2) APROVASAUN AGENDA
3) HILI MODERADOR NO NOTULEN
4) INTERVENSAUN HUSI KJ
5) INTERVENSAUN HUSI CPN
6) APREZENTASAUN RESUME 5o ENCONTRO
7) APREZENTASAUN PLANU KADA DIVIZAUN
8) DIVERSUS/ APREZENTA RESULTADU BBM / BOKAR
9) TAKA / ORASAUN

RESULTADO ENCONTRO DA VI
AFILIASAUN MEMBRUFOUN 25/07/2020 127
87
63
0 0 0 0 0 40
28 27
6 6 17
2 1

Ba companheiros/as , resultado enkontru iha loron rua nulu resin lima fulan julhu tinan
rihun ruanullu mak hanesan total membru MOPAX ne’ebe partisipa hamutuk atus ida
ha’atnulu resinnen (148), membru foun ne’ebe husi partidu seluk no eleitor foun ne’ebe
afilia mai Mopax-CNRT Companheiros/as hamutuk 87, total membru foun
companheiros/as hamutuk 127 no companheiros/as ne’ebe la marka prezensa
hamutuk 63. seluk membru ne’ebe tuir encontro husi 1-4 encontro mak partisipa ativu
nafatin. Alende ne’e iha mos grafiku tuir mai ne’ebe hatudu nia montante membru foun
husi partidu foun no eleitor foun ne’ebe hatudu katak movimentu Mopax ne’e lao
maka’as.

RESULTADO BASEIA RESULTADO ENCONTRO MOPAX-CNRT IHA HUSI INISIU DIA


20 DE JUNHO DE 2020 ATE DIA 25 DE JULHU 2020 MAK TUIR MAI :

TOTAL MEMBRU MOPAX. HAHU INISIU 20 DE JUNHU


2020 ATE 25 DE JULHU 2020

429
221 208
60 26 80
in 2 14 P 12 t o PD S3
D 6
PR 1
DD
1
N 2
DD D1T un PAX UN TAL
t el FM PL n P F PU PU S o O
e u CA t. F MO E F TO
Fr Kh o
V N N
JOI S A U
-
R T. ELIA
CN L AF
TA
TO

Reuniã o ne’e, modera husi Sr. Companheiro Francisco Tilman ne’ebe ho qualidade
hanessan mos membro MOPAX-CNRT nian.
Iha biban ida-ne’e, Sr. Moderador mos hato’o bemvindo ba conselheiros hotu ne’ebe
presente, no hahu mos abertura ba sorumutu ne hodi konvida direita companheira
Lucia Fatima hodi diriji oracao.

PONTO 1- ABERTURA NO ORASAUN


Diriji husi companheira Lucia Filomena

PONTO 2- APROVASAUN AGENDA

Iha biban ida ne qorum hotu decidi maioria absolutamente hodi concorda
agenda ba sorumutu refere
PONTO 3- HILI MODERADOR NO NOTULEN

Iha momentu neba moderador husu ba iha qorum atu voluntariamente


Companheiros nain rua toma nota iha sorumutu refere.

Mak hanesan , Comp. Ines Da Conceicao Correia Belo no Comp. Nilton Simplicio Xavier.

PONTO 4 -INTERVENSAUN HUSI COORDENADOR–GERAL

Diriji husi companheiro Carlito Do Rosario Cabral, Iha biban ida ne’e, coordenador
geral hato’o informasaun husi Konfrensia enpresa CPN konaba bazeia ba isu sira mosu kona
ba MBX haruka ema atu loke no sopurta partidu foun. Alende ne’e cordenador geral mos Fo
hanoin tutan husi CPN nian ba militantes atu ita hamutuk hato’o informasaun ba iha kraik
katak laos maun boot maka haruka atu hari’i partidu foun, tan ne’e cordenador geral mos fo
hanoin atu nune’e militantes partidu CNRT atu labele invole an iha partidu seluk. No iha
intervensaun mos Cordenador Geral hato’o mos informasaun husi CPN nia konferensia
enpresa katak Maun Bo’ot Xanana seidauk hanoin atu loke partidu foun, tan ne’e fo hanoin
ba Companeiro/a sira katak informasaun ne’e la loos.

Companheiru informa mos iha nia intervensaun ne’e katak Movimentu lao makas, iha
linha ministerial no mos iha distritu seluk, alende ne’e iha mos linha ministerial seluk
hakarak involve maka hanesan Ministeriu asuntu veteranus , Ministeriu Agrikultura e peska
no Ministerio edukasaun juventude e desportu mos iha kompaneiru ida ne’ebé marka
prezensa iha sorumutu ne’e, no kordenador jeral mos hato’o bemvindo.

Cordenador geral mos hatutan tan nia intervensaun kona ba asaun balun;

1. Asaun ida ne’e dalan movimentu no asaun ne’ebé iha nia vijionariu katak hateke ba
dook.
2. Movimentu ajitasaun politika iha munisipiu ne’ebé lao makas tebes maka hanesan:
Baucau, Ainaru no Ermera, iha situasaun politika ne’ebé agora akontese iha ita nia rai
laran iha ema balun mai harakar aproveita no sobu ita nia movimementu, tamba iha
informsaun balun ema ruma sai hanesan espiaun ba ita nia movimentu, kordenador
mos hato’o ba intervensaun katak iha ita nia movientu laos atu halo buat, seidauk
kolia at partidu seluk no hatun partidu seluk. Ita sira iha ne’e fiar metin, fiar an katak
ita nia asaun la sala baut ida tuir dalan demokrasia no dalan ba ita halo movimentu,
importante maka labele halo krimi iha ema nia leet, I labele trata ema, orsida lei
krimizaliza difimasaun.
3. Liu hosi movimentu ida ne’e ita hotu lao neneik bele asegura Maun Boot nia liafuan
atu bele hodi ita nia rai ne’e ba oin.

PONTO 5 APREJENTASAUN RESUME 50 ENCONTRO

PONTO 6 APREZENTASAUN PLANU KADA DIVIZAUN

1. Divisaun Formasaun Profisional

Aprezentasaun Divisaun Formasaun Profisional husi companheiro Mateus De Jesus


Tallo, koalia konaba diskrisaun servisu divisaun Formasaun Profisional ne’ebe fokus liu
ba objektivu

a. Objetivu geral

Planu estratejiku Dezenvolvimentu Nasional (PEDN), politika hosi Maun Boot hodi
hato’o no divulga PEDN ba povu., hosi objektivu geral 2030 ema Timor oan edukadu iha
ona koñesimentu bele moris naruk no produtivu no iha asesu ba Kualidade edukasaun ne’ebé
sei ajuda sira partisipa no partilla dezenvolvimetnu ekonomia, social no politika, atu kontribui
ba dezenvolvimentu iha ita nia nasaun. Ida ne’e CNRT maka halo no ita sei kontinua ba oin,
ita tama ona ba politika tinan 5, saida maka ita sei atinji iha 2030. Ita nia companeiro mos iha
nia interevensaun atu ne’e ba oin imi presiza iha koñesimentu kona-ba area ida ne’e. Dejafiu
nasaun nian, agora dadaun ema emigrate. Problema ida ne’e , iha skill. Ita iha planu ne’ebé
klaru, se ita fila fali ba ukun, ita sei implementa 100% komitmentu tomak atu dudu prosesu.

b. Programa

Dezenvolvimentu kualifikasaun traballadores no kria empregu bazeia ba merkadu


traballu.

 Iha pontus 2
1. outcome
a. Focus liu ba outcome ba programa ne’e nia kualidade saida maka ita
bele fornese ba iha ita nia joven no adultus iha Timor laran tomak, Iha
ne’eba iha pontus 3.
 Haforsa sistema kualifikasaun nasional dezenvolvimentu mao
de obra. Meta annual 30% graduadus iha tinan absolve ba
programa profisional absolve iha merkadu.katak investimentu
ba formasaun ba alunus sira kada tinan ita sei garante katak
30% ba merakdu traballu I restu sira kria rasik sira nia traballu
hodi servisu ba sira an.
 Redusaun dejenpregu iha planeane’ebé iha 2018,

Kria empregu bazeia ba merkadoria traballu, foin atinji 30%. Urestu kria kampu traballu
mesak.

c. Sub-programa

 Definisaun estrategia dezenvolvimentu profisional


 Output
 Kapasidade area formasaun
 Promove centru formasaun, bazeia ba kampu traballu moderna.
 Graduasaun sira iha esperensia servisu iha industria, programa iha hanoin ba Baze.

 Meta Annual
 50% hodi atinji ba dezenvolvimentu servisu iha baze.
 Misaun Partidu , hahu dezenvolvimentu kampu traballu ba joven sira hodi atinji.
 Prinsipiu sira ne’ebé hatur iha tempu uluk (liberta povu no ukun rasik an), tanba ne’e
tenki ba povu.

2. Divisaun Ajitasaun Politika

Aprejentasaun husi Companheiro Kansiu De Jesus Kunha ,Ita tenki halo ajitasaun politika,
tanba halo ajitasaun kuandu halo ajitasaun ka propaganda la tuir nia kontextu maka bele
rubriga ba ajitasaun politika ka propaganda me’ebé la garantia iha nia kontinuadade.

1. Diskusaun no elabora ideia hamutuk ho estrutura MOPAX.


a. Atividade
 Halo diskusaun relasaun ho divizaun iha MOPAX nia laran no hili dadus kona-ba
patritosmu no nasionalismu ba nia hisotira.
 Elabora issu ne’ebé iha grupu, estidades partidus nian.
 Fo hanoin hamutuk ba MOPAX bele sai menbru instrumentu ba fatin no sai mos
konseptual ba area espesifiku sira no nia vizaun sira iha nebe’e estabele iha MOPAX
no partidu nia laran.
b. Objektivu
 Hamosu baze ita atu hato’o issu sira ne’ebé espalla iha publiku.

2. Alvo ba programa maka issu maka hanesan:


 Hakerek issu no programa.
 Progarama halibur dadus sira koanaba patriotismo, nasionalismo no historia sira
ne’ebé inklui prosesu no progresu dezenvolvimentu hodi atinji governasaun CPN
nian, no lansa iha mediasaun.

3. Objektivu
 Programa iha fatin-fatin vontade ema nian buka hatene historia hodi hasa’e sentiment
patriotism, Nasionalismo liu hosi envolvimentu joven, inan aman hodi buka histria
Maun Boot Xanana nian iha partidu ne’e rasik.
 Fo hanoin ba Timor oan hotu konaba prosesu dezenvolvimentu ne’ebé atinji ona no fo
hanoin mos progresu Maun boot Xanana nian negosiasaun fronteira maritime no
terestre ho Indoensia.

4. Asaun pasifiku ligadu ho issu nasional no internasional


Kuandu konsidera iha estrimu politika la los ita dever fo hanoin ba politika nain sira
liu hosi asaun, hamosu liu hosi mediasaun, no labele ona tenki buka meus hodi halo
asaun.
a. Atividade
 Asaun hamutuk ho menbru MOPAX monta espanduk no programa seluk.
 Asaun sira ne’e mosu banhira mosu problema ema ligadu ho issu nasional
no internasional ne’ebé afeita ba ita nia rai.
b. Objetivu
 Halo protesta
 Halo krtitika ba politika sira, ligado issu ne’ebé iha fatin.
5. Treinamentu Rotina

Presiza iha kulidade ba menbru atu habelar.


a. Atividade
Membru sira halo rasik oras ba kulaidade ba ita nia an rasik.
b. Objetivu
Akompaneamentu membru nia kapasidade halo rasik ba menbru rasik halo material
sir aba propaganda nian.

6. Dezenvolve rede internal MOPAX no esternal MOPAX

Presiza iha kordenasaun kominikasaun diak iha interna MOPAX nia ho menbru sira hotu no
mos ba CPN partidu nian.

a. Atividade
Hamosu komunikasaun positive iha internal MOPAX ho estrutura MOPAX hotu.
b. Objektuvu
Hadia diak relasaun internal no external MOPAX nian no estrutura MOPAX ba
Partidu nian.

7. Upgrading, no paseiu ba fatin fatin turistiku sira


a. Atividade
Fo hanoin b aba kompaneiru sira ita servisu presiza pasa tempu ba ferias, bolu malu
ba vizita fatin turista sira hisrotiku sira hanesan subar fatin Maun Bot Xanana nian iha
tempu rejistensia nian no aumesmu tempu kee mos material rejistesia nian.
b. Objektivu
 Atu refresing
 Bele kee fatin ba rejistesia nian.

8. Diskusaun tatika no estratejia


a. Atividade
Halo diskusaun no konvida kompaneiru sira ne’ebé iha ona esperensia issu ka
propaganda, tanba presiza tebes oisa bele simpatia massa ideia relasaun iha terenu.
b. Objektivu
Hamosu kreatividade hodi nune’e asaun sira iha terenu bele kreativu liu tan.
9. Forma asaun no propaganda
a. Atividade
Kapasitator no konseptor presiza iha hanoin rotina no vizaun ne’ebé diak.
b. Objetivu
Atu fornese vizaun iha asaun.

3. Divisaun Media (Laiha Aprejentasaun)

Iha biban ida ne’e Divisaun Media La halo Aprejentasaun tan ne’e kordenador
administrasaun no finansa comp. Agostinho Litenco maka hato’o nia liafuan balun,
Companheiro ne’e atu hato’o rekomendasaun koanaba parte 2 maka hanesan:

1. Kona ba traballu nian

Kolia kana ba traballu atu hametin traballu sira, liu hosi MOPAX atu bele fo interese ba
ita hotu liu hosi prosesu importante maka formasaun.

Depois iha fromsaun iha but 2 ne’ebé importante:

Biabiliza hamutuk oportunidade sira maka hanesan SEFOPE fo ona oportunidde fatin
para it abele tuir formasaun hodi bialibiliza hamutuk, maka hanesan:

a. Estajiarius, iha ne’eba mos pronto atu simu estajiarius sira halao servisu too
fulan neen no foo san transporte nian,
b. Afirma mos halo relasaun ho linha ministerial sira seluk atu bele loke
oportunidade ba estajiarius sira.
2. Iha Ministerial seluk hanesan Sekretariu Juventude iha mos iha nia programa kiik ida
ba juventude sira liu-liu iha munisipiu ne’ebé fo oramentu oituan. Servisu hirak ne’e
kuaje iha rejultadu servisu ona konaba merkadu traballu. Hanesan hakiak animal.
3. Fo hanoin tan katak hanoin oinsa bele kria servisu rasik hodi hetan osan rasik.
4. Entermus relasaun ho linha ministeriais hanesan MAP, SEFOPE no SEJ mos iha
programa koanaba ida ne’e.
5. Hosi idane’e ita hotu buka hamutuk oportunidade no fasilitta malu hodi envolve iha
MOPAX, atu oinsa bele lria kampu traballu ba ita nia an no rasik no ba ita nia alin
sira.
1. Ajitasaun politika
a. Iha grupu wa hetan informasaun kiik sira, konaba partidu kiik sira lori maun boot nia
naran ba baze, karik iha informasaun ruma konaba ida ne’e iha baze legal maka bele
hato’o iha grupu WA .
b. Depois parte estrutura tur hamutuk atu formaliza no formula hodi bele sai ajitasaun.
c. No fo hanoin mos la bele fahe direita iha facebook, se lae ema entende sal. Hodi
nune’e presiza iha infromasaun los no baze ruma.
d. Kokorda kos vizita ba fatin turismu sira, ne’e rekomenda mos ba Kordenador Jeral
MOPAX atu konvida Diretor Chega atu bele fahe infromasaun sira kanaba fatin
Historiku sira iha fatin balun tuirsmu koanaba maun boot nian, hanesan ida lospalus.
e. Hanesan alin sira estudante hanesan material no referensia ba sira.

Coordenador Programa Comp. Aniceto Leto soro hatutan tan asuntus balun kona ba
informasaun iha media hanesan whatsapp grupu ne’ebe mak iha companheirus/as sira iha
laran katak nia rasik mak admin iha grupu ne’e, no kria grupu ne’e atu nune’e bele fahe
infomasaun ne’ebe diak ba companheiros/as. No companheiro ne’e mos hatutan katak joven
sira presij aprende mak servicu, liu husi aksaun tuir formasaun hirak ne’ebe iha ou envolve an
iha formasaun bainhira hatene ona servisu mak hafoin buka servisu atu nune’e bele hatene
servisu. Companheiro mos kolia kona ba fatin turismu ne’ebe sidauk iha desenvolvimentu tan
ne’e sei presija ema barak atu bele servisu iha neba, ne’e oportunidade ne’ebe ke diak ba imi
joven sira iha future, no iha mos sector manufacktor ne’ebe iha ita nian rai sidauk iha tan ne’e
joventude presija los atu bele aprende buat barak atu nune’e bele halo mudansa iha future
mos.

Companheiro Julião Mendonca husi Municipio Ainaro hato’o tan nia asuntu balun
kona ba nia aktividade nebe’e nia halo iha Maubisse nudar grupu fundador ba aifuan hanesan
strobery, nia mos hatutan katak maubisi hanesan fatin potensial iha area turismo nian tan ne’e
juventude hirak iha ne’eba presija formasaun atu nune’e bele implementa siencia hirak ne’ebe
sira hetan no bele realiza mos, companheiro ne’e mos hato’o nia estetimentu katak grupu ne’e
agora dadaun grupu ne’e realiza ona no iha ona investimentu mercadoria maibe sira sidauk
iha orsamentu atu buka venda mercadoria.

Iha mos Intervensaun husi kompaneiru Albertinu de Araojo nebe’e fo hanoin konaba
joven Timor oan iha ona kapasidade loke ona kampu de trabalhu hanesan Aifuan Strobery no
Sofope mos loke ona kampu de trabalhu ba Timor oan hanesan servisu iha Australia, korea
nst… no joven sira mos hetan ona esperiencia mecanica, engenerika maibe iha Sefope sidauk
iha programa atu kria kampu de trabalhu kona ba mecanica no engenerika iha ita nia nasaun,
kompanheiro ne’e mos husu ba Sefope atu labele loke deit kampu de trabalhu ba iha rai liur
maibe loke mos iha rai laran, atu nune’e ita nia joventude balun nebe’e laiha oportunidade ba
iha rai liu bele iha oportunudade iha ita nia rai laran. Companheiro ne’e mos hatutan tan
regrinasaun Maun Boot Xanana nia nudar reprejentante chefe do estadu iha mundu, tan ne’e
companheiro mos husu atu ita bele fo vitoria ba CNRT atu nune’e ita bele fo apoio ba Maun
Boot Xanana atu nune’e bele atinji nia mehi durante ne’e.

PONTO 7 INTERVENSAUN HUSI CPN


Diriji husi Kompaneiru Franciscu Guterres nudar Vice Sec. Geral CPN

Iha kompaneiru nia intervensaun dala huluk fo apresia ba MOPAX ho nia estrutrua tomak, no
konpaneiru mos afirma tan katak Maun Bot fo apoiu tebes ba ita nia MOPAX nudar dalan ida
atu garantia fini ba nasaun nia iha futuru ne’ebé mai. Kompaneiru mos fo hanoin tan katak ba
jerasaun foun maka hodi knar estadu ida ne’e nia destinu.

1. Kompaneiru mos fo hanoin iha 2017 CNRT lakon iha eleisaun, lakon nia 1.000.000
mill votus no FRETELIN manan 1.00.000 mill votus no forma governu. Iha tempu
ne’eba halo negosiasaun ho CNRT ho pozisaun ida deit katak, pasta primeru Ministru
entrega ona jerasaun foun no la bele ona fo nafatin ba jerasaun tuan. Mais iha tempu
ne’eba FRETILIN la konkorda ho hanoin ida ne’e, tanba ne’e maka dudu Dr. Mari
Alkatiri sai Primenru Ministru. CNRT senti nafatin natin gerasaun tuan, CNRT
konsidera laiha tranformasaun jerasional.
2. Kompaneiru fo Hanoin tan konaba deferens ideia hosi tasi Timor, ne’ebé FRETELIN
sira hakrak dada kadoras ba Darwin, maibe ita la konkordada, tenki dada mai Timor.
3. Tuir mai fo hanoin mos kanaba benefisiu kadoras mai Timor. Nudar prozisaun
prinsipal foti katak la partisipa iha governu e sai hosi opozisaun to’o ikus sira hakarak
ba eleisaun antisipada.
4. Esplika tan katak planu CNRT nian maka fo governasaun ba jerasaun ba jerasaun,
tanba ne’e maka buat ne’ebé MOPAX sai importante tebes.
5. Ba Tinan 5, 3 mai tenki jerasaun foun maka tenki hamrik iha oin hodi koalia no lori
ba oin. No kompaneiru fo hanoin mos konaba jerasaun ida tenki iha oin intende ita
nia fundador, lutador sira ne’ebe hatur hela nia prinsipiu. Imporntate hatur maka tenki
komprende, no lao ho sira par abele intende sira. No ema ne’ebe maka intende liu
estadu ne’e maka Maun Bot XANANA.
PONTO 8 DIVERSUS APRESENTA RESULTADU

Diversus apresentadu resultadu husi companheiro Ijinho no Aniceito Leite ba resultadu 1a -5 a.

PONTO 9 TAKA ORASAUN

Diriji husi Companheira Lucia Filomena.

Você também pode gostar