Você está na página 1de 42

See discussions, stats, and author profiles for this publication at: https://www.researchgate.

net/publication/345950079

Ekonomia neebe bazeia ba matenek laos nepotismo

Article · August 2012

CITATIONS READS

0 3,849

1 author:

Jacqueline Siapno
University of California, San Diego
21 PUBLICATIONS 132 CITATIONS

SEE PROFILE

All content following this page was uploaded by Jacqueline Siapno on 16 November 2020.

The user has requested enhancement of the downloaded file.


Rua Sérgio Vieira de Melo, No. 7, Farol, Díli, Timor-Leste
Telef. (+670) 3331329, (+670) 3331382,
E-mail: cactimorleste@cac.tl, Web: www.cac.tl
FORSA IGREJA SOSIEDADE
SIVIL
CAC
SEGURANSA
ARIU LI
PREZ PO DER
LÍTIK
EM U

Seitór
Justisa
POVO

ption Stop Corruption Stop Corruption GOVERNO

Stop Corru Stop Corru


on ption
upti Stop Corr
Corr uption
Stop
Stop Corru
ption
Stop Corr tion
uption Co rrup
Stop Corruption Stop

Utilizasaun Patrimóniu Estadu Ema ne'ebé utiliza sasan estadu ba benefísiu


aan rasik, família, no grupu sirak hanesan
ho Responsabilidade korrupsaun, povu tomak tenke kondena.
Ne'e hanesan traisaun ba povu nian mehi atu
H
ahú ho liafuan murak nakonu
ho mensajen edukativu: “Ita
Rasik Mak Dezenvolve Ita Nian Nasaun
moris di'ak iha tempu Ukun Rasik-An.
Governante no funsionáriu públiku sira
tenke sai ezemplu di'ak hodi uza povu no
no Salva guarda Sasan Sira Ne'ebé Movel
nasaun nian rikusoin ba benefísiu povu
COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃO no La Movel ba Moris Di'ak Povu Nian.”
ne'ebé sei moris kiak barak iha nasaun doben
Ne'e mak tema sentrál iha semináriu CAC
Rua Sérgio Viera de Melo, Faról, Díli, nian iha distritu 13 tomak hodi fanun no Timor-Leste.
Timor-Leste, No.7 Husu boot, liu husi semináriu sirak
Telef. (+670) 3331329, (+670) 3331382 konsiénsializa governantes, funsionáriu ne'ebé CAC hala'o no hetan partisipasaun
Email: cactimorleste@cac.tl públiku, lider komunitáriu sira no povu iha
Website: www.cac.tl
másimu husi povu, funsionáriu públiku,
rai doben Timor-Leste (TL) kona-ba
sosiedade sivil, no lideransa komunitária
disiplína servidór Estadu hodi utiliza no
sira iha distritu 13 ne'e, bele loke ema nian
maneija sasan estadu nian ba povu nian
Responsável Máximu: moris di'ak. konsiénsia no orizonte atu la kolen fanun
Dirijente Senior CAC governante ho funsionáriu públiku sira husi
Mensajen ne'ebé CAC liu husi nia “manu-
tempu ba tempu atu halo jestaun di'ak ho
ain” sira haklekar ba públiku ne'e, atu fanun
transparente ba rikusoin povu nian liu husi
governante no funsionáriu públiku sira atu
Responsável Tékniku: governasaun di'ak. Hodi nune'e, bele lori
iha nafatin sentidu nasionálismu no
Ekipa Redasaun prosperidade mai povu kiak, povu mukit rai
patriotísmu foun iha tempu Ukun-An hodi
ida ne'e nian, atu la halerik tan kona-ba
serví povu Timor-Leste ho honestidade,
estrada,be mós, ai-han no utilizasaun
Kontributor: integridade, akuntabilidade no transparente.
patrimóniu estadu husi funsionárius públiku
- Gabinete Komisáriu Sentidu nasionálismu no patriotísmu iha
sira ba interese privadu.
- Dir. Administrasaun tempu Ukun Rasik-An ba governante ho
Ba se loos mak nasaun ne'e tau
& Finansas funsionárius públiku sira mak la uza kargu
esperansa hodi kore-an husi hahalok
- Dir. Prevensaun ministru, diretór jerál, diretór nasionál no
korrupsaun, koluzaun, no nepotizmu (KKN)
- Dir. Edukasaun, xefe departamentu ba halo riku-an ka hariku
mak oras ne'e buras daudauk iha ita nia leet?
Kampaña nia grupu, wainhira povu barak sei moris iha
Ami hakarak konvida ita hotu atu reflete fali
no Peskija (EKP) susar laran.
lia fuan murak ida ne'e: “Uluk ita funu
- Dir. Investigasaun Funsionárius públiku sira hanesan
hasoru opresaun. Agora ita funu hasoru
jestor rikusoin estadu nian, iha obrigasaun
korrupsaun/In the past we fought for
morál atu implementa didi'ak mehi heroes
Isu Importante : freedom from oppression. Now, we fight for
rai ne'e nian ne'ebé mout ba lia fuan lulik
freedom from corruption.”
Entrevista eksklusivu ho “Mate Ka Moris Ukun Rasik-An” iha Funu
Libertasaun Nasionál atu salva guarda sasan
Ministra Finansas
Sra. Emília Pires Pag...24 estadu nian para utiliza ho didi'ak ba povu ***
nia moris di'ak. Funsionáriu públiku sira
Timor-Leste Sai Ezemplu tenke sai modelu ka hatudu ezemplu di'ak ba
ba Nasaun Seluk kona-ba funsionamentu estadu no dezenvolvimentu
Auto-Avaliasaun nasionál.
UNCAC Pag...21
Governu mós iha obrigasaun morál,
polítika no legál atu kontrola no orienta
pesoál sira ne'ebé servisu iha órgaun
governu nian hodi halo distinsaun ba sira nia
sasan privadu no estadu nia fasilidades sirak
ne'ebé uza ba servi povu nia moris di'ak.
REJEITA
KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
1
HUSI KULTURA
FATIN ANÁLIZE
Rekursus Umanus
Fatór xave ne'ebé fundamental iha
rekursus hotu-hotu mak ema ne'ebé tuir konseitu
organizasaun polítika ita temi sidadaun. Sidadaun
Estadu nia Rekursus--Jestaun, mak elementu vivu-ativu iha rekusus hotu-hotu
Utilizasaun no Kontrolu: Hanoin nia oin no determinante ba jestaun, utilizasaun no
Ruma Tuir Konstituisaun RDTL kontrolu rekursus hirak seluk no ba ema rasik.
(José A. J. Neves, Komisáriu Adjuntu CAC)
Ema ne'ebé nu'udar sidadaun bele sai sujeitu ka
objetu ba jestaun rekursus Estadu nian. Ne'e duni
J estaun, utilizasaun no kontrolu ba
Estadu nia rekursus sai preokupasaun
sériu prioritáriu iha dezenvolvimentu Estadu no
ema ne'ebé hetan autorizasaun ka podér ba jere no
kontrola rekursus Estadu nian presiza iha
koñesimentu, abilidade no integridade hodi hala'o
Nasaun Timor-Leste. Iha perguntas lubuk ida mak
servisu ba sidadaun/povu tomak nia moris di'ak.
ita presiza hatan molok ita ko'alia kona ba jestaun,
Sidadaun ka povu mak sai asuntu sentrál
utilizasaun no kontrolu ba Estadu nia rekursus.
no hetan atensaun maka'as iha KRDTL. Artigu 3
Saida de'it mak sai rekursus Estadu nian? Se mak
KRDTL ne'ebé define kona ba
jere no kontrola utilizasaun
se mak sidadaun Timor-
rekursus Estadu nian? Se
Leste nian hateten katak
mak fó no simu
cidadaun Timor-Leste
autorizasaun hodi kaer
mak ema sira ne'ebé tuir
jestaun no kontrolu ba
ran no moris iha Timor-
Estadu nia rekursus?
Leste ka moris iha rai-
Perguntas hirak ne'e
seluk (cidadania
provoka ita atu hanoin
originaria) no ema husi
kona ba asuntu ne'ebé
raiseluk ne'ebé hakarak
kompleksu maibé
sai sidadaun Timor-Leste
importante tebtebes ba
(cidadania adquirida).
funsionamentu Estadu
Difinisaun ne'e hatudu
tuir nia objetivus ne'ebé
cac.doc katak Estadu Timor-Leste
define iha KRDTL ba
lakohi lakon nia sidadaun
dezenvolvimentu nasaun
ne'ebé moris iha rai-seluk no fó oportunidade ba
tomak.
sidadaun rai-seluk nia oan bele sai mós sidadaun
Korrupsaun iha setor públiku mosu tanba
Timor-Leste. Artigu 22 KRDTL dehan katak
jestaun no kontrolu ba utilizasaun rekursus Estadu
sidadaun Timor-oan ne'ebé hela dadaun iha
nian la funsiona di'ak. Jestaun no kontrolu iha area
raiseluk mós hetan protesaun husi Estadu Timor-
ida ne'e e ezije hamoris sistema ne'ebé inklui
Leste hodi bele hala'o sira nia direitu no devér sira
polítika, lei, regulamentu, regras ka prosedimentu,
ne'ebé la inkompatível wainhira nia iha rai-seluk.
nune'e mós agente sira ne'ebé hala'o sistema ne'e.
Estadu presiza rekursus umanus ba dezenvolve
Iha kontestu ida ne'e mak ita ko'alia kona ba
nasaun. Karik iha perspetiva ida ne'e mak KRDTL
prevene no kombate korrupsaun no define kona ba
mós loke dalan ba cidadania adquerida hodi
deklarasaun sasan (bens) no rendimentu privadu
aumenta ita nia rekursus umanus ba hala'o ita nia
husi ema sira ne'ebé kaer funsaun iha Estadu nia
dezenvolvimentu.
instituisaun sira hodi labele uza sala rekursus
Konstituisaun mós fó atensaun ba sidadaun hotu-
Estadu nian ba interese privadu ka grupu.
hotu tuir grupu idade no kondisaun fisika hanesan
Rekursus ne'ebé ita identifika iha biban ida ne'e
temi iha Artigu 17 kona ba igualdade feto no
klasifika ba oin tolu: rekursus umanus, rekursus
mane, Artigu 18 kona ba protesaun ba labarik sira,
naturais no rekursus adkiridu. Rekursus umanus,
Artigu 19 kona ba foinsá'e sira, Artigu 20 kona ba
rekursus naturais no rekursus adkiridus balu iha
ferik no katuas sira no Artigu 21 kona ba sidadaun
tiha ona molok ita hetan independensia. Ukun-an
sira ne'ebé hetan difisiénsia. Iha domíniu relasaun
tiha Estadu hetan (buka) tan rekursus fíziku no
sosiál, sidadaun sira agrupadu iha vida famíliar,
finanseiru lobuk ida. Oinsá KRDTL hateten kona
vida kultural, vida sosiál, vida ekonómika,
ba rekursus hirak ne'e no oinsá Estadu liu husi nia
polítika (Art. 17) no vida profisional (Art. 52).
instituisaun kompetente sira jere utilizasaun no
REJEITA
kontrolu rekursus hirak ne'e. KORRUPSAUN
Kontinua ba pag...3 >>> TENGKE SA’I PARTE
2
HUSI KULTURA
Estadu nia rekursu -- husi Pag ====>2
Iha Artigu hirak temi dadaun ne'e inklui Artigu 16, prezerva, defende no valóriza patrimoniu kultural
husu oinsá Estadu trata sidadaun sira ho fó hirak ne'e, (Nu. 5, Art. 59)”. Ema ida-idak iha
protesaun, kria kondisaun no enkoraja sira atu direitu ba sasan privadu inklui rai, maibé kona ba
hala'o sira nia devér no direitu, promove sira nia rai so sidadaun nasionál de'it mak iha direitu ba sai
inisiativa, promove edukasaun (Art. 59), saude na'in-ba-rai, (Art. 54). Katak, sidadaun estranjeiru
(Art. 57) no formasaun profisional (Art. 59) no laiha direitu atu sai na'in ba rai. Sidadaun Timor-
tulun mós sira atu hala'o sira nia vida matérial no Leste ida kaben ho ema estranjeiru ida ne'ebé la'ós
psikolojika (Art. 50, direitu ba s i d a d a u n Ti m o r- L e s t e l a
servisu; Art. 54, direitu ba propriedade signifika nia iha kedas direitu ba
rasik; Art. 58, direitu ba hela-fatin sai na'in ba rai. Iha prosesu no
ne'ebé di'ak; Art. 53, direitu nu'udar prosedimentu rua mak la
konsumidor) no vida fiar (Art. 45) hanesan. Ida kona ba kazamentu
nian. Konstituisaun husu Estadu atu fó ida seluk kona ba sidadania
mós atensaun espesial, fó protesaun adkirida ne'ebé lei mak regula.
no prepara vida família, kazamentu no Wainhira ita ko'alia kona ba
inan sira ne'ebé kous/maternidade organizasaun ekonómika iha
(Art. 39) iha uma-kain ida-idak Timor-Leste (Art.138) rai
nu'udar fatin dalauluk ba ema nia nu'udar fator ida ba produsaun
dezenvolvimentu personalidade no ekonomika (Art. 141).
nu'udar selula ka baze ba sosiedade Propriedade, uzu no pose util ba
nia moris. rai nu'udar fatór ba produsaun
ekonomika regula ho lei. Iha rai
Rekursus Naturais mak iha riku-soi hirak seluk iha
Konstituisaun temi rekursus rai-leten, rai okos, iha be midar
naturais iha parte tematika kona ba no be masin, iha sasan moris
“Organizasaun Ekonomika no hirak seluk ne'ebé Estadu atu jere
Finanseira”. Artigu 139 numeru 1 no kontrola sira nia utilizasaun
hateten katak “rekursus iha rai leten, hodi bele fó benefísiu ba povu
rai-okos, be iha ita territoriu, tomak nia moris di'ak. Sidadaun
plataforma kontinental no zona iha direitu ba propriedade rasik
ekonomika eskluziva nu'udar sasan tl.doc atu garante nia moris lorloron, no
ne'ebé vital ba ekonomia ne'ebé husi parte seluk Estadu mós
Estadu nian no tenke uza ho justu no hanesan ba presiza kontrola, jere no utiliza rekursus lobuk ida
interese nasionál”. Iha artigu ne'e temi mós katak ba povu tomak nia interese. Utilizasaun sasan
utilizasaun rekusus hirak ne'e tenke orienta ba kria privadu ka sasan ne'ebé ita nian rasik labele
rezerva finanseira obrigatória, mantein eilibriu halakon nia funsaun sosiál (nu. 2, Art. 54) ka ho
ekolojiku no evita estragu ba ekosistema. “Hotu- lia-fuan seluk fó tulun mós ba ema seluk nia moris.
hotu iha direitu ba ambiente vida ema nian ne'ebé Nune'e mós sasan privadu ne'ebé Estadu hakarak
sadiu no ekolojikamente ekilibradu no iha devér foti ka hasai ba interese públiku tenke hetan
atu proteje no hadi'ak liu tan ambiente ne'e ba indemnizasaun justu tuir lei hateten (Nu.3, Art.
interese jerasaun aban-bainrua nian. 2) Estadu 54). Iha ne'e mak presiza duni armonizasaun
rekoñese nesesidade atu prezerva no valóriza ekulibradu entre prorpriedade privadu no
rekursus naturais no 3) promove hahalok ne'ebé propriedade públiku ne'ebé halis ba interese ema
orienta ba defende meiu ambiente no salvaguarda barak nian duni.
dezenvolvimentu ekonómiku ne'ebé sustentavel
(Art.61)”. Rai ho nia rekursus hotu-hotu mak Rekursus Adkiridus
forma meiu ambiente ba ema nia moris iha aspetu Rekursus adkiridus bele iha forma osan
oioin. no sasan movel no imovel. Rekursus hirak ne'e
Rai nu'udar elementu fundamental ida ne'ebé mai husi ita nia rekursus naturais rasik, husi
rekursus sira seluk, tantu iha rai okos nune'e mós atividade ekonómika hirak ne'ebé sidadaun sira
iha rai-leten, inklui ema belit ba. Ema nia moris produz, husi impostu no taxas ne'ebé Estadu kria
tomak to'o mate mós belit ba rai. Iha rai pedasuk ka atividade produtiva ne'ebé instituisaun Estadu
ruma mak ita ema harii ita moris, define no balu produz no balu mai husi doador sira. REJEITA
promove ita nia kultura. Konstituisaun mós temi Kontinua ba pag...4 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
3
buat ruma katak “hotu-hotu iha direitu ba fruisaun HUSI KULTURA
no kriasaun kultural ne'ebé sira mós iha devér atu
Estadu nia rekursu -- husi Pag ====>3
Konstituisaun la temi espesífiku liu kona ba Estadu nia riku-soi sira tuir kna'ar ne'ebé
rekursus adkiridu hotu-hotu maibé, fó de'it Konstituisaun no lei haruka, hodi utiliza loloos ba
prinsipius báziku ba Estadu liu husi nia órgaun ema barak nia interese. Kompetensia rasik ne'ebé
kompetente sira atu halo polítika no normas atribui ba Prezidente Repúblika atu promulga ka
reguladora ba jere no kontrola utilizasaun veto ba diploma lejislativu ruma, husu Tribunal
rekursus finanseiru ne'ebé bele hahoris rekursus halo apresiasaun no fiskalizasaun abstrata ba
moveis no inmoveis no sira nia instituisoens. konstitusionalidade normas nune'e mós verifika
Artigu 142 hateten katak lei mak sei define inkonstitusionalidade ne'ebé mósu tan
estrutura sistema finanseiru hodi garante omisaun/kelalaian ( Pontu a), c) no E) husi Art. 85)
formasaun, kaptasaun no seguransa poupansa iha relasaun ho buat lobuk ida kona ba rekursus
nian, nune'e mós aplikasaun meius finanseirus Estadu nian ne'ebé Konstituisaun temi.
ne'ebé nesesariu ba dezenvolvimentu ekonómiku Parlamentu mak órgaun reprezentativu cidadaun
no sosiál. Estadu tenke kria sistema fiskal ida Timor-Leste nian hotu-hotu ne'ebé kaer podér
ne'ebé satisfaz nesesidade finanseira no kontribui lejislativu, fiskalizasaun no desizaun polítika.
ba habelar rikeza no rendimentu nasionál sira ho Tribunal iha kompetensia atu hala'o/administra
justu no kria lei ba jere impostu no taxa (Art. 144). justisa lori povu nia naran (Nu. 1, Art. 118) no
Artigu 145 hateten katak, Governu mak hakruk de'it ba Konstituisaun no
elabora Orsamentu Jerál Estadu nian Lei (Art. 119) no labele
no hetan aprovasaun husi aplika norma ne'ebé kontra
Parlamentu Nasionál no lei fali Konstituisaun ka
ne'ebé aprova orsamentu prinsipiu hirak ne'ebé temi
nasionál tenke hatur-an iha iha Konstituisaun (Art.
efisiénsia no efikasia, 120).
hatudu distinsaun didi'ak Governu mak órgaun
kona ba reseita no despeza soberania ne'ebé
sira nune'e mós atu evita responsável ba hatudu,
dotasaun ka fundu ne'ebé hala'o polítika jerál país
subar-subar (dotações ou nian no nu'udar órgaun
fundos secretos). superiór Administrasaun
Ezekusaun kona ba Públika nian (Art. 103).
orsamentu ne'e tenke hetan Governu nia servisu
fiskalizasaun husi Tribunal hakruk ba fiskalizasaun
Superiór Administrativu, husi Parlamentu Nasionál.
Fiskal no Kontas (oras ne'e sei Governu hatan ba Prezidente
husi Tribunal rekursus) no husi Parlamentu Repúblika no Parlamentu Nasionál kona ba nia
Nasionál. funsaun plolitika interna no esterna tuir
Konstituisaun no lei (Art. 107). Governu mak
Jestaun, utilizasaun no kontrolu rekurus órgaun ezekutor polítika Estadu nian inklui halo
Estadu nian jestaun ba rekursus Estadu nian.
Timor-leste iha tiha ona normas konstitusionais Ita hatur kompetensias husi órgaun soberania
lobuk ida ne'ebé sai nu'udar orientasaun bázika Estadu sira iha tema ida ne'e tanba funsionamentu
hodi jere uitlizasaun no kontrolu rekursus Estadu Estadu tomak hodi promove dezenvolvimentu
nian. Ita hatene katak Konstituisaun la hatur ne'ebé sustentavel, ekilibradu no habelar riku-soi
normas no prinsipius ne'ebé perfeitu kona ba no rendimentu nasionál ho justu ba povu hotu-
asuntu ida ne'e no rekoñese mós katak saida mak hotu nia moris di'ak la ketak husi jestaun,
defini iha Konstituisaun mós la fasil atu aplika iha utilizasaun no kontrolu ne'ebé di'ak ba rekursus
realidade sosio-kultural Timor-Leste nian. Iha hotu-hotu ne'ebé namkari no tama iha ita nia rain.
tempu hanesan ita halo konstrusaun ba Estadu nia Sidadaun ne'ebé de'it mak ba kaer funsaun nu'udar
sistema sira hodi asegura dezenvolvimentu no servidór Estadu iha pozisaun kiik to'o ida ne'ebé as
dezenvolvimentu mós tenke book-an dadaun ona liu iha Estadu ne'e kaer responsabilidade morál,
hodi responde no hadian povu nia moris. polítika no legál ba garante jestaun, utilizasaun no
Estadu Timor-Leste iha riin-boot (pilares) hat kontrolu rekursus Rai Timor-Leste ne'e nian ho
ne'ebé sira nia funsaun ketak-ketak maibé iha di'ak. REJEITA
interdependensia ba malu (Art. 69) hodi tonka Kontinua ba pag...5 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
4
nafatin funsionamentu Estadu ba tempu naruk. HUSI KULTURA
Sira nia funsaun mós atu tau-matan lisuk ba
Estadu nia rekursu -- husi Pag ====>4
Dezenvolvimentu ezije Ekonomia ne'ebé
FATIN ANÁLIZE
koñesimentu no bazeia ba
kapasidade polítika, koñesimentu/matenek
administrativa, teknika (knowledge economy)
profisional no integridade iha Timor-Leste
husi servidór Estadu nian sira hodi (Jacqueline Aquino Siapno, Matenek
jere didi'ak utilizasaun rekursus na'in, Independente )
Estadu nian ba dezenvolve povu
baibain nia moris. La'ós servidór
Estadu nian hotu-hotu preparadu
teknika, polítika no
E ma barak mak ko'alia ona kona-
ba “ekonomia ne'ebé bazeia ba
koñesimentu/matenek” (knowledge
administrativamente hodi lidera economy) iha rejiaun ne'e, nomós kona-
órgaun sira ne'ebé halo ba “peritu sira nia lala'ok”(rule of
dezenvolvimentu no hala'o jestaun ba experts) ne'ebé mak produz ekonomia
rekursus Estadu nian iha faze ne'ebé ita ne'ebé bazeia ba koñesimentu ne'e. Timor-Leste
foin mak kaer rasik ita nia nasaun ne'ebé nia polítika ekonómika (political economy) kona-
independente. Maibé, minimal iha integridade, ba produsaun koñesimentu mak ida ne'ebé?
iha sentidu estadu no sentidu altroismu (serbi ema Koñesimentu foun saida de'it (porezemplu kona-
seluk) hodi konforma-an ho povu nia nesesidade ba polítika ekonómika no governasaun finanseiru)
iha funsaun ne'ebé sira kaer. La susar liu atu adkiri mak sientista Timor-oan sira, matenek
kapasidade polítika, administrativa no teknika atu na'in/hanoin na'in no lideransa movimentu sosiál
hala'o funsaun maibé susar tebes atu hasa'e no sira produz ona (ne'ebé mak la depende hotu ba
hametin integridade étika, sentidu Estadu no paradígma no modelu Euro-Amerikanu-
sentidu altroismu wanhira podér, meius Australianu nian no sosa konseilu husi asesores
finanseiru, no fasilidade Estadu nian lobuk ida sira ne'ebé mak kada fulan kusta US$ 20,000)?
naklekar iha sorin-sorin. Korrupsaun iha setor Signifika saida, wainhira ita hatete katak Timor-
públiku akontese iha sasan hirak ne'e nia let. Podér Leste iha nia indústria peskiza estrativu ida ne'ebé
politiku no podér foti desizaun la akompaña ho mak aas tebes?
podér kontrolu no podér fiskalizasaun ne'ebé Durante ne'e ha'u observa katak iha
forte, iha potensia ba abuzu podér husi servidór artígus no análizas krítiku barak mak mai husi
Estadu nian sira. Tinan 10 ona servidór Estadu sira hakerek na'ain Australianu, Portugés, no
hatudu ona buat di'ak balu no mós buat lobuk ida internasionál sira seluk mak Timor oan sira tau iha
mak mak sala no seidauk di'ak iha aspetu jestaun, facebook, uitoan de'it mak husi intelektuál Timor-
utilizasaun no kontrolu ba rekusus Estadu nian. Ita oan rasik nian sira. Entaun, óras ne'e ita halo hela
formasaun no produz hela sientista sosiál krítiku
kompriende situasaun ne'ebé liu tiha ona maibé no koñesimentu foun barak iha Timor-Leste?
buat lobuk ida ne'ebé la'o sala ka la-la'o presiza Entaun, óras ne'e ita hanorin hela koñesimentu
responsabiliza nafatin. Responsabilidade ba foun no métodu foun kona-ba aprendizajen nian?
situasaun hirak ne'e seidauk hotu.(*) Ka óras ne'e ita mout hela iha métodu
aprendizajen antigu? Ezemplu ida, ita hareé ba
*** hanesan iha fali númérus reitóres no
administradóres universidade nian mak
disproporsionadu aas tebes ho sira nia estilu
personalidade mak autoritáriu no ditadura (estilu-
komandu): hanesan-hahalok la partisipativu, la
konsultativu, la inkluzivu, no la demokrátiku.
Hanesan asesores estranjeiru balu, sira nia
aprosimasaun mak: “Ha'u hanorin, O rona.” Ha'u
hasai informasaun, O fó informasaun.” Prosesu no
atitude hirak ne'e la edukativu, la konduzivu ho
naran tipu kolaborativu no aprendizajen
partisipatóriu ida. Maski nune'e, ita nia estudante
no hanorin na'in sira halo tuir nafatin no kontinua
tolera ho personalidades autoritáriu sira ne'e.

REJEITA
Kontinua ba pag...6 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
5
HUSI KULTURA
Ekonomia ne’ebé bazeia ba koñesimentu
-- husi Pag ===>6
Foin lalais ne'e, ha'u hasoru malu ho dosente ida uma.” Dala barak ita hatete: “Demokrásia hahú
husi UNTL ne'ebé servisu hamutuk ho ha'u husi uma.” Maibé korrupsaun mós hanesan. Se
hanesan asistente peskiza kona-ba ekonomia buat ne'e fasil ba lider universidade ida nian ka
ne'ebé bazeia ba koñesimentu iha Timor-Leste. lider governu nian ida mak laiha akontabilidade ba
Nia hatete ba ha'u katak hanorin na'in sira iha 10 sentavus, entaun fasil para atu laiha
universidade halo pikete fali ona (la hatene to'o akontabilidade ba US$ tokon 3. Wainhia
bainhira). Iha problema lubuk ida relasiona ho korrupsaun no laiha akontabilidade iha setór
pikete iha UNTL ne'e: buat ne'e harée hanesan fali Edukasaun, estudante no joven sira mak sei sofre
Reitór no Administradór sira lahatene kona-ba aat liu (sira mak barak liu iha populasaun Timor
Kódigu Étiku ba Funsionáriu Públiku sira nian nian).
katak maski “autónomu” relasiona ho sira nia Kódigu Etíka Funsionáriu nian tenke
liberdade intelektuál, funsionáriu sira ne'e regula monitoriza ofisiais sira ne'ebé mak hala'o viajen
ho Kódigu Étiku ne'e wainhira asuntu ne'e liga ho ba li'ur—katak viajen sira ne'e benefísia duni ka
Finansas no Administrasaun (tanba lae (kompara ho selu sira nia hotel no gastus sira
finansialmente, sira ne'e seluk). Wainhira laiha
hetan subsídiu husi responsabilidade étika
governu). Universidade personal no sentimentu
ida hanesan 'lalenok' ida akontabilidade, laiha
kona-ba governasaun no Kódigu Étika no
korrupsaun iha nivel- sosiedade ne'e permisívu
mikro nasaun ida nian. hela, buat sirak ne'e sei
Saida mak mosu iha sai ameasa ba ita nia
UNTL nu'udar lisaun situasaun ida agora.
importante ida ba ita Ameasas sira hanesan
hotu en-termus-de violénsia iha uma laran
transparénsia no mak aas tebes, abuzu
akontabilidade husi podér iha sosiedade
Administradóres (inklui husi Ministrus no
Universidade sira ne'ebé ofisiais nível altu husi
bele empresta osan ho governu no estadu nian
montante boot sein halo sketch.doc sira ne'ebé mak bosok ba
konsultasaun no mai); “normaliza kultura”
koordenasaun ho dekanus, buka no fó aluga no halo
profesores fakuldade, no autór xave sira iha tráfiku influénsia iha partisipasaun iha negósiu
Ministériu Edukasaun. sira ne'ebé mak kompañia no ema business sira
La hanesan iha Korea, Singapura, Japaun no oferese tua ho nível alkohol aas tebes hanesan
nasaun sira seluk ne'ebé tau asuntu edukasaun ho prezentes ba ofisiais governu no estadu sira (ita
sériu, ne'ebé mak integridade intelektiál (maibé bele hanoin katak kompañia no business sira tenta
mós ho kompetisaun) no estandard universidade atu oho ita nia ofisiais governu no estadu nian sira
ba promosaun rigorozu tebes. Iha Timor-Leste ho hemu-lanu, distrusaun, no haluhador).
oin-seluk, buat ne'e sai fali “proteksionista” no
nepotista (buat ne'e sai fali “se mak o hatene, la'ós Valór Formasaun, Revolusaun husi Laran, no
saida mak o hatene”). Hanesan doutorando Timor- Sosiedade + Olimpiade Matemátika
oan ida hatete: “jagoan dikandang kecil sendiri”.
Se o agresivu, ambisiozu, no iha koneksaun di'ak, Ba juventude sira iha áreas rurais, ita
o bele hetan pozisaun aas iha setór edukasaun, tenke organiza Olimpiade Siénsia, Matemátika,
maski o ladún publika (ka la publika nein dala- no Téknolojia ba labarik no joven sira (buat ne'e
ida), no ladún halo buat ida relasiona ho o nia organizasaun hanesan Fundasaun Haburas bele
papel ofisiál. Defaktu, ita iha “Diretores Peskiza” halo hela, porezemplu, organizasaun ambientál
nian ne'ebé mak kolekta sira nia saláriu maibé ema non-governmentál ida ne'ebé mak halo hela
sira ne'e la produtivu hodi produz peskiza ruma, servisu sira tuir tempu kona-ba produsaun
halo públikasaun ruma ka produz koñesimentu koñesimentu lokál). Ita iha ona eventu halai
foun ruma kona-ba servisu ne'e (ema sira ne'e maratona, maibé agora ita tenke halo maratona ba
tenke hetan audit). Ita haree katak funsionárius kakutak no prosesu kongnitivu: hanesan halo
públiku iha Setór Edukasaun nian laiha ligasaun ba juventude iha áreas rurais no han'oin
akontabilidade ba ema ruma, ida ne'e, dala ida tan, na'in progresivu sira husi universidades (iha Dili,
estudante, labarik no joven sira mak terus. rejiaun Ãziátiku Sudeste nian no iha mundu) liu
Wainhira ko'alia kona-ba korrupsaun, abuzu husi meius Aprende Online, Skype, ICT, no
podér, tráfiku influénsia, laiha akontabilidade, metódu dijitál nian.
nepotismu, bele dehan katak ita ne'e hanesan REJEITA
soesiedade ida permisivu tebes. Hanesan Amu Kontinua ba pag...7 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
Noel iha parokia Aumutin hatete dalaida iha nia 6
HUSI KULTURA
omilia Domingu nian: “Korrupsaun hahú husi
Ekonomia ne’ebé bazeia ba koñesimentu
-- husi Pag ===>6
Ita ukun aan tinan sanulu ona maibé ita hasoru Timor (barak liu husi Australianu sira, uitoan husi
problema hanesan: problema sirak ne'e mak Amerikanu no Europeiu sira, espesialmente
hanesan laiha apresiasaun ba servisu hanorin Portugés sira no husi nasaun Áziátiku balu
na'in/mestra/mestre no profesores sira—hanorin hanesan Japaun, Indonézia no seluk tan). Timor-
na'in/profesores sira simu vensimentu ki'ik no la oan sira uitoan liu mak “ko'alia fali koñesimentu
valóriza sira nia servisus. Iha Korea [Korea Sul], sirak ne'e” ka “halo review”/peer review ba
ne'ebé sira iha tradisaun ba eruditu nian mak forte servisu públikasaun sira ne'e (husi online ka print)
tebes, sira iha loron boot ba hanorin na'in tanba atu halo review di'ak ba livrus ka artigu
(edukadores) sira, Loron ba Hanorin Na'in jornadas ruma, ema ne'e tenke iha esperiénsia
(Teacher's Day) ne'ebé mak estudante, inan-aman, rasik hakerek livru ona, ne'e atu asegura katak ema
sosiedade sira hotu hakmatek hodi refleta ida la'ós ba naran atu soe arbiru ema balu nia livru
kontribuisaun no sakrifísiu sira husi edukadores, wainhira ema ne'e nunka iha esperiénsia iha nia
istoriadór, sientísta sosiál, hanorin na'in sira, vida kona-ba prosesu hakerek livru ruma. Maibé
filojófus, artistas, intelektuál originál sira ne'ebé ita seidauk iha estudiozu Timor-an sira barak mak
mak hamriik iha liña oin ba ekonomia ne'ebé bele halo “peer-review” ba peritu sira nia livrus.
bazeia ba koñesimentu no Tanba ne'e mak ita persija
luta ba governasaun-rasik tebes duni atu investe ho
no liberdade-rasik—ema seriedade ba formasaun
sirak ne'e, estudante sira ho krítiku ba Timor-oan
oferese ai funan, ai fuan, sira ne'ebé mak ho
prezentes ki'ik oan ruma kamada-intelektiál
hanesan espresaun todan no independente,
gratidude ida ba ema sira la'ós de'it ba kamada-
ne'e. Ita mós tenke hahú desportu sira nia
ona fó Prémius ba kampeonatu. Maibé, iha
“Hanorin Na'in Exelente” Timor-Leste ita iha ona
sira atu motíva edukadores fatin rasik ba kamada-
no hanorin na'in sira no atu intelektiál Timor-an sira
inspira labarik no T I MOR atu hato'o sira nia
-LESTE
juventude sira atu hakarak aux.doc hanoin krítiku? Ka ita
sai edukadores krítiku (duke iha produtores
ba gasta tempu promove moris artista Indonézia koñesimentu mak sai prezu ba no depende ba
nian sira mak halo eskandalus sex barak ne'ebé fundus estadu no organizasoens internasionál sira
prienshe ita nia jornál diáriu nian mak pájina 3-4 ne'ebé mak monta no determina ona ajenda (inklui
kedas). Maibé, importante liu tan husi selu di'ak kontrola média no kontiúdu RTTL)? Oinsá papel
no hato'o prémius ba hanorin na'in sira mak persija NGOs, média independente, grupu sosiedade sivil
muda ka troka mentalidade no halo revoluzaun sira nian? Sira ne'e independente duni? Ka sira nia
husi laran: nasaun sira ne'ebé mak iha tradisaun ajenda doador sira mak dudu husi kotuk?
eruditu forte, estudiozu sira hetan valór aas tebes. Edukasaun Públiku iha nasaun ne'e hanesan fali
Iha Timor-Leste, situasaun kontráriu: ema ladún filme horror ida—ita kontinua mehi-aat harii
valóriza no la selu di'ak estudiozu sira, maibé sira iskola ho kualidade aat no iha áreas rurais balu iha
kontente no hakru'uk ba ofisiais governu nian sira distritu mak laiha liu iskola fatin, labarik sira
mak iha pozisaun maibé ladún iha koñesimentu, estuda iha fatin iskola ne'ebé mak laiha uma
selu konsultores internasionál nian sira mak barak kakuluk, laiha sintina no laiha be mós, mestre/a
liu hato'o sira nia hanoin ba Ministru/Ministra sira sira uza violénsia fíziku hasoru estudante sira,
buat mesak la foun nian maibé ko'alia kona-ba estudante sira iha universidade mak hetan
buat sira ne'ebé mak Ministru/Ministra sira obrigatóriu atu hakerek sia nia teze ho lian
hakarak rona. Kada fulan governu kontinua selu la Indonézia ladún mós, kópia tekstu Indonézia nian
ho kestiona US$ 12,000-20,000 ba konsultores sira mak liu ona prazu, no livru sira iha bibliotéka
estranjeiru sira, asesores, peritus, sira balu ladún ho lian seluk ne'ebé mak nia kategória la propriu
hatene didi'ak istória Timor-leste nian (sa tan mak halo sira la bele hetan asesu ba fontes sirak
kona-ba rejiaun ne'e) ne'ebé mak sira nia ne'e.
produsaun matenek ne'e barak liu mai husi cut and Ita mós tenke aprende atu implementa
paste, la orijinál, indústria peskiza estrativu ne'ebé konseitu “halimar hanesan baze sentrál ida ba
mak aas tebes, ne'ebé foti informasaun husi edukasaun labarik ki'ik oan sira nian no
Timor-oan sira, maibé sira fó fila ba Timor-oan dezenvolvimentu labarik nian.” Konseitu ne'e
sira uitoan de'it). Governu esplora no selu Timor- revolusionáriu ida ne'ebé mak nasaun barak óras
oan sira ne'ebé mak na'in ba koñesimentu sira ne'e ne'e uza (maski Korea ne'ebé mak nia sistema
ki'ik tebes (tanba sira lahatene hakerek proposta disiplinária no métodu eskolar nian rigurozu
iha lian dominante kolonial nian sira). tebes,sira mós uza hotu).
Dezigualdades saida mak ita hetan husi
Kontinua ba pag...8 >>> REJEITA
produsaun koñesimentu sira ne'e? Oras ne'e KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
7
matenek na'in sira produz barak ona kona-ba HUSI KULTURA
Ekonomia ne’ebé bazeia ba koñesimentu
-- husi Pag ==>7
Pelu kontráriu, saida mak UNICEF deskobre iha sira ho sira nia ema tabeledor sira no pensaun hotu
Timor-Leste, hanesan hakerek iha sira nia ne'ebé ba eis-titulares no eis-Parlamentária sira,
relatóriu “Ko'alia Mamar Mai Ha'u (Speak Nicely hodi salva osan ba investimentu iha no fó ba
to me), katak inan-aman balu no mestre/a sira uza oportunidades edukasional ba feto, juventude sira
forsa hodi disiplina sira nia oan, no jerálmente atu dezenvolve no hasa'e tan sira nia kapasidades
mak sira uza métodus violéntu hadi halo no koñesimentu. Mai ita tau desperdísiu no gastus
“disiplina.” Idéia ida kona-ba esforsu hamutuk esesívu sira ne'e hotu ba “Fundus Edukasaun” ba
husi komunidade-inan-aman-mestre/a-estudante labarik, joven no feto sira. Moris poupa no investe
sira importante tebes atu ita promove iha Timor- iha edukasaun ne'e importante tebes ne'ebé mak
Leste. Sorumutu inan-aman ho profesor/a sira halo nasaun sira seluk sai riku: ita persija atu
ladún iha. Ha'u partisipa iha sorumutu inan-aman aprende buat ne'e agora.(*)
ho profesor/a sira balu (dala ida iha Canossa
ne'ebé ha'u nia oan uluk ---Bio: Dr. J.A. Siapno
eskola iha ne'ebá, ha'u nu'udar fundador no eis
hasai tia ona nia husi Vi s e - R e i t ó r I i h a
ne'ebá) ne'ebé mak inan- UNDIL no UNPAZ.
aman sira duvida, balu Nia hanorin iha UNTL
to'o ta'uk atu hatete ba iha Fakuldade Siénsia
mestre/a sira atu para ho Ekonómiku no Sosio-
sira (mestre/a) nia Polítikal, voluntária
hahalok baku sira (inan- hanorin ba joven no
aman) nia oan. feto sira iha áreas
rurais iha distritu sira
Ita nia laran taridu no durante tinan barak.
triste tebes atu hareé Husi Setembru 2009-
miliaun-de-dolares mak Febreiru 2012 nu'udar
gasta ba projetu sira Associate Profesor iha
ne'ebé desperdísiu/la Graduate School of
vale buat ida, no International Studies,
kontinua hareé hafatin Seoul National
ita nia dependénsia liu- University, Korea. Nia
liu ba Fundu Petróleu. Iha surplusmotivation.doc mós hanorin iha
Tailandia, estadu hetan Melbourne University,
rendimentu to'o biliaun US$20 husi de'it Turizmu. University of California Riverside, Irvin,
Ne'e setór ida ne'ebé mak ita seidauk dezenvolve Australian National University, no Universitat
kreativamente iha Timor-Leste. Iha Filipina, Jaime I in Spain. Iha Autonu 2012, nia sei ba
nasaun ne'e rende kuaze biliaun US$15 husi sira Center for Southeast Asian Studies, Kyoto
nia ema servisus migrante sira. Rendimentu sira University, Japan nu'udar Visiting Professor.
ne'e boot liu fali Timor-Leste nia Fundu Petróleu.

Ha'u sente admira ho ema balu ne'ebé mak bele


sosa kareta karu-karun, halo festa fantazia oin-oin,
***
no obsesa tebes ho sira nia “símbulu estatutu
sosiál” ho dispozitivu, maibé ema uitoan de'it mak
iha asesu ba Jornadas Online nian. Tanba saida
mak nune'e? Ita nia peskizadores no intelektuál
sira iha instituisoens públiku nian sente ladún
hetan suporta, ne'e halo sira muda ba setór privadu
no organizasaun internasionál sira. Oinsá mak ita
nia diplomata sira konsege konvense membrus
ASEAN sira seluk atu husu ita sai nu'udar
membru, maibé sira (diplomata sira) ladún iha
informasaun di'ak kona-ba saida mak akontese iha
sira nia leet? (alen-de facebook?) Ne'e atu dehan
katak ita nia kapitál intelektiál oras ne'e limita de'it
ba facebook?

Governu no estadu bele aprende ho sériu oinsá atu


frugal ka poupa ho sira nia hahalok moris ka estilu
vida nian: hahú husi hapara tia hotu tratamentu REJEITA
esesívu sira ne'ebé la nesesária no desperdisiu iha KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
VIP/Primeira Klase sira/grupu han 8
HUSI KULTURA
gratuita/rombongan makan gratis” husi Ministrus
FATIN ANÁLIZE
ema barak nia kuinesementu katak krime
brankamentu kapitais ne'e susar atu ema bele
hatene no detekta tanba karakteristiku husi krime
ne'e ema halo dalas-ba dalas. Definisaun geral
Kuiñese No Kombate Krime ne'ebé mak matenek na'in sira halo ba krime
Brankamentu Kapitais brankamentu kapitais mak hanesan hahalok ou
(Augusto Da Costa Castro, CAC)
atividades ne'ebé mak ema halo atu subar orijin
husi rikusoin hanesan osan ou sasan ne'ebé mak
I ha loron 16-20 fulan Jullu 2012,
Timor-Leste partisipa iha konferénsia
internasionál anuál Asia Pacific Group on Money
mai husi rezultadu atividade krime nian liu husi
dalan tranzaksaun finanseira oi-oin atu osan ou
rikusoin sira ne'e ema seluk hare ba hanesan mai
Laundry (APG) nian iha Brisbane, Australia.
husi atividade legál nian.
Partisipantes husi Timor-Leste hamutuk ofisiál
Jerálmente, ema ne'ebé mak halo krime
na'in sanulu ne'ebé reprezenta Banku Sentrál,
brankamentu kapitais ne'e, ho esforsu maka'as atu
Komisaun Anti-Korrupsaun, Ministériu Justisa,
subar orijin husi rikusoin ne'ebé mak nia uza atu
Prokuradoria Jerál, Polisia Nasionál Timor-Leste,
Ministériu Negosiu Estranjeiru no Alfándega. hetan maibé tuir lolos rikusoin ne'e mai husi
Partisipasaun Timor-Leste nian iha inventu atividade krime sira nian ho meus oi-oin atu ema
hanesan ne'e husi kedas iha tinan 2008. seluk, inklui autoridades sira, susar atu hatene no
Partisipasaun tinan ida ne'e hanesan pasu boot ida detekta.
ba nasaun Timor-Leste tanba bele Krime brankamentu kapitais ne'e
aprende liu tan kuinesementu seluk husi la'ós hamriik mesak, nia iha ligasaun
rai seluk iha prosesu luta kontra krime ho krime inisiu seluk ne'ebé mak ema
brankamentu kapitais. Durante iha halo hodi hetan osan ou sasan.
konferensia, nasaun husi Ásia Pásifiku Atividade krime inisiu (predicate
sira ne'ebé mak hanesan membrus ba offence) ne'ebé mak ema uja hodi hetan
Forun APG nian unanimamente adopta rikusoin sira ne'e mak hanesan
Timor-Leste nia Mutual Evaluation korrupsaun, subornu, hatama sasan liu
Report (MER) ne'ebé relata kona-ba husi dalan ilegál, fa'an ema ou tráfiku
progresu luta kontra krime brankamentu humanu, prostituisan, fan kilat ilegál,
kapitais iha rai laran. Adoptasaun ne'e la selu taxa ou fraude fiskal no fa'an
bele dehan katak hanesan pasu boot ida droga ou aimoruk aat sira hanesan
ne'ebé Timor-Leste halo ona iha área narkotika no psikotropika sira. Rezultadu husi
kombate krime brankamentu kapitais. Ita sente
hahalok krime sira ne'ebé mak temi iha leten ba
orgullu tebes ho progresu pozitivu ida ne'e tanba
ne'e, ema konverte ka fase hodi bele sai osan ou
depois-de sai membru ba APG iha 2008, Timor-
rikusoin legál liu husi metodu tolu mak hanesan
Leste hasoru dezafius barak atu kumpri APG nia
placement, layering no integration.
rekerimentu sira. Bele dehan katak Timor-Leste
seidauk preparadu di'ak iha área instrumentu Placement, ne'e hanesan ema tau ou rai
legais no estrutura formál sira atu uza hodi luta tiha osan husi atividade krime sira ne'e iha forma
kontra krime brankamentu kapitais iha rai laran. depózitu iha banku, kompania segurus, sosa rai,
Nune'e, hasusar tebes ba Timor-Leste atu sai sosa uma, sosa animal (karau, kuda, bibi, fahi no
nu'udar membru ne'ebé mak complieanse (halo seluk tan), sosa osan mean no mutin no seluk tan.
tuir) instrumentu no medidas ne'ebé mak Layering, ne'e hanesan prosesu halo transferensia
Financial Action Task Force (FATF) sira hasai osan husi konta bankária ida ba konta bankária
durante ne'e. Susesu boot ne'e la ses husi esforsu seluk no mós husi fatin ida ba fatin seluk liu husi
ne'ebé Estadu Timor-Leste halo iha tinan liu ba dalan tranzaksaun oi-oin ne'ebé mak kompleksu
hodi hamosu Lei No.17/2011 ne'ebé regula kona- tebes, sira dejeina tiha ona atu subar orijin husi
ba Krime Brankamentu Kapitais no osan ilegál ne'e. Iha prosesu layering ne'e bele
Finansiamentu Terorismu nian. halo liu husi loke konta bankária ba kompania
Asuntu kona-ba brankamentu kapitais ka fiktisius sira hodi utiliza prinsípius segredu banku
iha lian Inglesa ema bolu money laundry ne'e nian hodi utiliza númeru konta bankária ho
interesante tebes atu ko'alia tanba atividades anónimu atu transfere osan ba iha nasaun seluk.
REJEITA
kriminál ne'ebé mak sira halo ne'e subar tiha ninia Kontinua ba pag...10 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
hun, ida ne'ebé hatudu ba públiku mak ninia rohan 9
HUSI KULTURA
ka rezultadu husi krime ne'ebé mak sira halo. Tuir
Brankamentu kapitais husi Pag ===>9
Integration, ne'e hanesan prosesu ida ikus iha tan superiór sira ne'ebé mak iha ne'e hein asina
siklu brankamentu kapitais nian ne'ebé mak ema de'it, sem liu husi ekipa quality control ida ne'ebé
halo hodi integra fila fali osan sira ne'ebé mak liu mak rigorozu no seriu. Sigundu, laiha protezedor
ona husi prosesu layering ne'e tanba ema lahatene ne'ebé mak di'ak no seguru, ida ne'e bele ema,
tiha ona origin husi osan ne'e entaun osan na'in ho sistema kontrolu no teknolojia ne'ebé mak monta
vontade tomak integra osan sira ne'e ba iha iha servisu fatin. Porezemplu, sistema kontrolu
sistema finanseiru legál nian ho sosa fila fali ba internal ou auditor internal ne'ebé mak ladi'ak ou
sasan seluk hodi hatudu ba ema katak osan no laiha, bele fó oportunidade ba funsionáriu sira no
sasan ne'e legál. ema seluk bele halo servisu no uja sasan no osan
Iha teoría kriminolojia ida hanesan tuir sira nia hakarak. Terseiru ne'e mak intensaun
Routine Activity Theory ne'ebé dezenvolve husi no hakarak rasik husi ema ne'ebé mak atu halo
matenek na'in Marcus Felson no Lawrence E. korrupsaun ne'e, tanba bainhira tarjetu ne'ebé mak
Cohen hatete katak, relativamente kauza husi la proteje ho di'ak no seguru husi ema ou sistema
krime ida la nesesáriu kontrolu ne'ebé mak
husi fator sosiál forsa no rigorozu
hanesan pobreza, ida ne'e bele fó
dizegualidade no oportunidade ba
dezempregu tanba iha ema atu halo krime,
krime balun ne'ebé no elementu ikus
mak halo husi ema sira ne'ebé mak presiza
ne'ebé mak la'ós ema atu ema ne'e halo
kiak no la servisu ka krime mak tenke
d e z e m p r e g u . iha intensaun ou
Porezemplu, hahalok hakarak rasik husi
korrupsaun ne'ebé mak ema ne'ebé mak atu
UNODC.doc
sai nu'udar predicate halo krime ne'e.
offence ida ba krime Iha konteksu
brankamentu kapitais nian ne'e hala'o husi ema Timor-Leste, depois-de forum APG adopta tiha
sira ne'ebé mak moris di'ak no iha pozisaun ninia MER, saida mak Timor-Leste presiza halo?
determinante iha instituisaun ne'ebé mak sira Adoptasaun ne'e bele hatudu ba mundu
servisu ba ou iha lian Ingles ema bolu white-collar internasionál katak maski nasaun ki'ik no foin
crime. Entaun, oinsá white-collar crime ka iha moris, maibé Timor-Leste iha komitementu no
Tetun karik ita bolu krime faru-gola-mutin ne'e vontade polítika boot atu luta kontra krime
akontese? Iha teoría Routine Activity Theory brankamentu kapitais ne'e. Maibé, kestaun
hatete katak, aktu krime ida ne'ebé mak kategoria importante la'ós atu hatudu ba malu maibé oinsá
ba white-collar crime, nia akontesimentu ne'e bele realiza komitementu no vontade ida ne'e liu
tenke iha kondisoens ruma mak hanesan. husi asaun konkreta ruma hodi matérializa katak
Primeiru, tenke iha tarjetu ruma. Tarjetu ne'e bele lideransa no povu Timor-Leste tomak lakohi duni
ema, sasan no fatin. Pur-rezemplu, krime atu krime brankamentu kapitais ne'e ezisti iha
korrupsaun no brankamentu kapitais ne'e nasaun ida ne'e.
akontese bainhira iha ema ou funsionáriu ne'ebé Atu deteta atividade brankamentu
mak vulnerabel ba osan no sasan tanba sira nia kapitais ne'ebé mak mai husi rezultadu korrupsaun
lifestyle (hahalok moris nian) ne'ebé mak nian, presiza dezenvolve prosedimentu no sistema
konsumirismu, nune'e ema seluk bele aproveita ne'ebé mak efetivu liu husi kontrolu interna.
hodi halo subornu para hetan projeitu no servisu Primeiru, ba Instituisaun Banku sira, tenke halo
ruma, depois disponibilidade ba sasan sira implementasaun didi'ak kona-ba prinsípiu Know
hanesan osan projeitu nian ne'ebé mak tama iha Your Customer (KYC) ou buka hatene ita nia
responsabilidade funsionáriu ka ministra/u ida konsumidór sira (nasabah) liu husi Customer Due
nian nia buka meus oi-oin atu dezvia metade husi Diligence (CDD)
osan ne'e ba ninia bolsu. Nune'emos, fatin ne'ebé Kontinua ba pag...11 >>>
mak sira servisu ba ne'e kondusivu no seguru atu REJEITA
ema bele halo manipulasaun ba dokumentu sira, sa KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
10
HUSI KULTURA
Brankamentu kapitais husi Pag ===>10

FATIN ANÁLIZE
ou ezaminasaun ba konsumidór Risku Husi
sira atu bele hatene no deteta Utilizasaun
hahalok tranzasaun sira ne'ebé Rekursu Estadu
mak tama ba iha kategoria Ba Povu Nia Moris
Suspicious Transaction Reports (STR) hodi (Rui A. Gomes)
nune'e bele fó hatene ba iha Unidade Informasaun
Finanseira (UIF) atu nune'e bele hato'o relatóriu
ba iha entidade polisiál no judisiariu sira ne'ebé
mak kompetente hodi halo investigasaun ba
J estaun rekursu
n a t u r á l
(natural resources
indísius krime brankamentu kapitais sira ne'ebé management) refere ba
jestaun rekursu natural
mak akontese iha tranzasaun no movimentu osan ne'ebé nasaun ida iha
nia iha sistema banku ninian. hanesan rai, bee, minerál,
Segundu, ba instituisaun estadu no governu nian gás no minarai, floresta,
mós tenke aplika sistema Know Your Staf ikan, flora no fauna, ho forma
(KYS)/hatene didi'ak staf iha instituisaun laran, ne'ebé sustentavel. Nai Maromak fó rekursu
Know Your Business (KYB/hatene didi'ak asuntu naturál mai ita atu sustenta dunik ita nian moris iha
tempu badak ka naruk. Atu buka másimiza valór
servisu nian, no Know Your Partners (KYP)/ rikusoin ne'ebé iha, maka ukun-na'in sira kria
hatene didi'ak parseirus servisu nian, liu husi mekanizmu oioin atu nune'e bele utiliza espasu
prosesu due delligence ne'ebé mak hala'o husi fiskál ne'ebé boot hodi halakon kiak no mukit,
diresaun inspesaun internal kada instiuisaun nian hamenus desigualdade, no hakiak kondisoes
hodi nune'e inspetór internal sira bele halo ne'ebé di'ak par ema hotu bele moris di'ak no
produtivu. Maibé, mekanizmu ida ke di'ak mós la
relatóriu kona-ba Suspicious Activity Report,
garante susesu iha jestaun rekursu naturál bainhira
Suspicious Life Style Report, no Suspicious ukun-na'in sira la trasa polítika ida ke di'ak.
Income Report (SAR/SLR/SIR) hodi entrega ba Nasaun barak hatudu estremu oin rua. Ida, buka
iha autoridade judisiáriu no polisiál sira atu nune'e atu másimiza reseitas husi sira nian rekursu
bele halo asaun investigasaun ba indísius sira ne'e. naturál maibé neglijénsia impaktu negativu ba sira
nian meiu ambiénte rasik, ne'ebé atu hadi'a fila fali
Atu halo servisu sira ne'ebé mak temi iha leten
presiza rekursu maka'as liu tan. Rua, polítika
ne'e, presiza estabelese no forma estrutura sira fiskál ne'ebé la fó vantajen ba sira nia ekonomia
hanesan Unidade Informasaun Finanseira (UIF) rasik; reseitas ne'ebé nasaun sira ne'e hetan tama
hodi bele tau matan ba atividade banku, kompañia fali iha ema balu nian bolsu ka hariku-an ema
segurus no negósiu transferénsia osan nian no mós uitoan de'it. Estudu barak ne'ebé hatudu katak
ba instituisaun la'ós banku. Ne'e presiza reforsa no nasaun uitoan de'it mak konsege utiliza rekursu
naturál ba hadia povu nia moris no sira nian
hametin estrutura unidade inspesaun internal iha ekonomia buras tanba kapasidade atu trasa
kada instituisaun estadu no governu nian hodi bele polítika fiskál ke di'ak atu minimiza risku oioin
iha forsa atu halo inspesaun ba atividade ne'ebé iha.
instituisaun nian, ba pesoál sira ne'ebé mak
servisu iha kada instituisaun refere, no mós Mekanizmu Jestaun Fundu Minarai
estabelese liña koordenasaun direita entre unidade
Timor-Leste iha mekanizmu ba jestaun rekursu
inspesaun kada instituisaun sira ne'e ho naturál (minarai) di'ak liu iha rejiaun Asia-
autoridades Pasífiku no numeru tolu iha mundu. Ba sa Lei
moneylaudry.doc judisiariu no Fundu Minarai No. 9/2005 obriga katak osan
polisial nian, atu ne'ebé tama iha Fundu ne'e tenke rai iha tasibalu
atu nune'e bele prevene presaun populista no
nune'e bele halo
efeitu moras ne'ebé ita koñese hanesan Dutch
asaun imédiata disease. Kriasaun Fundu Minarai ne'e desisaun
bainhira nota ou ida ke prudenti tanba objetivu prinsipál maka: Ida,
hare indísius ruma reseitas sa de'it (husi royalties, taxa, esportasaun
ne'ebé mak halo gas/minarai, funan husi investimentu) ne'ebé tama
husi pesoál sira.(*) iha Fundu ne'e sidadaun Timoroan tenke hatene.
Rua, kualkér transferénsia osan husi Fundu ne'e
liu de'it husi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) nian,
no montante ne'ebé bele foti husi Fundu iha tinan
ida nia laran mak 3%, REJEITA
Kontinua ba pag...12 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
11
*** HUSI KULTURA
Risku husi utilizasaun rekursu estadu husi Pag ===>11
ne'ebé regula tuir rendimentu sustentável maka'as iha Parlamentu. Ejemplu mak OJE ba
estimadu (estimated sustainable income), ka tinan 2012 ho montante dolar Amerikanu 1,7
ESI.[ii] Tolu, rikusoin husi minarai la'ós atu uza biliaun—ne'ebé sa'e 45% husi OJE tinan 2011 liu
de'it ba jerasaun agora maibé mós ba jerasaun oin ba. Tanba reseitas doméstika sei fraku, maka
montante ne'ebé foti husi ESI liu dala rua ho total
mai. To'o oras ne'e mekanizmu jestaun Fundu ne'e
dolar Amerikanu 0,7 biliaun. Iha fulan-Juñu 2011,
la'o ho di'ak no transparente.[iii] Ita bele hetan Governu lansa Planu Dezenvolvimentu
informasaun kona-ba jestaun osan sira iha Fundu Estratéjiku ho objetivu atu transforma Timor-
ne'e liu husi relatóriu trimestrál no anuál husi Leste ba iha nível nasaun sira ne'ebé ho
Banku Sentrál. rendimentu mediu-as iha tinan 2030. Atu alkansa
objetivu ida ne'e, investimentu
Mekanizmu poupansa Fundu iha infraestrutura sei sa'e
Minarai Timor-Leste nian ne'e tuir maka'as liu tan. Iha tinan
modelu Noruega maibé ho ruanulu nia laran, montante
diferensa ida. Modelu Noruega fó ne'ebé sei foti husi Fundu atu
de'it autorizasaun atu gasta osan hala'o investimentu iha rai laran
ne'ebé mai husi retornu reál husi sei iha impaktu maka'as ba ESI
rikusoin finansiál akumuladu no rikusoin ne'ebé iha. Tuir
(4%); modelu Timor-Leste fó de'it Fundu Monetáriu
autorizasaun atu gasta osan husi Internasionál, impaktu ne'e sei
reseita totál husi minarai, inklui resulta iha redusaun kuaze 40%
mós reseitas ne'ebé sei mai (3%). iha tinan 2030 bainhira folin
Modelu Timor-Leste nian fó dalan minarai tun ba dolar Amerikanu
atu halo transferénsia inisiál 50 baril ida. Ne'e signifika
ne'ebé boot husi reseitas ne'ebé katak ESI sei tun ba dolar
seidauk matérializa. Amerikanu 0,4 biliaun.[iv]
Ho dadus hirak
Risku Iha Jestaun Fundu ne'e, ita agora identifika risku
Minarai ne'ebé iha. Risku dahuluk mak
oil.doc
liga ba oinsá kria no mantein
Ho mekanizmu checks-and-
balances ne'ebé di'ak de'it la'ós garantia ba susesu. ekilibriu entre gasta osan husi Fundu ne'e no
Iha risku oioin ne'ebé ukun-na'in sira presiza tau diversifika no dezenvolve ekonomia iha rai laran
matan hanesan: oinsá transforma rikusoin ne'e ba atu nune'e nasaun la dependente de'it ba rekursu
reseita ida ke permanente; sustenta kresimentu natural ne'ebé sei ramata iha tempu badak. Ne'e
ekonómiku no proteje ekonomia husi implika katak presiza tebes hametin instituisaun
overheating; aumenta produtividade ekonomia Estadu no rekursu umanu ne'ebé ho kualidade
doméstiku la'ós halo ekonomia dependente ba di'ak hodi bele implementa governasaun
rikusoin ne'e; hamenus risku korrupsaun; investe
ekonómiku ne'ebé di'ak atu mantein ekilibriu
iha projetu ne'ebé fó retornu ekonómiku ke boot,
no aumenta produtividade laborál. Nune'e, ne'e.[v] Governasaun ekonómiku ne'ebé di'ak
mekanizmu di'ak presiza mós akompñia ho buka atu kria polítika ba implementasaun
polítika fiskál ne'ebé di'ak. Tanba espasu limitadu, programa dezenvolvimentu tuir kapasidade
maka artigu ne'e foka de'it ba risku balu. absorsaun ekonomia ne'e rasik atu proteje
Ohin loron, Timor-Leste nasaun ida ke ekonomia husi overheating no dependente de'it ba
dependente liu ba reseitas husi Fundu Minarai. minarai. Ne'e signifika katak investimentu iha rai
Kuaze 90% OJE mai husi atividade iha área
laran tenke aumenta produtividade—katak
minarai. Reseita doméstika foin mak 6% de'it husi
PIB la'ós-minarai ka 10% husi reseitas tomak. Ita investimentu tenke fó prioridade liu ba retornu
hatene katak estrasaun minarai/gas agora daudaun ne'ebé boot. Ao mezmu tempu, estabelese
ne'e mai husi Bayu-Undan ne'ebé fó reseitas liu mekanizmu atu kontrola despezas Estadu nian
dolar Amerikanu biliaun ida tinan-tinan, no iha bainhira folin minarai tun ka bainhira rekursu
tinan sanulu resin nia laran minarai no gas iha fatin natural ne'e ramata ona. Polítika fiskál ne'ebé di'ak
rua ne'e sei maran. Foin daudaun ne'e, Banku ba Timor-Leste mak buka atu ekilibra reseitas
Sentrál fó sai katak iha Fundu Minarai ne'e Timor- ne'ebé suli maka'as ba iha Fundu ne'e no reseitas
Leste hetan ona osan besik dolar Amerikanu
doméstika ne'ebé sei fraku no menus hela. Ho
biliaun 11 tanba folin mina sa'e maka'as iha mundu
no mekanizmu poupansa ne'ebé prudenti. ekilibriu ne'e osan iha Fundu ne'e bele sai nu'udar
Iha tinan hirak liu ba, osan ne'ebé reseita permanente ida. Iha kontestu ne'e,
transfere husi Fundu Minarai ne'e boot liu ESI, ka REJEITA
kuaze 6%—asuntu ida ne'ebé provoka debate Kontinua ba pag...13 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
12
HUSI KULTURA
Risku husi utilizasaun rekursu estadu husi Pag ====>12
presiza tebes identifika projetu sira ne'ebé “fitivu” Risku datolu mak liga ba kapasidade atu
no ho orsamentu ne'ebé as tebes maibé retornu identifika no enfrenta soke esternu oioin. Iha
ki'ik. Atu determina fiabilidade projetu ida presiza kontestu Timor-Leste nian, risku esternu ida mak
tebes halo esersísiu maka'as hodi determina kustu- volatilidade folin minarai iha mundu. Bainhira
polítika fiskál depende de'it ba osan husi Fundu,
benefísiu projetu ne'e. Bainhira laiha analise
maka presiza trasa polítika fiskál longu prazu
kustu-benefísiu, maka tendénsia aloka osan ba ne'ebé integra folin minarai no estimasaun entre
projetu arbitráriu de'it ka tuir proposta orsamentu reseitas no despezas ida ke realístiku. Introdusaun
ne'ebé inflasionadu tanba la bazeia ba unit cost polítika ruma ne'ebé bazeia de'it ba hanoin katak
ne'ebé realístiku. Ida ne'e mak sei fó todan ba OJE osan barak ona (reseitas) ne'ebé bele halo projetu
nian—karik ida ne'e mós área ida ke CAC presiza sa de'it (despezas), maka iha periodu ne'ebé folin
tau matan hodi identifíka kedas ema sira ka grupu minarai tun maka aggregate demand ka prokura
total ne'e mós tun; ida ne'e afeta ba output setor-
ne'ebé buka hariku-an de'it liu husi projetu
setor ekonomia nian. Bainhira output menus maka
governu nian. soke ne'e mós hetok boot tan. Ezemplu, bainhira
Risku daruak mak liga ba área setor polítika governu atu subsídiu ekipamentu ruma ka
privadu ne'ebé buka atu influénsia ukun-na'in sira atu selu dívida ruma ho valór osan ne'ebé tun
atu utiliza osan husi Fundu (exchange rate) risku mak
ne'e nu'udar kolaterál ba tendénsia atu foti tan
sira nia dívida. Iha osan atu taka falta ne'e.
nasaun ida ne'ebé setor Bainhira output iha
privadu nia kna'ar sei setór-setór ekonomia
fraku no baze tun, maka osan ne'ebé
esportasaun kuaze ke presiza hetok boot liu
laiha, oportunidade atu tan atu mantein prokura.
investe iha real estate Risku ida ne'e presiza
ka área konstrusaun antesipa tanba
bele fó fatin ba banku konsekuénsia final mak
sira atu empresta osan. estandard moris ema
Tanba setor privadu nian mós hetan impaktu
fraku no laiha kapitál, negativu. Atu minimiza
COMSTOCK.doc
maka sira presiza buka impaktu negativu ne'e,
suporta husi fatin ruma. maka ukun-na'in sira buka
Bainhira osan husi Fundu sai nu'udar kolaterál ba atu aumenta tan osan liu husi repatriasaun kapitál
sira nian empresta, maka risku retornu ka rikusoin mai iha rai laran. Iha nasaun ida ne'ebé
investimentu ne'ebé sira halo bele kiik ka boot. ho ekonomia doméstiku forte, volatilidade folin
Tendénsia ida ne'e sai realidade iha nasaun barak minarai ladún afeta no risku atu monu iha tusan
ne'ebé iha rikusoin boot no ukun-na'in sira la dun foun mós kiik tebes. Daudaun ne'e, Timor-Leste
preokupa atu promove investimentu privadu iha nia Fundu Minarai investe hela iha Estadus
rai laran. Bainhira setor privadu hare katak laiha Unidus Amérika no mós investe iha nasaun
seguransa ba sira nian investimentu iha rai laran, ruanulu resin. Maibé, retornu husi investimentu
maka sira prefere transfere sira nian osan ba iha rai hirak ne'e mós depende ba fleksibilidade iha
li'ur (capital flight). Tanba ne'e, governu nia papel exchange rate ne'e. Bele tun, mós bele sa'e. Atu
atu estimula investimentu privadu (atu bele enfrenta soke esternu hirak ne'e, ukun-na'in sira
komplementa investimentu públiku) labele bazeia presiza tebes prioritiza projetu hirak ne'ebé
uluk ba finansiamentu de'it. Ba projetu prienxe kritéria di'ak (bazeia ba analise kustu-
investimentu ne'ebé ho retornu boot, governu benefísiu) no implementa iha tempu ne'ebé folin
presiza enkoraja investimentu diretu husi rai li'ur minarai tun. Nune'e, presiza adopta aprosimasaun
(foreign direct investment) ka liu husi deve osan dinámiku iha despeza Estadu nian. Katak,
husi rai li'ur (foreign borrowing). Objetivu utilizasaun rekursu finanseiru husi Fundu ne'e
prinsipál mak buka atu promove “investimentu- labele bazeia de'it ba konsiderasaun polítika
iha-investimentu” hodi másimiza rekursu naturál maibé liliu kapasidade atu mantein valór rekursu
ne'e. Nune'e, presiza iha kapasidade ba ne'ebé sei ramata ne'e, no ao mezmu tempu,
investimentu públiku no ambienti ne'ebé investe maka'as iha kapitál umanu atu bele hasa'e
favorável ba investimentu privadu. Ambienti produtividade laboral no hametin liu tan
favorável ba investimentu privadu la'ós liu husi ekonomia doméstiku hodi proteje ekonomia ne'e
hasa'e unit cost ba projetu konstrusaun ruma. Ho husi reseitas minarai.
unit cost iha projetu konstrusaun ne'ebé as bele fó
fatin ba ema ka grupu balu “desvia” rekursu Kontinua ba pag...14 >>>
finanseiru balu husi investimentu ne'e rasik.
REJEITA
Resultadu mak inflasiona OJE ne'e rasik. KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
13
HUSI KULTURA
Risku husi utilizasaun rekursu estadu husi Pag ====>13
ENDNOTES

 Hakerek-na'in sidadaun Timoroan ida ho


Ph.D. iha área estudu ekonomia
dezenvolvimentu husi Universidade Londres.
 Atu kalkula ESI ba tinan fiskál atu hetan
montante másimu ne'ebé governu bele
apropria no transfere husi Fundu Minarai atu
finansia OJE, hare ba ekuasaun tuir mai ne'e:
katak r = 3% ne'ebé espesifika tiha ona
nu'udar retornu reál, V nu'udar balansu (osan
ne'ebé iha) Fundu iha tinan foun tinan fiskál
nian, Rt nu'udar projesaun reseita husi minarai
iha tinan t, n nu'udar tinan ikus liu atu hetan
reseita, no i nu'udar discount factor ne'ebé
espesifika liu husi funan nominál ne'ebé hetan
husi investimentu Fundu ne'e husi governu
Estadus Unidus Amérika, sura tuir valór
mediu hahú tinan 0 to'o tinan n. Fonte: Timor-
Leste's Petroleum Fund Law 9/2005,
Schedule I.
 Mekanizmu jestaun Fundu Minarai ne'e halo
konke iha fulan-Jullu 2010 Timor-Leste,
hamutuk ho nasaun 35, tama klasifikasaun
ne'ebé prienxe kritériu EITI (Extractive
Industries Transparency Initiative). EITI
nu'udar estandard global ida ne'ebé buka atu
promove transparénsia no akontabilidade iha
nasaun ne'ebé riku ho mina, gas no rekursu
mineral.
 International Monetary Fund, 2012,
Democratic Republic of Timor-Leste Country
Report No. 12/24, February 2012, p. 6.
 Tuir Banku Mundiál nia estudu bazeia ba
Country Policy and Institutional Assessment
(CPIA) index, kualidade polítika (policy) no
instituisaun iha Timor-Leste sei iha
klasifikasaun “fraku” maski governu halo
ona esforsu hodi hadi'a no reforma buat
barak. Indisi ne'e sukat jestaun ekonómiku
iha rai laran hanesan jestaun
makroekonómiku, polítika fiskál no deve
osan, ho valór entre 6 (aas liu) no 1 (menus
liu). Timor-Leste nian Indisi foin mak 3,8
iha tinan 2011.Estudu ida ne'e bele hetan iha
http://data.worldbank.org/indicator/IQ.CPA.
ECON.XQ/countries?display=default

***

REJEITA
KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
14
HUSI KULTURA
E k i p a hakarak rekruta investigadór na'in 10 maibé planu
Investigadór ne'e la konsegu realiza tanba fatin no kondisaun
CAC Aumenta servisu la permite atu rekruta staf ho numeru barak
Tan iha tempu hanesan. Iha tempu futuru mai, planu
ne'e sei realiza.
Diretóra Diresaun Investigasaun (DI)
CAC hateten katak rekrutamentu ba investigadór
D ili –Iha terseiru trimestre
2012, ekipa investigadór
CAC aumetan tan na'in lima. Sira nia
CAC bazeia ba nesesidade no ejijénsia servisu
ne'ebé husi tempu ba tempu volume servisu DI
rektrutamentu liu husi prosesu naruk ida CAC nian aumenta ba bebeik. Ho sira na'in lima
ne'ebé kompetativa tebes no transparénsia, foun ne'e, óras ne'e CAC iha ona nia investigadór
tuir régras rekrutamentu ofisiál nian. hamutuk na'in 15. Hein katak sira nia
Rekrutamentu ne'e involve servisu konjunta involvimentu ajuda halo kaman servisu
entre instituisaun CAC, investigasaun nian balu.
Prokuradoria Jerál Instituisaun CAC espera
no Polísia Nasionál katak iha tempu oin mai
Timor-Leste hein katak sei bele
( P N T L ) . rekruta investigadór
Prezidenti-de juri feto ho kualifikasaun
ne'ebé lidera téknika husi áreas
prosesu ne'e mak teknolojia informasau/
Komisáriu Adjuntu I n f o r m a t i o n
CAC ba Asuntu Te c h n o l o g y ( I T ) ,
Edukasaun, enjineria, tanba iha
Kampaña no projeitu fíziku barak
P es k iza (EK P ), mak presiza ema
José “Samala Rua” tékniku atu halo
Neves. Membru investigasaun ba
painel seluk konstrusaun sivil sira.
kompostu husi cac.doc (*)
“Komisáriu CAC Sr. Adérito kongratula
Komisáriu Adjuntu investigador foun hafoin simu posse”
CAC ba Asuntu Prevensaun Manuel Coutinho
Bucar Corte-Real, Prokuradóra Remígia de Investigadór Foun Lima Simu
Fátima, Inspektor Xefe Angêlo Quelo no Tomada-de-Pose
Inspektora Maria de Fátima Martins husi Polísia
Nasionál Timor-Leste (PNTL).
Prosesu rekrutamentu ne'e liu husi faze lubuk ida.
Fofoun loke vaga ba públiku atu hatama
D ili--Investigadór foun na'in lima
Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC)
nian, iha 29 Agostu 2012 simu tomada-de-pose
aplikasaun durante semana rua. Hamutuk hafoin kompleta formasaun iha CAC durante
aplikante na'in 133 maka hatama sira nia fulan rua kona-ba asuntu tékniku oi-oin relasiona
dokumentu aplikasaun. Iha faze selesaun ho investigasaun kriminál ba kazu korrupsaun
dokumentu sira, Komisaun selesiona aplikante nian. Iha serimónia tomada-de-pose ne'e, finalista
na'in 41 mak ba tuir ezame eskrita. Hafoin ezame sira simu sertifikadu graduasaun husi Dirijente
eskrita, nia rezultadu mak kandidatu na'in 24 Altu CAC nian sira.
konsege kontinua ba faze teste médiku. Tuir mai, Graduado foun na'in lima ne'e haksolok
na'in 17 mak tuir ezame orál no to'o ikus Ekipa halo hotu sira nia formasaun espesializada ne'ebé
Rekrutamentu Konjunta desidi sira na'in 5 mak sai tulun fortalese sira nia koñesimentu tékniku no
vensedore. habelar tan sira nia vizaun kona-ba oinsá atu kaer
Durante prosesu teste, aplikantes feto la servisu investigasaun kriminál ba kazus
dun barak no balun para rasik no seluk lakon iha korrupsaun ho efetivu liu tan no profesional.
prosesu teste. Nune'e investigadór na'in lima Hanesan investigadór foun ida hatete: Kualkér
ne'ebé hetan posse iha loron 29 Agostu 2012 formasaun espesializada ida sempre di'ak ba
mesak mane de'it. Tuir planu, tinan ida ne'e CAC dezenvolvimentu kapasidade REJEITA
KORRUPSAUN
Kontinua ba pag...16 >>> TENGKE SA’I PARTE
15
HUSI KULTURA
no koñesimentu ema nian---formasaun foin korrupsaun ho tópiku “Ita Rasik Mak Dezenvolve
lalais ne'e tulun ho haforsa tebes ami nia Ita Nian Nasaun no Salvaguarda Sasan Sira
kapasidade no koñesimentu tékniku atu Ne'ebé Móvel no La Móvel ba Moris Di'ak Povu
dezenpeña ami nia servisu ho konfiansa boot Nian” iha Distritu Manufahi ne'ebé mai husi
liu tan.” funsionáriu públiku distrital no lider komunitáriu
Formasaun durante fulan-rua ne'e hetan sira. Komisáriu Adjuntu Bucar Corte-Real hatutan
suporta husi USAID liu husi fundu Millennium teni katak Timor oan sira mak tenke hadi'a no
Challenge Corporation ne'ebé implementa husi haforsa ekonomia uma laran nian hodi nune'e bele
CASALS iha Díli. Dirijente Senior CAC no tulun fali nia belun Timor oan seluk ho dalan dígnu
funsionáriu CAC tomak haksolok ho rezultadu atu sira mós bele dezenvolve an no sai riku.
formasaun ida ne'e tanba ne'e mak nu'udar interese Importante mak tenke liu husi dalan justu, la'ós liu
boot Instituisaun nian atu husi dalan fó'er hodi monu
haforsa no kapasita nia ba hahalok aat hanesan
rekursu umanu hanesan prátika korrupsaun.
parte ida husi prosesu “Timor oan ida
dezenvolvimentu kuandu sai riku, ita
instituisaun nian. Wainhira hotu-hotu kontenti.
ko'alia iha serimónia Maibé tenke riku ho
tomada-de-pose ne'e, legál. Ha'u kontenti
Komisáriu CAC Adérito de kuandu Timor oan ida
Jesus Soares hatete katak dezenvolve ninia an
nu'udar instituisaun, CAC cac.doc di'ak (sai riku) duke
hakarak tebes atu investe ema estranjeiru ida
ba nia rekursu umanu, mak sai riku iha ita
CAC hakarak kapasita nia nian rai no Timor nian
staf sira hodi tuir osan sai fali ba rai
formasaun iha rai-laran no li'ur,” katak Komisáriu
rai li'ur hodi habelar sira Adjuntu Bucar ba
nia koñesimentu. Ne'e partisipante sira iha
hanesan prioridade CAC semináriu. Nune'e mós
nian ne'ebé refleta iha nia nia afirma ba Timor oan
“Komisáriu Adjuntu Bucar ko’alia ba partisipante
plánu estratéjiku tinan rua mai. workshop CAC nian iha distritu”
sira ne'ebé hili dalan sai
Ho investigadór na'in lima ne'e, óras ne'e CAC iha emprezáriu katak, kuandu tuir tenderizasaun
ona investigadór hamutuk na'in 15 ne'ebé prontu projeitu ruma husi governu, tenke priense kritériu
atu kontinua halo servisu investigasaun ba kazus no tuir prosesu normál aprovizionamentu nian ho
kriminál ne'ebé relasiona ho korrupsaun. Iha transparénte hodi tane aas integridade no
espetativa katak ho sira na'in lima nia akountabilidade molok hetan lukru no sai riku.
involvimentu, sei halo kaman servisu no divizaun Nune'e la hamosu deskonfiansa no problema
servisu entre investigadór sira di'ak liu tan.(*) sosiál iha povu nian leet tanba emprezáriu sira tuir
kompete ho dalan formál. Dalan ida atu evita
***
CAC Kontenti Se Timor Oan Riku problema sosiál iha povu nian let no entre
Ho Dalan Mós no Legál emprezárius Timor oan sira mak tenke evita
prátika subornu ruma ba funsionáriu públiku sira
ne'ebé servisu iha área aprovizionamentu.
M anufahi - Komisáriu Adjuntu
Komisaun Anti-Korrupsaun
(CAC) ba Asuntu Prevensaun, Manuel Coutinho
Esperiénsia barak hatudu katak servisu iha área
aprovizionamentu ne'e fatin ida ne'ebé risku tebes
Bucar Corte-Real hateten katak instituisaun CAC ba ema ka funsionáriu sira atu kometé hahalok la
kontenti ho emprezáriu Timor oan ne'ebé legál hanesan subornu, abuzu-podér no seluk-
dezenvolve an sai riku no kaer rasik ekonomia seluk tan. Funsionáriu públiku sira tenke hala'o
nasaun Timor-Leste hodi sai forte iha tempu ukun kna'ar ho imparsiál, transparénte, ho integridade
rasik-an, maibé tenke riku ho dalan mós no legál. iha ida-idak nian servisu hodi trata Timor oan sira
Lia hirak ne'e hato'o husi lideransa CAC nian ba hotu hanesan no hakribit hahalok diz-igualidade,
partisipante semináriu kona-ba prevensaun la hare'e ba kor polítika, suku, no família, durante
prosesu tenderizasaun ba projeitu ruma. (*) REJEITA
KORRUPSAUN
*** TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
16
Uza Telefone Fíksu Ko'alia Ho fiksu ne'ebé instala iha kada ministériu ba
Família: Halo Parte husi Prátika komuniksaun ofisiál hodi hala'o servisus públiku
Korrupsaun ba dezenvolvimentu nasionál no ba povu nian
moris di'ak. (*)

M anufahi – Komisáriu Adjuntu


Komisaun Anti-Korrupsaun
(CAC) ba Asuntu Prevensaun Manuel Coutinho
***
Funsionáriu Fráku, Kontrator Sira
C. Bucar Corte-Real hateten katak instalasaun Sei Sosa ho Osan
telefone fíksu iha kada edifísiu públiku atu fasilita
no hadi'a konsidasaun servisu funsionáriu públiku
ho objetivu atu servi povu di'ak liu tan. Maibé iha
prátika, servidór estadu barak mak utilíza sala
M anufahi –Maski osan barak maibé
wainhira jestaun finanseira ladi'ak
ka fraku bele sai “risku/tentasaun aat” ba servisus
telefone fiksu ofisiál nian ba fali asuntu privadu funsionáriu públiku sira ne'ebé hanesan servidór
hodi komunika ho família no kolega sira. Estadu nian. Komisáriu Adjuntu CAC Bucar
Utilizasaun telefone fiksu ba asuntu Corte-Real hato'o lia fuan ne'e wainhira ko'alia ba
privadu ruma, tuir Komisáriu Adjuntu Bucar funsionáriu públiku no lider
Corte-Real katak, komunitáriu sira iha
hahalok ne'e hanesan kapitál Distritu Same,
aktu korrupsaun ou Manufahi, iha fulan-
pekulatu-de-uzu. Agostu liu ba.
Nune'e, superiór Funsionáriu públiku sira
hanesan direitur sira iha obrigasaun morál atu
iha obrigasaun atu tane aas integridade iha
kría mekanizmu servisu fatin no moris
r u m a o i n s á lor-loron nian wainhira
u t i l i z a s a u n hala'o kna'ar hanesan
patrimóniu Estadu servidór Estadu nian.
nian ho efetivu ba cac.doc Ne'e atu hatete katak
benefísiu povu no hanesan manu-ain povu
nasaun nian no nasaun nian, sira sei
prosperiedade, la'ós labele simu osan
ba interese privadu (subornu) ruma husi
nian. kontrator sira wainhira
Komisáriu hala'o kna'ar hanesan
Adjuntu Bucar servidór públiku nian.
Corte-Real hatutan CAC fó hanoin ba
teni katak CAC partisipante sirak iha
“Kom.Adjuntu Bucar esplika papel CAC ba
detekta ona utilizasaun fungsionáriu sirak iha Distritu Manufahi” semináriu ne'e katak tuir
telefone landline barak ne'ebé uza ba interese esperiénsia, prátika korrupsaun barak mak komete
privádu iha edifísiu Governu nian. Fulan-fulan husi servidór Estadu nian tanba sira mak ezekuta
Governu selu kustu ho osan boot tebes. Konta orsamentu Estadu nian. Sira mak jere osan barak,
sirak ne'e identifika katak funsionáriu públiku sira nune'e, se jestaun finanseira ladi'ak, risku ka
barak liu mak uza telefone ba interese privádu tentasaun atu halo aktu korrupsaun fasil tebes. Iha
nian. Prátika sira hanesan ne'e halo parte ida husi nia diskursu, Komisáriu Adjuntu fó hanoin ba
hahalok korrupsaun ne'ebé hamihis tiha sentidu partisipante sira katak hakarak lori distritu
utilizasaun sasan Estadu ho responsabilidade. Manufahi ba oin liu husi dalan mós laos husi
Tuir Komisáriu Adjuntu katak presiza iha hahalok korrupsaun, relata lia los hodi hakribit
justifikasaun husi superiór sira atu garante hahalok aat hanesan simu osan barak husi
transparénsia no evita prátika korrupsaun ne'ebé kompañia ka emprezáriu sira ne'ebé halo istraga
halo husi funsionáriu públiku sira relasiona ho imajen distritu no ema Manufahi sira. Komisáriu
patrimóniu estadu nian ne'e. Presiza iha Adjuntu Bucar Corte-Real enkoraja servidór
justifikasaun ba utilizasaun telefone fiksu ho Estadu tomak, liu-liu iha distritu Manufahi atu
razaun ida katak Estadu selu kustu ba telefone iha prinsípiu:“biar ha'u nian salariu ki'ik REJEITA
KORRUPSAUN
Kontinua ba pag...18 >>> TENGKE SA’I PARTE
17
HUSI KULTURA
no sempre tane aas honestidade no integridade,” jerál kada tinan katak rikeza ne'e utiliza no
iha sira nia servisu loron-loron. Komisáriu benefísia duni ba povu nian moris di'ak no la
Adjuntu mós enkoraja funsionáriu públiku sira iha utiliza sala husi governante sira ka lae.
distritu atu fortifika an didi'ak para emprezáriu Tuir Komisáriu Adjuntu katak reseita husi Tasi
sira ne'ebé ho karteira mahar mós labele bok an Timor hahú depozitu iha Banku Rezerva Nova
labele sosa sira ho osan. Atu halo ida ne'e, Yorke, Estadus Unidos Amérika iha loron 30 fulan
funsionáriu públiku hotu-hotu tenke kontenti ho Setembru 2005. Tuir dadus ofisiál, kada fulan
dezenvolvimentu ne'ebé la'o dadaun, maski sei iha tolu-tolu tuir lei, Banku Sentral TL mak halo
difikuldade barak. Funsionáriu públiku tenke relatóriu no to'o iha loron 31 fulan Marsu 2012
hadok an husi prátika subornu ne'ebé dala ruma total osan TL nian husi Fundu Petrolifero iha
kontrator sira tenta atu halo hodi manan projeitu Banku hamutuk US$ 11 billioens.
governu nian. Funsionáriu públiku tenke hetan Komisáriu Adjuntu CAC Manuel Bucar
osan liu husi dalan mós ho kosar ben rasik no tenke konfirma ba partisipante sira katak husi Primeiru
konsidera prátika subornu hanesan moras at to'o Kuatru Governu Konstitusional TL, Governu
ne'ebé tenke evita. foti ona osan husi Fundu
Iha nia lia ikus, Petrolíferu hamutuk US$
Komisáriu Adjuntu hateten katak 3.34 billioens ba
funsionáriu públiku sira maka dezenvolvimentu nasaun
tenke tane aas integridade nian liu husi OJE kada tinan.
hanesan servidór estadu ho Tanba ne'e, povu hamutuk
professional no hadomi rai Timor ho lideransa komunitáriu
hodi hadok an husi hahalok sira no funsionáriu públiku
korrupsaun. Funsionáriu públiku sira tenke hatene didi'ak
tenke sai hanesan ezemplu di'ak utilizasaun rikeza. CAC nia
ba povu, iha orgullu no prestíjiu, objetivu nian la'ós atu
hodi kaer metin komprimisu ko'alia KKN hanesan moras
hanesan servidór Estadu no tau as at maibé CAC nian obrigasaun
interese komun ba povu no nasaun nian moris ba iha povu nian leet iha área remotas liu husi
di'ak. (*) sorumutu, semináriu sira hanesan ne'e atu fó
hanoin ba Timor oan sira hotu kona-ba rikeza
*** naturál iha Timor-Leste nian. Instituisaun CAC
P o v u Te n k e Ta u M a t a n B a hamriik hamutuk ho povu atu monitoriza lisuk
Utilizasaun Fundu Petrolíferu utilizasaun ba povu nian prosperiedade.
Komisáriu Adjuntu Bucar Corte-Real
esplika ba partisipante sira katak Parlamentu
M anufahi - Komisáriu Adjuntu
Komisaun Anti-Korrupsaun
(CAC) ba Asuntu Prevensaun, Manuel Coutinho
Nasionál (PN) aprova osan iha IV Governu
Konstitusional hodi foti osan husi Fundu
Bucar Corte-Real hateten katak Timor-Leste (TL) Petrolíferu ba OJE tinan 2008 hamutuk US$347
nian rikeza natureza husi Tasi Timor fó milloens, tinan OJE 2009 hamutuk US$ 680,87
kontribuisaun signifikante ba Orsamentu Jerál milloens, tinan OJE hmautuk 2010 US$659,99
Estadu (OJE) Timor-Leste nian tinan-tinan. Tanba milloens no iha tinan 2011 no 2012 OJE hamutuk
ne'e Timor oan tomak tenke tau matan ba governu US$1.306 billoens.Molok ne'e, Parlamentu
kona-ba utilizasaun orsamentu Estadu hirak ne'e. Nasionál mós aprova I Governu Konstitusional ba
Komisáriu Adjuntu CAC Bucar Corte-Real hato'o OJE 2003/2004 hamutuk US$79 milloens, OJE
lia fuan ne'e ba partisipante semináriu CAC nian iha tinan 2004/2005 hamutuk US$83 milloens no
mai husi funsionáriu públiku no lider komunitáriu iha tinan 2005/2006 OJE hamutuk US$132
iha área remotas kona-ba korrupsaun iha kapitál milloens. .
distritu Same, Manufahi foin lalais ne'e. Instituisaun CAC hakarak hamriik
Timor oan sira, katak Adjuntu Bucar Corte-Real, hamutuk ho funsionáriu Estadu tomak no povu atu
tenke orgullu ba riku soi ne'ebé Nai Maromak tau matan, akompñia ,no informa malu kona-ba
haraik ba povu no nasaun TL liu husi Fundu utilizasaun povu no nasaun nian rikusoin ne'ebé
Petrolíferu ne'ebé kontribui 90% ba OJE tinan- ezekuta husi Governu ho responsabilidade,
tinan. Timor oan sira tenke pro-ativu hodi transparénte no akontabilidade ba povu nia
akompñia no monitoriza ezekusaun orsamentu moris di'ak.(*) REJEITA
KORRUPSAUN

*** TENGKE SA’I PARTE


HUSI KULTURA
18
Komisáriu CAC: “Staf CAC Labele anti-korrupsaun iha Malázia, sertifikadu kona-ba
Baruk Atu Kontinua Aprende” anti-korrupsaun iha Hongkong, formasaun língua
Ingles no Portugés iha Dili no seluk-seluk tan.
Iha planu estratéjiku CAC ba tinan tolu mai,
D ili – Komisáriu Komisaun Anti-
Korrupsaun (CAC) Adérito de
Jesus Soares apelu ba staf no investigadór sira iha
alende kontinua hala'o servisu hanesan bain-bain,
CAC sei konsentra an iha kapasitasaun
instituisaun ne'ebé nia lidera atu labele baruk atu institusionál inklui kapasitasaun ba nia rekursu
aprende barak liu tan siénsia saida de'it hodi umanus rasik. Wainhira trasa planu asaun anuál ba
habelar sira nia koñesimentu ba servisu hasoru 2013 nian, diresaun ida-idak propoin matéria
problema krime korrupsaun iha Timor-Leste. “Ita formasaun oi-oin tuir áreas servisu kada diresaun
nian training (la'o) nafatin-- ita hotu-hotu nian hanesan leadership and management,
aprende nafatin. Ita nian treinu la iha rohan. Ita metodolojia peskiza, investigasaun krime
halo servisu, mas treinu tenke la'o nafatin (no) finanseira, brankramentu kapitál, multi-média, no
ita aprende nafatin ...ita tenke iha espíritu ida seluk-seluk tan. (*)
atu aprende barak liu tan. Ohin ita hatene buat
ida maibé aban ita bele la hatene buat seluk.”
***
Komisáriu Adérito Ko'alia ba Staf
Komisáriu CAC hato'o lia fuan hirak ne'e wainhira CAC: “Ita Hotu Nu'udar
fó pose ba investigadór foun na'in lima iha loron Fundadores Instituisaun CAC”
29 fulan Agostu 2012 liu ba.
Hanesan instituisaun, CAC iha
responsabilidade institusionál atu organiza
formasaun ba staf ho investigadór sira ho matéria posse ba
D ili –Wainhira halo diskursu badak
iha durante serimónia tomada-de-
investigadóres foun sira iha edifísiu CAC
oi-oin hodi habelar no hakle'an tan sira nia Farol Dili loron 29/8/12, iha staf no família
koñesimentu no kapaside tékniku. Tanba krime investigadóres foun sira nia oin, Komisáriu
akontese ho nian forma oin-oin no lalais tebes, Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC) Adérito de
hanesan ohin Jesus Soares ho
akontese iha orgullu hatete
forma ida, aban katak instituisaun
nia mosu ho CAC la'ós
forma seluk, p e r t e n s e
p e r s i j a K omisáriu ho
koñesimentu Komisáriu
tékniku oi-oin atu Adjuntus na'in
responde ba rua, José de Jesus
akontesimentu das Neves ho
hirak ne'e. Manuel Cotinho
Treinamentu atu Bucar Corte-Real
kapasita staf no nian mesak, maibé
investigadór sira pertense família
cac.doc
iha rai laran (in- boot CAC nian
“Komisáriu CAC, Adérito hato’o diskursu iha serimónia
house training) no tomada de posse investigador CAC foun iha edifisiu CAC” tomak. Família boot
rai li'ur (overseas training) hanesan nesesidade CAC nian tomak ne'e mak ema hotu ne'ebé
báziku ida no importante tebes atu hakle'an hankaar an iha CAC, husi komisárius na'in tolu
koñesimentu staf nian hodi hasoru kualkér forma to'o motorista no servidór/a sira.
krime korrupsaun iha futuru. Nune'e, kapasidade “Ita boot (staf) sira mak fundador
servisu iha instituisaun CAC bele la'o ho di'ak liu instituisaun ida ne'e. La'ós ami na'in tolu, la'ós
tan tanba staf sira iha koñesimentu kle'an kona-ba ha'u rasik de'it, la'ós ami mesak de'it! Mais, imi
lala'ok servisu iha terenu. hotu, ita hotu.”katak Komisáriu CAC Adérito de
Durante ne'e CAC organiza formasaun Jesus. Hanesan instituisaun nurak ne'ebé foin halo
lubuk ida ona ho matéria tékniku oi-oin, iha rai tinan rua-ho-balun, CAC kontinua dezenvolve an
laran no rai li'ur, ba nia staf sira atu habelar tan sira hodi harii no habelar instituisaun ne'e ba oin.
nia koñesimentu tékniku. Porezemplu formasaun Maski seidauk iha SOP (Standard Operating
kona-ba investigasaun krime finanseira iha Dili, Procedure),
REJEITA
estratejía jetasun/strategic management ba asuntu Kontinua ba pag...20 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
19
HUSI KULTURA
difikuldades infra-strutura ka espasu ba servisu Kampaña no Peskiza (EKP), José António de
(balu servisu de'it iha iha Kobe House) maibé Jesus das Neves nu'udar oradór ba sorumutu ne'e
servisu tenke la'o nafatin. Nune'e, Komisáriu fó hateten, hahalok korrupsaun nu'udar virus ida
fanoin ba staf sira hotu atu iha espíritu servisu ho ne'ebé bele fó impaktu ba dezenvolvimentu rai
laran no povo nia moris. Hahalok korrupsaun
profesionalismu no konsídera CAC hanesan na'in
hirak ne'e tama iha tipu-tipu korrupsaun ne'ebé
(ownership) staf hotu nian. Hodi nune'e, staf hotu relasiona ho lei. Tipu korrupsaun ne'ebé relasiona
nia kontribuisaun ba instituisaun ba kombate ho lei ne'ebé define ona iha Kódigu Penal Timor-
korrupsaun iha Timor-Leste sura hanesan servisu Leste nian mak hanesan pekulatu, abuzu podér,
kolektivu ida. tráfiku influénsia, no partisipasaun ekonómika iha
Komisáriu uza metafora simples kona-ba negósiu. Krime korrupsaun hirak ne'e sai virus at
sintidu kolektiva katak --CAC ne'e hanesan uma hodi afeta ba dezenvolvimentu pais ida ne'e.
Porezemplu, abuzu podér, tuir Artigu 297 Kódigu
ida, nia (Komisáriu) tama uluk no harií airin ida ka
Penal nian, funsionáriu ida-ne'ebé abuza podér
rua de'it, hafoin Adjuntus na'in rua tama tan ajuda sira ka viola devér hirak ne'ebé kait ho ninia
nia harií tan airin uma ne'e, hafoin diretor/a sira funsaun sira, ho intensaun hodi hetan ba nia an
tama mai halo didin hodi taka uma nia parede no rasik ka ba ema dotoluk, benefisu ne'ebé la tuir lei
taka kakuluk. Funsionáriu (la lejítimu) ka hasusar
no investigadór/a sira ema seluk. No mós,
tama mai monta janela, definisaun iha
monta kadeira, meja, Artigu seluk
hanesan pekulatu
komputador sira ne'e
uzu, uza sasan
hodi sai uma tomak estadu nian hodi
ida—nune'e, oras ne' hetan benefísiu ba
instituisaun CAC iha ona nia an rasik.
kapasidade atu monta Tuir Komisáriu
saida de'it mak nia Adjuntu Neves,
(instituisaun CAC) ema hirak ne'ebé
envolve iha
hakarak atu halo tuir
korrupsaun tanba
nesesidades servisus sira nia hahalok
kada diresaun nian. (*) pesoál ninia morál
***
Ofisiais Distrital
la di'ak ona, sira la
iha moe atu na'ok
Ermera Partisipa sasan estadu, no
mós uza sasan
Semináriu kona- estadu ba nia an
b a A n t i - cac.doc rasik hodi hariku an.
Korrupsaun “Komisáriu Adjuntu Neves koalia ba Hahalok sira ne'e
partisipante workshop CAC nian iha Distritu” otomatikamente fó

D ili—Iha fulan Agostu 2012,


Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC)
liu husi programa Diresaun Prevensaun hala'o
impaktu ba dezenvolvimentu rai ne'e, nune'e povo
seidauk bele hetan moris di'ak.
Sorumutu ba dialogo ne'e loke mós
semináriu ba funsionárius distrital inkluindu sesaun perguntas ba partisipantes sira, hanesan
administradóres sub-distritu no distritu, diretores perguntas husi Administradór Sub-Distritu
liñas ministériasi no setór públiku sira iha distritu Railaku, ko'alia kona-ba ema boot balun ne'ebé
Ermera. Iha semináriu ne'e ko'alia kona-ba oinsá komete duni korrupsaun maibé wainhira ba
atu prevene no funu hasoru haholok korrupsaun tribunal hodi prosesa, nia advogadu defende nia
iha Ermera, hodi nune'e povo Ermera bele moris maka'as to'o ikus ema ne'e la sala ida, oinsá kona
di'ak. Tema ba semináriu ne'e hanesan ba KAK nia hare? Hatan ba perguntas ne'e,
aprezentasaun sira ne'ebé halo iha distritu seluk, Komisáriu Adjuntu Neves hateten katak uluk
hanesan iha distritu Same, Viqueque no seluk tan. nana'in, ema ne'e defende nia an hodi to'o iha
Tema ne'e mak “Somos nós próprios a tribunal, tanba ne'e, Ministériu Públiku mak
desenvolver a naçã e salvaguardar a quailidade hanesan akuzador, defensor públiku iha advogadu
dos bens movies e imóveis para do bem-estar do hodi defende nia ema ne'ebé deskonfia sala. Parte
nosso povo/Ita rasik mak dezenvolve nasaun no rua ne'e defende malu ho faktus hotu, nune'e
salva-guarda sasan moves no imovel nia faktus ne'e hanesan bukti hukum/surat tahan sasin
kualidade ba moris di'ak povu nian.” legál. Kuandu buat sira ne'e la iha, ema ne'e bele
Komisáriu Adjuntu Komisaun Anti- manan iha tribunal tanba ita laiha sasin forti atu
kondena nia. REJEITA
Korrupsaun (CAC) ba asuntu Edukasaun, Kontinua ba pag...21 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE 20
HUSI KULTURA
Alem-de ne'e mós, Komisáriu Adjuntu Neves aprezentasaun kona-ba Auto-Avaliasaun/Self-
husu ba partisipantes sira katak, presisa Assesment ne'ebé uza software system, gia halo
kontribuisaun maka'as husi komunidade Ermera relatóriu kona-ba Auto-Avaliasaun, no halo
atu hahú halo prevensaun ba idak-idak nia an rasik ezersísiu hodi analiza artigu sira iha Konvensaun
hodi kombate korrupsaun. Komunidade Ermera UNCAC.
bele fó hanoin ba malu, barani ko'alia ba sira Iha parte ezersísu halo analiza artigus
ne'ebé deskonfia halo krime korrupsaun hanesan Konvensaun nian sira, organizador/a sira uza
kompañia setór privadu sira, administradóres sub- matéria Auto-Avaliasaun/Self-Assesment kona-
distritu no distritu, funsionárius liñas ministérias, ba implementasaun UNCAC no mekanizmu halo
ka povo bain-bain, atu bele evita kedas no la revizaun iha Timor-Leste hanesan
presiza halo keisa to iha tribunal.(*) ezemplu/modelu ba partisipante sira husi rai seluk
hodi aprende no atu halo tuir. Aleinde matéria rua
***
Timor-Leste Sai Ezemplu ba Nasaun
ne'e, partisipante sira mós simu matéria kona-ba
komunikadu imprensa/press-release ne'ebé CAC
Seluk kona-ba Auto-Avaliasaun produz hodi aprende oinsá halo relatóriu kona-ba
servisu ne'e ba públiku liu husi média. Molok hahú
UNCAC halo analiza, organizadores sira husu Komisáriu
Adérito halo aprezentasaun badak hodi esplika

D ili—Husi loron 10-14 fulan


Setembru 2012, Sekretariadu
Konvensaun ONU kontra Korrupsaun (UNCAC)
kona-ba esperiénsia Timor-Leste nian iha prosesu
halo Auto-Avaliasaun/Self-Asesmentu kona-ba
implementasaun UNCAC iha Timor-Leste.
iha Vienna, organiza Partisipante sira
treinamentu apresia tebes no
preparasaun ida iha konsidera
A k a d e m i esperiénsia
Pencegahan Rasuah Timor-Leste nian
M a l á z i a . iha prosesu ne'e
Tereinamentu ne'e hanesan ezemplu
halo ba perítus di'ak ba sira atu
governmental sira halo tuir wainhira
ne'ebé sei halo halo Auto-
servisu nu'udar Avaliasaun/Self-
reviewers ba Assesment iha
implementasaun sira nia rai.
UNCAC iha kada Iha fulan Juñu
Estadu Parte iha 2012 liu ba, liu
tinan oin mai. husi rifa sorteiu
Partisipante sira iha ne'ebé halo iha
workshop durante Estadu Parte ba
loron hat ne'e mai Konvensaun
husi Marshall UNCAC sira
Island, India, hotu nia oin iha
Filipina, Korea Sul, Vienna, Timor-
Vietnam, Palau, Leste ho Liberia
Solomon Island, hili hamutuk atu
Malázia no Timor- halo review ba
Leste. Angola. Nune'e,
Delegasaun treiñamentu iha
husi Timor-Leste Malázia ne'e
nian lidera husi importante tebes
Komisáriu Komisaun atu prepara didi'ak
Anti-Korrupsaun Adérito de Jesus Soares, no peritus governmental Timor-Leste nian molok
ofisíais legál na'in rua husi Ministériu Justisa, ida hahú halo review ba Angola nia implementasaun.
husi Negósius Estranjeiru no ida tan husi Hafoin fila mai Timor-Leste, CAC hanesan pontu-
Sekretáriu Estadu Konsellu Ministrus. Durante vokál reprezenta Estadu Timor-Leste kona-ba
iha Malázia, partisipantes sira aprende kona-ba implementasaun UNCAC, sei halibur hamutuk
metodolojia oinsá halo review ba Auto- entre peritus govermental Timor-Leste nian hodi
Av a l i a s a u n / S e l f - A s s e s m e n t k o n a - b a halo diskusaun kle'an liu tan kona-ba preparasaun
implementasaun UNCAC iha kada Estadu Parte. no envolvimentu Timor-Leste nian iha servisu
Matéria sira ne'e inklui overview ba estadu internasionál ne'e molok hahú halo review ba
Angola. (*) REJEITA
membru sira, mekanizmu ba avaliasaun/reviewer, KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
metodolojia no mekanizmu relatóriu UNCAC, 21
HUSI KULTURA
Observasaun ba Progresu direitu penal define katak modelu due process
Julgamentu Kazu Korrupsaun iha model hanesan modelu ida ne'ebé mak iha prosesu
kombate krime nian, fó prioridade liu iha aspeitu
Timor-Leste
(Augusto da Costa Castro, CAC) direitus humanus. Iha asaun penal, prosesu ne'e
defende liu direitu husi suspeitu no arguida sira

L ei Númeru 8/2009 Artigu 5 Alinea 2


Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC)
nian fó kompetensia ba Komisaun atu hala'o
ne'ebé mak komete iha asaun krime, tantu krime
boot ka ki'ik. Ho espíritu ida ne'e, prosesu luta
kontra krime korrupsaun iha Timor-Leste hetan
servisu investigasaun ba kazu krime korrupsaun dezafius barak tanba susar ba autoridades polisial
ne'ebé mak akontese iha teritóriu Timor-Leste no judiasiáriu atu implementa lei penal ne'ebé mak
laran tomak. Ho kompetensia ida ne'e, maski ho bele hamosu sentimentu tauk hanesan shock
limitasaun oi-oin, liu-liu iha áreas instrumentus therapy ba ema seluk atu halo krime ida.
legais no rekursu, inklui ema no fasilidades Relasiona ho espíritu kombate krime
téknika, maibé CAC konsege hala'o duni ona korrupsaun iha Timor-Leste, buat ida seidauk
servisus investigasaun ba kazu korrupsaun ne'ebé lakon husi públiku ninia hanoin mak kazu
mak akontese. Durante ne'e, kazu korrupsaun sira korrupsaun ne'ebé involve eis-Ministra Justisa
ne'ebé mak CAC investiga, iha kazu Sra. Lucia Lobato ne'ebé mak tuir
rua mak hetan ona desizaun husi desizaun husi Tribunal Primeira
tribunal primeiru instansia. Husi Instansia fó pena prizaun tinan 5 ba
kazu rua ne'e, kazu ida mak oras arguida Sra. Lucia Lobato. Maibé,
ne'e iha Tribunal Rekursu, kazu ho espíritu lei prosesual penal
korrupsaun ne'ebé mak komete ne'ebé mak sadere aan ba modelu
husi eis-Ministra Justica Sra. due process model, entaun arguida
Lucia Lobato. Kazu ida seluk, goza espíritu ida ne'e hodi halo
arguido sira ho konsiénsia tomak rekursu ba iha Tribunal Rekursu atu
hala'o ona pena prizaun ne'ebé haree lejimitadade sentensa ne'ebé
mak Tribunal Primeira Instansia mak hamonu ba arguida ne'e. Tanba
tesi ba sira. ne'e mak to'o agora, Tribunal
Presija tebes atu hare Rekursu mós seidauk book an atu
partisipasaun CAC nian iha asaun halo avaliasaun ba desizaun Tribunal
prosesu penal, no mós ligasaun ho instituisaun Primeira Instansia nian ne'e. Ho Tribunal Rekursu
judisiariu sira seluk. Durante ne'e, públiku tau ninia reasaun ne'ebé neineik, buat ne'e hamosu
espetativa ida aas no boot tebes ba CAC, dala espekulasaun públiku ne'ebé negativu hasoru
ruma liu fali CAC nia kapasidade rasik ne'ebé mak autoridades polisial no judisiáriu, inklui CAC,
Lei fó hodi hala'o servisu hodi kombate krime ne'ebé mak hamriik iha oin hodi funu hasoru
korrupsaun iha Timor-Leste. Ida ne'e mosu bele krime korrupsaun ida ne'e. Públiku ninia
mós tanba limitasaun komprensaun husi públiku espekulasaun no preokupasaun ne'e iha fatin duni.
kona-ba CAC nia kna'ar tuir Lei haruka. Tanba durante ida ne'e, kazu korrupsaun ne'ebé
Atu hare kle'an liu tan kona ba prosesu mak envolve ema boot sira hanesan Sr. Ruben
kombate krime em-jerál iha Timor-Leste, ita tenke Braz, eis-Administradór Distritu Dili no Sra.
hare ita nia espíritu no prinsípiu iha sistema asaun Lucia Lobato nian, la'o neineik liu duke kazu
penal nian ne'ebé mak Timor-Leste adopta liu husi korrupsaun ne'ebé mak envolve ema funsionáriu
sistema prosesual penal ho modelu due process nivel ki'ik sira. Tuir hakerek na'in ninia
model duke modelu crime control model. observasaun durante ne'e katak ba kazu krime
Adaptasaun ba modelu primeiru (due process korrupsaun ne'ebé mak envolve Diretor Eskola
model) ne'e la'ós la ho razaun. Timor-Leste ne'ebé Sérgio Vieira de Mello ho ninia Tezoreiru na'in
mak durante tinan 450 iha kolonializmu nia okos rua, kazu korrupsaun ne'ebé mak envolve Sr.
no tinan 24 iha operesaun nian okos, ita hetan Ruben Braz no Sra. Lucia Lobato nian,iha
sofrementu barak iha parte direitu humanu nian. tratamentu ne'ebé mak diferente tanba kazu sira
Ho esperiénsias hirak ne'e mak hakarak ka lakohi ne'ebé mak involve funsionáriu nivel ki'ik seidauk
obriga lejizladór sira hodi halo lei penal nian iha asaun rekursu ba iha Tribunál Rekursu.
ne'ebé mak sadere liu ba modelu due process
model. Tuir referénsia ne'ebé mak eziste iha Kontinua ba pag...23 >>>
REJEITA
KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
22
HUSI KULTURA
Maibé bainhira involve ema sira ne'ebé mak iha
pozisaun boot iha governu nian sempre iha
oportunidade halo rekursu hodi dada no hatarde
prosesu ezekusaun ba sentensa substantivu ne'ebé
mak hamonu ba arguido ka arguida refere. Prosesu
kazu korrupsaun Ruben Braz no Lucia Lobato
nian to'o or as ne'e seidauk to'o rohan de'it, alias
sei iha hela Tribunal Rekursu nia liman. Ho
fenómenu hanesan ne'e, públiku iha konklusaun
katak, espada justisa nian kroat de'it ba kraik ka
ema ki'ik maibé la kroat ba leten ka ema bo;ot sira
tanba ema ki'ik sira bainhira komete krime ruma
iha julgamentu ikus hodi hamonu sentensa nian,
karreta prizaun mak hein. Maibé bainhira ema
boot sira iha kualkér prosesu julgamentu sempre
karreta privadu mak hein hodi tula fila fali ba
deskansa iha sira nian uma.
Ho realidade hanesan ne'e, bele hamosu pontu
interogasaun husi públiku ba iha Estadu nia
vontade atu luta kontra krime korrupsaun no
implementasaun prosesu julgamentu ba arguido
no arguida sira ne'ebé mak komete krime
korrupsaun iha Timor-Leste. Realidade ne'ebé
mak akontese, ita haree katak entre vontade
polítika hodi luta kontra krime korrupsaun no
lala'ok julgamentu ba arguido no arguida sira
ne'ebé mak komete krime la'o kontráriu ba malu
fali. Ho ida ne'e, susar atu sai referénsia di'ak ida
ba programa prevensaun krime korrupsaun iha
Timor-Leste tanba autor sira la sinte katak sira
komete krime korrupsaun. Ne'e bele sai
presedente ba ema barak atu halo krime
korrupsaun, sa tan sosiedade agora ne'ebé mak
gosta kópia husi ema seluk buat sira ne'ebé mak la
di'ak no nunka atu kópia ga imita hahalok sira
ne'ebé mak di'ak iha aspetu morál no lei nian.
Ho kondisaun sira ne'ebé mak hakerek na'in
deskreve iha leten ba ne'e, hakarak dezafia
instituisaun estadu sira ne'ebé mak servisu ba iha
área polisial no judisial nian atu bele hadi'a di'ak
liu tan situsaun sira ne'e, hodi nune'e bele iha forsa
ne'ebé mak hanesan atu instaura lia los no justisa
ba públiku ne'ebé mak sempre hein lia los. Hodi
nune'e, ita bele alkansa objetivu husi estadu
Repúblika Demokrátika Tinmor-Leste nian ne'ebé
mak hakarak hetan sosiedade ne'ebé mak prósperu
iha matérial, morál no espíritual nian.(*)
CAC.doc

***

REJEITA
KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE 23
HUSI KULTURA
finanseira administrasaun públiku tomak,
INTREVISTA ESKLUSIVA administra fundus petróleu no reseitas non-
HO MINISTRA FINANSAS petróleu nian sira, aloka no relata orsamentu
SRA. EMÍLIA PIRES estadu ba liñas ministériais, no seluk-seluk tan.
Wainhira ha'u simu pasta nu'udar Ministra
Finansas iha governasaun Aliansa Maioria
Mekanizmu Kontrolu Rekursu Parlamentar nian, molok hahú servisu Ministériu
Estadu (24 Agostu, 2012) nian, ha'u fó sai uluk buat rua kona-ba prinsípius
servisu no objetivu boot Ministériu Finansas nian

E studus barak ona mak hatudu katak


área servisu públiku balu ne'ebé mak
korrupsaun bele buras mak iha área jestaun
ba funsionárius hotu iha Ministériu laran. Ha'u
hatete ba funsionáriu sira atu kaer metin prinsípius
rua: “kaer metin rezultadus no servi klientes ho
rekursus Estadu ka finansas públiku nian. didi'ak no profesionalismu.” Klientes Ministériu
Problema ne'e mosu iha kuaze rai ka fatin hotu- nian mak liñas-ministeriais no ajensias sira seluk
hotu. Korrupsaun iha fatin ne'e tenta desviu no mós povu rasik. Porezemplu, iha Ministériu
rekursus ka finansas públiku ba tia uzu privádu, Finansas, ita iha Departamentu Alfándega,
istraga no hases dook tia I m p o s t u n o
rekursus Estadu husi Estatístika, sira nia
públiku jerál ba servisu atu servi
interese privádu ka p o v u
grupu ki'ik balu direitamente.
ne'ebé mak hamate Departamentu
dezenvolvimentu Orsamentu,
nasionál rai ida nian. Te z o u r u , n o
Iha Timor-Leste, Aprovizionament
maski seidauk iha u, sira nia servisu
Estudu ida kle'an a t u s e r v i
kona-ba korrupsaun ministériu sira
iha área ne'e, maibé seluk. Ha'u
públiku barak mak cac.doc
hatama prinsípius
deskonfia katak “Ministra Emilia Pires dadalia ho ekipa media CAC” servisu no objetivu
korrupsaun mosu iha área jestaun rekursus Estadu boot ministériu ne'e ba funsionáriu sira atu buat
nian liu-liu iha área servisus aprovizionamentu, ne'e sai hanesan kultura ida iha sira nia servisu
alfándega, no rendimentu ka revenue service. nu'udar mákina Estadu nian.
Korrupsaun iha fatin hirak ne'e mosu tanba Bem, saida mak ami halo ona iha tinan
sistema no jestaun rekursus Estadu no finansas lima kotuk durante governasaun AMP nia periúdu,
públiku nian la efetivu no la transparente. Mákina ami sente todan teb-tebes. Durante tinan rua ka
servisu hodi jere rekursus Estadu nian la ko'alia ba tolu dahuluk, ami servisu maka'as tebes. Ami
malu ka paradu. Iha ne'e, Ministra Finansas Emilia hadi'a sasan barak. Iha tinan 2007 nia laran pior
Pires haklaken kona-ba servisus ne'ebé nia liu, dala barak ha'u rasik tenke servisu kada loron
Ministériu halo relasiona ho jere rikusoin Estadu. ida oras 18 nia laran, to'o tuku tolu dadersan, tanba
Ita hein no observa nia rezultadu sei to'o iha iha problemas no keixas barak. Porezemplu
ne'ebé. Tuir mai ita akompñia Ministra Finansas keixas balu hatete katak governu iha tusan barak i
Emilia Pires nia entrevista no Ekipa Média CAC Ministériu Finansas la selu sasan sirak ne'e. Ida
kona-ba jere rikusoin Estadu Timor-Leste nian: ne'e obriga ha'u tenke halo servisu maka'as ho
tezouru sira atu rezolve problemas hirak
Señora Ministra bele fahe uitoan esperiénsia ita ne'e.Problemas prinsipal seluk mak wainhira ami
boot nian kona-ba servisu nu'udar Ministra tama, Ministériu nia lei orgánika laiha,
Finansas durante tinan lima kotuk? organizasaun institusionál laiha, planu estratéjiku
Bem, hanesan ita hotu hatene katak kna'ar la iha, no sistema makínas Ministériu nian la
prinsipál Ministériu Finansas nian mak kaer no ko'alia ba malu.
jere rekursus Estadu inklui halo jestaun ba
finansas públiku. Porezemplu, Ministériu
REJEITA
Finansas (servisu hamutuk ho Banku Sentrál) Kontinua ba pag...25 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
responsabiliza ba kría sistema ka polítika makro- 24
HUSI KULTURA
ekonomia Timor-Leste, kria sistema jestaun
Portantu, ita atu ba ne'ebé lolos? hanoin prosesu ne'e sei la'o lalais, maibé ikus mai
Ami tenke halo diagnóstiku ida buat ne'e lori fulan nen kedas. Ami tenta hahú
para depois hodi foti desizaun atu prosesu ne'e ho transparensia hodi evita prátika
haree makína ida ne'ebé mak KKN. Ami hahú husi prepara ema nia job
kontinua no makína ida ne'ebé mak
descriptions, loke no anunsia vagas ba públiku,
ami tenke hapara. Atu nune'e ita ba
hametin mákina sira seluk ne'ebé persiza simu aplikasaun, halo short-list, teste eskrita no
hametin. ikus mai, intrevistas. Prosesu nee ami filme hotu
Ami hahú ho halo reforma ba tanba iha tempu ne'ebá iha deskonfiansa maka'as.
departamentus sanulu iha Ministériu ne'ebé Ema la iha konfiansa, ema la fiar katak
durante ne'e la dun ko'alia ba malu, diskute mak rekrutamentu ne'e tuir méritu. Depois ami iha
barak. Ami muda sistema hodi halo sira sai ko'alia mekanizmu halo complain kuandu aplikante ida
ba malu ho idak-idak nia sistema servisu rasik. mak la pasa, bele ba halo rekursu atu hatene tanba
Ami re-organiza sasan barak hodi halo servisu saida mak la liu, sala iha ne'ebé. Ami iha video
efetivu liu tan, nune'e bele servi ministériu sira hotu. Ami rekoñese katak prosesu ne'e la'o neineik
seluk no servi di'ak liu tan povu no nasaun doben duni. Depois de tinan rua ami nunka hetan tan
Timor-Leste (TL). Iha prosesu ne'e, ami tenke problema. Ema barak agora la kestiona sistema
envolve xefe departamentus hotu no envolve mós (rekrutamentu) ida ne'e purke desizaun ne'ebé ami
hanoin barak para bele kompriende didi'ak ema halo objektivu duni. Se kandidatu sira la liu, sira
ida-idak nia kna'ar servisu iha ministériu nia laran. bele halo rekursu para haree tanba sa sira ne'e la
Problema boot seluk mak kona-ba ezekusaun liu. Oras ne'e Ministériu iha ona estrutura rasik,
orsamental. Entaun ha'u tau matan lalais ba iha diretores jerál hat no diretores nasionál sanulu.
ezekusaun orsamental. Ho kolega sira ami halo Ami halo rekrutamentu tuir méritu ne'ebé introdus
lalais análiza ida kona-ba perfil ekonomia Timor- iha Ministériu Finansas hamutuk ho Komisaun
Leste nian. Maski ami nia análiza ne'e la'ós kle'an, Funsaun Públiku (CFP). Komisaun Funsaun
maibé ami tenta hare'e ba kotuk relasiona ho krize Públiku akompaña ami nia prosesu
sosiál no polítika sira ne'ebé ita iha. Depois ami rekrutamentu—sira tur hamutuk ho ami iha panel
mós hare'e kona-ba ezekusaun orsamental rekrutamentu wainhira halo intrevista. Agora ha'u
governu ba kotuk to'o tinan 2007. Buat ne'ebé ami sente kamaan oituan kompara ho tempu antigu
hetan katak maioria kona-ba ekonomia iha Timor- tanba iha tempu ne'ebá dezafius barak tebes.
Leste, governu no estadu mak dudu hela, la'ós
setór privadu. Portantu, ekonomia ne'e mak saida? Sa mekanizmu mak ita boot uza hodi deteta
Parte ida mak hanesan iha ema barak servisu, iha makínas sira ne'ebé la ko'alia ba malu?
kampu trabalhu barak halo ema iha servisu. Se Hanesan ha'u hatete antes katak molok ami tama,
kampu traballu laiha, ema laiha osan, entaun ema departamentu sanulu iha Ministériu Finansas nia
la sosa sasan. Ekonomia povu nian la la'o. Ida ne'e laran la ko'alia ba balu. Departementu sira ne'e
bele hamosu problema sosiál barak. Se ezekusaun mak Orsamentu, Tezouru, Aprovizionamentu,
orsamentál la la'o ho di'ak tanba setór públiku mak Estatístika, Makro-Ekonomia, Patrimóniu
dudu hela ekonomia, entaun dezenvolvimentu Lojistiku, Fornesimentu, Alfándegas, Impostus no
ekonomia rai ne'e laiha balansu di'ak. Se osan Jestaun Esterna. Inklui asesór sira mós la ko'alia
travadu hotu, entaun bele hamosu krize. Hafoin ba malu. Asesora mai husi nasaun la
ami haree hotu tia ba kotuk, ami tau hamutuk hanesan—sira la ko'alia ba malu, nune'e mós
perspetiva rua ne'e (analiza perfil ekonomia Timor oan sira, la ko'alia ba malu. Ne'e halo ha'u
Timor-Leste no ezekusaun orsamentál governu) ulun moras, to'o dala-ruma ami hakilar malu.
no haree katak ita nia ezekusaun orsamentál la Haree ba kotuk hanesan fali nightmare (mehi-aat)
forte mak ita hetan krize beibeik. Krize hirak mak ida ka hanesan prizioneiru boot ida. Ha'u kuaze
ita hasoru iha tinan rua nian laran liu ba (krizi hetan nervus break-down dala-rua. Mas oras ne'e
2006) tanba ita nia ekonomia monu, GDP (Gross sira ko'alia ba malu ona, sira nia komunikasaun
Domestic Product) monu. Entaun ami nia servisu la'o kapás ona.Ha'u ema ida ke kuandu ha'u tama
fokus ba hodi hadi'a lalais. Portantu ita (ami) halo iha sistema ruma, ha'u tenke hadi'a. Se ha'u la halo
reuniaun barak internalmente para atu halo oinsá mudansa karik, nu'usá mak ha'u tuur iha pozisaun
reorganiza ami nian aan hodi servi didi'ak Estadu ne'e? Se ha'u la iha kapasidade entaun ha'u sai,
Timor-Leste.
Iha parte seluk, ami mós re-organiza REJEITA
Kontinua ba pag...26 >>> KORRUPSAUN
rekursus umanus Ministériu nian. Iha ne'e ami TENGKE SA’I PARTE
25
halo tan rekrutamentu ba staf foun. Fofoun ami HUSI KULTURA
fó fali fatin ba ema seluk ne'ebé iha Mundial hodi ajuda ha'u ba bolu ema sira ne'ebé
kapasidade atu halo servisu. hatene no iha esperiénsia di'ak kona-ba haríi
Iha ha'u nian eestandardd ne'e, Ministériu Finansas barak iha rai sira seluk para
international estandardd, no ha'u mai iha ne'e hodi fó konsellu no hanoin ruma. Husi
fiar katak eestandardd ne'e tenke aas sira nia hanoin, ha'u tau hamutuk ho hanoin iha
no ita ema mak tenke hadi'a aan para kontekstu Timor-Leste nian molok halo desizaun
atínji eestandardd ne'e. Purke ha'u la fiar katak ita final ruma. Hodi nune'e, ha'u sente katak desizaun
Timor tenke fiar de'it ema internasionál sira. Lae, ne'ebé ha'u foti iha mistura entre eestandard
ita ema Timor mós matenek. Ita mós bele. Ita internasionál no saida mak aplikabel iha Timor
labele hamonu fali eestandardd ida ne'e tanba ita Leste, para depois ita bele la'o duni ho ida ne'e.
seidauk hetan kapasidade. Ha'u hato'o ba staf hotu
katak ha'u sei la kompromete ho eestandardd Entaun, progresu saida mak Ministériu
ministériu balu ninian tanba se rai hotu-hotu hili Finansas atinji ona no halo ita boot haksolok?
eestandardd ne'e (eestandard internasionál). Se ita Ha'u ko'alia kona-ba kestaun servisu finansas
hakarak ukun aan, ita mós tenke tama iha jogu ida nian. Se servisu finansas mak la'o sala dalan,
ne'e. Se ita konsege ukun aan, agora tempu ba ita entaun sira seluk (ministériu seluk) mós la'o sala
atu hadi'a ita nian an ba dezenvolvimentu dalan ona. Priméiru, ha'u sente kamaan uitoan
nasionál. Ita sei bele halo ida ne'e. Wainhira iha ona. Ha'u hare'e ba kapasidade staf sira--husi
gap ruma mak ita tama ho asesoria. Ita bele sosa diretór jerál to'o diretór nasionál to'o staf sira, ha'u
asesoria sira ne'e tanba ita labele sakrifika servisu labele dehan katak ami atinji 100% ona, maibé
ba povu. Ida ne'e ha'u nia prinsípiu ida atu ikus mai oras ne'e ha'u bele hetan persentajen ida ke di'ak.
kliente sira tenke hetan benefísiu husi ita nia Ha'u hare'e hanesan sira hatene ona sira nian
servisus. servisu. Depois ha'u hare'e mós evidensia ida
Prinsípiu seluk--ha'u labele husik katak staf finansas nian ida, wainhira sai husi ne'e
Governu sai fali eskola ida mai ita. Labele! Purke ba tuir intrevista iha fatin seluk, sempre hetan hotu
ha'u mós hasoru hahalok ida ne'e. Povu ne'e iha pozisaun ida aas. Ne'e hanesan hateten fali mai ita
direitu atu hetan benefísu husi ita nia servisu. Se la katak saida mak ami halo ona, buat ida ke di'ak
iha kapasidade atu halo buat ne'e, entaun ba tebes. Sira kompete no konsege manan wainhira
aprende tan ou ba sosa kapasidade ida ita persija hasoru ho ema sira seluk.
ne'e. Ita labele sakrifika povu nia benefísiu. Ida Antes ne'e, ha'u tenke hare'e kuaze sasan
ne'e mak hanesan fiar ida ne'ebé dudu ha'u atu halo hotu. Agora sira (staf) mak hare'e ona, ha'u halo
reforma sasan sira ne'e. de'it estratejía no planeamentu. Ha'u tau matan
Kona-ba mekanizmu hodi deteta mákinas de'it ba rezultadus. Ha'u tau matan maka'as de'it
sira ne'ebé la ko'alia ba malu, simultaniamente mas sira mak operasionaliza sasan sira hotu.
ami uza mekanizmu barak. Ida mak ami uza Porezemplu, wainhira ha'u husu relatóriu ruma,
auditoria esterna para halo diagnóstiku kona-ba sira prontu aprezenta lalais. Antes ne'e, ha'u husu
sistema dezempeñu nian. Ha'u ko'alia ho auditór relatóriu ruma, ha'u tenke hakilar, dala-ruma to'o
sira no sira rekomenda atu rekruta kompañia tanis mós relatóriu la mai. Sira la hatene ha'u
Deloitte Partner. Fofoun, kompañia ne'e tulun de'it ko'alia saida. Sistema komunikasaun la iha. Mas
no halo ba setór impostus, aprovizionamentu iha agora, dala-ruma ha'u la husu relatóriu mós, oras
fatin ne'ebé osan la'o maka'as, porezemplu, to'o, sira rasik haruka (relatóriu) ona mai. Tanba
hanesan iha Ministériu Soliedaridade Sosiál sira hatene ona siklus servisu nian. Sira hatene ona
(MSS), para atu hetan informasaun katak prosesu sira nian kna'ar no saida mak rezultadus ne'ebé ita
ne'e halo nu'usá, halo di'ak ka ladi'ak. Sira nia buka hetan. Porezemplu, foin lalais ne'e, ha'u husu
sistema iha ka la iha. Ami mós halo servisu iha ami nia programas 100 dias ne'e halo nu'usá? Ha'u
uma laran--halo reunioes barak, workshops husu iha dadersan, loraik ha'u hetan tiha ona buat
hamutuk ho diretóres nasionál, xefe departamentu ne'e. Wainhira ha'u hetan, ha'u kontenti tebes-
sira no asesores para identifika no kria hanoin tebes. Ida ne'e hatudu katak sira hatene ona sira
lisuk hodi hetan ideas ruma. Servisu sira ne'e nian programa, oinsá sira bele fó resposta lalais.
komplikadu oituan mas ami halo kooperasaun ho Ida ne'e mak halo ha'u sente kontente no sente
Banku Mundiál no Nova Zelandia hodi tulun ami katak iha duni mudansa pozitivu iha Ministériu
nia servisu. Banku Mundial no Nova Zelandia Finansas nia laran.
tulun fó apoiu maka'as iha ami nia servisu ba halo REJEITA
diagnóstiku ba servisu alfándegas Timor-Leste Kontinua ba pag...27 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
26
nian. HUSI KULTURA
Iha parte seluk, ha'u mós husu tulun ba Banku
Sa mekanizmu mak ita boot uza Bele halo aprovizionamentu ninian no bele halo
hodi hadi'a sistema jestaun kontratu ninian? Sistema free-balance
komunikasaun ne'e? bele halo hotu buat sira ne'e ho integradu-- entaun
Ohin ha'u ko'alia kona-ba sistemas ida ne'e mak agora la'o daudauk. Agora ita iha
ne'ebé la ko'alia ba malu. sistema integradu hodi jere rekursu estadu nian.
Porezemplu, sistema orsamentu ho Agora ha'u tau matan maka'as ba parte ezekusaun,
tezouru la ko'alia ba malu--la'ós de'it mákina orsamental, aprovizionamentu, sistema finanseira
servisus mak la ko'alia ba malu maibé ema mós la no halo mudansa sekarik persija.
ko'alia ba malu. Porezemplu, sistema chart of Kona-ba reseitas Estadu nian, ha'u tau
account. Iha finansas, chart of account ne'e buat matan de'it ba reforma lei tributária tanba isu boot
boot ida tanba osan ne'e ligadu ho chart of ida ho komunidade tributária mak halo presus ka
account. Purezemplu, ha'u fó osan ba sosa karreta, folin aas tebes. Entaun ha'u reforma tiha buat ne'e
iha sistema orsamentu, tenke iha kódigu ida hatun taxa hosi 30% ba 10%. Kuandu halo hotu
Porezemplu, ita tau kódigu 20. Kuandu ba buat ida ne'e mak keixa mai nafatin, entaun keixa
tezouru, osan ne'ebé gasta hodi selu karreta, tenke ne'e la'ós ona kona-ba lei tributária. La'ós ona
uza kódigu hanesan ne'ebé ita kria ona, kódigu 20. tributária mak tau presus altu, maibé buat seluk
Kuandu kódigu ne'e muda ba seluk, porezemplu, ida. Entaun iha ne'e ita komesa hatene ona se mak
muda ba kódigu 30, entaun kódigu rua ne'e labele aumenta presu sira ne'e. Ita hare'e, se lojas sira ne'e
ko'alia ba malu. Entaun se tezouru atu selu karik, mak aumenta presus arbiru de'it, tanba sira hatene
nia tenke hare'e ba kódigu tenke hanesan mak foin katak la iha kompetisaun. Se sira mak ida de'it
bele selu. Se la hanesan mak labele selu tanba entaun sira bele aumenta.
laiha osan. Osan laiha tanba orsamentu tau tia iha Servisu seluk ida mak kona-ba hadi'a
kódigu seluk. Entaun tenke hadi'a sasán sirak ne'e banku sira. Kuandu ita hadi'a sistema finansas, ita
uza eestandardd internasionál chart of account. tenke hadi'a mós banku sira. Purke banku sira
Entaun, sistema internasionál chart of account sabraut hotu. Ba banku sira ne'e, auditoria sira
ne'e mai husi ne'ebé? Kódigu chart of account ne'e halo hotu ba sira. Purke banku balun halo
mai husi IMF (International Monetary Fund) impréstimu arbiru de'it ba ema depois ema sira
tanba IMF mak kaer no monitoriza jestaun ne'e la selu. Sira hakarak uza fali osan Estadu ba
finanseira iha mundu tomak. Tanba kódigu ne'e taka fali kuak sira ne'e, entaun ha'u la fó fatin.
internasionál sira mak halo, entaun ita kaer mak
ida ne'ebá (kódigu ne'e). Ami la'ós ba inventa buat Reseitas nasaun nian mai husi ne'ebé de'it?
foun. Hanesan governadora IMF ba Timor-Leste, Timor-Leste nia reseitas boot liu mak fundu
tinan-tinan ha'u ba tuir reuniaun reprezenta Timor- petróleu, mina rai ninian. Depois tuir mai mak
Leste. Saida mak ha'u halo ona, depois de tinan rua reseitas doméstika. Iha ne'ebá mak ita halo
kaer pasta Ministra Finansia nian, ha'u konvida reforma tributária tanba reseitas doméstika ne'e
peritus IMF nian mai halo evaluasaun mai ami. iha impaktu direita ba ita nia povu. Entaun ita
Kuandu IMF mai halo avaliasaun, nia labele halo hatun folin impostu/taxa nian. Iha ne'ebá ita fó
mesak. Molok misaun IMF nian mai ha'u mós tempu ba ita nian povu atu hadi'a sira nia aan. Ami
estabelese tiha tim ida iha Timor hodi halo la halo impostu zero pursentu (0%) purke povu
evaluasaun. Wainhira IMF to'o, sira halo rasik mós tenke treinadu atu selu impostus tanba ne'e
evaliasaun, depois ami tur hamutuk hodi kompara importante ba reseitas doméstika. Se lae ita iha
avaliasaun no evaluasaun husi parte rua ne'e. ábitu ida ke ladún di'ak. Rai barak monu tanba la
Hanesan ka la hanesan—husi ne'ebá mak sira tau iha kultura atu selu impostu. Entaun ami hatun tiha
hamutuk hanoin.Entaun iha ne'ebá ita halo to'o 10%. Antigamente ita selu impostu ba sasan
rekonsiliasaun liu husi diskusaun barak para atu sira 30%. Ami hamonu tiha ba 10% para fó
halo parte rua ne'e han malu. oportunidade ba povu hodi hadi'a sira nia moris.
Sistema seluk mak uza free-balance. Ha'u Impostus petróleu ne'e ami labele bok tanba nia
halo estudu tiha haree katak tenke la'o ho free mós la iha efeitu dereita ba povu tanba kompañias
balance. Tanba sa? Tanba Free Balancemak tama bo-bot sira mak servisu iha tasi laran.
tiha ona iha sistema tezouru. Iha ne'ebá mak dadus
finanseira nian iha hotu. Entaun ha'u labele hapara
ho sistema ne'e, purke nia mak iha dadus maka'as
hodi ha pár ho sira seluk. Entaun ha'u ko'alia no REJEITA
husu ba sira free balance--katak sira bele halo Kontinua ba pag...28 >>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
27
sistema orsamentu nian? Bele halo asset ou HUSI KULTURA
patrimóniu nian? Bele halo planeamentu ninian?
Reseitas seluk mak mai husi liñas- agora nia iha podér ona atu halo servisu hanesan
ministeriais nian. Ida ne'e ha'u Banku Sentrál. Banku sira agora iha ne'e la'ós
bele hateten katak iha tinan lima banku verdadeiru, purke banku sira ne'e ajensia
nia laran ami la konsege halo husi banku sira seluk. Karik nia banku verdadeiru
reforma ba ida ne'e tanba iha ida, nia labele iha empréstimos ne'be la di'ak liu
prioridade seluk. Agora, mandatu ida 3%. Se liu ida ne'e, Banku Sentrál tenke intervene
ne'e mak sei fokus ba ajuda ministériu hotu-hotu ona. Portantu, servisus no sasan sira ne'e mak
ne'ebé halo kolektu/rekolha osan/taxas, hodi Ministériu agora halo hotu.
kolektu ho didi'ak no ha'u sei automatiza sistema
sira ne'e. Sa Dívidas mak Timor-Leste iha ona hafoin
Uluk ita iha kontas bankárias para barak-- Ukun Rasik-An tinan 10?
kuaze iha 400 to'o 500. Kada ministériu iha kontas Dívidas públikas la iha. Timor-Leste la iha dauk
bankárias rasik. Governu labele iha kontas dívidas públikas tanba ita la iha im prestimus.
bankárias barak los hanesan ne'e. Ita tenke So agora mak ita atu tama (halo) ho JICA (Japan
kontrola buat ne'e. Agora ha'u taka hotu tiha International Cooperation Agency), ADB (Asian
kontas bankárias hirak ne'e. Kuandu atu loke fali, Development Bank) no Banku Mundiál. Ida ne'e
so Tezouru de'it mak bele foho autorizasaun ba mak dívidas públikas. Agora ita atu tama ba iha
loke kontas bankárias diskusaun kle'an kona-ba
ba Governu. Ne'e dívidas di'ak nian.
mak wainhira hamos Wainhira ita halo
uma laran ne'e, fó diskusaun, ita tenke
impaktu boot ba hare'e osan ne'e mai
banku sira. Ami atu halo nu'usá? Atu
hetan iha banku balu halo saida?—dehan
Estadu nia osan katak osa ne'e atu halo
milloens barak. estrada, entaun tenke
Entaun, depois-de- halo estrada ho di'ak.
hetan, ami haruka Kontrola halo nu'usá?
hatama hotu ba Osan ne'e nia kustu
Banku Sentrál tanba hira? Nia jurus (funan)
Governu nia osan cac.doc
ne'e hira? Kompara ho
“Ekipa media CAC halo hela intervista ba
tenke ba Banku Sra. Emilia Pires atual Ministra Finansas” ita nian fundu petróleu,
Sentrál, la'ós ba hela fali iha ne'ebá (banku karik osan ne'e ita investe, ita simu hira? Iha
komérsiu) sira ne'e atu halo saida? jestaun finanseira, ita halo mós reforma boot ida
iha fundus petróleu para atu halo investimentu,
Montante hira mak governu rekolha husi kontas pelumentus hetan funan 3%. Tanba ita dehan 3%
bankárias liñas-ministeriais nian ne'ebé taka no maka rendimentu sustentavel ba futuru. Maibé
muda fali ba Banku Sentrál? tempu ne'e la konsege hetan 3%, ita hetan menus
Iha banku ida de'it ami hetan entre US$ 50 husi 3%. Entaun ita nia polítika la la'o ho ita nian
milloens to'o US$ 60 milloens. Kuandu haruka prátika. Ita tenke reforma duni fundu ne'e. Agora
tiha ba Banku Sentrál, ami hetan mós banku ne'e ami dehan lei foun fó dalan atu investe 50% iha
iha kuak boot ida. Katak ema barak mak ba equities no 50% iha bonds. Bonds la presija iha
empresta no la selu fila fali. Ida ne'e mós ladún hotu Amérika. Antes ne'e, ita nia bonds 90% iha
di'ak. Mandatu ne'e ha'u mós sei servisu maka'as hotu de'it Amérika. Karik dollar ne'e monu, tanba
ho Sekretáriu Estadu ba Apoiu Setór Privadu para ita hare'e dollar agora monu duni, ita bele hetan
hadi'a setór privadu sira. Setór privadu barak, la'ós problema boot liu. Amérika ninian bonds fa'an ita
ema hotu tenke halo dívidas ba empresta osan sosa, entaun ita hanesan empresta osan ba
depois la selu fali. Purke ida ne'e ladún di'ak no Amérika. Agora ita lakohi halo de'it ba Amérika,
estraga fali banku. Banku sira ne'e, hanesan ita maibé hakarak mós buka merkadu seluk atu halo
hatene, agora mundu hetan krizi bankária. Ema para ita atu hetan returnu ne'ebé la'o ho ita nia
barak empresta husi banku depois la selu, to'o ikus polítika fiskal 3%. Antes ne'e, ita la hetan ida ne'e.
banku monu. Iha Timor-Leste, se ita tuir Agora ita nia returnu ba longu prazu mak 3%
eestandard internasionál, banku balu ne'e tenke minimum. REJEITA
taka ona. Uluk, ita nia Banku Sentrál ida agora ne'e Kontinua ba pag...32>>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
28
seidauk sai nu'udar Banku Sentrál, ne'e duni nia HUSI KULTURA
labele kontrola sasan tanba la iha kna'ar. Mais
Iha oportunidade ne'e, Komandante Jerál
PNTL Longuinhos Monteiro lori komando jerál
PNTL nian naran hato'o apresiasaun másimu ba
CAC-PNTL Asina Akordu inisiativa CAC hodi hahú halo diskusaun kona-ba
Kooperasaun kooperasaun servisus ida ne'e, no ikus mai bele
realiza duni akordu kooperasaun entre
instituisoens estadu rua ne'e.
D ili – Komisáriu Komisaun Anti-
Korrupsaun (CAC) Adérito de
Jesus Soares ho Komandante Jerál Polísia
Komando Jerál PNTL iha nia diskursu
badak hatete katak PNTL sei desponibiliza i
Nasionál Timor-Leste (PNTL) Longuinhos depozita PNTL nian rekursu tomak kualkér fatin
Monteiro asina akordu kooperasaun ida hodi no tempu no sei kolabora di'ak ho instituisaun
formáliza servisus kombate korrupsaun iha CAC para servisu hodi luta hasoru kompleksidade
Ti m o r- L e s t e i h a l o r o n aktus krime korrupsaun ohin
7/9/2012. Akordu loron nian hanesan krime
kooperasaun ne'ebé asina finanseira no
iha edifísiu CAC, Farol, ekonómiku, atu bele
Dili, kobre apoiu servisu efetivu liu tan.
“Komando Jerál PNTL
investigasaun nian
b a z e i a b a
hanesan uza fasilidades, intendementu ne'ebé
halo formasaun hamutuk mai sei fó apoiu tomak
no seluk tan entre ba CAC I… Sei
instituisaun estadu rua desponibiliza i depozita
ne'e ba asuntu kombate ninian rekursu tomak
krime korrupsaun iha para instituisaun
Timor-Leste. estadu ida ne'e ita hotu
cac.doc
bele hala'o ita ninian
Komisáriu
servisu tuir misaun
Adérito de Jesus iha nian ne'ebé mak atribuí ba
intervensaun subliña ita,” Komenta
k a t a k a k o r d u Komandante Jerál
kooperasaun entre CAC- PNTL Longuinhos
PNTL ne'e hanesan pasu Monteiro.
importante ida iha Komandante
PNTL Longuinhos
prosesu dezenvolvimentu
Monteiro hatudu
instituisaun CAC ne'ebé komprimisu atu
sei foun, hodi nune'e, implementa akordu ne'e
servisu kombate korrupsaun hahú loron ne'ebé sira
“Komisáriu CAC no Komandante Jerál PNTL iha
i h a T i m o r - L e s t e h e t a n serimónia assinatura MoU entre instituisaun rua” asina akordu ne'e kedas hodi
kooperasaun no di'ak liu tan ho instituisaun seluk. aloka entidades PNTL balu ba CAC hodi fó apoiu
“Iha akordu ne'e ko'alia kona-ba PNTL bele ba investigadóres CAC nian ne'ebé halo servisu
suporta CAC nian lala'ok, CAC nian servisu investigasaun kazuz krime korrupsaun hodi
alkansa objetivu kombate krime korrupsaun iha
ruma iha investigasaun kriminál, CAC mós bele
rai ida ne'e.
uza fasilidades PNTL ne'ebé iha. La presiza
Iha tempu besik mai, instituisaun rua ne'e
CAC halo rasik nian fasilidade maibé fasilidade
diside sei halo diskusaun liu tan kona-ba detallas
ne'ebé mak ita bele uza hamutuk. No uza mós
oinsá atu implementa akordu ne'e ho didi'ak. CAC
matenek balun ne'ebé mak PNTL iha hanesan
ho PNTL servisu hamutuk kleur ona desde CAC
treinamentu balun ne'ebé PNTL rasik bele
harii iha 2010. Nu'udar polisia espesializada, tuir
oferese mai CAC nian investigadór sira,” Katak
lei, CAC ho PNTL nia natureza funsaun hanesan
Komisáriu Adérito de Jesus Soares.
de'it maski CAC konsentra an ba de'it kazus
Iha akordu ne'e PNTL sei oferese tulun
korrupsaun. Estrutura organizasaun entre sira
balu ba apoia servisus investigasaun kriminál
na'in rua mak lahanesan. Ne'e katak CAC
relasiona ho kázus korrupsaun, loke espasu ba
wainhira hala'o nia funsaun nu'udar órgaun Polisia
CAC hodi uza fasilidades PNTL nian balu no
Kriminál Espesializada bele halo asaun nu'udar
formasaun konjunta entre CAC no PNTL. Matéria
polisia tuir lei haruka hodi kumpri nia misaun
formasaun nian sei determina hamutuk bazeia ba REJEITA
investigasaun hasoru krime korrupsaun. (*) KORRUPSAUN
nesesidades no rekursus ne'ebé iha.
***
TENGKE SA’I PARTE
29
HUSI KULTURA
Deputada Carmelita Caetano Moniz
agradese no apresia prezensa Komisáriu Adérito
de Jesus ho nian adjuntus sira iha Komisaun A PN
Komisárius CAC Realiza Sorumutu no tatolin atu CAC mantein servisu di'ak hodi
Dahuluk Ho Komisaun A kontinua hametin kolaborasaun di'ak ho
Parlamentu Nasionál instituisaun sira seluk iha rai laran no iha rai li'ur
atu kapasita an di'ak liu tan ba mellora servisu
CAC nian.
D ili – Iha segunda semana fulan
Setembru
2012 liu ba, Komisáriu
Iha biban ne'e Komisáriu Adérito
de Jesus Soares mós fó hanoin ba
Deputadus sira iha komisaun A
CAC Adérito de Jesus
PN atu halo sorumutu
Soares akompñia husi
regularmente fulan tolu dala ida
Komisáriu Adjuntus José
ho CAC kona-ba progresu
de Jesus das Neves no
servisu ne'ebé hala'o husi CAC.
Manuel Cotinho Bucar
Sujestaun ne'e hetan
Corte-Real halo
apresiasaun pozitivu husi
sorumutu ba dahuluk ho
Prezidenti Komisaun ho nia
Komisaun A Parlamentu cac.doc
membrus tomak ne'ebé marka
Nasionál (PN) Terseira
prezensa iha sorumutu ne'e. (*)
Lejislatura ba asuntus
Konstitusional, Justisa,
Administrasaun Públika ***
no Anti Korrupsaun Família Boot CAC
ne'ebé lidera husi K omemora Loron
Deputada Carmelita “Ekipa Senior Manajemen CAC hasoru malu
Konsulta Populár 2012
Caetano Moniz. Iha sorumutu ho Komisaun A Parlamentu Nasionál iha PN”
ne'e, Komisárius CAC
esklarese ba Deputadu sira
kona-ba progresu servisus
D ili--Loron ida
molok tama 30
Agosut 2012, família boot CAC
ne'ebé Komisaun Anti- halibur an hamutuk komemora
Korrupsaun halo no loron istóriku Timor-Leste nian,
dezafius ne'ebé hasoru L o r o n K o n s u l t a
hahú husi estabelesimentu Populár/Referendum, ba dala
to'o agora, hanesan iha 13 iha Edifísiu CAC, Farol,
áreas prevensaun, Dili. Komisaun Organizadora
investigasaun, peskiza, s i r a o rg a n i z a p r o g r a m a s
edukasaun, kampaña, hodi fraternidade oi-oin hanesan
konsiénsializa ema hotu jogu amizade bola ping-pong
kona-ba aktu korrupsaun entre staf CAC, barbequeque
iha Timor-Leste. hamutuk, no karaoke hodi
Deputadu sira husi cac.doc anima festa komemorasaun
Komisaun A PN ne'ebé loron istóriku ne'e. Inventu
marka prezensa iha komemorasaun ne'e hala'o iha
surumutu ne'e hatudu sira loron hanesan wainhira CAC
nia entusiasmu maka'as halo seremónia tomada-de-
rona esplikasaun husi pose- ba investigadóres foun
Komisárius sira kona-ba na'in lima, nune'e, membrus
lala'ok servisu CAC nian ho família husi investigadóres
“Jogus amizade entre diresaun CAC
fasilidades no rekursus hodi komemora loron konsulta popular” ne'ebé mai asiste serimónia
humanu ne'ebé sei limitadu maibé, bele hala'o tomada-de-pose mós partisipa hotu iha inventu
kna'ar ho di'ak. Deputadu sira hamutuk ekspresa ksolok ne'e. Ema hotu ne'ebé partisipa iha inventu
sira nian suporta polítikamente ba servisu di'ak ne'e sente animadu tebes ho programas
ne'ebé CAC halo ona no enkoraja Komisárius ho fraternidade ne'ebé Komisaun Organizadora sira
nia staf tomak atu kapasita an nafatin hodi servisu prepara hamutuk. (*) REJEITA
KORRUPSAUN
di'ak liu tan iha tempu futuru.
*** TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
30
nian, depois mak teste eskrita no to'o ikus mak
halo intrevista molok determina vensedor/a sira.
Ho sira na'in hat foun ne'e, oras ne'e,
CAC Rekruta Funsionárius funsionárius CAC nian tomak, permanente no la-
Permanente Foun permanente (kontratadu), hamutuk na'in 61, inklui
motorista no servidór sira. Iha tinan 2013 mai,
CAC planu atu rekruta tan staf foun balun ba
D ili – Komisaun Anti-Korrupsaun
(CAC) servisu hamutuk ho
Komisaun Funsaun Públika (CFP), iha tinan 2012,
pozisaun diferentes tuir nesesidades kada
diresaun. (*)
halo rekrutamentu ba funsionáriu públiku foun
na'in hat ba vagas: ofisiais média, ofisiais ***
resepsaun, ofisiais peskiza, ofisiais
sidadania sívika. Vaga ba Analiza
Estudu Administrasaun no
Finansas la konsege kontinua
tanba la iha aplikantes ida mak
liu selesaun dokumentus ba
pozisaun ne'e.
Sekretáriu Ekzekutivu
CAC Alexander Freitas hateten
katak rekrutamentu ba vagas
hirak ne'e hahú iha 27 Abril
2012. Sira nia rekrutamentu liu
husi dalan transparante no tuir
régras rekrutamentu Funsaun
Públiku nian. Komisáriu
Adjuntu ba Asuntu Prevensaun
Manuel Cotinho Bucar Corte-
Real mak hanesan prezidenti juri
ba painel rekrutamentu ne'e.
Membrus painel sira mak
kompostu husi Sekretáriu
Ekzekutivu CAC Alexandre
Freitas, Luis Ersio Guterres husi cac.doc
Sub-diresaun Rekursu Umanus
CAC, Almério Barros husi
Unidade Edukasaun, Kampaña
no Peskiza CAC, no Luis Soares
no Deolinda de Oliveira husi
Komisaun Funsaun Públika.
Relatóriu husi Diresaun
Rekursu Humanu ba
rekrutamentu hatudu total
konkorentes ba vagas Ofisiál no
Analiza Administrasaun no
Finansas, Ofisiál Média, Ofisiál
Resepsaun, Ofisiál Peskiza no “Pessoal Rekursu Humanu CAC simu dokumentu
Ofisiál Sidadania Sivika fofoun hamutuk 736 konkorente sirak durante prosesu rekrutamentu
fungsionáriu foun ba CAC iha Edifisiu CAC”
aplikantes. Entre sira ne'e, aplikantes mane
hamutuk 410 ka 56% no aplikantes feto hamutuk
326 ka 44%. To'o ikus sira na'in hat mak liu.
Faze rekrekutamentu hahú husi taka
vagas durante semana rua nia laran, hafoin halo REJEITA
KORRUPSAUN
selesaun ba dokumentus ne'ebé bazeia ba TENGKE SA’I PARTE
31
HUSI KULTURA
kualifikasaun edukasaun, esperiénsia servisu
Intervista Ekslusiva ho Ministra Finansas -- husi Pag ====> 28
Se ita hetan empresta husi Japaun, uitoan. Kuandu ita kompriende ona sistema,
nia jurus ba Terseiru Mundu ne'e wainhira ba hare'e portál, ita hatene ona nia lala'ok
hira? Tanba Timor-Leste sei iha halo oinsá. Porezemplu, iha portál iha kolunas hat.
faze ida ne'ebé sira sei konsidera ita Kuluna ida kona-ba orsamentu--nia mákina
nu'udar estadu ida ke seidauk kaptura planning ho orsamentu direitamente.
dezenvolvidu. Nune'e ita sei iha Entaun ita hatene nia osan ne'e fó hira? Tenke la'o
oportunidade ba empresta liu husi consetional ho lei ne'ebé Parlamentu Nasionál aprova ona.
loan ka impréstimu konsensionárius ne'ebé nia Depois mak ita hare'e komprimísu. Entaun ita
jurus ki'ik tebes--1% ka 1,5%. Entaun se hanesan hatene se ministériu ne'e halo tiha ona
ne'e, (ho jurus ne'ebé ki'ik tebes), parke ita hasai planeamentu ka lae para mákina blokeia tia osan
osan husi fundus petróleu? Se ita hasai osan husi ne'e. Kuandu ita ba hare'e koluna obligasi nian,
fundus petróleu, ita lakon oportunidade entaun ita hatene ona nia halo tender ba kontratu
investimentu 3%. Ita ba uza fali ema seluk nian sira. Kontratus asina ona ka lae? Depois ita hare'e
osan hanesan Japaun ninian, ita selu de'it 1%. iha parte koluna atual --ne'e ita hatene katak osan
Entaun ita sei manan 2%. Entaun ita sei salva ita sai tiha ona. Nia selu tiha ona, depois mak ita
nian nasaun nian osan 2%. Ida ne'e dívidas hare'e iha parte saldo. Se saldo iha, ne'e kerdizér
públikas ne'ebé di'ak. ke nia la halo buat ida. Nia seidauk halo planu, nia
Wainhira ita ko'alia kona-ba dívidas, ita seidauk halo komprimisu no nia la iha planu.
rona sira dehan Governu halo dívidas. Ne'e nein Saldo ne'e so iha ba saláriu no vensimentu no
divia halo. La divia oituan ba bens
halo no lei la fó fatin husi servisus.
ba halu sasan hanesan Ne'ebé tenke
ne'e. Agora ita nian gasta rutina, mais
sistema finansas se hare'e ba boot
monta ona no agora ona, entaun ne'e
ami halo ona problema ona. Se
treinamentu ba ema ita kompriende
hotu iha governu sistema, ita kaer
tomak para hare'e portál ne'e bele
katak se sira halo Mof.doc
monitoriza to'o
planu ida di'ak labele kraik. Portál ne'e,
hetan dívidas. Kuandu agora la'ós de'it
hetan dívidas ne'e tanba ita arbiru de'it. La halo ida. Ita iha oda-matan hat--portál orsamentu ida
planu ho didi'ak. Ne'e mak ita nia realidade. ne'ebé ohin esplika ona—nia kaptura sasan sira
ne'ebé foin esplika ne'e hotu. Ita tenke intende
Ita boot bele ko'alia uitaun kona-ba portál- didi'ak portál ida ne'e.
transparensia? Ami nia komprimisu ba tinan lima ne'e
Portál- transparensia ne'e hanesan parte final mai ne'e mak atu hanorin sosiedade sivil sira, atu
prosesu ida nia ne'ebé naruk. Portál hatudu hanorin ema hotu ne'ebé hakarak hatene kona-ba
rezultadu de'it ona. Ita tenke halu servisu ka jestaun rekursus estadu nian ne'e tanba ida ne'e
transasaun barak antes i ninia rezultadu mak sira nian osan, povu nia osan, ita hotu nian osan.
hamosu iha portál. Portál transparensia ne'e Patraun boot ba rekursu sira ne'e mak povu tomak-
fornese ona saida mak ita hakarak. Nia kaptura - entaun povu tomak tenke hatene nia osan ne'e ba
dadus saida mak ita presija para atu kontrola ema ne'ebé? Pur-isu, portál ne'e importante tebes-tebes
halo servisu ka lae no iha osan ka lae. Wainhira para ema atu hatene. Iha portál ne'e kaptura mós
halo planu, se ita kompremete tiha ona ita tenke ajudus eksterna nian. Portantu doadores nian osan
hare ema servisu ka lae. Porezemplu ita tenke iha ne'e ba tama iha ne'ebá ita hatene hotu. Nune'e,
portál ida mak kaptura osan husi sistema husi portál ne'e ita hatene ministériu ida ne'ebé
orsamentu nian ne'ebé ita bolu performance mak hetan osan husi doador, NGO ida ne'ebé mak
budgeting—ne'e nu'udar komponenti husi sistema implementa, implementador ne'e se.
Free Balance nian. Ita kaptura modelu purchasing Organizasaun rasik ka kompañia ida ne'ebé mak
ka kompras. Ita kaptura modelu despezas ka implementa programa ne'e.
jestaun despezas ninian. Ita kaptura mós modelu REJEITA
aprovizionamentu ho contract management. Kontinua ba pag...33>>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
32
Wainhira ita halo kaptura ba sira ne'e hotu, ninian HUSI KULTURA
rezultadu mak sai iha portál. Buat ne'e kompleksu
Buat importante seluk ida mak Sistema portál ne'e eletróniku hotu maibé oin sa
kona-ba aprovizionamentu. Ida ho kondisaun infra-estruturas ita nian agora
ne'e mak agora sai dezafiu boot ida ne'ebé sistema IT no internet seidauk kobre hotu
ba ami para oinsá obriga ministériu ministérius tomak?
hotu-hotu atu uza sistema ne'e. To'o Ministériu hotu-hotu labele foti razaun tanba
agora sira seidauk uza ida ne'e ho di'ak. problema IT ou internet hodi halo justifikasaun
Sira seidauk uza maka'as ida ne'e maski ami treinu tanba ami rasik ba hadi'a sira nia asesu ba
sira balu ona. Ida ne'e mak sosieade tomak tenke internetatu fasilita servisu ida ne'e. Ami rasik ba
hatene no obriga atu uza mákina ka sistema tau komputador iha sira nia fatin. Loron ida ha'u
aprovizionamentu nian. selu kompañia ida Free Balance mai tanba sistema
Portantu, kuandu ita uza sistema ida ne'e, boot seidauk iha entaun ami konsentra de'it ba ida
korupsi-korupsi ida ita ko'alia ne'e, espasu ba sira ne'e rasik. Portantu, sira labele dehan labele.
sei oitun de'it ona. Sira sei la konsege halo barak. Depois ida ne'e ami iha mós backup, ami tau sala
Iha realidade, ita haríi tiha ona CAC (Komisaun ida, ami tau sira nian naran hotu. Ministériu A,B,C
Anti-Korrupsaun), iha kadeira ida iha ne'e
Tribunal Kontas, ho komputador--
P D H J , kuandu sira hetan
Prokuradoria problema ruma iha
Jerál, maibé, se la sira nia fatin sira
iha sistema atu bele mai iha
ajuda sira nia Finansas buka
servisu ne'e oinsá? solusaun, sira bele
Halo nu'usá sira uza fatin ne'e.
halo sira nia Portantu la iha
servisu? Maibé ho razaun para labele
ida ne'e, sira nia uza. La iha, ha'u
servisu iha aban- ko'a hotu sasan sira
bainrua sei ne'e. Ko'a hotu
kamaan ba ema deskulpas sira ne'e.
hotu. doc.CAC
Depois ami halo
Portál seluk tan mak “Ministra Finansas hato’o hela prosesu finansas nian t r e i n a m entu.
rezultadus nian. Tanba durante intervista ho ekipa media CAC” Portantu ida ne'e mak
ita sempre ko'alia, osan fó, fó, fó hela de'it mas la ha'u hateten kuandu sira la uza ida ne'e ha'u
haree rezultadu ida. Ami tau tiha ona iha ne'ebá komesa diskunfia ona.
maibé funsionáriu sira tenke uza ida ne'e. Agora
ha'u nian dezafius mak obriga sira atu uza sistema Oin sa ho sistema portál nia efetividades?
ida ne'e. Loron ida hateten tiha ona, Konsellu Foin lalais ami fó tiha ona aprezentasaun,
Ministrus halo tiha ona desizaun ida iha 1 Juñu induction, ida ba governu tomak para sira hatene
2012 katak sei la halo pagamentu se la uza (katak) sistema iha ona para ema labele bosok sira
sistema. Purke se sira uza sistema ida ne'e, CPVs no presija persebe para halo jestaun. Ha'u hanoin
ne'ebé sira halo automatikamente sasan sira ne'e Governu hotu kuandu ema tama hakarak halo
tama hotu iha portál tanba mákina iha tiha ona. susesu entaun para sira iha susesu sira tenke iha
Purke sasan sira mak halo ona no agora halo ne'e, tools ka instrumentus para atu halo servisu.
halo manuálmente, sai dook husi sistema. Instrumentus iha ona agora restu ne'e kona ba sira
Hanesan ne'e ita la konsege hetan fo'er sira. Tanba nia jestaun halo oinsá. Estrutura ne'e sira mak
ne'e mak ministériu balu hetan dívidas. Purke se tenke halo. Ami hatudu dalan ona ba sira oinsá ba
sai dook husi sistema, ne'e kerdizér ita la iha osan. servisus finansas públikas nian.
Ita la kontrola. CPVs ne'ebé ita halo ne'e tenke Ami dehan ba sira katak tenke iha ofisiais
kompremete ho osan ne'ebé Parlamentu autoriza. finansas ida ne'ebé ho nivel aas, la'ós ema nivel
Porezemplu ema ruma kompremete atu ba sosa ki'ik oan ida. Ema ne'e mak imi nia brasu direitu.
karreta, ha'u hetan osan ida ne'e. Ha'u kompremete Depois ami hatudu mákinas sira ne'e hotu ba sira
entaun ema seluk labele bok ona osan ida ne'e. hare'e katak CPV mai husi mákina, PO mai husi
Depois ha'u halo tiha tenderizasaun uza sistema mákina no sira rasik iha asesu ba mákina ne'e. REJEITA
aprovizionamentu ne'e kuandu karreta mai ona Kontinua ba pag...34>>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
33
ha'u tenke hatama dadus sira ne'e iha sistema para HUSI KULTURA
hatene purchase order (PO) atu selu.
Ami tau tiha hotu ona iha ne'ebá. Leste (TL) mak jestaun kontratrus. Agora sistema
Portantu se sira iha problema sira aprovizionamentu eziste hotu ona hodi evita
tenke ko'alia iha reuniaun iha sira prátika mal- administrasaun no korrupsaun. Agora
nian uma laran, staf sira ne'e tenke servisu aprovizionamentu la'o kapás ho sistema
fó briefing ba membrus governu sentrálalizadu ba projectus ne'ebé nia folin liu $1
maibé se sira la fó, ami fó ona briefing millaun. Nia sentrálizadu ne'e mak ha'u dehan
ba sira depois sira ba husu nu'usá staf sira ne'e la kapás. Jestaun kontratu no jestaun
mai. Ami hateten sira tenke iha diretór finansas ida aprovizionamentu ne'e nia prosesu interesante
no diretór sira hateten hotu sasan sira ne'e tanba tebes-tebes. Prosesu aprovizionamentu mak kria
sira sempre iha reuniaun entre diretóres finansas CPV iha komputador. Agora duni sira kria.
nian. Sira hanesan mini-finansas iha fatin hotu- Wainhira kria CPV, automatikamente tama ona
hotu. Sira hatene, sira hatene mós patrimóniu iha portál tanba mákina kaptura informasaun
Estadu nian. Kona-ba jestaun ami fó treinamentu. automátiku. Ami la husu sira halo buat foun. Sira
Ami la fó de'it treinamentu, ami fó mós sistema ba halo tuir de'it buat ne'e sistema iha, labele halo fali
sira atu hatene. Sira tenke hatene, se sira la uza, CPV manuál. Labele! Tanba CPV ne'e atu ba
sira tenke husu tanba sa mak la uza. kompremete osan ne'e, depois mak prepara
Agora ami nian kna'ar atu monitoriza de'it dokumentus aprovizionamentu nian kuandu atu
ida ne'e ona tanba ami nian kna'ar la halo ona. Sira tenke hatene saida mak sira hakarak,
operasionaliza sasan tanba buat sira ne'e kuandu atu sosa karreta sira tenke dehan
disentrálizadu. Tanba sasan sira ne'e iha karreta nia modelu ida ne'ebé? Motor
hotuona, ha'u bele tur iha ne'e ha'u to'o hira? Karreta kameoneta ka
bele hatene nafatin karik ministériu oinsá? Karreta ki'ik ka boot? Tenke
ida ne'e uza duni sistema ka lae. hatene hotu ninia espesifikasaun
Ministériu ida ne'e ha'u hatene nia hafoin sira halo públikasaun iha
sosa nia karreta la tau iha sistema. jornais no website. Sira hotu
Ha'u hatene tanba osan kuandu treinadu ba buat sira ne'e. Depois
sai ha'u bele kaptura husi sistema sira halo komunikasaun ho
ne'e. Ha'u bele hatene ministériu fornesedor sira, hatete kona-ba
ne'e la uza sistema. Portantu ha'u bele google.procurament.doc
fornesedor sira ne'ebé hakarak mai
fó hatene ba ministériu ne'e katak sira tuir prosesu aprovizionamentu ka tender
iha problema. Porezemplu, wainhira iha ne'e, sira mai para ami fó esplikasaun. Agora
prosesu ratifikativu-- ami la persija ba sira hotu Finansas halo de'it servisu Finansas nian.
dehan fó sira nia planus hotu mai ami. Ha'u ba Aprovizionamentu ne'e agora halo iha sentrál
(bele hare'e) de'it iha portál iha parte saldo ne'e se aprovizionamentu. Komisaun Nasionál
iha planu. Agora barak mak iha jestaun nia laran Aprovizionamentu iha Gabinete Primeiru-
hela portantu se osan sira la gasta sira atu halo Ministru nia okos. Depois fornesedor sira hetan
saida ho osan ne'e? Imposivel sira gosta de'it iha hotu informasaun mak komesa halo sira nian
fim-du-anu, entaun ami sugeri hatama fali iba proposta, sira nian tender, atu sira haruka iha loron
rubrika seluk. Pois sira diskute maka'as ho ha'u ne'ebé taka, depois mak Komisaun
mas ha'u hateten labele muda tanba sistema Aprovisionamentu sira halo evaluasaun.
hateten ida ne'e. Se sira dehan iha planu nu'usá sira Aprovizionamentu nia ema tur iha
la hatama ba sistema? Se sira dehan atu sosa ona evaluation team ne'ebé diferente hosi team sira-
entaun iha ne'ebé? Nu'usá sira la halo seluk ne'ebé ba check iha terenu . Wainhira halo
komprimisu? Sira hatene nu'usá sira la tau, nu'usá evaluasaun, atu fó pontus ruma, konforme kritériu
husik de'it ba balansu, depois kuandu to'o ona iha ne'ebé aprovadu tiha ona husi Konsellu-Ministrus,
fulan Novembru no Dezembru mak sira mai ba iha Lei Aprovizionamentu, la'ós atu halo
tezouru atu selu ida ne'e ou ida ne'ebá. Ne'e ami aprovizionamentu mak ba hatama iha ne'ebá.
konsidera ona hanesa dívidas. Prátika ne dala Labele! Buat ne'e tenke klaru para ema hotu tenke
barak ona. Ne'e labele hanesan ne'e tan. Antes ne'e hatene.Depois halo tiha evaluasaun no hetan tiha
ami la iha sistema. Agora ami iha ona, ami tenke se mak atu manan mak halo rekomendasaun ba
ba tuir. Agora labele mai halo rungu-ranga fali iha parte ne'ebé manan. Kuandu rekomendasaun ba
Tezouru nia laran. Ha'u la simu ona razoens sira parte ne'ebé manan ne'e mós labele ba hateten nia
ne'e. manan tiha ona! REJEITA
Kontinua ba pag...35>>> KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
34
Oin sa servisu aprovizionamentu governu nian? HUSI KULTURA
Uluk, prosesu ida ne'ebé nunka eziste iha Timor
Tenke públika uluk lai no sei liu terreno ho kualidade. Portantu, ha'u nia prioridade
husi prosesu balu. Porezemplu, ba finansas mak hametin di'ak liu sistema
kuandu US$ 1 milliaun tenke ba integradu ida ne'e. Ita persija halo lai reformas
konsulta lai ho Primeiru-Ministru, boot iha Alfándega ho Impostus no hanorin ita nia
mais US$ 5 milloens tenke aprezenta sosiedade kona-ba saida mak iha tiha ona, atu ita
lai iha Konsellu-Ministrus. Ida be servisu hamutuk para labele halo rai ne'e monu iha
menus US$ 1 milliaun ne'e ministériu ida-idak krízi hanesan rai sira seluk monu no kontinua
tenke iha tim aprovizionamentu ida, depois tenke nafatin kapasitasaun ita nia funsionáriu sira, la'ós
anusia iha jornál dehan katak kompñia A manan de'it ministériu finansas nian. Ha'u hakarak mós
no fó semana rua ba kompñia seluk atu mai halo kapasita sosieade sivil nian ema para akompñia
sira nian rekursus. Wainhira halo hotu rekursus ita painel ne'e ho didi'ak.
esplika ba parte ne'ebé manan, depois mak fó Purke, foin lalais ne'e ami halo ona ba
award ka kontratu. Wainhira tama tiha ona ba membrus Governu tomak, agora ami sei halo ba F-
asina kontratu, kuandu asina ona kontratu mak PO FDTL, PNTL, no ba órgaun sira seluk hanesan
ne'e sai. Kuandu PO sai ona, osan ida iha portál Parlamentu Nasionál, para depois kuandu ita
dehan iha komitmentu ne'e komprimisu tama tiha ko'alia, ita labele ko'alia arbiru de'it. Ita ko'alia ho
iha koluna obligasaun. Se ita tau osan iha koñesimentu. Purke, kada vez ha'u tur ha'u hare'e
komprimisu US$ 100 mill, no fim kuandu ita asina sira ko'alia tun, ko'alia sa'e, sira dun tun, dun sa'e,
kontratu ba US$90 mill ita hatama ho montantes lakon enerjia barak, lakon tempu barak. Ita la
osan U$ 90 mill ba obligasi. Automatikamente hatene ita halo fali korrupsaun ba tempu tanba
osan US$10 mill tama fila ba saldo no livre fali
ona ba uza ba buat seluk. de'it ita la hatene buat ne'e ni lala'ok oinsá.
Portantu, ida ne'e mak ami nia prioridade ba tinan
Prosesu aprovizionamentu hirak sei han tempu lima mai—sei sosiáliza didi'ak sistema jestaun
hira? finanseira integradu ne'e ba komponentes tomak,
Prosesu ida-idak ho ninian tempu rasik. Wainhira husi funsionáriu públiku sira to'o sosiedade sivil
loke ba fornesedor/supplier, pelu minimus han no povu balu ne'ebé iha interese hakarak atu
tempu semana tolu. Labele dehan hakarak hatama hatene didi'ak sistema ne'e.(*)
aplikasaun karik fó de'it tempu durante semana
ida. Ne'e halo ha'u deskonfia katak iha ona ema, ***
supplier ida ona. Kuidadu, ita tenke fó
oportunidade ba ema seluk atu halo sira nia
submisaun ho di'ak. Sira mós tenke halo peskiza
ida atu ba hare'e kona-ba presu—presu di'ak la lae.

Ita boot fiar katak prosesu ne'e efetivu duni hodi


hadok aan husi prátika korrupsaun iha
ministériu nia laran?
Sim, ida ne'e efetivu tebes-tebes atu kontrola
korrupsaun. Problema ita nian mak ministériu
balu la halo tuir lolos proseu aprovizionamentu
nian—sira haksoit ba liu kedas atu hetan resultadu
lalais. Porezemplu, Parlamentu aprova orsamentu
iha fulan Dezembru tinan 2011. Entaun sira iha
tempu barak ba prepara sira nia procurament
plan? Nu'usá sira la halo prosesu ne'e? Nu'usá
ultima de hora mak halu emerjénsia de'it?

Prioridade saida mak Ministra prepara ba tinan


lima mai?
Ami nia planu mak staf hotu tenke uza sistema
jestaun finanseira ne'ebé mak iha. Ita gasta osan
barak ho valór boot, ita sei poupa osan milloens ba REJEITA
milloens kuandu uza sistema integradu ne'e. Ita KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
35
iha ona ADN (Ajensia Dezenvolvimentu HUSI KULTURA
Nasionál) para fizikamente ba hare'e sasan iha
kultura simu no fó sasan ba malu (gift giving
culture). Kultura ida ne'e mosu hodi hametin
liután relasaun umana entre emar sira. Simu no fó
ba malu sasan ruma hodi hametin liután relasaun
sirak ne'e. Ida ne'e mós filosofía loloos ne'ebé mak
iha tradisaun Timor nian kona-ba fetosaa-umane.
Ko'alia barlake hodi hametin tan relasaun família
P re z e n t e … H a d i a h … husi feto no mane. Maski, dala barak, liu-liu ikus-
Obrigadu...Korrupsaun! ikus ne'e, ita hare'e katak barlake mós bele hatodan
(Adérito de Jesus Soares) fali parte balun. Maibé nia espíritu zenuínu mak
hametin relasaun família. Ida ne'e hatudu espíritu

T ítulu artigu ida ne'e ambigu uitoan.


Ha'u nia intensaun mak atu korela
lia-fuan prezente (oferta) ga hadiah (Bhs.
solidariedade iha sosiedade ne'ebé karateríza ho
moris komunál nian. Kultura fó sasan ba malu
ne'e rasik la'ós problema ida wainhira ita moris iha
Indonézia) hanesan símbolu husi lia-fuan sosiedade ho strutura ida mak simples ga
obrigadu (Portuguese/Tetun) no prátika tradisionál. Kultura fó sasan ba malu ne'e, hanesan
korrupsaun iha kontestu Timor-Leste. Oinsá nia Marcel Mauss hateten halo aberta ga nakloke hodi
korelasaun entre lia-fuan sirak ne'e? hatudu katak jestu ne'e halo
Ita hatene katak lia-fuan obrigadu hodi subar ga taka fali buat
ne'e nia orijen mai husi Portugés. ruma ba malu. Katak iha
La'ós mai husi Tetun ga Galole, ga duni fator zenuínu iha
Kemak ga Naueti ga Baikenu ga jestu ida ne'e hodi bele
dalen sirak seluktan iha Timor. Iha tulun malu nafatin. Maibé,
ita nia moris lor-loron –liu-liu- ita kultura ne'e sai problema
nia bei-ala sira, laiha lia-fuan wainhira ita 'transporta'
obrigadu. Ita nia jestu 'obrigadu' mai iha estadu modernu
hatudu liu husi 'oferese sasan ruma ala demokrásia liberál
ga prezente ruma' ba malu. oras ne'e. Iha nasaun illa
Wainhira ita halo lia ko'alia kona- (ilha) kikoan sirak
ba barlaki, ita ko'alia kona-ba jestu pasífiku nian hanesan
obrigadu entre fetosaa ho umane. Solomon Island, Vanuatu
Liu husi barlaki ita troka malu gift.doc no Papua Nova Guinea
sasan entre feto nia família no mane (PNG) sira bolu wantok.
nia família. Wainhira ita vizita ba maluk ruma, Wantok literariamente signifika 'one talk' katak
dalaruma sira fó prezente ga sasan ruma mai ita emar husu grup ga klan ga suku ida ne'ebé mak
hanesan manu oan ida ka, hudi tasak folin balun ko'alia lian hanesan. Wainhira emar oferese sasan
ka, batar matak lubun oan ida ga buat sel-seluk tan. ba malu, ga sidadaun bain-bain oferese sasan ruma
Sira hatene katak to'o tempu ida mai sira mós sei ba autoridade ne'ebé mak iha podér ne'e hanesan
simu fali buat ruma husi ita. Prosesu fó sasan ba prosesu wantok de'it, la'ós korrupsaun iha
malu ne'e hanesan jestu ida mais honestu ka fó ho kontestu kultura Solomon Island ga Papua Nova
fuan-laran (zenúinu). Tanba sira ita nia maluk. Guinea nian. Iha Xina, sira bolu quanxi ne'ebé
Sira ne'e ita nian tiu ka tia ka primu sira. Maski fó signifika relasaun sosiál entre emar sira. Iha moris
ho laran luak, maibé parte ida be fó ne'e mós lor-loron iha nasaun sirak ne'e, fó sasan ba malu ga
sempre iha hanoin ida katak loron ruma sira mós presenti ne'e sai ona hanesan parte ida husi emar
sei tulun fali ita. Iha nafatin aspetu resiprosidade nian moris lorloron. Iha ne'e mak dalaruma mosu
husi parte seluk iha tempu ruma oin mai. Maibé, 'inkompatibilidade' 'aspeitu kultural balu' ho
sira la hanoin atu halo riku-an liu husi fó-malu sistema governansia moderna oras ne'e. Liu-liu
sasan sirak ne'e. wainhira ita hare'e husi aspetu lei, liuliu, kódigu
Se nune'e iha problema saida ho kultura fó penál sira ka lei sirak ne'ebé regula kona-ba tipu de
sasan ba malu ne'e? Sosiólogu Frances, Marcel korrupsaun. Dala-barak difisil ba ita atu separa
Mauss (matebian) iha nia livru klásiku ho títulu saida mak 'prezente' no saida mak governansia ga
'The Gift: Forms and functions of exchange in birokrasia moderna.
Archaic Societies' (1966) - nia titulu orijen mak REJEITA
Kontinua ba pag...37 >>>
Essai sur le don. Forme et raison de l'échange KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
36
dans les sociétés archaïques (1925)- esplika katak HUSI KULTURA
iha sosiedade tradisionál nia leet sempre iha
Aktu zenuínu, fó sasan ba malu akontese iha se sira bele tulun malu uitoan. Satan, kompañia nia
ambiente aberta ga nakloke ba emar seluk, maski na'in ne'e hateten tan dehan aktu fó motor ne'e
sempre iha hanoin ida katak loron seluk, emar hanesan honra ida ba servisu ne'ebé mak
ne'ebé mak simu 'sasan' ruma sei fó fila buat seluk. funsionáriu aprovisionamentu ne'e hatudu ho
Mauss, esplika katak iha prosesu fó sasan ba malu seriedade.
ne'e, sempre hamosu 'resiprosidade no Se karik jestu 'obrigadu' ne'e la'o bebeik
obrigasaun' husi parte rua ne'e. hanesan ne'e, mak hanesan Marcel Mauss hateten
Pergunta ba ita mak, oinsá aktu zenuínu katak ne'e sai hanesan 'obrigasaun' informál ida
ne'ebé mak ita iha hanesan hatudu liu fó entre parte rua ne'e. Parte funsionáriu
sasan/prezente ba malu, ne'ebé mós refleta ita nia aprovisonamentu ne'e, sei konsidera karik iha
espíritu moris komunál mai husi bei'ala sira, la tempu oin mai, la sala se kompañia hanesan bele
bele sai fali aktu korrupsaun iha kontestu manan tan tender ba projetu seluk. 'Nia
governasaun demokrásia liberál ida agora ne'e? (kompañia) ne'e halo projetu ho di'ak, katak tuir
Wainhira ita ko'alia kona-ba fó sasan ba malu iha rekerimentu sirak hotu, no ikus mai nia mós la
kontestu governasaun moderna, mosu pergunta haluha atu hato'o 'obrigadu' oan ruma hodi fó
lubuk ida: Sasan/prezente ne'e mai husi se? Parte motor ne'e mai ha'u', funsionáriu ne'e bele hanoin
ne'ebé de'it mak fó sasan ba malu? Wainhira mak hanesan ne'e. Nune'e mós kompañia nia parte
sira fó prezente ne'e balu? Iha konstestu saida sira konsidera, katak tenke hato'o nafatin
fó sasan ba malu ne'e? agradesimentu wainhira manan projetu ne'e, no
Iha demokrásia liberál ohin loron, ita karik la'ós de'it ba funsionáriu aprovisionamentu,
hare'e empresáriu boot barak mak fasil tebes fó maibé mós karik diretór-jerál ne'ebé mak
sasan/prezente ba ukun na'in sira, individualmente supervisona prosesu ne'e ho di'ak. Nune'e, sira sai
mós bele fó ba partidu ruma. Loos duni, karik sira ona nukleu ida atu 'tulun-malu' liu husi fó
hakarak halo hanesan 'agradesimentu' ga obrigadu sasan/prezente ba malu. Karik iha tempu oin mai
oan ruma ba ukun na'in sira tanba fó ona la'ós de'it ona motorizada ida, maibé bele mós sa'e
oportunidade ba sira hodi hala'o sira nia negósiu tan uitoan ba karreta oan ida ga tiket ruma ba pasa
no sira hetan lukru di'ak. Ou porezemplu, ferias iha Bali ka Singapore no kustu sel-seluk tan.
kompañia ida manan tiha tender ba projetu ruma, Konserteja, ita bele hamosu tan ezemplu oin-oin
no nia konsege implementa ninia projetu ne'e tuir ne'ebé mak ita hatene.
rekerimentu sirak hotu. Ikus mai, ekipa avaliasaun Ezemplu iha leten hatudu katak, fó sasan
halo avaliasaun katak nia projetu la'o di'ak duni ba malu ne'e la'ós ona halo ho aberta ga nakloke ba
tuir BOQ no kritériu seluk tan, ne'eduni nia meresa públiku, hanesan iha tempu beiala ga tradisaun
hetan pagamentu final. Hanesan 'sinal obrigadu' kulturál ne'ebé mak ita ko'alia, maibé halo ho
ga agradesimentu, kompañia nian na'in fó tiha segredu entre parte rua de'it, karik se habelar
motor oan ida ga laptop di'ak ida ba iha liután, ba sira ne'ebé mak iha interese atu hetan
funsionáriu aprovisionamentu departamentu ne'e. benefísiu husi ligasaun ida ne'e.
Sira na'in rua (kompañia- na'in no funsionáriu Loos duni, ita iha valór kulturál ne'ebé
aprovisonamentu) haree katak ne'e hanesan jestu mak di'ak tebes ba desenvolvimentu umana liu
ida atu respeita malu de'it no agradese malu. Aktu husi fó sasan ba malu ga tulun malu hanesan jestu
sira hanesan ne'e akontese barak iha birokrasia zenuínu ida, nune'e, ita houtu tenke hakás a'an, atu
moderna ikus ne'e. Ha'u hanoin katak fenómena la monu ba jestu falsu fó sasan ba malu ne'ebé mak
ida ne'e mós mosu dadaun iha Timor-Leste. bele kategoriza hanesan aktu korrupsaun iha
Problema mosu wainhira hanesan ezemplu iha governasaun moderna liberál oras ne'e. Hasoru
leten, katak parte rua konsidera aktu ne'e hanesan malu fali iha Sikun Reflesaun iha edisaun tuir
aktu normál ga baibain de'it. Karik ba funsionáriu mai!!(*)
aprovisonamentu ne'e hanoin katak nia servisu
di'ak hodi hala'o prosesu aprovisonamentu tuir (1).Hare objetivus Estadu nian iha Artigu 6.
regras ne'ebé mak iha, to'o ikus mai kompañia ne'e (2).Tradusaun lia-fuan knowledge economy iha lian Tetum lolos
manan duni no implementa projetu ne'e tuir seidauk iha—iha kontekstu ne'e, ita bele komprende knowledge
rekerimentu sirak hotu. Tanba ne'e mak kompañia economy hanesan ekonomia ne'ebé bazeia ba koñesimentu ka
na'in hakarak hato'o de'it obrigadu ba nia, hodi fó matenek. Banku Mundial difini Knoeldge Economy ….
netik motorizada oan ne'e. Husi parte kompañia
nia na'in mós sinti katak iha duni 'obrigasaun' ida REJEITA
atu hato'o netik obrigadu oan ida ba maluk ne'ebé KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE
37
mak 'tulun' nia liu husi prosesu aprovisionamentu HUSI KULTURA
no to'o ikus nia bele manan tender ne'e. La sala
Oinsa Hato’o Keixa
ba CAC ?
Keixa Kona-ba alegasaun Korrupsaun bele mai husi ema ne’ebé de’it
liu husi dalan tuir mai ne’e:

Ba ema ida-idak bele hasoru malu ho funsionáriu balun husi CAC hodi hato’o
imi nia keixa direitamente ka liu husi imi nia karta.

Bele haruka mensajen liu husi telefone ka kontaktu liu husi númeru mobile:
(+670) 77326599, (+670) 77326597, (+670) 77991568.

Hakerek karta ka nota klaru ida ba iha CAC nia serbisu fatin, ka haruka ba
email: cacinfodiak@gmail.com

Lingua ne’ebé aseita atu uza hodi halo keixa ba CAC maka tuir mai ne’e:
Tetum, Portugés, Ingles no Indonesia.
Bele identifika nia-an hanesan feto ka mane ka la ho naran wainhira hato’o
keixa ida, Maibé atu di’ak liu, karik iha keixa ruma kona-ba korrupsaun bele
rai hela identidade balun ho objetivu atu fó fila-fali Feedback no
Komunikasaun.
CAC mós fó korajen ba ema ida-idak atu identifika sira nian-an rasik atu ajuda
iha kontinuasaun ba investigasaun hirak ne’e. Keixa hotu no identidade ba
ema ne’ebé maka hato’o keixa, sei rai ho segredu no trata ho didi’ak. ***

REJEITA
KORRUPSAUN
TENGKE SA’I PARTE 38
HUSI KULTURA
View publication stats

Você também pode gostar