Escolar Documentos
Profissional Documentos
Cultura Documentos
INTRODUSAUN……………………………………………………………………………1
ETIOLOGYA……………………………………………………………………………….2
SOURCE OF INFECTION………………………………………………………………..2
ROUTE OF INFECTION………………………………………………………………….3
PATHOGENESIS………………………………………………………………………….4
SINAIS KLINIKA………………………………………………………………………….5
LESAUN POST MORTEM……………………………………………………………….6
DIAGONOSA………………………………………………………………………………6
TRATAMENTU……………………………………………………………………………7
VASINASAUN……………………………………………………………………………..7
CONTROLA……………………………………………………………………………….8
REFERENCIA……………………………………………………………………………..9
INTRODUSAUN
Moras brusal infetiva ( IBD) nebe mos knesidu hanesan moras gumboro, moras
brusal infetivu, no moras nefroza aves infetiva, mak moras ida nebe kontajiozu tebes ba manu
jove sira no turku sira nebe kuza husi virus moras brusal infetiva ( IBD ) nebe karateriza ho
imunosupresaun no mortalidade geralmente iha idade semana tolu to ne’e ( 3-6 ). Moras ne
foin primeira vez hetan iha nasaun Amerika, Gumboro, Delaware iha tinan 1962. Ida ne
importante tebes ba industria manu tolun iha mundo tomak tamba aumenta susceptivbilidade
ba moras sira seluk no interferensia negative ho vasinasaun efetiva. Iha tinan hirak foin lais
ne, iha Europa, Amerika latina, Sudeste Asiatiku, Afrika no Mediu Leste mosu ona estragus
nebe makas tebes ba IBD, nebe hamosu mortalidade bot iha manu sira. Infesaun liu husi
dalan nebe la diak ho manu sira nebe afetadu hasae nivel as husi virus durante maizumenus
semana 2 hafoin infesaun. Moras ne fasil atu habelar husi manu sira nebe hetan infesaun to’o
manu sira nebe saudavel liu husi hahan, be’e ho isin-lolon.
Infeksaun husi virus Avibirnavirus refere ataka iha parte bolsa de fabricius ho
thymus iha manu ho funsaun atu hamosu anticorpo hodi halo defesa ba isin kona ba moras;
nia konsekuensia mak akontese diminuisaun ba resposta anticorpo. Tipu klasiku 1 estrese
konvensiál mak responsavel ba to'o 5% mortalidade iha bibi-lubun ne'ebé suspeitu. Hanesan
rezultadu husi imunosupresaun, taxa kresimentu, moris-di'ak no produtividade bele afeta husi
espozisaun tuir mai ba ajente virál, bakterial no protozoal oin-oin. Iha tinan 1988 mosu moras
ida-ne'ebé mosu iha patogéniku tebes husi virus IBD ne'ebé hamosu lakon todan iha manu-
makikit no troka manu-makikit no manu-makikit komersiál iha Europa, no tuir mai iha Afrika
no Azia. Virus kauza ne'e lymfoksidal tebes ho abilidade ba sélula B ne'ebé la maduru, ne'ebé
rezulta atrofia bursal maizumenus loron haat hafoin infesaun. Virus IBD rezistente ba
espozisaun ambientál no transmite iha tempu ikus liu husi kontaktu diretu no indiretu entre
animál infetadu no animál sira ne'ebé suspeitavel. IBD konvensiál mak kontrola husi
imunizasaun ba inan-aman nia stock tuir mai vasinasaun ba projenia hafoin nivel antibody
inan nian tun. Inan-aman nia nivel akordu imuniza husi doze ida ka rua ne'ebé la'o ho susesu
husi estrese moris, midar ka intermediariu, vasina atensaun atu primeiru sistema imunidade,
tuir mai vasina emulsaun mina-rai ne'ebé la ativa iha maturidade no iha pontu klaran husi
siklu tau imunidade atu hasa'e imunidade no asegura transferénsia antibody protesaun inan ba
projenia. IBD ne'ebé patogéniku tebes mak kontrola husi estratéjia alternativa lubuk ida,
inklui administrasaun vasina moris ho atensaun ki'ik ka doze simultaneu husi vasina atensaun
live intermediariu ho emulsaun mina-rai ne'ebé la ativa durante semana dahuluk. Programa
hotu-hotu ne'ebé hetan susesu presiza kuidadu dilijente kona-ba tratamentu no administrasaun
vasina. Monitorizasaun serolojika uza teknolojiaelISA automatiku mak métodu ida-ne'ebé
simu hodi konfirma katak bibi sira hetan protesaun adekuadu. Iha futuru sei dezenvolve
vasina rekombinante no sub-unidade atu kontrola estraga sira ne'ebé eziste no variante sira
ne'ebé sei mosu iha área sira ne'ebé ho densidade produsaun manu-tolun ne'ebé aas.
ETIOLOGYA
Virus IBD ne’e pertense ba virus RNA husi jeneru Avibrinavirus no familia Birnaviridae.
Virus ne’e iha dimensaun 55-66 Nm. Virus ne’e iha forma icosahedral no la envelope. IBD
nia virus klassifika ba serotipu rua hanesan serotipu 1 ne’ebe patojeniku ba manu no
serotipu 2 ne’ebe infekta ba manu ou turkey sira sem kauza sinais klinika.Moras ida ne’e
mos hanaran Gumboro tamba moras ida ne’e dahuluk identifika iha Gumboro,Delaware
Estados unidos America iha Tinan 1994.
Kingdom: Orthornavirae
Family: Birnaviridae
Genus: Avibirnavirus
Species: Infectious
bursal disease
virus
ROUTE OF INFECTION
Infectios brusal diassea ( IBD ) kauza primeiru husi hahan nebe mak konsumu kontaminadu
ho virus liu husi via oral no halo atakasaun ba iha Sistema imunidade hamosu inflamaaun
iha intestine grosu.
PATHOGENESIS
Mak sai hanesan primeiru linfositus husi orgaun ho nia servisu halo maturasaun ba selula B
iha manu. selula B refere ba bolsa no selula T refere ba thymus Selula B nia servisu
importante tebes iha imunidade humoral nebe involve ba iha produsaun anticorpos vIBD
gosta tebes atu infecta selula B nebe espesifiku, nia so halo kontaminasaun ba iha selula B no
halo duplikasaun ba selula B nebe foin produz signifika sidauk iha imunoglobulina ho Ig M.
Sei la halo duplikasaun iha parede selular. Atakasaun hirak ne sei hare hotu ba iha idade
manu ne rasik.
Moras klínika ne'e asosiadu ho idade manu ho masa bursal boot liu, ne'ebé akontese entre
semana 3 to'o 6. Massu bursal ne'ebé boot liu mak tanba populasaun boot ne'ebé maduru liu
husi limfocita B ne'ebé lori IgM (lymfoblast), sai nu'udar alvu prinsipál ba infesaun. Manu
joven sira ho idade maizumenus semana rua to'o semana ualu ne'ebé iha bursa ativu aas iha
Fabricio sira-nia moris-di'ak liu iha posibilidade atu hetan moras. Manu sira iha semana ualu
nia laran rezistente ba dezafiu no sei la hatudu sinál klínika se la hetan infesaun ho estragus
virulente.
Moras sub-klínika mosu iha manu sira ne'ebé infetadu molok tinan tolu. Iha idade ida-ne'e
populasaun B-lymfoblast ki'ik liu no efeitu sistemátiku la sufisiente atu hamosu sinál klínika.
Maibé, destruisaun sélula B baibain grave liu iha joven sira ne'ebé hetan infesaun sub-klínika,
tanba virus sei estraga populasaun ki'ik liu no maioria sélula iha fatin ida de'it (bursa).
Hafoin injesaun, virus ne'e estraga folikulu lymfoidu iha fabricio nia bursa no mós sélula B
ne'ebé sirkula iha tékniku lymfoidu sekundáriu hanesan GALT (tisu lymfoidu ne'ebé asosiadu
ho ai-fuan), CALT (konjuntu), BALT (Bronquial) tonzil kaecal, Harderian gland, etc. Moras
aat no mate tanba efeitu necrotizasaun husi virus sira-ne'e ba iha tékniku uma-na'in sira. Falta
rins mak kauza baibain ba mortalidade. Se manu ne'e moris no rekupera husi faze moras ida-
ne'e, nia nafatin imunokompromisu ne'ebé signifika katak nia iha posibilidade ba moras
seluk.
SINAIS KLINIKA
Manu oan nebe infektadu antes de idade semana 3 dalaruma sei akontese
infeksaun subklinika. Tan sira sei iha selula nebe sidauk maduru no sei presija
inan nia antibodi hodi proteje sira. La hatudu sinais klinika. Manu ne’ebe afeta
ho IBD nia bursa fabricius sei bubu, kor sai kinur no dalaruma haemorrhagic ka
ran.
Wainhira to idade semana 3-6 mak infeksaun husi IBD sei grave liu tanba selula
B barak mak seidauk maduru iha bolsa kloaka. Bolsa rasik atingi tamanho
maximu liu no antibodi inan nian menus ona. Periodu inkubasaun ba moras ne’e
dura entre loron 2-3. Manu sira ne’ebé hetan moras sei hatudu sinais linika mak
hanesan; depresaun, vontade han la iha, isin fraku, nakdedar, susar atu dada iis,
fulun hamriik no fo’er iha parte kloaka, no mos diareia, feses ho kor mutin
nafurin bele mos akontese mate tamba dehidratasaun.
LESAUN POST MORTEM
Manu oan nebe kona IBD sei iha kauza ba nia isin laran :
Inflamasaun iha bolsa de fabricius
Parte bolsa de fabriciu kor sai metan no Roxo
Orgaun isin lolon sai kamutis
DIAGONOSA
Moras Gumboro ne’e bele kura ho fasil ho maneira hanesa, fo be kahur ho gula
merah ou sorbitol durante loron tolu tuituir malu. Tratamentu ne’e ajuda hase
imunidade no aumenta enerjia ba manu hodi sira han no hemun ho di’ak fali
hanesan baibain.
VASINASAUN
Iha virus IBD seidauk iha vasinasaun espesifiku ba virus refere, maibe so vasina ne’ebe halo
kompletu ba nia anticorpo mak vitamin komplex.
CONTROLA
https://www.todamateria.com
https://brasilescola.uol.com.br
https://vww.biologianet.com
https://www.sanarmed.com