Escolar Documentos
Profissional Documentos
Cultura Documentos
L
A
T
O
R
I
O GABINETE SISTEMA INFORMASAUN SAUDE
NO VIJILÁNSIA EPIDEMIOLÓJIKA
REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR LESTE
MINISTÉRIO DA SAÚDE
GABINETE DO DIRETOR GERAL
Ho ksolok ami prodús no disemina, Relatóriu Estatístika Saúde, Timor Leste, tinan 2010.
Relatóriu ne’e prepara no prodús hosi Gabinete Sistema Informasaun Saúde no Vijilánsia
Epidemiolójika, bazeia ba rekapitulasaun dadus ne’ebé fornese hosi relatóriu Distrital sira,
Servisu Sentral, Servisu Personalizadu no parte relevante seluk ne’ebé relasiona ho servisu
sira ne’ebé Ministériu Saúde fornese.
Relatóriu ne’e maka nu’udar sumáriu ida ba informasaun kona-ba dezempeñu prestasaun
servisu saúde, dadus morbilidade, mortalidade, no dadus hirak ne’e bele sai hanesan
atensaun ba ita hotu hodi prioriza intervensaun no determina solusaun ba problema ne’ebé
identifika, hodi nune’e bele hasa’e dezempeñu ba prestasaun servisu saúde nian, no mós
alkansa Meta Dezenvolvimentu Mileniu no objetivu Ministériu Saúde.
Aproveita atu hato’o mós agradesimentu ba Diresaun Nasional Estatístika, ne’ebé fornese
apoiu iha projesaun ba dadus populasaun iha nivel Distritu, no mós dadus ba Labarik foin
moris iha nivel Nasional, ne’ebé fó oportunidade atu bele elabora indikador sira iha nivel
distritu sira.
Ami mós hakarak apresia suporta hosi Organizasaun Mundial Saúde (WHO) Timor Leste,
ne’ebé fó apoiu iha área téknika no mós publikasaun ba relatóriu ida-ne’e. Obrigadu.
Lista ba Tabela
Tabela 1. Projesaun ba Populasaun bazeia ba Seksu no Selesiona tuir Grupu idade no Projesaun
Númeru Partus moris no Inan Isin-rua, Timor Leste no Distritu, tinan 2010..................... 9
Tabela 2. Valór importante ba saúde ne’ebé foun liu no indikadór saúde nian sira ne’ebé
relevante ba Timor Leste no Koresponde ba fonte ba dadus .................................... 10-11
Tabela 3. Númeru no Persentajen Kuidadus Antenatal, Timor Leste,
Janeiru - Dezembro 2010. .............................................................................................. 12
Tabela 4. Númeru no Persentajen Partus ne’ebé Atende hosi Pesoal Saúde, tuir Distritu,
Janeiru - Dezembro 2010. .............................................................................................. 13
Tabela 5. Númeru no Persentajen ba Kuidadus Post-Natal , Timor Leste,
Janeiru - Dezembro 2010 ............................................................................................... 14
Tabela 6. Númeru Mortalidade Maternal, Abortus no Komplikasaun Isin-rua,
Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ........................................................................... 16
Tabela 7. Númeru Kosok-oan Moris ho Todan Menus, Kosok-oan moris mai mate (Stillbirths) no
Kosok-oan mate, relata hosi Sentru Saúde no Ospital, Timor Leste,
Janeiru - Dezembro 2010 ............................................................................................... 17
Tabela 8a. Kobertura Imunizasaun BCG no Sarampu, ba Labarik idade < tinan 1, tuir Distritu,
Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ........................................................................... 18
Tabela 8b.Kobertura Imunizasaun Polio, ba Labarik idade < tinan 1, tuir Distritu, Timor Leste,
Janeiru - Dezembro 2010 .......................................................................................... 19-20
Tabela 8c. Kobertura Imunizasaun DPT-HepB, ba Labarik idade < tinan 1,
Tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010....................................................... 21
Tabela 9. Kobertura Imunizasaun ba Inan Isin-rua, tuir Distritu, Timor Leste,
Janeiru - Dezembro 2010 ............................................................................................... 22
Tabela 10a.Kobertura LISIO no Tetu Todan ba Labarik no média fulan-fulan ba Prevalensia
Malnutrisaun, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 .............................................. 24-25
ii
Tabela 10b. Kobertura Vitamina “A” no Distribuisaun Aimoruk Lumbriga,
Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 .......................................................................... 26
Tabela 11. Númeru absoluta no Taxa Prevalencia Kontraseptivo Planeamento Familiar (CPR)
Tuir distrito, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ..................................................... 27
Tabela 12. Númeru absoluta no Média konsulta ba pasiente ambulatóriu, tuir Distritu no
Fatin konsulta, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ................................................. 28
Tabela 13. Insidensia Moras 10 aas liu ne’ebé Tenke Relata, tuir Grupu idade
Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ......................................................................... 29
Tabela 14a. Taxa insidénsia Malaria (Konfirmadu no la konfirmadu) ba Grupu idade oioin
No ba Inan Isin-Rua, tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ...................... 30
Tabela 14b. Distribuisaun Kazu Malaria, Bazeia ba Diagnóstiku Báziku (Klínika no Konfirmadu) no
Númeru Ezaminasaun Slide, tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 .......... 31
Tabela 14c. Distribuisaun Kazu Malaria Konfirmadu, bazeia ba tipu no Grupu idade
tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ...................................................... 32
Tabela 15a. Notifikasaun Kazu TB iha Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ................................. 33
Tabela 15b. Resultadu Tratamentu TB iha Timor Leste, Relata hosi tratamentu kohort
Iha fulan 12-15 liu ba, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2009 ....................................... 33
Tabela 15c. Detesaun no Tratamentu Kazu TB, tuir Distritu, Timor Leste,
Janeiru - Dezembro 2010 .............................................................................................. 34
Tabela 16a. Númeru no Taxa Detesaun Kazu Lepra, tuir Klasifikasaun moras,
tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010 ..................................................... 35
Tabela 16b. Notifikasaun Kazu Lepra no Resultado Tratamento, tuir Distritu, Timor Leste,
Tinan 2009 - Dezembro 2010 ........................................................................................ 36
Tabela 17a. Númeru Kumulativu Kazu HIV/AIDS, Mate no ho Tratamentu ARV, tuir Grupu Idade
Timor Leste, to’o Dezembro 2010 ................................................................................. 37
Tabela 17b. Númeru Kazu HIV/AIDS no Mate ne’ebé Relata tuir Tinan, Timor Leste,
2003 - Dezembro 2010 ................................................................................................. 38
Tabela 18a. Númeru Centro da Saude nebe hala’o tratamento, ba Moras Mental no Epilepsy, no
Numero deteksaun moras mental, tuir distrito, iha Timor Leste, to’o Dezembro 2010 . 39
Tabela 18b. Númeru hosi typo oi-oin Moras Mental no Epilepsy, nebe regista tuir distrito,iha
Timor Leste, to’o Dezembro 2010 ................................................................................ 40
Tabela 18c. Númeru hosi typo oi-oin Moras Mental no Epilepsy , nebe regista tuir Grupo Idade,
iha Timor Leste, to’o Dezembro 2010 .......................................................................... 41
Tabela 19a. Typo Konsulta, Total Kazu no Mediu labarik Moras (Programa IMCI)
Tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010 .................................................... 42
Tabela 19b. Numero no Klasifikasaun Moras tuir Grupo idade iha tratamento Programa IMCI
Tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ..................................................... 43
Tabela 20. Atendemento Servicos Ospital, iha Timor Leste, Janeiro-Dezembro 2010 ………………….44
Tabela 21. Kauza Baixa iha Ospital, tuir Grupu Pasiente, hosi Ospital Neen,
Ospital Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010 ............................................................ 45
Tabela 22. Moras Sanulu ne’ebé Kauza ba Mate hosi Pasiente ne’ebé Baixa iha Ospital,
Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 .......................................................................... 46
Tabela 23. Situasaun Rekurso Humanus iha Facilidade de Saude no Ospital,
Tuir Distrito no Ospital, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 .................................. 47
Tabela 24. Situasaun Facilidade de Saude inklui SISCa, no fungsinamento
Tuir distrito, iha Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010 ............................................... 48
Tabela 25. Situasaun no kondisaun transporte no kumunikasaun,
Tuir distrito, iha Timor Janeiru - Dezembro 2010 ......................................................... 49
iii
Lista ba Figura
Fig 1. Kobertura Trimestre inan isin-rua ne’ebé halo vizita Kuidadus Antenatal
ba Dala Ida (K1), 2009-2010 ...........................................................................................15
Fig 2. Kobertura Trimestre inan isin-rua ne’ebé halo Vizita Kuidadus Antenatal
ba dala haat, 2009-2010.................................................................................................. 15
Fig 3. % Kobertura Trimestre Partus ne’ebé Atende hosi Pesoal Saúde, 2009-2010 .................. 15
Fig 4. % Kobertura Trimestre Inan ne’ebé halo Vizita Post Natal depoisde Partus
liu tiha semana ida 2009-2010 ..................................................................................... 15
Fig 5. % Kobertura Trimestre Imunizasaun BCG, Labarik idade < tinan 1, 2009-2010 ............... 23
Fig 6. % Kobertura Trimestre Imunizasaun Sarampu, Labarik idade < tinan 1, 2009-2010......... 23
Fig 7. % Kobertura Trimestre Imunizasaun DPT-HepB3, Labarik idade < tinan 1, 2009-2010 .... 23
Fig 8. % Kobertura Trimestre Imunizasaun TT2 ba Inan Isin-Rua, 2009-2010 .......................... 23
Fig 9. Distribuisaun Kazu HIV+/AIDS, Tuir Grupu Idade, to’o Dezembro 2010 .......................... 37
Fig 10. Númeru Relatorio Kazu HIV+/AIDS, tuir tinan Relatóriu, 2003 - Dezembro 2010 ............. 38
Fig.11. Bed Occupantion Rate, iha Hospital nen, Timor Leste, Janeiro-Dezembro 2010..……..… 44
Fig.11. Average Lengh of Stay, iha Hospital nen, Timor Leste, Janeiro-Dezembro 2010 .………… 44
iv
0
Relatóriu Saúde Trimestre, 2010
Ministériu Saúde, Timor Leste
1. Konteúdu
Relatóriu Estatistika Saúde , Timor Leste, tinan 2010 kompostu hosi tabela no figura
ne’ebé aprezenta indikadór oioin tuir área prestasaun servisu, hanesan:
1 Dadus Demográfiku
2 Kuidadu ba Saúde Materna
3 Imunizasaun
4 Nutrisaun
5 Programa Malaria
6 Programa TB
7 Programa Lepra
8 Programa HIV/AIDS
9 Programa Mental
10 Jestaun Integradu Moras ba Labarik (IMCI)
11 Dadus Morbilidade no Mortalidade
12 Recurco humanus
13 Fungsionamento Facilidades Saude no Equipamento nebe fornece
Ba tabela Estatístika ne’ebé aprezenta, indikadór hirak ne’e prosesa iha nivel Distritu
nu’udar posibilidade halo komparasaun entre avaliasaun dezempeñu Distritu nian. Sesaun
sira tuir mai aprezenta deskrisaun badak kona-ba rezultadu indikadór sira ne’ebé hatudu ka
demonstra iha tabela sira.
2. Interpretasaun Dadus
Esforsu ne’ebé hala’o hosi Unidade Sistema Informasaun Saúde no Unidade Vijilansia
Epidemiolojíka, hodi hasa’e kualidade no disponibilidade ba pontualidade hodi fornese
informasaun kona-ba saúde. Sistema ne’e sei hatudu nafatin problema iha kualidade ba
dadus balun, liuliu iha área hodi kompleta (completness), loloos (accuracy) no konsisténsia
(Consistency). Razaun ne’e, halo kauza ba parte ne’ebé utiliza dadus atu uza dadus ne’ebé
aprezenta ho problema iha kualidade ne’ebé mensiona.
Iha esforso nebe diak konklui hosi informasaun Ospital. Relatóriu Ospital ba tinan ida-ne’e.
kompleto liu kompara ho tinan liu ba.
Ospital sira hotu submete relatóriu mensal no mós trimestral, maibé pontualidade ba
relatóriu ospital maioria maka menus tebes.
3. Aprezentasaun ba Dadus
Iha relatóriu ida ne’e dadus aprezenta iha tabela atu deskreve no fasilita informasaun kona-
ba kobertura hosi servisu saúde, Númeru no taxa (rate) ba morbilidade. Gráfiku maka
aprezenta atu kompara kobertura atual ba trimestre tinan ne’e nian ho tinan kotuk.
Tabela sira kona-ba kobertura servisu saúde fornese informasaun hanesan tuir mai ne’e:
Populasaun Alvu:
· Populasaun alvu anual 2010 : maka estimativa ba populasaun alvu iha tinan 2010
1
Kobertura :
· Kompilasaun kobertura hosi periodo Janeiro-Desembro, Populasaun alvu periodo
Janeiro-Desembro 2010 : maka sai hanesan denominador.
4. Dadus Demográfiku.
Projesaun populasaun ba nivel Distritu tinan 2010 ne’e prepara hosi Diresaun Nasional
Estatistika (DNE). Kona ba númeru Labarik foin moris, DNE iha de’it númeru Labarik foin
moris ba nivel Distritu sira.
Tabela 1. hatudu projesaun kona-ba total populasaun no selesiona tuir grupu idade,
hamutuk ho projesaun númeru Partus moris no inan isin-rua tuir Distritu tinan 2010. Valór
sira hirak ne’e sai nu’udar denominadór ne’ebé uza ba kompilasaun indikadór sira ne’ebé
aprezenta iha tabela sira seluk.
Tabela 2. hatudu valór importante foun liu kona-ba saúde no komponente demográfiku
ne’ebé relasiona ho saúde hanesan indikador ba fertilidade no mortalidade. Maioria ba valór
hirak ne’ebé hatudu iha ne’e barak liu hetan hosi projesaun ne’ebé DNE fó sai iha tinan
2006 ho títulu “Projesaun ba Populasaun: 2004-2050”. Kona-ba kazu rasio mortalidade
materna, valór ba 380 mate hosi 100,000 ne’ebé halo estimasaun ona katak iha tinan 2005
maka ida-ne’ebé ita uza baseia ba estimativa nebe dezemvolve hosi WHO, UNICEF,
UNFPA no World Bank. (The State of World Children: Maternal and Newborn Health).
5. Saúde Materna.
Dadus ne’ebé hatudu iha saúde maternal kobre area tolu: kuidadus ante natal (Tabela 3),
partus ne’ebé atende hosi pesoal saúde (Tabela 4), kuidadus post-natal (Tabela 5),
mortalidade materna no komplikasaun ba isin-rua, Labarik moris ho todan menus (LBWI) no
dadus kosok-oan mate/mortalidade neonatus aprezenta tuituir iha (Tabela 6 no Tabela 7).
Rezultadu ne’ebé aprezenta iha tabela 3. Hatudu katak hosi estimativa 51,650 inan isin-rua
iha tinan 2010, 63.8% husi sira maka hala’o primeira vizita kuidadus ante-natal (K1);
proporsaun ne’e, ho drástiku tun kedas to’o 41.9% bainhira ba iha vizita ante-natal ba dala
haat (K4).
Persentajen ba inan isin-rua ne’ebé halo vizita ba kuidadus ante-natal primeiru (K1) varia
hosi 43.5% iha Distritu Ainaro no to’o 99.4% iha Distritu Dili. Distritu rua hosi 13 Distritu (Dili
no Viqueque) maka rezultadu boot liu 80%. Relasiona ho persentajen inan isin-rua ne’ebé
halo vizita kuidadus ante natal ba dala haat (K4) maka 41.9%. persentajen ne’e varia 23.6%
iha Distritu Lautem to’o 75.5% iha Distritu Dili. Distritu rua (Dili no Viqueque) hetan
persentajen aas liu 50% hosi inan isin-rua ne’ebé halo vizita kuidadus ante natal. taxa drop-
out inan isin-rua ne’ebé halo vizita kuidadus ante-natal primeiru (K1) no vizita kuidadus
ante natal ba dala haat (K4) varia hosi 24.0% iha Dili to’o 53.1 iha Lautem.
Iha parte seluk Inan Isin rua nebe simu komprimidu suplemento aumenta ran (ferru)
kobertura 42.2%. distrito nebe hetan kobertura boot liu 50% maka Baucau, Dili no Viqueque.
Atendimentu partus hosi pesoal saúde, persentajen iha tinan 2010 maka 49.3%. (konta ho
numero 23,350 kazu), valór atendimentu partus hosi pesoal saúde, hahú hosi 30.0% iha
Ermera to’o 79.7% iha Baucau. Distritu lima (Baucau, Bobonaro, Dili, Manatuto no
Viqueque) kobertura atendimentu partus hosi pesoal saúde boot liu 50%.
Hospital nen iha Timor Leste, halo esforco hodi atende partus hamutuk 6,613 kazu (kobre
ho 28.3%) hosi total numero atendemento partus.
2
Tabela 5. aprezenta indikadór 3 kona-ba kuidadus post-natal. Indikadór hirak ne’e maka
persentajen inan post-natal ne’ebé halo vizita iha semana ida nia laran no mós semana 1-6
depois de partus, nune’e mós inan post-natal ne’ebé simu suplementasaun vitamina A ho
komprimidu aumenta raan. Nasional, persentajen inan post-natal halo vizita post-natal
semana ida depois de partus maka 38.6%, ho valór entre 27.4% de’it hosi inan post natal
iha Ainaro to’o 61.1% iha Viqueque.
Nasionalmente, la iha diferensa ne’ebé signifikativu hosi persentajen inan post-natal ne’ebé
halo vizita post-natal iha primeira semana no semana 1-6 depois de partus (38.6% no 37.0%
tui-tuir malun). Diferensa entre persentajen inan post-natal ne’ebé halo vizita durante
periodu rua ne’e tun maka’as iha Distritu Aileu, Ermera, Lautem, no Manatuto. Distritu
Covalima, Dili no Manufahi, persentajen ba inan post-natal ne’ebé halo vizita iha semana
1-6 depois de partus ne’e as liu fali ba persentajen inan post-natal ne’ebé halo vizita iha
semana ida nia laran depois de partus.
Inan post-natal ne’ebé simu suplementu Vitamina ”A” no komprimidu aumenta raan maka
39.6%. Distritu Baucau, Manatuto no Viqueque hetan kobertura ne’ebé aas liu 60% entre
Distritu hotu, kona-ba suplementu Vitamina ”A” no komprimidu aumenta raan. Hanesan mós
iha indikadór seluk hanesan kuidadus post-natal, iha ne’e mós iha variasaun boot kona-ba
kobertura Vitamina ”A” no komprimidu aumenta raan entre Distritu, iha Distritu rua Ainaro no
Ermera hetan kobertura menus hosi 30%.
Figura 1 – 4, hatudu kobertura kumulativu kona-ba kuidadus saúde materna iha kada
trimestre ba tinan 2010, ne’ebé boot liu kobertura iha tinan 2009, liu-liu Partus nebe atende
hosi pessoal da saude no visita Post Natal depois partus. Maibe kobertura sei menus liu
hosi alvu trimestre. Kompara ho vizita kuidadus ante natal (K1 no K4), kobertura menus iha
trimester haat.
Iha tinan 2010, hamutuk 29 mortalidade materna, 875 abortus no 603 komplikasaun isin-
rua ne’ebé relata hosi Sentru Saúde no Ospital. Maioria komplikasaun inan isin-rua relata
hosi kazu emorrajia, eklampsia, obstructed labour no sepsis. Kazu emorrajia iha inan isin-
rua, relata hamutuk 46.9% (Tabela 6).
Hanesan iha tabela 7, hamutuk 884 labarik moris ho todan menus (LBWI), 239 kosok-oan
mate depois de partus (stillbirth) no 154 Kosok-oan mate, iha tinan 2010. Númeru boot hosi
labarik moris ho todan menus relata hosi Distritu Dili (344 Labarik moris ho todan menus).
Relasiona ho kosok-oan mate, liu 90.9% kosok-oan mate, ho idade 0-6 (loron ida to’o loron
neen). Distritu Bobonaro, Dili no Viqueque relata númeru ne’ebé relativu aas kona-ba kosok-
oan mate (kosok-oan na’in >20) durante tinan 2010.
Iha dadus balun maka numero deferente entre periodo Janeiro – Setembro 2010 (numero
boot liu) kompara ho periodo Janeiro – Desembro 2010, liu-liu dadus nebe apresenta iha
tabela 6. No tabela 7. Tamba failha iha intrepretasaun dadus ospital, ho rasaun ne’e ami
informa katak dadus nebe publika iha relatorio ne’e maka los liu.
6. PLaneamento Familiar.
Tabela 11. Hatudu feto idade tinan 15-49, usa metodo kontraseptivo balun iha tinan 2010,
feto hotu ho idade reprodutiva tinan 15-49 , konsedera risko ba isin rua. Taxa prevalencia
kontraseptivo (CPR) nudar meios nebe indika populasaun sira iha kbiit no esforso nebe
3
seriu atu kontrola fertilidade. Tabela 11 hatudu katak CPR ba Timor Leste 19.9%, ne’e varia
hosi 37.6% iha Covalima to’o 5.8% iha Lautem.
Tabela hatudu metodo nebe konhesidu liu iha Planeamento familiar maka injektabel. Iha
mos metodu ba tubectomy, no vasectomi maibe sei relata ho numero nebe kiik.
Tinan 2010, Kobertura imunizasaun DPT-Hep.B3 (72.4%) ne’e menus uitoan hosi kobertura
OPV-3 (72.2%). Distritu rua (Aileu no Ainaro) hetan kobertura imunizasaun DPT-HepB3
menus hosi 60% no Distritu tolu hosi 13 Distritu (Bobonaro, Manatuto no Viqueque) atingi
kobertura imunizasaun DPT-Hep.B3 boot liu 80% (Tabela 8c). kobertura imunizasaun DPT-
Hep.B3 ba populasaun feto boot liu uitoan kompara ho populasaun mane.
Kona-ba imunizasaun tetanus toxoid ba inan isin-rua, tinan 2010 kobertura ba Nasaun laran
tomak, imunizasaun TT2+ maka 32.5%. kobertura entre Distritu varia hosi 6.9% iha Aileu
to’o 60.2% iha Viqueque.
Figura 5-8, hatudu kobertura kumulativu imunizasaun iha tinan 2010, mayoria menus hosi
alvu nune’e mos menus hosi tinan 2009. Liu-liu TT2+ menus tebes hosi tinan 2009.
8. Nutrisaun
Labarik idade menus < tinan 5 ne’ebé rejistu ho LISIO : rezultadu Nasional iha deit 58.0%
labarik nebe registo. Grupu idade ne’ebé importante tebes ba Programa Nutrisaun maka
idade menus hosi tinan 2. Rezultadu Nasional 83.4% labarik maka rejistu, maibé rezultadu
ne’e aumenta hosi tinan 2009 ne’ebé iha de’it 55.5% ne’ebé rejistu.
Tetu todan fulan-fulan : rezultadu Nasional 21.1% ba labarik ne’ebé tetu fulan-fulan, labarik
ne’ebé ho idade < tinan 2 (27.4%), Grupu idade ne’e importante tebes atu tetu fulan-fulan.
Distritu ida-idak tenke esforsu atu hetan maizumenus 50% labarik idade < tinan 2 tetu fulan-
fulan. Distritu ne’ebé persiza promove tetu fulan-fulan maka Distritu Dili, Ermera, Liquica no
Viqueuqe.
Prevalensia todan menus ba labarik idade < tinan 5 maka 38.5%. Nivel ne’ebé aas kona-ba
todan menus iha Aileu, no Oecusi, konta ho boot liu 50% todan menus. . Prevalencia
malnutrisaun grave (todan menus at liu) ba labarik < tinan 5 maka 15.3%. Nivel ne’ebé aas
liu hotu kona-ba malnutrisaun grave maka iha Aileu no Oecusse.
4
Kobertura vitamina “A” ba labarik idade fulan 6-59 maka 47.9%. Distritu Aileu, Covalima no
Oecusi hetan boot liu 70% kobertura ba labarik idade fulan 6-59. Distritu Ermera hetan
kobertura menus hosi 30%.
Kobertura distribuisaun aimoruk lumbriga (de-worming) ba labarik idade fulan 6-59 maka
40.8% ne’ebé la hanesan ba kobertura Vitamina A. Entre Distritu sira hotu kobertura ba
distribuisaun aimoruk lumbriga menus liu kompara ho vitamina “A”. Distritu Aileu, no
Covalima hetan kobertura aas liu 70% ba labarik idade fulan 6-59. Distritu tolu Dili, no
Ermera hetan kobertura menus hosi 30 %.
Tabela 14a. hatudu katak ba Nasaun tomak, taxa insidensia malaria ba tinan 2010 maka
104.2 por 1,000 populasaun; taxa incidensia malaria aas liu iha labarik idade <tinan 1
(266.5/1000 populasaun) tuir labarik idade tinan 1-4 (178.8/1000 populasaun), labarik idade
tinan 5-14 (98.1/1.000 populasaun), no idade liu tinan 15 (77.8/1.000 populasaun). Distrito
Ainaro taxa Incidencia nebe ki’ik (25.6/1.000 populasaun) no Distrito nebe hetan taxa
incidencia malaria aas iha tinan 2010, Viqueque (281.6/1.000 populasaun)
Hosi total kazu nebe relata, 38.6% maka Detekta liu hosi testo Laboratorium (pozitivu). Entre
rezultadu pozitivu, 74.0% refere ba P. Falciparum, 25.2% P.Vivax no 0.8% maka mista.
Tabela 14b apresenta numero populasaun nebe hetan kazu malaria nebe konfirmadu.
Dadus morbilidade ba inan isin-rua, relatóriu la fiksu, iha tinan 2010 iha de’it 374 kazu
malaria iha inan isin-rua ne’ebé relata hosi Sentru Saúde no Postu Saúde. Distritu ne’ebé
relata númeru malaria iha inan isin-rua maka Dili (51 kazu), Viqueque (36 kazu) no Manatuto
(30 kazu).
5
relasiona ho over diagnoze hosi kazu me’ar tasak negativo nebe hatudu iha rayo-x, hanesan
medida ida ba diagnoze hosi mediku sira no relasiona ba kualidade sub optimal husi me’ar
tasak nebe examina iha microscopio.
Taxa susesu ba tratamentu ne’ebé rejistu iha kohort tinan 2009 maka 87% kompara ba
alvu global 85%. Taxa susesu tratamentu, sei hadi’a diak liután bainhira taxa falla
tratamentu 4%, bele hamenus liu hosi jestaun tratamentu ne’ebé diak no lolos, identifika
lalais kazu ne’ebé falla, verifika hela fatin atu inisia fali tratamentu no akonsellamentu lolos
ba pasiente no familia hosi pesoal saúde.
Tabela 16b. hatudu resultado tratamento moras lepra. Hosi total kazu lepra nebe regista no
halo tratamento durante tinan 2009 (154 kazu ) no tinan 2010 (87 kazu). 55% (134 kazu)
maka RFT (relief from treatment) no 14% (34 kazu) drop out.
Distrito Dili maka relata numero drop out boot liu (26 kazu) bainhira kompara ho distrito
seluk.
Dadus 2003 – 2010 iha tabela 17b, hatudu katak hamutuk 211 kazu infeksaun HIV+ ne’ebé
relata, no 60 kazu foun iha tinan 2010. Figura 10 hatudu kazu infesaun HIV+ nebe relata,
aumenta tinan-tinan. Tinan 2010, nudar tinan nebe relata numero infesaun HIV+ as liu.
Tabela 17a. hatudu katak hosi 211 kazu HIV+ iha deit 50 kazu maka hetan tratamento ARV,
nebe iha deit 23.7% hosi total ema moris ho kazu HIV+.
Programa HIV/AIDS mos apresenta dadus nebe deferente entre periodo Janeiro-Setembro
2010 no Periodo Janeiro-Desembro 2010, liu-liu iha kategoria grupo Idade. Kausa hosi
situasaun ne’e tamba mudancas de idade hosi pasiente nebe regista permanente iha baze
de dadus.
6
Typo oi-oin moras mental apresenta iha tabela 18b, Acut Psychosis maka typo moras
mental nebe relata ho numero boot liu (28%) entre typo oin 9 moras mental. Distrito Dili
maka regista numero boot liu kona ba moras mental no Epilepsy no kiik liu maka distrito
Oecusi.Grupo idade nebe enferenta numero boot liu kona ba moras mental maka entre
idade tinan 31-50, no Grupo feto maka boot liu kompra ho mane.
Mesmo atensaun maximu fornece ona ba populasaun nebe sofre moras mental maibe
pasiente barak maka la konsege kumpri didiak proseso tratamento. Ho kauza ne’e distrito
Baucau, lautem no Manufahi relata numero boot kona ba pasiente nebe la kumpri didiak
proseso tratamento nebe fornece.
Tabela 13. hatudu taxa insidénsia moras 10 ne’ebé aas liu hotu ne’ebé relata hosi Sentru
Saúde tuir grupu idade. Resultadu hatudu katak ba grupu idade sira hotu, Infesaun dalan
respiratóriu superior no malaria nu’udar moras rua ne’ebé lori ba kauza ba morbilidade ho
taxa insidénsia aas tebes kompara ho moras seluk-seluk.
Relasiona ho kazu baixa ba ospital (Tabela 21), hamutuk 25,786 kauza espesífiku ba
admisaun/baixa relata hosi ospital neen iha tinan 2010. Bronchopneumonia nu’udar kauza
prinsipal ida hosi kazu baixa iha ospital (7.3%), kazu seluk maka TB typo oioin (4.9%),
moras diareia (3.8%). Kona ba moras la daet : injury (3.3%) no 80.7% kobre moras 23 seluk.
Hosi dadus morbilidade hatudu, proporsaun boot liu iha grupo idade tinan 15-45 no
proporsaun ki’ik iha grupo idade tinan 5-14.
Efesiensi utilizasaun kama iha hospital (BOR). Iha tinan 2010, entre Ospital nen, Ospital
Maliana la efesiensi ona tanba liu ona kondisaun normal (over capacity), nune’e mos
Ospital Maubessi no Covalima tanba la parte ba interval kondisaun normal.
Average LOS, Ospital tolu, Maliana, Oecusi, no Baucau efeisien ona kompara ho hospital
tolu seluk.
Ospital Maliana, Ospital Covalima no Ospital Nacional Guido Valadares, efesien tebes kona
ba efesiensi usa kama (BTO), no Ospital Baucau la efesien.
Interval usa kama (TOI), Ospital lima kondisaun normal, nune’e mos Ospital Maubessi
seidauk efesien.
7
Kualidade atendemento ba pasiente (GDR), Ospital Baucau no no Ospital Oecusi, hatudu
resultadu dalaruma (kecenderungan) seidauk atingi kualidade di’ak. Kompara ho Ospital
seluk.
Motorizada nudar typo transporte nebe praktis liu atu utiliza iha kualker momento no
situasaun. Gabinete SIS-VE, Ministerio da Saude konsege halibur informasaun kona ba typo
transporte ne’e hosi Distrito hotu. Dadus nebe akumula iha tabela 25, hatudu hamutuk 454
motorizadas maka sirkula iha distrito hotu. Hosi total ne’e, 19% (87 motorizadas maka la
fungsiona). Distrito Bobonaro maka enferenta numero boot liu relasiona ho mototizadas
nebe maka la fungsiona (27 motorizadas (72%)).
Kumunikasaun principal nebe existe iha facilidade saude hodi apoio transfere informasaun
maka Radio SSB. Hosi total 81 pakote nebe iha, 23% (19 pakote) deit maka fungsiona.
Distrito ualo (8) maka enferenta persentagem boot liu (entre 80%-100%) Radio SSB la
fungsiona no Distrito tolu (3), Lautem, Oecusi no Viqueque maka konsege mantein
fungsionamento radio SSB >60% hosi total nebe iha.
Bainhira situasaun ne’e la resolvidu, egijencia kona ba pontualidade informasaun sei la
atingi tuir prosedemento nebe define tiha ona.
8
9
Tabela 1. Projesaun Populasaun bazeia ba Seksu no selesiona tuir grupu idade, no
Númeru Partus Moris no Inan Isin-Rua: Timor Leste no Distritu, tinan 2010.
Timor
1,149,028 583,405 565,623 21,604 20,583 80,422 76,947 161,661 153,989 319,720 314,102 229,370 47,385 51,650
Leste
Fonte : Diresaun Nasional Estatistika
9
Tabela 2. Valór importante ba Saúde ne’ebé foun liu no Indikadór saúde nian sira
ne’ebé relevante ba Timor Leste no Koresponde ba fonte ba dadus
Indikadór Demográfiku
Tabela 7 (Mediu Senáriu), p.28: projesaun ba
Taxa Kresimentu anual
3.09% 2009 Populasaun 2004-2050, Publika hosi Diresaun
(Annual Growth Rate)
Nasional Estatístika
103.2 mane por Tabela 8 (Mediu Senáriu), p.42: Projesaun ba
Rasio Seksu 2009
100 feto Populasaun 2004-2050, Publika hosi
Tabela 8 (Mediu Senáriu), p.42: Projesaun ba
% hosi feto idade
44.6% 2010 Populasaun 2004-2050, Publika hosi Diresaun
reprodutiva (15-49)
Nasional Estatístika
Indikadór Fertilidade
40.3 labarik Tabela 7 (Mediu Senáriu), p.28: Projesaun ba
Taxa Moris Bruto
moris por 1000 2010 Populasaun 2004-2050, Publika hosi Diresaun
(Crude Birth Rate)
populasaun Nasional Estatístika
5.7 labarik por
feto iha idade Survey Demografiko no Saude, Timor Leste
Taxa Total Fertilidade reprodutiva 2009/10 2009/2010. Tabela 3.pagina 7.
(urbano 4.9 no Publika hosi Diresaun Nacional Estatistika.
rural 5.9)
176 por 1000 Survey Demografiko no Saude, Timor Leste
Taxa Fertilidade Geral feto (urbano 153 2009/10 2009/2010. Tabela 3.pagina 7.
no rural 184) Publika hosi Diresaun Nacional Estatistika.
Unidade Nacional Programa Planeamento
Taxa Prevalencia Familiar, Departemento Saude Materno Infantil
Kontraseptivo (CPR) 39.04 % 2009
Diresaun Nacional Saude Kumunitaria no Gabinete
(%)
Sistema Informasaun Saude, Ministerio da Saude.
Indikadór Mortalidade
9.7 mate por Tabela 7 (Mediu Senáriu), p.28: Projesaun ba
Taxa Mate Bruto
1000 2010 Populasaun 2004-2050, Publika hosi Diresaun
(Crude Death Rate)
populasaun Nasional Estatístika
10
Tabela 7 (Mediu Senáriu), p.28: Projesaun ba
Esperansa Moris ba
Tinan 60.6 2010 Populasaun 2004-2050, Publika hosi Diresaun
Mane no Feto
Nasional Estatístika
Tabela 7 (Mediu Senáriu), p.28: Projesaun ba
Mane Tinan 59.5 2009 Populasaun 2004-2050, Publika hosi Diresaun
Nasional Estatístika
Tabela 7 (Mediu Senáriu), p.28: Projesaun ba
Feto Tinan 61.7 2009 Populasaun 2004-2050, Publika hosi Diresaun
Nasional Estatístika
380 Mortalidade
Tabela 8. Pagina 148. Estimativa Desemvolve hosi
Rasio Mortalidade maternal por
2005 WHO, UNICEF, UNFPA, no Work Bank. The State
Maternal 100,000 Partus
of World Children: Maternal and Newborn Health.
moris
Indikadores Nutrisaun
Percentagen labarik Survey Demografiko no Saude, Timor Leste
idade < tinan 5 ho 45% 2009/10 2009/2010. Tabela 13.pagina 20.
todan menus Publika hosi Diresaun Nacional Estatistika.
Precentage of Stunted Survey Demografiko no Saude, Timor Leste
Stunted : 58.0%
Children under 5 years 2009/2010. Tabela 13.pagina 20.
Severe Stunted : 2009/10
of age (<-2SD) (Height-
32.6% Publika hosi Diresaun Nacional Estatistika.
for-Age)
Precentage of Wasted Survey Demografiko no Saude, Timor Leste
Wasted : 18.8%
Children under 5 years 2009/2010. Tabela 13.pagina 20.
Severe Wasted : 2009/10
of age (<-2SD) (Weiht
7% Publika hosi Diresaun Nacional Estatistika.
for Height)
11
Tabela 3. Númeru no Persentajen ba Kuidadus Ante-Natal, tuir Distritu
Timor Leste, Janeiru - Dezembro, 2010.
Inan Isin-Rua halo Inan Isin-Rua halo Inan Isin Rua ne’ebé simu
Proj. Númeru Vizita Kuidadus Ante Vizita Kuidadus Ante Taxa Suplementasaun Aumenta
Distritu Inan Isin-Rua Natal ba dala uluk (K1) Natal ba dala haat (K4) Drop Out Ran (Ferru) (90x3)
(Jan. – Dez.) K1 - K4
No. % No. % No. %
Timor Leste 51,650 32,958 63.8 21,654 41.9 34.3 21,816 42.2
12
Tabela 4. Númeru no Persentajen Partus Atende hosi Pesoal Saúde
Tuir Distritu : Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010.
13
Tabela 5. Númeru no Persentajen ba Servisu ne’ebé Relasionadu ho Post Natal :
Tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010.
14
Fig 1.% Kobertura kumulativu Inan Isin-Rua ne'ebé Fig 2. % Kobertura Kumulativu Inan Isin-Rua ne'ebé
halo vizita kuidadus ante natal ba dala uluk (K1) halo vizita kuidadus Ante Natal ba dala haat (K4)
kada Trimestre, 2009 - 2010 kada trimestre, 2009 - 2010
100 100 100 100
80 80 80 80
% Kobertura
% Kobertura
60 60 60 60
% Alvu
% Alvu
40 40 40 40
20 20 20 20
0 0 0 0
Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4
Fig 3. % Kumulativu Partus ne'ebé Fig 4. % Kumulativu Inan ne'ebé halo visita Post Natal iha
Atende hosi Pesoal da Saúde Primeira semana depoisde Partus,
kada Trimestre, 2009 - 2010 kada Trimestre, 2009 - 2010
100 100 100 100
80 80 80 80
%Kobertura
% Partus
60 60
% Alvu
60 60
% Alvu
40 40 40 40
20 20
20 20
0 0
0 0
Q1 Q2 Q3 Q4
Q1 Q2 Q3 Q4
2009 2010 Alvu
2009 2010 Alvu
15
Tabela 6. Númeru Mortalidade Materna, Abortus no Komplikasaun Isin-Rua Ne’ebé
Relata hosi Sentru Saúde no Ospital Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010
Dili 81 48.8 42 25.3 26 15.7 17 10.2 166 5 409 4.6 134 1.5
Timor Leste 283 46.9 128 21.2 161 26.7 31 5.1 603 29 875 1.8 438 0.9
16
Tabela 7. Númeru Kosok-Oan Moris ho Todan Menus (LBWI), Partus Mate, Kosok-Oan mate ne’ebé
Relata hosi Sentru Saúde no Ospital sira, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010
Aileu 12 5 4 1 5
Ainaro 39 12 14 1 15
Baucau 210 26 2 0 2
Bobonaro 107 23 21 2 23
Covalima 43 22 10 1 11
Ermera 11 6 9 1 10
Lautem 26 1 10 0 10
Liquiçá 14 11 5 1 6
Manatuto 8 8 5 2 7
Manufahi 13 1 2 1 3
Oecussi 36 14 14 2 16
Viqueque 21 9 25 0 25
17
Tabela 8a. Kobertura Imunizasaun BCG no Sarampu ba Labarik idade < tinan 1,
Tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010
Aileu 2,218 574 611 1,185 50.2 56.9 53.4 620 635 1,255 54.2 59.1 56.6
Ainaro 2,746 745 760 1,505 53.1 56.5 54.8 651 625 1,276 46.4 46.5 46.5
Baucau 3,735 1,458 1,408 2,866 75.9 77.6 76.7 1,280 1,321 2,601 66.6 72.8 69.6
Bobonaro 3,170 1,506 1,590 3,096 93.8 101.6 97.7 1,494 1,626 3,120 93.1 103.9 98.4
Covalima 2,394 859 922 1,781 69.2 80.0 74.4 896 946 1,842 72.2 82.0 76.9
Dili 8,566 2,399 2,413 4,812 54.8 57.6 56.2 2,378 2,305 4,683 54.4 55.0 54.7
Ermera 5,554 1,991 1,939 3,930 69.9 71.7 70.8 1,801 1,623 3,424 63.2 60.0 61.6
Lautem 2,507 976 987 1,963 75.3 81.5 78.3 928 881 1,809 71.6 72.7 72.2
Liquiçá 3,449 978 1,091 2,069 56.1 64.0 60.0 885 964 1,849 50.7 56.5 53.6
Manatuto 1,162 599 600 1,199 100.0 106.6 103.2 592 539 1,131 98.8 95.7 97.3
Manufahi 2,185 757 744 1,501 66.3 71.3 68.7 689 715 1,404 60.3 68.6 64.3
Oecussi 2,439 1,013 1,012 2,025 81.2 84.9 83.0 900 975 1,875 72.2 81.8 76.9
Viqueque 2,063 903 935 1,838 86.7 91.5 89.1 824 829 1,653 79.2 81.1 80.1
Timor Leste 42,187 14,758 15,012 29,770 68.3 72.9 70.6 13,938 13,984 27,922 64.5 67.9 66.2
18
Tabela 8b. Kobertura Imunizasaun Polio entre Labarik idade < tinan 1
Tuir Distritu: Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010
Aileu 2,218 390 426 816 34.1 39.7 36.8 624 598 1,222 54.5 55.7 55.1
Ainaro 2,746 453 487 940 32.3 36.2 34.2 823 829 1,652 58.7 61.7 60.2
Baucau 3,735 1,105 1,042 2,147 57.5 57.4 57.5 1,387 1,274 2,661 72.2 70.2 71.2
Bobonaro 3,170 738 779 1,517 46.0 49.8 47.9 1,548 1,577 3,125 96.4 100.8 98.6
Cova lima 2,394 499 532 1,031 40.2 46.1 43.1 840 948 1,788 67.7 82.2 74.7
Dili 8,566 1,561 1,662 3,223 35.7 39.6 37.6 3,126 2,990 6,116 71.5 71.3 71.4
Ermera 5,554 721 659 1,380 25.3 24.4 24.8 2,046 1,874 3,920 71.8 69.3 70.6
Lautem 2,507 897 817 1,714 69.2 67.5 68.4 984 943 1,927 75.9 77.9 76.9
Liquiçá 3,449 583 651 1,234 33.4 38.2 35.8 1,199 1,192 2,391 68.8 69.9 69.3
Manatuto 1,162 402 374 776 67.1 66.4 66.8 657 632 1,289 109.7 112.3 110.9
Manufahi 2,185 394 370 764 34.5 35.5 35.0 784 788 1,572 68.7 75.6 71.9
Oecussi 2,439 629 580 1,209 50.4 48.7 49.6 998 1,000 1,998 80.0 83.9 81.9
Viqueque 2,063 531 570 1,101 51.0 55.8 53.4 944 951 1,895 90.7 93.1 91.9
Timor Leste 42,187 8,903 8,949 17,852 41.2 43.5 42.3 15,960 15,596 31,556 73.9 75.8 74.8
19
Tabela 8b. Kobertura Imunizasaun Polio, Kontinua …….
Aileu 2,218 606 607 1,213 53.0 56.5 54.7 655 618 1,273 57.3 57.5 57.4
Ainaro 2,746 718 706 1,424 51.2 52.5 51.9 695 622 1,317 49.6 46.3 48.0
Baucau 3,735 1,307 1,225 2,532 68.0 67.5 67.8 1,358 1,336 2,694 70.7 73.6 72.1
Bobonaro 3,170 1,477 1,590 3,067 92.0 101.6 96.8 1,463 1,532 2,995 91.2 97.9 94.5
Covalima 2,394 844 918 1,762 68.0 79.6 73.6 853 957 1,810 68.7 83.0 75.6
Dili 8,566 2,950 2,922 5,872 67.4 69.7 68.6 2,861 2,888 5,749 65.4 68.9 67.1
Ermera 5,554 1,885 1,870 3,755 66.2 69.1 67.6 1,923 1,831 3,754 67.5 67.7 67.6
Lautem 2,507 987 944 1,931 76.2 78.0 77.0 969 926 1,895 74.8 76.5 75.6
Liquiçá 3,449 1,150 1,154 2,304 65.9 67.7 66.8 1,199 1,193 2,392 68.8 70.0 69.4
Manatuto 1,162 605 600 1,205 101.0 106.6 103.7 661 655 1,316 110.4 116.3 113.3
Manufahi 2,185 762 775 1,537 66.7 74.3 70.3 791 772 1,563 69.3 74.0 71.5
Oecussi 2,439 1,003 956 1,959 80.4 80.2 80.3 984 931 1,915 78.9 78.1 78.5
Viqueque 2,063 845 933 1,778 81.2 91.3 86.2 871 899 1,770 83.7 88.0 85.8
Timor Leste 42,187 15,139 15,200 30,339 70.1 73.8 71.9 15,283 15,160 30,443 70.7 73.7 72.2
20
Tabela 8c. Kobertura Imunizasaun DPT-HepB entre Labarik idade < tinan 1,
Tuir Distritu: Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Mane Feto Total Mane Feto Total Mane Feto Total Mane Feto Total Mane Feto Total Mane Feto Total
Aileu 626 602 1,228 54.7 56.1 55.4 607 608 1,215 53.1 56.6 54.8 658 617 1,275 57.5 57.4 57.5
Ainaro 802 802 1,604 57.2 59.7 58.4 728 716 1,444 51.9 53.3 52.6 718 661 1,379 51.2 49.2 50.2
Baucau 1,380 1,275 2,655 71.8 70.3 71.1 1,294 1,222 2,516 67.4 67.4 67.4 1,365 1,332 2,697 71.1 73.4 72.2
Bobonaro 1,527 1,549 3,076 95.1 99.0 97.0 1,481 1,583 3,064 92.3 101.2 96.7 1,483 1,533 3,016 92.4 98.0 95.1
Covalima 845 948 1,793 68.1 82.2 74.9 853 923 1,776 68.7 80.1 74.2 851 966 1,817 68.6 83.8 75.9
Dili 3,128 3,068 6,196 71.5 73.2 72.3 2,949 2,921 5,870 67.4 69.7 68.5 2,857 2,888 5,745 65.3 68.9 67.1
Ermera 2,051 1,874 3,925 72.0 69.3 70.7 1,913 1,827 3,740 67.2 67.5 67.3 1,964 1,904 3,868 69.0 70.4 69.6
Lautem 993 988 1,981 76.6 81.6 79.0 994 953 1,947 76.7 78.7 77.7 934 833 1,767 72.1 68.8 70.5
Liquiçá 1,172 1,189 2,361 67.2 69.7 68.5 1,145 1,160 2,305 65.7 68.0 66.8 1,178 1,200 2,378 67.5 70.4 68.9
Manatuto 657 632 1,289 109.7 112.3 110.9 605 602 1,207 101.0 106.9 103.9 661 655 1,316 110.4 116.3 113.3
Manufahi 778 786 1,564 68.1 75.4 71.6 765 774 1,539 67.0 74.2 70.4 791 772 1,563 69.3 74.0 71.5
Oecussi 1,002 1,013 2,015 80.4 85.0 82.6 1,020 950 1,970 81.8 79.7 80.8 989 936 1,925 79.3 78.5 78.9
Viqueque 944 951 1,895 90.7 93.1 91.9 844 933 1,777 81.1 91.3 86.1 875 903 1,778 84.1 88.4 86.2
Timor
15,905 15,677 31,582 73.6 76.2 74.9 15,198 15,172 30,370 70.3 73.7 72.0 15,324 15,200 30,524 70.9 73.8 72.4
Leste
21
Tabela 9. Kobertura Imunizasaun TT ba Inan Isin-Rua, tuir Distritu
Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010
22
Fig 5. Kumulativu Kobertura Imunizasaun BCG entre Fig 6. Kobertura Kumulativu Imunizasaun Sarampu Labarik
Labarik Idade < tinan 1, kada Trimestre 2009 - 2010 idade < tinan 1, kada Trimestre 2009 - 2010
80 80 80 80
% Kobertura
% Kobertura
60 60 60 60
% Alvu
% Alvu
40 40 40 40
20 20 20 20
0 0 0 0
Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4
Fig 7. Kobertura Kumulativu Imunizasaun DPT-HepB3 Fig 8. Kobertura Kumulativu Imunizasaun TT2
entre Labarik idade < tinan 1, kada Trimestre, 2009 - 2010
kada trimestre 2009 - 2010
100 100 100 100
80 80 80 80
% Kobertura
% Kobertura
60 60 60 60
% Alvu
% Alvu
40 40 40 40
20 20 20 20
0 0 0 0
Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4
23
Tabela 10a. Kobertura LISIO, Tetu Todan, no Prevaléncsia Malnutrisaun,
Tuir Distritu Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010
Númeru Alvu/Tarjetu Labarik idade < tinan 5 Média Labarik idade < tinan 5
Populasaun Ne’ebé iha LISIO: Tetu Fulan-fulan
Distritu
Fulan Fulan 0-23 Fulan 24-59 Fulan 0-59 Fulan 0-23 Fulan 24-59 Fulan 0-59
Fulan Fulan
0-23 24-59 0-59 No. % No. % No. % No. % No. % No. %
Aileu 4,267 5,346 9,613 2,492 58.4 2,288 42.8 4,780 49.7 1,366 32.0 1,768 33.1 3,134 32.6
Ainaro 5,385 7,308 12,693 4,109 76.3 4,720 64.6 8,829 69.6 1,124 20.9 1,435 19.6 2,559 20.2
Baucau 7,449 10,959 18,408 9,461 127.0 6,251 57.0 15,712 85.4 3,238 43.5 2,967 27.1 6,205 33.7
Bobonaro 6,338 9,579 15,917 5,314 83.8 4,241 44.3 9,555 60.0 2,412 38.1 2,158 22.5 4,570 28.7
Covalima 4,696 6,496 11,192 3,552 75.6 3,248 50.0 6,800 60.8 1,857 39.5 2,070 31.9 3,927 35.1
Dili 16,921 23,674 40,595 14,487 85.6 5,874 24.8 20,361 50.2 3,433 20.3 1,528 6.5 4,961 12.2
Ermera 10,796 14,029 24,825 7,006 64.9 3,361 24.0 10,367 41.8 1,237 11.5 935 6.7 2,172 8.7
Lautem 4,995 7,276 12,271 4,753 95.2 2,284 31.4 7,037 57.3 1,907 38.2 1,205 16.6 3,112 25.4
Liquica 6,589 7,925 14,514 4,575 69.4 3,423 43.2 7,998 55.1 1,469 22.3 1,141 14.4 2,610 18.0
Manatuto 2,358 3,821 6,179 2,177 92.3 3,185 83.4 5,362 86.8 992 42.1 1,280 33.5 2,272 36.8
Manufahi 4,282 5,844 10,126 4,160 97.2 1,325 22.7 5,485 54.2 1,309 30.6 771 13.2 2,080 20.5
Oecusse 4,851 7,128 11,979 5,049 104.1 3,643 51.1 8,692 72.6 1,501 30.9 1,489 20.9 2,990 25.0
Viqueque 4,242 7,003 11,245 2,187 51.6 2,677 38.2 4,864 43.3 912 21.5 666 9.5 1,578 14.0
Timor Leste 83,169 116,388 199,557 69,322 83.4 46,520 40.0 115,842 58.0 22,757 27.4 19,413 16.7 42,170 21.1
24
Tabela 10a. Kobertura LISIO, Tetu Todan, no Prevalénsia Malnutrisaun, Kontinua……….
Média Labarik idade < tinan 5 Média Prevalénsia (%) Média Prevalénsia (%)
hosi Malnutrisaun Moderadu, hosi Malnutrisaun Grave,
ne’ebé ho Todan Normal Fulan-fulan
entre Labarik idade < tinan 5, fulan-fulan entre Labarik idade < tinan 5, fulan-fulan:
Distritu
Fulan 0-23 Fulan 24-59 Fulan 0-59 Fulan 0-23 Fulan 24-59 Fulan 0-59 Fulan 0-23 Fulan 24-59 Fulan 0-59
Aileu 754 55.2 706 39.9 1,460 46.6 360 26.4 591 33.4 951 30.3 252 18.4 471 26.6 723 23.1
Ainaro 611 54.4 679 47.3 1,290 50.4 399 35.5 583 40.6 982 38.4 114 10.1 173 12.1 287 11.2
Baucau 2,326 71.8 1,770 59.7 4,096 66.0 601 18.6 731 24.6 1,332 21.5 311 9.6 466 15.7 777 12.5
Bobonaro 1,465 60.7 937 43.4 2,402 52.6 649 26.9 697 32.3 1,346 29.5 298 12.4 524 24.3 822 18.0
Covalima 1,222 65.8 1,375 66.4 2,597 66.1 550 29.6 575 27.8 1,125 28.6 85 4.6 120 5.8 205 5.2
Dili 2,926 85.2 1,216 79.6 4,142 83.5 317 9.2 168 11.0 485 9.8 190 5.5 144 9.4 334 6.7
Ermera 825 66.7 548 58.6 1,373 63.2 261 21.1 235 25.1 496 22.8 151 12.2 152 16.3 303 14.0
Lautem 1,505 78.9 778 64.6 2,283 73.4 265 13.9 261 21.7 526 16.9 137 7.2 166 13.8 303 9.7
Liquica 915 62.3 494 43.3 1,409 54.0 299 20.4 338 29.6 637 24.4 255 17.4 309 27.1 564 21.6
Manatuto 672 67.7 703 54.9 1,375 60.5 162 16.3 280 21.9 442 19.5 158 15.9 297 23.2 455 20.0
Manufahi 867 66.2 422 54.7 1,289 62.0 213 16.3 161 20.9 374 18.0 229 17.5 188 24.4 417 20.0
Oecusse 742 49.4 470 31.6 1,212 40.5 329 21.9 431 28.9 760 25.4 430 28.6 588 39.5 1,018 34.0
Viqueque 615 67.4 395 59.3 1,010 64.0 179 19.6 154 23.1 333 21.1 118 12.9 117 17.6 235 14.9
Timor
15,445 67.9 10,493 54.1 25,938 61.5 4,584 20.1 5,205 26.8 9,789 23.2 2,728 12.0 3,715 19.1 6,443 15.3
Leste
25
Tabela 10b. Kobertura Vitamina “A” no Distribuisaun Aimoruk Lumbriga,
Tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Númeru Alvu/Tarjetu
Kobertura Vitamina “A” Kobertura Distribuisaun Aimoruk Lumbriga
Populasaun
Distritu
Fulan Fulan 6-11 Fulan 12-59 Fulan 6-59 Fulan 6-11 Fulan 12-59 Fulan 6-59
Fulan Fulan
6-11 12-59 6-59 No. % No. % No. % No. % No. % No. %
Aileu 1,109 7,395 8,504 1,098 99.0 5,884 79.6 6,982 82.1 848 76.5 5,918 80.0 6,766 79.6
Ainaro 1,373 9,947 11,320 1,342 97.7 3,323 33.4 4,665 41.2 1,216 88.6 3,652 36.7 4,868 43.0
Baucau 1,868 14,673 16,541 1,957 104.8 5,142 35.0 7,099 42.9 1,271 68.0 4,797 32.7 6,068 36.7
Bobonaro 1,585 12,747 14,332 1,593 100.5 5,476 43.0 7,069 49.3 10 0.6 5,588 43.8 5,598 39.1
Covalima 1,197 8,798 9,995 1,373 114.7 6,828 77.6 8,201 82.1 466 38.9 6,816 77.5 7,282 72.9
Dili 4,283 32,029 36,312 5,438 127.0 8,475 26.5 13,913 38.3 1,583 37.0 8,905 27.8 10,488 28.9
Ermera 2,777 19,271 22,048 1,353 48.7 3,917 20.3 5,270 23.9 433 15.6 4,458 23.1 4,891 22.2
Lautem 1,254 9,764 11,018 1,780 141.9 5,004 51.2 6,784 61.6 1,367 109.0 5,051 51.7 6,418 58.3
Liquica 1,725 11,065 12,790 1,293 75.0 5,948 53.8 7,241 56.6 11 0.6 5,925 53.5 5,936 46.4
Manatuto 581 5,017 5,598 511 88.0 3,062 61.0 3,573 63.8 484 83.3 3,063 61.1 3,547 63.4
Manufahi 1,093 7,941 9,034 709 64.9 2,441 30.7 3,150 34.9 394 36.0 2,481 31.2 2,875 31.8
Oecusse 1,220 9,540 10,760 846 69.3 7,115 74.6 7,961 74.0 164 13.4 4,586 48.1 4,750 44.1
Viqueque 1,032 9,182 10,214 869 84.2 2,731 29.7 3,600 35.2 516 50.0 2,757 30.0 3,273 32.0
Timor
Leste 21,094 157,369 178,466 20,162 95.6 65,346 41.5 85,508 47.9 8,763 41.5 63,997 40.7 72,760 40.8
26
Tabela 11. Númeru Absolutu no Taxa Prevalencia Kontraseptivo Planeamento Familiar (CPR)
Tuir Distritu : Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Bobonaro 21,091 132 433 3,845 677 302 111 0 0 5,500 26.1
Dili 62,218 658 934 4,175 465 208 143 0 0 6,583 10.6
27
Tabela 12. Númeru Absolutu no Média Konsulta Pasiente Ambulatóriu (Out Patient Consultation OPD)
Tuir Distritu no Fatin Konsulta: Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Ainaro 33,228 32,256 65,484 31,802 44,428 76,230 10,245 86,475 1.0 1.4 1.2 0.2 1.3
Baucau 57,138 57,207 114,345 111,456 136,675 248,131 48,713 296,844 2.0 2.4 2.2 0.4 2.6
Bobonaro 47,432 47,993 95,425 65,681 91,874 157,555 40,325 197,880 1.4 1.9 1.7 0.4 2.1
Covalima 33,222 32,877 66,099 71,167 103,134 174,301 12,020 186,321 2.1 3.1 2.6 0.2 2.8
Dili 135,303 118,730 254,033 205,268 253,699 458,967 49,083 508,050 1.5 2.1 1.8 0.2 2.0
Ermera 61,971 60,907 122,878 68,918 88,991 157,909 -- 157,909 1.1 1.5 1.3 -- 1.3
Lautem 32,654 34,075 66,729 48,504 58,820 107,324 -- 107,324 1.5 1.7 1.6 -- 1.6
Liquiçá 38,459 37,573 76,032 54,630 75,284 129,914 -- 129,914 1.4 2.0 1.7 -- 1.7
Manatuto 20,991 20,536 41,527 51,975 64,999 116,974 -- 116,974 2.5 3.2 2.8 -- 2.8
Manufahi 28,827 27,698 56,525 49,118 64,568 113,686 -- 113,686 1.7 2.3 2.0 -- 2.0
Oecussi 34,904 35,883 70,787 22,206 30,068 52,274 45,510 97,784 0.6 0.8 0.7 0.6 1.4
Viqueque 35,359 37,120 72,479 67,813 73,562 141,375 -- 141,375 1.9 2.0 2.0 -- 2.0
Total 583,405 565,624 1,149,029 908,399 1,167,603 2,076,002 205,896 2,281,898 1.6 2.1 1.8 0.2 2.0
Timor Leste 583,405 565,623 1,149,029 931,298 1,194,028 2,125,326 205,896 2,331,222 1.6 2.1 1.8 0.2 2.0
28
Tabela 13. Insidénsia Moras 10 Aas liu hotu ne’ebé tenke Relata hosi Sentru Saúde,
tuir Grupu Idade, Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Infesaun Dalan 60,509 1,434.3 111,593 709.1 105,138 333.1 220,331 347.6 497,571 433.0
Respiratoriu Superior Akuta
Malaria 11,244 266.5 28,141 178.8 30,969 98.1 49,344 77.8 119,698 104.2
Diarreia Simples 14,307 339.1 26,463 168.2 12,209 38.7 16,316 25.7 69,295 60.3
Pneumonia 9,873 234.0 14,878 94.5 8,111 25.7 19,916 31.4 52,778 45.9
Kanek ne’ebé la’os kauza 1,875 44.4 5,027 31.9 7,050 22.3 18,876 29.8 32,828 28.6
hosi asidente tráfiku
Scabies 1,090 25.8 4,021 25.6 5,416 17.2 11,149 17.6 21,676 18.9
Diarreia ho Raan 1,113 26.4 2,925 18.6 1,916 6.1 4,197 6.6 10,151 8.8
Dengue 31 0.7 165 1.0 361 1.1 383 0.6 940 0.8
Moras Seluk 99,555 2,359.9 191,231 1,215.2 168,368 533.4 342,100 539.7 801,254 697.3
29
Tabela 14a. Taxa Insidénsia Malaria (Konfirmadu no La konfirmadu) hosi Grupu Idade Oioin
No Inan Isin-Rua, tuir Distritu: Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Aileu 508 229.0 1,144 154.7 1,171 89.0 2,792 116.7 5,615 120.3 1 0.4
Ainaro 40 14.6 341 34.3 457 23.6 838 25.1 1,676 25.6 15 4.3
Baucau 320 85.6 1,302 88.7 1,671 45.8 2,110 63.7 5,403 47.2 1 0.2
Bobonaro 248 78.2 656 51.5 549 20.8 1,067 20.1 2,520 26.4 1 0.3
Covalima 1,037 433.2 2,747 312.2 2,940 160.1 4,335 118.6 11,059 167.3 1 0.3
Dili 1,980 231.1 5,063 158.1 4,503 76.2 6,492 42.1 18,038 71.0 51 5.2
Ermera 1,293 232.8 2,527 131.1 2,651 73.0 6,224 100.8 12,695 103.3 2 0.3
Lautem 1,985 791.8 4,252 435.5 4,594 221.9 7,668 227.2 18,499 277.2 7 2.3
Liquica 226 65.5 744 67.2 822 41.5 1,287 30.9 3,079 40.5 0 0.0
Manatuto 711 611.9 2,061 410.8 2,776 231.3 4,204 180.1 9,752 234.8 30 17.5
Manufahi 409 187.2 1,829 230.3 2,359 147.9 3,576 117.4 8,173 144.6 18 7.0
Oecusse 224 91.8 713 74.7 716 37.3 1,129 28.5 2,782 39.3 4 1.3
Viqueque 2,263 1,096.9 4,762 518.6 5,760 260.1 7,622 195.0 20,407 281.6 36 13.0
Timor Leste 11,244 266.5 28,141 178.8 30,969 98.1 49,344 77.8 119,698 104.2 167 3.2
Aileu 5,615 3,007 2,182 72.6 1,304 59.8 863 39.6 15 0.7
Baucau 5,403 1,127 965 85.6 829 85.9 132 13.7 4 0.4
Covalima 11,059 6,690 3,757 56.2 2,344 62.4 1,413 37.6 0 0.0
Dili 18,038 34,597 12,406 35.9 11,433 92.2 905 7.3 68 0.5
Ermera 12,695 15,392 3,200 20.8 1,323 41.3 1,874 58.6 3 0.1
Liquica 3,079 2,482 1,220 49.2 980 80.3 177 14.5 63 5.2
Manatuto 9,752 4,211 3,480 82.6 1,971 56.6 1,505 43.2 4 0.1
Manufahi 8,173 3,463 3,089 89.2 2,559 82.8 521 16.9 9 0.3
Oecusse 2,782 818 583 71.3 411 70.5 163 28.0 9 1.5
Viqueque 20,407 13,446 9,105 67.7 4,979 54.7 3,934 43.2 192 2.1
Timor Leste 119,698 101,431 46,217 45.6 34,200 74.0 11,643 25.2 374 0.8
31
Tabela 14c. Distribuisaun Kazu Malaria Konfirmadu, Bazeia ba Grupu idade
tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Aileu 2,182 94 269 301 640 1,304 78 208 194 383 863 5 0 1 9 15
Bobonaro 132 7 11 22 37 77 2 19 7 26 54 0 0 1 0 1
Covalima 3,757 250 681 702 711 2,344 96 325 383 609 1,413 0 0 0 0 0
Dili 12,406 1,092 3,280 2,852 4,209 11,433 87 340 204 274 905 1 10 23 34 68
Ermera 3,200 170 287 269 597 1,323 241 518 364 751 1,874 0 1 2 0 3
Manatuto 3,480 133 404 557 877 1,971 126 340 434 605 1,505 0 0 0 4 4
Manufahi 3,089 108 539 828 1,084 2,559 33 116 123 249 521 0 4 4 1 9
Viqueque 9,105 505 1,360 1,390 1,724 4,979 543 814 1,038 1,539 3,934 38 46 45 63 192
Timor Leste 46,217 3,099 8,695 9,227 13,179 34,200 1,263 2,817 2,890 4,673 11,643 48 74 99 153 374
32
Tabela 15a. Kazu Notifikasaun TB iha Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Taxa Tratamentu
Taxa Susesu
Trimestre/tinan Taxa Mortalidade (%) Taxa falla (%) Kotu-kotu
Tratamentu (%)
(%)
Q1/2009 86% 8% 0% 4%
Q2/2009 86% 3% 0% 6%
Q3/2009 88% 2% 1% 6%
Q4/2009 88% 5% 0% 3%
33
Tabela 15c. Detesaun Kazu TB no Tratamentu, tuir Distritu, iha Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010
Ainaro 95 23 33 56 58.9 9 11 2 3 0 1 0 0 0 0 82
Timor Leste 1,666 838 692 1,530 91.8 1,544 1,335 165 203 28 12 9 6 7 2 4,841
Timor 68.0
128 1 3 3 1 15 9 39 16 28 59 6 4.9
Leste
Fonte : Unidade Nasional Programa Lepra, Dep. CDC, DNSC, MdS no WHO Timor Leste
35
Tabela 16b. Notifikasaun Kazu Lepra no Resultado Tratamento
Tuir Distrito, iha Timor Leste, to.o Dezembro 2010
Aileu 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Ainaro 0 0 2 1 0 0 0 0 0 3 0
Baucau 0 0 15 4 1 1 8 4 2 15 4
Bobonaro 0 0 3 3 0 0 2 0 0 7 1
Covalima 0 0 2 3 0 0 3 1 0 5 0
Dili 3 3 30 10 2 4 10 3 6 19 26
Ermera 2 0 9 2 0 0 0 0 2 10 0
Lautem 0 0 0 0 1 0 0 0 1 0 0
Liquica 0 1 0 0 0 0 3 0 1 0 0
Manatuto 0 1 4 0 1 1 2 1 3 3 0
Manufahi 0 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0
Oecusse 2 7 24 8 10 4 11 6 15 31 2
Viqueque 1 3 8 3 1 2 3 1 6 9 1
Timor Leste 8 15 97 34 16 12 42 17 33 101 34
Fonte : Unidade Nasional Programa Lepra, Dep. CDC, DNSC, MdS no WHO Timor Leste
36
Tabela 17a. Númeru Kumulativu Kazu no Mate HIV+/AIDS
noTratamentu ARV,
tuir Grupu Idade, 2003 - Dezembro 2010.
37
Tabela 17b. Relatóriu Númeru Kazu no Mate HIV+/AIDS
Relata tuir Tinan, tinan 2003 – Dezembro 2010
2003 1 0 1
2004 3 1 4
2005 7 5 12
2006 22 6 28
2007 22 3 25
2008 26 4 30
2009 50 1 51
2010 57 3 60
38
Tabela 18a. Numero Centro da Saude nebe hala’o Tratamentu, ba Moras Mental no Epilepsy,
no numero deteksaun moras mental no Resultadu Tratamento, tuir distrito, iha Timor Leste, to’o Dezembro 2010
Ainaro 4 100 9 17 12 13 0 0 0 0 0 0
Covalima 7 100 68 61 53 54 30 0 0 24 0 0
Dili 6 100 142 182 91 99 92 0 0 43 0 0
Ermera 6 100 96 98 88 94 50 6 8 17 0 0
Lautem 5 100 90 87 60 53 39 23 12 30 9 3
Liquica 3 100 61 66 64 51 10 1 0 9 0 0
Manatuto 6 100 49 61 30 26 0 0 2 0 0 0
Manufahi 4 100 8 4 18 11 0 0 0 0 35 0
Oecusse 4 100 4 1 15 5 6 0 0 12 0 0
Timor Leste 66 100 957 1,106 685 624 561 125 24 254 97 3
Aileu 66 85 11 19 6 22 0 0 0 2 0 0 0 0 0 0 0 0 49 33
Ainaro 7 12 1 1 0 2 1 1 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 12 13
Baucau 28 21 52 37 25 20 8 6 3 5 5 5 10 8 23 15 8 2 43 52
Bobonaro 29 58 43 50 9 27 17 23 9 10 2 6 0 0 0 0 0 0 88 90
Covalima 21 22 8 8 14 11 4 4 5 6 13 9 0 0 3 1 0 0 53 54
Dili 74 96 64 75 2 6 2 3 0 0 0 2 0 0 0 0 0 0 91 99
Ermera 20 14 36 14 12 24 17 25 11 6 0 15 0 0 0 0 0 0 88 94
Lautem 55 44 11 5 12 32 7 6 1 0 1 0 0 0 1 0 2 0 60 53
Liquica 43 39 13 17 1 2 3 0 1 3 0 3 0 1 0 1 0 0 64 51
Manatuto 11 10 32 37 2 11 0 1 0 2 0 0 0 0 4 0 0 0 30 26
Manufahi 8 4 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 18 11
Oecusse 2 1 1 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 15 5
Viqueque 76 108 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 74 43
40
Tabela 18c. Numero hosi typo oi-oin Moras Mental no Epilepsy,
Nebe regista tuir Grupo idade, iha Timor Leste, to’o Dezembro 2010
Tinan 0-11 Tinan 12-20 Tinan 21-30 Tinan 31-40 Tinan 41-50 Tinan 51-60 >tinan 60 Total
Typo Moras
Mane Feto Mane Feto Mane Feto Mane Feto Mane Feto Mane Feto Mane Feto Mane Feto
Depressive
disorder
0 0 5 11 16 18 27 58 20 54 12 10 3 6 83 157
Bipolar disorder 0 0 4 6 16 17 20 23 11 15 5 5 4 3 60 69
PTSD 0 0 4 5 12 5 9 10 5 15 0 0 0 0 30 35
Anxiety disorder 0 0 0 0 0 0 18 21 3 19 0 0 0 0 21 40
Delirium 0 0 0 0 0 0 0 0 10 8 0 1 0 0 10 9
Dementia 0 0 0 0 0 0 23 15 7 2 1 0 0 0 31 17
Mental
retradaction
0 0 0 0 0 0 8 2 2 0 0 0 0 0 10 2
Total 0 0 77 100 143 160 295 315 261 350 106 83 73 98 957 1,106
Epilepsy 122 132 143 82 107 102 145 137 92 86 53 64 23 21 685 573
Total 122 132 220 182 250 262 440 452 353 436 159 147 96 119 1,642 1,730
41
Tabela. 19a. Typo Visita, no Total Konsultasaun iha Programa IMCI
Tuir Distrito Timor Leste, Janeiro – Dezembro 2010
Aileu 3,717 70.8 1,525 29.0 8 0.2 5,250 4,476 49.0 4,654 51.0 9,130 1.7
Ainaro 5,554 95.2 238 4.1 40 0.7 5,832 3,239 51.9 2,996 48.1 6,235 1.1
Baucau 19,885 80.3 4,828 19.5 51 0.2 24,764 17,482 45.0 21,327 55.0 38,809 1.6
Bobonaro 8,298 86.1 1,326 13.8 14 0.1 9,638 6,049 47.6 6,664 52.4 12,713 1.3
Covalima 2,198 46.9 2,486 53.0 6 0.1 4,690 4,083 48.4 4,352 51.6 8,435 1.8
Dili 34,384 91.7 2,990 8.0 102 0.3 37,476 17,419 50.2 17,266 49.8 34,685 0.9
Ermera 2,913 78.7 750 20.3 38 1.0 3,701 4,581 50.6 4,470 49.4 9,051 2.4
Lautem 6,211 85.6 1,007 13.9 37 0.5 7,255 3,916 50.5 3,837 49.5 7,753 1.1
Liquiçá 2,486 90.0 263 9.5 12 0.4 2,761 2,416 51.6 2,268 48.4 4,684 1.7
Manatuto 6,395 71.3 2,498 27.9 75 0.8 8,968 6,445 52.9 5,730 47.1 12,175 1.4
Manufahi 1,095 67.8 509 31.5 12 0.7 1,616 1,618 52.9 1,438 47.1 3,056 1.9
Oecussi 6,614 84.0 1,147 14.6 115 1.5 7,876 5,190 50.6 5,065 49.4 10,255 1.3
Viqueque 14,323 91.1 1,363 8.7 28 0.2 15,714 12,346 52.0 11,419 48.0 23,765 1.5
Timor Leste 114,073 84.2 20,930 15.4 538 0.4 135,541 89,260 49.4 91,486 50.6 180,746 1.3
42
Tabela 19b. Numero no Klasifikasaun Moras tuir Grupo idade
iha Tratamento Programa IMCI
Tuir Distritu, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010.
Kazu Mate
Klasifikasaun Moras Basiea ba
Fulan 2-11 Tinan 1-5 Total Fulan 2-11 Tinan 1-5 Total
Programa IMCI
Mane Feto Mane Feto Mane Feto Mane Feto Mane Feto Mane Feto
Isin Manas (dala ruma Malaria Vivax) 1,405 1,415 3,535 3,444 4,940 4,859 0 1 0 0 0 1
Sarampu 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Dengue 50 73 177 199 227 272 0 0 0 0 0 0
Isin Manas : dala ruma la'os (DHF) 2,282 2,142 5,018 4,796 7,300 6,938 0 0 0 0 0 0
43
Tabela 20. Atendemento Servicos Hospitalar
Tuir Hospitalas, Timor Leste, Janeiru - Dezembro 2010.
Turn Over
Bed Occupation Rate Average Length of Stay Bed Turn Over Gross Death Rate Net Death Rate
Hospital Internal
BOR LOS BTO GDR NDR
TOI
Pasiente Alta
Pasiente Alta
Pasiente Alta
Moris + Mate
Moris + Mate
Moris + Mate
Total Loron
Total Kama
Frekwencia
Tratamento
>48 Horas
Pasientes)
Durasaun
Total Mate
pasientes)
(Por 1000
(Average)
(Por 1000
(Loron)
Mediu
Loron
Baixa
Mate
Rate
Rate
(%)
Indikadores
Hospital Baucau 114 30,946 74 3,579 34,631 10 3,579 31 3,579 3 189 53 109 30
Hospital Dili 264 71,814 75 17,167 80,825 5 17,167 65 17,167 1 758 44 373 22
Fig 1. Bed Occupantion Rate, iha Hospital Nen Fig 2. Average Length Stay, iha Hospital Nen
Janeiro-Dezembro 2010 Janeiro-Dezembro 2010
120% 12
100% 10
80% 8
60% 6
4
40%
2
20% 0
0% Hosp. Hosp. Hosp. Hosp. Hosp. Hosp.
Hosp. Hosp. Hosp. Hosp. Hosp. Hosp. BCU BBR CVL Dili MBS OCS
BCU BBR CVL Dili MBS OCS
44
Tabela 21. Kauza Baixa iha Ospital Neen (6), tuir Grupu Idade
Timor Leste, Janeiru – Dezembro 2010.
46
Tabela 23. Situasaun Rekurcos Humanus, iha Facilidade de Saude hotu (Centro da Saude no Posto de Saude)
no hospital Tuir Distrito, iha Timor Leste, to’o fulan Dezembro 2010
Ainaro 1 5 6 19 11 3 5 8 10 6
Baucau 2 4 6 52 30 3 18 21 77 25
Bobonaro 1 5 6 28 12 3 11 12 11 10
Covalima 1 7 8 33 13 1 8 9 19 9
Dili 7 16 23 62 48 28 47 75 204 36
Ermera 1 7 8 42 19
Lautem 2 6 8 34 22
Liquiçá 2 3 5 20 13
Manatuto 2 6 8 40 33
Manufahi 3 5 8 36 18
Oecussi 0 4 4 16 13 1 4 5 7 10
Viqueque 2 4 6 64 22
47
Tabela 24. Situasaun Facilidade de Saude no SISCa, Tuir Distrito
iha Timor Leste, to’o fulan Dezembro 2010
Ainaro 1 4 7 3 10 35 1 36 1 0 1
Baucau 1 6 25 0 25 60 0 60 3 0 3
Bobonaro 1 6 19 0 19 50 0 50 2 0 2
Covalima 1 7 12 1 13 30 0 30 1 0 1
Dili 1 6 10 3 13 30 1 31 5 0 5
Ermera 6 13 5 18 52 0 52 3 1 4
Lautem 5 19 0 19 34 0 34 4 0 4
Liquiçá 3 17 1 18 26 0 26 4 0 4
Manatuto 6 18 0 18 29 0 29 0 0 0
Manufahi 4 14 0 14 29 0 29 0 0 0
Oecussi 1 4 13 3 16 18 0 18 0 0 0
Viqueque 5 17 0 17 47 0 47 2 0 2
48
Tabela 25. Situasaun no kondisoens Transporte, no Kumunikasaun, Tuir Distrito
iha Timor Leste, to’o fulan Dezembro 2010
Aileu 4 6 10 25 10 35 1 6 7 2 0 2
Ainaro 6 2 8 30 6 36 1 3 4 2 0 2
Baucau 10 1 11 18 7 25 3 4 7 2 0 2
Bobonaro 4 4 8 10 27 37 0 6 6 1 0 1
Covalima 9 1 10 39 11 50 0 8 8 2 0 2
Dili 9 2 11 16 0 16 0 2 2 5 0 5
Ermera 11 1 12 28 7 35 0 7 7 2 0 2
Lautem 11 4 15 46 3 49 4 1 5 2 0 2
Liquiçá 7 4 11 18 4 22 1 5 6 1 0 1
Manatuto 11 1 12 32 4 36 0 10 10 3 0 2
Manufahi 10 1 11 37 3 40 0 4 4 0 1 1
Oecussi 9 2 11 31 1 32 4 1 5 1 0 1
Viqueque 10 1 11 37 4 41 6 4 10 3 0 3
Timor
109 33 141 367 87 454 20 61 81 26 1 26
Leste
Fonte : Dep. Logistika e Patrimonio, DNALA, MdS. No Servicos Distrital da Saude.
49