Você está na página 1de 11

nino kiRuraZe, giorgi sanikiZe, levan gordeziani,

10
giorgi oTxmezuri, lali fircxalava

istoria moswavlis wigni

grifi mieniWa s.s.i.p ganaTlebis xarisxis ganviTarebis erovnuli centris mier


(brZaneba N 375, 18.05.2012).
sarCevi

istoriis mecniereba

1.
2.
istoriis sagani. profesia – istorikosi
istoriis qronologia. kalendari
6
11
I
14
3. welTaRricxvis sistemebi 18
4. istoriis periodizaciis saTaveebTan.
periodizaciis ptolemaiosis sistema 22
5. msoflio istoriis `oTx samefod~ dayofa.
33 periodizaciis samwevrovani sistema 28
6. marqsistuli periodizacia. periodizacia
civilizaciebis mixedviT 31
7. saqarTvelos istoriis periodizacia 36
8. wyaroTmcodneoba 39
39 9. arqeologia 45
10. eTnologia 50
11. istoriuli geografia da istoriuli
kartografia 54
41 12. paleografia 61
13. numizmatika da bonistika 65
14. heraldika 72
15. genealogia 78
16. sfragistika 82
65 17. veqsilologia 85
18. istoria da informatika 89

istoriis mecnierebis istoria


74
19.
20.
istoriuli Sinaarsis uZvelesi teqstebi
ZvelberZnuli istoriografia.
92 II
herodote. Tukidide 95
83 21. ZvelberZnuli istoriografia.
qsenofonti. polibiosi. straboni 99
22. romauli istoriografia. iulius keisari.
titus liviusi. kornelius tacitusi 102
23. romauli istoriografia. plutarqe da
86
svetoniusi – biografiuli Txzulebani.
amiane marceline 105
24. bizantiuri istoriografia. evsebi,
gelasi da prokopi kesarielebi. agaTia
95 sqolastikosi 109

3
25. bizantiuri istoriografia.konstantine
porfirogeneti da ana komnene – gvirgvi­
nosani istorikosebi. miqael panaretosi 113
26. feodaluri xanis somxuri istoriografia 116 118
27. qarTuli istoriografia. `qarTlis
cxovreba~ 122
28. `axali qarTlis cxovreba~ 127
29. gviani Sua saukuneebis qarTuli istorio­
grafia (XVII­XVIII). farsadan gorgijaniZe 132 135
30. gviani Sua saukuneebis qarTuli istorio­
grafia (XVII­XVIII). vaxuSti bagrationi 135
31. gviani Sua saukuneebis qarTuli istorio­
grafia (XVII­XVIII). sexnia CxeiZe. papuna
orbeliani. oman xerxeuliZe 139
144
32. XIX saukunis qarTuli istoriografia 143
33. XX saukunis qarTuli istoriografia 150
34. saqarTvelos istoriis kvleva XX saukuneSi 158
35. Sua saukuneebis evropuli istoriuli 150
mwerloba. grigol tureli 162
36. Sua saukuneebis evropuli istoriuli
mwerloba. beda pativdebuli. ainhardi 166
37. Sua saukuneebis muslimuri istoriuli
mwerloba 172
154
38. pirveli humanisti istorikosebi.
franCesko petrarka. lorenco vala 177
39. politikuri istoria. nikolo makiaveli.
franCesko gviCardini 181 168
40. renesansuli istoriuli azris ganviTareba
evropaSi. Jan bodeni. frensis bekoni 188
41. mogzaurTa Canawerebi. qarTvel mogzaurTa
Canawerebi 192
42. Sua saukuneebis mogzaurTa Canawerebi. 172
plano karpini, marko polo, ibn batuta 195
43. axali drois evropeli mogzaurebi.
kasteli. Sardeni. giuldenStendti 199
44. XVIII saukunis evropuli istoriuli
mwerloba. jambatista viko 204
188
45. XVIII saukunis evropuli istoriuli
mwerloba. frangi ganmanaTleblebi.
volteri. monteskie 208
204
4
46. XVIII saukunis evropuli istoriuli
mwerloba. `Sotlandiuri ganmanaTlebloba.~
devid iumi 213
47. XIX saukunis evropuli istoriuli mwerloba.
213 germaneli istorikosebi – ranke. momzeni.
droizeni 216
48. XIX saukunis pozitivisti istorikosebi.
ipolit teni 221
219 49. istoriis mecniereba XX saukuneSi.
pozitivizmis kritika. robin jorj
kolingvudi. benedeto kroCe 225
50. analebis skola 229
229
rogor vswavlobT da gadmovcemT istorias

237 51. pirveladi da meoreuli wyaroebi.


wyaroebis kritika 232
III
52. wyaroebis interpretacia 235
53. muSaoba sxvadasxva tipis wyaroebze
(praqtikuli samuSao) 239
242 54. muSaoba sxvadasxva tipis wyaroebze
(praqtikuli samuSao) 244
55. muSaoba sxvadasxva tipis wyaroebze
(praqtikuli samuSao) 247
56. muSaoba sxvadasxva tipis wyaroebze
251 (praqtikuli samuSao) 250
57. zepiri istoria – meTodika da wyaro
(praqtikuli samuSao) 253
58. kvlevis dagegmva, warmarTva da misi etapebi 255
259 59. biblioTekebsa da arqivebSi muSaoba 258
60. wignze muSaoba 262
61. istoriuli masala internetSi 264
62. rogor iwereba istoriuli naSromi 267
63. naSromis ena da forma 269
265 64. citireba. bibliografia 272
65. sqolio 275

274
5
I istoriis mecniereba

1. istoriis sagani. profesia - istorikosi

`ra saWiroa istoria?~ – hkiTxa erTxel Svilma XX saukunis cnobil frang


istorikoss mark bloks. pasuxis ZiebaSi mamam mTeli wigni dawera, romelmac
mas sayovelTao aRiareba moutana.
mark blokma istoria ganmarta, rogorc `mecniereba adamianebis Sesaxeb
droSi~, xolo istorikosi zRaprul kaciWamias Seadara, romelic yovelTvis
iqaa, sadac `adamianis suni scems~.
XX saukunis kidev erTma, aranakleb cnobilma istorikosma da istoriis fi­
losofosma, ingliselma robin jorj kolingvudma ki ase ganavrco mark blokis
ganmarteba: `istoria, anu adamianis qmedebani warsulSi, esaa mxolod gonier

wyaro 1

`Cven araerTxel gviTqvams, rom eris pirqve damxo-


ba, gaTaxsireba, gawyaleba iqidam daiwyeba, roca
igi Tavis istorias iviwyebs, roca mas xsovna ekar-
Tavi pirveli

geba Tavis warsulisa, Tavisis yofilis cxovre-


bisa...

bevrs ers qveyanazed sulac ara hqonia warsuli, su-


lac ara hqonia istoria, ese igi imisTana cnobieri
cxovreba, romelic gamosaxavs xolme suliers da
xorciels vinaobas erTianis krebulisas, mis mizi-
dulobas, mis azrs da sagans arsebobisas, mis wmi-
daTa-wmidas, da romelica mkis Tavis droebisaT-
vis da amasTanave sTess mermisisaTvis... ulmobeli
kanoni istoriisa amisTana xalxs ver daindobs
exlandels droSi, da sxva ufro Zlieris istoriis
mqone eri daeZgereba Tu ara, Tanac gaitans da Seiwiravs xolme amisTana xalxsa.

Tu eseTi ara, bevri meti aRar aris igi eri, romelsac istoria hqonia da igi isto-
ria dauviwynia; aRarc amisTana ersa aqvs mkvidrad mokidebuli fexi arsebobisTvis
saWidaod... fex-qveSidam gamoclili aqvs is magari miwa, igi tani Tavis vinaobisa,
romelsac istoria SeaduRebs xolme mama-papaTa naRvaw-namoqmedarisgan saSviliS-
vilod fexmosakideblad da mosamagreblad...

romelia simagre Cvenis cxovrebisa da romeli sifuye da sisuste, amas xsnis da gvi-
Targmnis xolme marto istoria...

igia mTxrobeli misi Tu – rani viyaviT, rani varT da rad SesaZloa viyvneT kvlava-
dac~.

ilia

6
moqmed pirTa mier Cadenili saqmeebi, go­
nebiT nakarnaxevi miznebis misaRwevad.~ wyaro 2
amrigad, istoriis Seswavlis sagani Sem­
degnairad SeiZleba Camoyalibdes: `is­ `yoveli eri Tavisi istoriiT

toria swavlobs adamianebis gaazrebul suldgmulobs. igia saganZe,

qmedebebs warsulSi~, anu mecniereba is­ saca eri poulobs... Tvis zne-

toria Seiswavlis kacobriobis warsuls. obiTs da gonebiTs aRmate-

amis dazusteba aucilebelia imitom, rom bulebas, Tvis vinaobas, Tvis

warsuli da Sesabamisad, ganviTarebis is­ Tvisebas. Cvenis fiqriT arc

toria aqvT, magaliTad, cxovelebsac da erToba enisa, arc erToba sarw-

dedamiwasac. magram `zoologiur perio­ munoebisa da gvartomobisa,

debsa~ Tu `geologiur xanebs~ sul sxva ise ar SeamsWvalebs xolme

mecnierebebi ikvleven, iseve, rogorc adamians erTmaneTTan, rogorc

`gonieri adamianis~ gamoCenamde, warsuli erToba istoriisa. eri, erTis

araa istoriis mecnierebis sagani. swored Rvawlis damdebi, erTs isto-

amitom, am xanas `preistoriuls~, anu wina­ riul uRelSi bmuli, erTad

reistoriuls uwodeben, xolo magaliTad, mebrZoli, erTsa da imave Wirsa

istoriis mecniereba
dmanisSi aRmoCenil `zezvasa da mzias~ da lxinSi gamotarebuli –

adamianebs ki ara – hominidebs. erTsulobiT, erTgulobiT

dReisaTvis istoriis kvleva warsulis Zlieria. Tund droTa brunvas

kvlevasTanaa gaigivebuli. magram yovel­ eri gaeyos, daerRvios, – mag-

Tvis ase rodi iyo; istoriam warsuli ram mainc rRveulTa Soris

kvlevis mniSvneloba droTa ganmavloba­ idumali SemsWvaleba, idumali

Si istoriuli azrisa da mwerlobis gan­ mimzidveloba imodenad sufevs,

viTarebasTan erTad SeiZina. Tavdapirve­ rom sayofia xolme erTi rame

lad, TviT berZnul sityvas – `istoria~ SemTxveva, raTa ifeTqos, iWe-

sul sxva mniSvneloba hqonda. Cvenamde qos daZinebulma istoriam da

moRweuli teqstebis mixedviT Tu vimsje­ erTsulovnebam, erTgulobam

lebT, jer Cndeba ara sityva `istoria~, Tavisi Zlieri frTa gaSalos.

aramed sityva `istor~ – `istorikosi~. am dReSi varT dRes Cvena da os-

`istorad~ ama Tu im cnobebis Semgrove­ maleTis saqarTvelo~.

beli, Semswavleli, Semfasebeli da mTxro­ ilia


beli iwodeboda. magaliTad, homerosTan
`istori~ momrigebeli mosamarTlea, anu
adamiani, vinc usmens mowmeebs, afasebs
wyaro 3
mtkicebulebebs, gansjis da askvnis sad
aris WeSmariteba da sad – sicrue. pla­ `ilia WavWavaZis Rrma rwmeniT,
tonTan ki `istori~ – `gaTviTcnobiere­ yovelma kulturulma erma Ta-
buls~, `mcodnes~ niSnavs. amasTanave, `is­ visi warsuli kargad da sruli
toridan~ warmomdgari sityva `istoria~ SegnebiT unda icodes. qarTve-
`Semecnebisa~ da `kvlevis~ mniSvnelobas lebsac, Tu warmatebuli arse-
iZens. swored ase esmis sityva `istoria~ boba surdaT, es debuleba unda
`istoriis mamad~ wodebul herodotesac. kargad hqonodaT Segnebuli~.
gadmocemis Tanaxmad, Tavad herodote
iv. javaxiSvili
sakuTar nawarmoebs `muzebs~ uwodebda.
7
am gadmocemis safuZvelze, Zv.w. III saukuneSi aleqsandrielma `gamomcemlebma~
herodotes naSromi cxra Tavad dayves, TiToeuls TiTo muzis saxeli miaweres
da mas `istoriaTa cxra wigni~ uwodes. magram berZnul­romaul kulturaSi
`istoria~ sulac ar niSnavda maincadamainc warsulis Seswavlas. magaliTad,
Tukidide, upirveles yovlisa, Tavis Tanamedrove movlenebs aRwerda. zustad
aseve polibiosic ZiriTadad Tavisi cxovrebis manZilze momxdar movlenebs
gadmoscemda. antikuri istoriuli mwerlobis mkvlevrebi xSirad aRniSnaven,
rom polibiosis `pragmatuli~ istoria mis kvlevis meTods ki ara, `Tanamed­
rove istorias~ aRniSnavs, anu istorias, romelic mogviTxrobs Tanamedrove
ambebs da ara gardasul dReTa Sesaxeb.
antikur avtorTa Soris, istoriis sagnis mimarT maTi damokidebulebis
mxriv, erTaderT gamonaklisad SeiZleba ciceroni (Zv.w. 106­43) miviCnioT misi
erTi SeniSvnis gamo, rom `istoria exeba saqmeebs, romlebic scildeba Cvens
dros~. magram igive ciceroni Tavis erT­erT `dialogSi~ ganmartavs, rom kar­
gia, Tu istoriis Txrobas daiwyeb Soreul warsulSi momxdari movlenebiT,
radgan isini isea aRwerili, rom verc ki waikiTxav. magram mainc umjobesia
gadmosce Tanamedrove movlenebi, romelTa Tanamonawilec Tavad xar.
istoriis, rogorc Tanamedrove movlenebis Txrobis gageba, Sua saukuneeb­
Sic SenarCunda. Sua saukuneebis evropul qronikebSi ZiriTadad avtoris Ta­
namedrove movlenebia aRwerili. qronikebis weris kanoni moiTxovda qronis­
Tavi pirveli

tisgan Txrobis miyvanas `mwerlis dromde~. rogorc XII saukunis erT­erTi


evropeli avtori aRniSnavda, `saeklesio mwerlebi~ (oroziusi, beda pativde­
buli da bevri sxva) eswrafodnen `gadaecaT momavali TaobebisTvis TavianTi
Tanamedroveebis saqmeni~.
evropul istoriul mwerlobaSi istoria warsulis kvlevas pirvelad da
calsaxad, XV­XVI saukuneebSi, aRorZinebis epoqaSi daukavSirda. frangma mec­
nierma Jan bodenma mkafiod ganmarta istoria, `rogorc disciplina, romelic
Seiswavlis adamianebis saqmianobas, naTlad aRwerils moTxrobebSi gardasul
dReTa Sesaxeb~.

wyaro 4 wyaro 5

`istoriis kvlevis mizani igivea,


rac [sxva mecnierebebisa]: gaaumjo-
besos adamianis mier garemos gageba
da misces mas garemos aTvisebis sa-
Sualeba. istorikosis rolia, ga-
moiyenos warsulis gageba momaval-
ze kontrolis mosapoveblad~.

e.h. kari (1892-1982), ingliseli


istorikosi da saerTaSoriso
urTierTobaTmcodne
erT-erTi telearxis
istoriuli gadacemis tixari

8
XVII­XVIII saukuneebis evropaSi istoria
mxolod warsulis Semswavleli mecniere­ wyaro 6
bidan isev erTgvar `sazogadoebaTmcod­
neobamde~ farTovdeba. istorikosebs See­ `istoria iwereba ara smenis
ZloT ekvliaT rogorc warsuli, ise maTi saameblad, aramed simarTlis
Tanamedrove sazogadoeba. saTqmelad... da sasargebloa
XIX saukunis evropaSi iwyeba istoriis maTTvis, visac surs, naTlad
profesionalizacia, anu iqmneba istoriis Seicnos momxdari da amiT moma-
kvlevis mecnieruli meTodi da iwyeba misi valic, romelic, adamianis bu-
meSveobiT istoriis mecnierulad kvleva. nebidan gamomdinare, iseTive an
amas garda, istoria damoukidebel akade­ msgavsi iqneba.~
miur dargad yalibdeba, rac imas niSnavs,
Tukidide
rom evropis skolebsa da universitetebSi
(QZv.w. 460-400),
iwyeba istoriis, rogorc damoukidebeli
istoriis erT-erTi didi
sagnis, swavleba da am saqmes sagangebod
berZeni mama
SerCeuli, istoriis dargSi daxelovne­
buli maswavlebeli uZRveba. saSualo sko­

istoriis mecniereba
lebis (liceumebis) saswavlo programaSi
sagani `istoria~ pirvelad napoleon bona­
partis dros Seitanes. amrigad, istoriis
kvleva da istoriis swavleba profesiad
wyaro 7
XIX saukuneSi iqca.
droTa ganmavlobaSi Seicvala arAaA mxo­ `marTali istoriis Seswavli-
lod istoriis raobis gageba, aramed is­ dan mopovebuli codna sauke-
toriis kvlevis daniSnulebis xedvac. pa­ Teso ganaTlebaa praqtikuli
suxebi SekiTxvaze, Tu ratom vswavlobT is­ cxovrebisaTvis.~
torias, metad mravalferovania da iwyeba
berZeni istorikosi polibiosi
ciceronis cnobili gamonaTqvamidan – `is­
(Zv.w. 200-118)
toria cxovrebis maswavlebelia~, r.j. ko­
lingvudis ganmartebamde, rom `istoriis
codna aucilebelia TviTSemecnebisTvis~.

wyaro 8

`maSin, roca bevri adamiani, gansakuTrebiT politikosebi, cdiloben miiRon gakve-


Tili istoriisagan, Tavad istoria ... aCvenebs, rom mis gakveTilTagan mxolod Za-
lian cota Tu iyo swori. drom da TviTon istoriam daamtkica, rom is momavlis me-
tad cudi winaswarmetyvelia. es imitom, rom istoria arasdros meordeba. adamianTa
sazogadoebaSi, istoriis mTavar sakvlev sferoSi, araferi xdeba orjer zustad
imave pirobebSi an zustad imave gziT... momavlis winaswarmetyvelebis mcdeloba
yovelTvis didi Secdomaa istorikosis mxridan. cxovreba... ubralod metad gadat-
virTulia siurprizebiT.~

Tanamedrove ingliseli istorikosi evansi

9
istoriis Seswavlis am ukanasknel mizanze dRes aravin daobs, maT Soris arc Cven,
qarTvelebi. Cven ar viviwyebT ilias sityvebs: `istoria... igia mTxrobeli misi,
Tu rani viyaviT, rani varT da rad SesaZloa viyvneT kvlavadac~.

wyaro 9

`icxovreb [frangi kaci] erTi wlis manZilze londonSi da cota rames Tu iswavli
inglisis Sesaxeb. samagierod, bevrs gaigeb safrangeTze da es imitom, rom Sen dis-
tancirebuli xar [safrangeTisagan]. warsuli da awmyo erTmaneTs Suqs hfens. ase
rom, istoria imdenadve exeba awmyos, ramdenadac warsuls.~

frangi istorikosi brodeli (1902-1985),


`analebis skolis~ erT-erTi fuZemdebeli
Tavi pirveli

klasSi samuSao

1. daakvirdiT wyaro 4­s. Tqveni azriT, ratom Seiqmna erT­erTi telearxis is­
toriuli gadacemisTvis aseTi tixari? paragrafSi mocemuli wyaroebidan,
romels moiSveliebdiT Tqveni pasuxis dasasabuTeblad?
2. daiyaviT sam jgufad. paragrafSi mocemul wyaroebze da istoriasTan
`Sexvedris~ pirad gamocdilebaze dayrdnobiT:
• erT jgufSi imsjeleT sakiTxze: `istoriis codna aucilebelia awmyos
gasagebad~;
• meoreSi: `warsulis codna aucilebelia sakuTari Tavis ukeT Sesacnobad~;
• mesame jgufSi gaerTiandiT pirveli ori jgufis `oponentebi~.
3. jgufSi erToblivad mofiqrebuli da Sejerebuli argumentebis daxmare­
biT SeecadeT, uaryoT ori danarCeni jgufis mtkicebebi.
4. yoveli jgufidan airCieT erTi wevri – momxsenebeli, vinc gaacnobs danar­
Cen jgufebsa da maswavlebels jgufuri ganxilvis Sedegebs.

saSinao davaleba

1. paragrafis teqstsa da wyaroebze dayrdnobiT werilobiT gaeciT pasuxi


SekiTxvas: ratom vswavlobT istorias?

10
2. istoriis qronologia. kalendari

drois gazomvis aucilebloba kacobriobis istoriis gariJraJze gaCnda.


pirvelyofili adamianebi bunebis sxvadasxva movlenis mowmeni iyvnen: dRisa
da Ramis, weliwadis droTa monacvleobis, mTvaris formis cvlilebis da sxv.
TandaTanobiT adamianebma am cvlilebebSi garkveuli kanonzomierebebi aR­
moaCines da daiwyes drois sxvadasxva monakveTis gazomva.
istoriis manZilze sxvadasxva xalxma araerTi kalendari anu drois xangr­
Zlivi monakveTebis daTvlis sistema Seqmna.
damwerlobis Seqmnamde dReebs iTvlidnen joxebze pirobiTi niSnebis amot­
vifriT an specialur tyavze naskvebis gakeTebiT. amgvarad, daiangariSes, Tu
ramdeni `naskvis~ Semdeg dgeboda, magaliTad, zafxuli. aseT `naskvebis~ kalen­
drebs dRemde xmaroben zogierT afrikul tomSi.
wlis dasawyiss sxvadasxvagvarad sazRvravdnen. es yovelTvis dakavSirebuli
iyo ama Tu im xalxis cxovrebaSi mniSvnelovan momentTan da metad TvalsaCino

istoriis mecniereba
bunebriv movlenasTan. ZiriTadad, es weliwadis romelime drois dasawyiss
emTxveoda.

mTvaris kalendari
Zveli drois adamianebma TandaTanobiT yuradReba miaqcies im movlenas, rom
mTvare periodulad icvlida formas (savse mTvare, naxevarmTvare da a.S.). mTva­
ris formis am cvlilebebs ewodeba mTvaris fazebi. or erTnair fazas Soris
dro Tavdapirvelad ganisazRvreboda 30 dRiT (sinamdvileSi, es dro daaxl.
29,5 dRes moicavs). amgvarad Seiqmna dRe­Rameze ufro didi drois monakveTi –
mTvaris Tve. mTvaris weliwadi Cveulebriv 354 dRisgan Sedgeba.

mTvaris fazebi
11
mTvaris kalendari gavrcelebuli iyo Zvel CineTSi, indoeTSi, babilonSi.
mTvaris kalendari dResac moqmedebs aRmosavleTis zogierT qveyanaSi.
mTvaris moZraobasTan dakavSirebulia drois gazomvis sxva erTeulic –
SviddRiani kvira. amgvar kviras ukve iyenebdnen Zveli Cinelebi, babilonelebi
da sxvebi.

mzis kalendari
rodesac adamianebi binadar cxovrebaze gadavidnen, gaCnda Tesvisa da mo­
savlis aRebis drois gansazRvris aucilebloba. es vadebi dakavSirebuli iyo
wlis droebis cvlilebasTan da mzis moZraobasTan. wlis droebis dadgomis
gansazRvris aucileblobam gamoiwvia mzis pirveli kalendrebis Seqmna. dro
ukve ganisazRvra Tveze ufro xangrZlivi monakveTiT – weliwadiT.
daaxloebiT 7 aTasi wlis win egviptelebma SeamCnies, rom yovelwliurad ni­
losis adidebisas, mzis amosvlas win uswrebda cis yvelaze kaSkaSa varskvlavis
– siriusis (egvipturad soTisis) – gamoCena. nilosis adidebas egviptelTaTvis
uzarmazari mniSvneloba hqonda, radgan masze iyo damokidebuli mosavali.
siriusze dakvirvebis meSveobiT, egviptelebma sakmaod zustad gansazRvres
tropikuli anu astronomiuli wlis xangrZlivoba – 365 dRe da 6 saaTi. wlis am
xangrZlivobaze gaTvlili kalendriT nilosis yovelwliuri adideba yovelT­
vis erT dros – Cveneburad 19 ivliss iwyeboda.
Tavi pirveli

mzis ciklebis mixedviT dadgenili maTi kalendaruli weli ki 365 dRes Sead­
genda (30x12+5, Tormeti 30­dRiani Tve da xuTi damatebiTi dRe). 6 saaTiani
gansxvaveba iwvevda oTx weliwadSi erTdRian cdomilebas, 120 weliwadSi –
erTTvians, xolo 1460 weliwadSi – erTwlians. Sesabamisad, es ori kalendari
erTmaneTis mimarT moZravi iyo.
qurumebi sagangebod iniSnavdnen da didi zeimiT aRniSnavdnen im movlenas,
rodesac axali weli (mzis kalendris pirveli dRe) nilosis yovelwliuri wyal­
didobis dawyebas (Cveneburad19 ivliss) emTxveoda. 1460 weliwadSi erTxel am
dRis dilas soTisi da mze erTad gamoCndebodnen caze. periodis sigrZis gamo
es dakvirvebebi Zalze mniSvnelovania Zveli TariRebis Tanamedrove, „absolu­
tur“ sistemaze gadmosayvanad.

romauli kalendari
romulusis, romis legendaruli damaarseblis (Zv.w. VIII s.) dros romaelebi
iyenebdnen kalendars, romliTac weliwadi 10 Tved iyofoda. Tavdapirvelad
Tveebs saxelebi ar hqonda da rigiTi nomrebiT aRiniSneboda. romulusis dros
ki SemoiRes Tveebis saxelwodebebi. magaliTad, weliwadis pirvel Tves ewoda
martiusi – omis RmerTis, marsis sapativcemulod; meore Tves daerqva aprili-
si. es saxeli momdinareobs laTinuri sityvidan aperire, rac niSnavs `gaxsnas~ –
swored am TveSi ixsneboda xeebze kvirtebi. mesame Tve mieZRvna qalRmerT maias,
RmerT merkuris dedas, xolo meoTxe – iunonas, RmerT iupiteris meuRles.
amgvarad Seiqmna martis, aprilis, maisisa da ivnisis saxelebi.

12

Você também pode gostar